Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Trešo papildu protokolu Eiropas Padomes konvencijai par izdošanu
1.pants. 2010.gada 10.novembra Trešais papildu protokols 1957.gada 13.decembra Eiropas Padomes konvencijai par izdošanu (turpmāk — Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija.
3.pants. Saskaņā ar Protokola 4.panta 5.punktu noteikt, ka persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no īpašajiem noteikumiem var atsaukt.
4.pants. Saskaņā ar Protokola 5.pantu noteikt, ka Eiropas Padomes konvencijas par izdošanu 14.panta noteikumi netiek piemēroti Protokola 5.panta “b” punktā minētajā gadījumā.
5.pants. Protokols stājas spēkā tā 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
6.pants. Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.oktobrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2011.gada 26.oktobrī
Third Additional Protocol to the European Convention on Extradition
The member States of the Council of Europe, signatory to this Protocol,
Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve greater unity between its members;
Desirous of strengthening their individual and collective ability to respond to crime;
Having regard to the provisions of the European Convention on Extradition (ETS No. 24) opened for signature in Paris on 13 December 1957 (hereinafter referred to as “the Convention“), as well as the two Additional Protocols thereto (ETS Nos. 86 and 98), done at Strasbourg on 15 October 1975 and on 17 March 1978, respectively;
Considering it desirable to supplement the Convention in certain respects in order to simplify and accelerate the extradition procedure when the person sought consents to extradition,
Have agreed as follows:
Article 1 – Obligation to extradite under the simplified procedure
Contracting Parties undertake to extradite to each other under the simplified procedure as provided for by this Protocol persons sought in accordance with Article 1 of the Convention, subject to the consent of such persons and the agreement of the requested Party.
Article 2 – Initiation of the procedure
1. When the person sought is the subject of a request for provisional arrest in accordance with Article 16 of the Convention, the extradition referred to in Article 1 of this Protocol shall not be subject to the submission of a request for extradition and supporting documents in accordance with Article 12 of the Convention. The following information provided by the requesting Party shall be regarded as adequate by the requested Party for the purpose of applying Articles 3 to 5 of this Protocol and for taking its final decision on extradition under the simplified procedure:
a the identity of the person sought, including his or her nationality or nationalities when available;
b the authority requesting the arrest;
c the existence of an arrest warrant or other document having the same legal effect or of an enforceable judgment, as well as a confirmation that the person is sought in accordance with Article 1 of the Convention;
d the nature and legal description of the offence, including the maximum penalty or the penalty imposed in the final judgment, including whether any part of the judgment has already been enforced;
e information concerning lapse of time and its interruption;
f a description of the circumstances in which the offence was committed, including the time, place and degree of involvement of the person sought;
g in so far as possible, the consequences of the offence;
h in cases where extradition is requested for the enforcement of a final judgment, whether the judgment was rendered in absentia.
2. Notwithstanding paragraph 1, supplementary information may be requested if the information provided for in the said paragraph is insufficient to allow the requested Party to decide on extradition.
3. In cases where the requested Party has received a request for extradition in accordance with Article 12 of the Convention, this Protocol shall apply mutatis mutandis.
Article 3 – Obligation to inform the person
Where a person sought for the purpose of extradition is arrested in accordance with Article 16 of the Convention, the competent authority of the requested Party shall inform that person, in accordance with its law and without undue delay, of the request relating to him or her of the possibility of applying the simplified extradition procedure in accordance with this Protocol.
Article 4 – Consent to extradition
1. The consent of the person sought and, if appropriate, his or her express renunciation of entitlement to the rule of speciality shall be given before the competent judicial authority of the requested Party in accordance with the law of that Party.
2. Each Party shall adopt the measures necessary to ensure that consent and, where appropriate, renunciation, as referred to in paragraph 1, are established in such a way as to show that the person concerned has expressed them voluntarily and in full awareness of the legal consequences. To that end, the person sought shall have the right to legal counsel. If necessary, the requested Party shall ensure that the person sought has the assistance of an interpreter.
3. Consent and, where appropriate, renunciation, as referred to in paragraph 1, shall be recorded in accordance with the law of the requested Party.
4. Subject to paragraph 5, consent and, where appropriate, renunciation, as referred to in paragraph 1, shall not be revoked.
5. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or at any later time, declare that consent and, where appropriate, renunciation of entitlement to the rule of speciality, may be revoked. The consent may be revoked until the requested Party takes its final decision on extradition under the simplified procedure. In this case, the period between the notification of consent and that of its revocation shall not be taken into consideration in establishing the periods provided for in Article 16, paragraph 4, of the Convention. Renunciation of entitlement to the rule of speciality may be revoked until the surrender of the person concerned. Any revocation of the consent to extradition or the renunciation of entitlement to the rule of speciality shall be recorded in accordance with the law of the requested Party and notified to the requesting Party immediately.
Article 5 – Renunciation of entitlement to the rule of speciality
Each State may declare, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or at any later time, that the rules laid down in Article 14 of the Convention do not apply where the person extradited by this State, in accordance with Article 4 of this Protocol:
a consents to extradition; or
b consents to extradition and expressly renounces his or her entitlement to the rule of speciality.
Article 6 – Notifications in case of provisional arrest
1. So that the requesting Party may submit, where applicable, a request for extradition in accordance with Article 12 of the Convention, the requested Party shall notify it, as soon as possible and no later than ten days after the date of provisional arrest, whether or not the person sought has given his or her consent to extradition.
2. In exceptional cases where the requested Party decides not to apply the simplified procedure in spite of the consent of the person sought, it shall notify this to the requesting Party sufficiently in advance so as to allow the latter to submit a request for extradition before the period of forty days established under Article 16 of the Convention expires.
Article 7 – Notification of the decision
Where the person sought has given his or her consent to extradition, the requested Party shall notify the requesting Party of its decision with regard to the extradition under the simplified procedure within twenty days of the date on which the person consented.
Article 8 – Means of communication
For the purpose of this Protocol, communications may be forwarded through electronic or any other means affording evidence in writing, under conditions which allow the Parties to ascertain their authenticity, as well as through the International Criminal Police Organisation (Interpol). In any case, the Party concerned shall, upon request and at any time, submit the originals or authenticated copies of documents.
Article 9 – Surrender of the person to be extradited
Surrender shall take place as soon as possible, and preferably within ten days from the date of notification of the extradition decision.
Article 10 – Consent given after expiry of the deadline laid down in Article 6
Where the person sought has given his or her consent after expiry of the deadline of ten days laid down in Article 6, paragraph 1, of this Protocol, the requested Party shall apply the simplified procedure as provided for in this Protocol if it has not yet received a request for extradition within the meaning of Article 12 of the Convention.
Article 11 – Transit
In the event of transit under the conditions laid down in Article 21 of the Convention, where a person is to be extradited under a simplified procedure to the requesting Party, the following provisions shall apply:
a the request for transit shall contain the information required in Article 2, paragraph 1, of this Protocol;
b the Party requested to grant transit may request supplementary information if the information provided for in sub-paragraph a is insufficient for the said Party to decide on transit.
Article 12 – Relationship with the Convention and other international instruments
1. The words and expressions used in this Protocol shall be interpreted within the meaning of the Convention. As regards the Parties to this Protocol, the provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to the extent that they are compatible with the provisions of this Protocol.
2. The provisions of this Protocol are without prejudice to the application of Article 28, paragraphs 2 and 3, of the Convention concerning the relations between the Convention and bilateral or multilateral agreements.
Article 13 – Friendly settlement
The European Committee on Crime Problems of the Council of Europe shall be kept informed regarding the application of this Protocol and shall do whatever is necessary to facilitate a friendly settlement of any difficulty which may arise out of its interpretation and application.
Article 14 – Signature and entry into force
1. This Protocol shall be open for signature by the member States of the Council of Europe which are a Party to or have signed the Convention. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. A signatory may not ratify, accept or approve this Protocol unless it has previously ratified, accepted or approved the Convention, or does so simultaneously. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
2. This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the deposit of the third instrument of ratification, acceptance or approval.
3. In respect of any signatory State which subsequently deposits its instrument of ratification, acceptance or approval, this Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit.
Article 15 – Accession
1. Any non-member State which has acceded to the Convention may accede to this Protocol after it has entered into force.
2. Such accession shall be effected by depositing an instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.
3. In respect of any acceding State, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of accession.
Article 16 – Territorial application
1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Protocol shall apply.
2. Any State may, at any later time, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Protocol to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.
3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the date or receipt of such notification by the Secretary General.
Article 17 – Declarations and reservations
1. Reservations made by a State to any provision of the Convention or the two Additional Protocols thereto shall also be applicable to this Protocol, unless that State otherwise declares at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession. The same shall apply to any declaration made in respect or by virtue of any provision of the Convention or the two Additional Protocols thereto.
2. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of the right not to accept wholly or in part Article 2, paragraph 1, of this Protocol. No other reservation may be made.
3. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or at any later time, make the declarations provided for in Article 4, paragraph 5, and in Article 5 of this Protocol.
4. Any State may wholly or partially withdraw a reservation or declaration it has made in accordance with this Protocol, by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, which shall become effective as from the date of its receipt.
5. Any Party which has made a reservation to Article 2, paragraph 1, of this Protocol, in accordance with paragraph 2 of this article may not claim the application of that paragraph by another Party. It may, however, if its reservation is partial or conditional, claim the application of that paragraph in so far as it has itself accepted it.
Article 18 – Denunciation
1. Any Party may, in so far as it is concerned, denounce this Protocol by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the date of receipt of the notification by the Secretary General of the Council of Europe.
3. Denunciation of the Convention automatically entails denunciation of this Protocol.
Article 19 – Notifications
The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe and any State which has acceded to this Protocol of:
a any signature;
b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;
c any date of entry into force of this Protocol in accordance with Articles 14 and 15;
d any declaration made in accordance with Article 4, paragraph 5, Article 5, Article 16 and Article 17, paragraph 1, and any withdrawal of such a declaration;
e any reservation made in accordance with Article 17, paragraph 2, and any withdrawal of such a reservation;
f any notification received in pursuance of the provisions of Article 18 and the date on which denunciation takes effect;
g any other act, declaration, notification or communication relating to this Protocol.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.
Done at Strasbourg, this 10th day of November 2010, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to the non-member States which have acceded to the Convention.
Trešais papildu protokols Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu
Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo protokolu,
uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;
vēloties stiprināt dalībvalstu individuālo un kolektīvo spēju vērsties pret noziedzību;
ņemot vērā noteikumus, kas paredzēti Eiropas Konvencijā par izdošanu (ELS Nr. 24) (turpmāk “Konvencija”), kura nodota parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī, kā arī tās divos papildu protokolos (ELS Nr. 86 un Nr. 98), kuri tika parakstīti Strasbūrā attiecīgi 1975. gada 15. oktobrī un 1978. gada 17. martā;
uzskatīdamas, ka ir vēlams dažos aspektos papildināt Konvenciju, lai vienkāršotu un paātrinātu izdošanas kārtību gadījumos, kad meklētā persona piekrīt izdošanai,
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants. Pienākums izdot saskaņā ar vienkāršoto kārtību
Līgumslēdzējas puses apņemas izdot cita citai meklētās personas saskaņā ar šajā protokolā paredzēto vienkāršoto kārtību atbilstoši Konvencijas 1. pantam, ja ir saņemta šo personu un lūguma Saņēmējas puses piekrišana.
2. pants. Procedūras uzsākšana
1. Ja par meklēto personu ir izdots pieprasījums par pagaidu apcietināšanu saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, šā protokola 1. pantā minētā izdošana nav saistīta ar izdošanas lūgumu un pievienojamiem dokumentiem, kas iesniedzami saskaņā ar Konvencijas 12. pantu. Lai lūguma Saņēmēja puse varētu piemērot šā protokola 3.–5. pantu un pieņemt galīgo lēmumu par izdošanu saskaņā ar vienkāršoto kārtību, Pieprasītājai pusei ir jāsniedz tai šāda informācija:
a) informācija par meklētās personas identitāti, tostarp pilsonību vai pilsonībām, ja šādi dati ir pieejami;
b) tās iestādes nosaukums, kura pieprasa apcietināšanu;
c) informācija par to, ka ir izdots apcietināšanas orderis vai cits dokuments ar līdzvērtīgu juridisku spēku, vai ir izpildāms spriedums, kā arī apstiprinājums, ka attiecīgā persona tiek meklēta saskaņā ar Konvencijas 1. pantu;
d) nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija, tostarp maksimālais iespējamais sods vai galīgajā spriedumā noteiktais sods, kā arī informācija par to, vai kāda no sprieduma daļām jau ir izpildīta;
e) informācija par noilgumu un tā pārtraukšanu;
f) detalizēta informācija par apstākļiem, kādos nodarījums ticis izdarīts, tostarp laiks, vieta un meklētās personas līdzdalības pakāpe;
g) ciktāl iespējams, nodarījuma sekas;
h) gadījumos, kad izdošana tiek lūgta, lai izpildītu galīgo spriedumu, informācija par to, vai spriedums ticis pasludināts in absentia.
2. Ja 1. punktā paredzētā informācija nav pietiekama, lai lūguma Saņēmēja puse varētu pieņemt lēmumu par izdošanu, tā neatkarīgi no 1. punktā minētā var pieprasīt papildu informāciju.
3. Gadījumos, kad lūguma Saņēmēja puse izdošanas lūgumu ir saņēmusi saskaņā ar Konvencijas 12. pantu, šo protokolu piemēro mutatis mundantis.
3. pants. Pienākums informēt konkrēto personu
Ja persona, kura tiek meklēta izdošanas nolūkā, ir apcietināta saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, lūguma Saņēmējas puses kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem un bez nepamatotas kavēšanās informē attiecīgo personu par izdošanas lūgumu un par iespēju piemērot vienkāršoto izdošanas kārtību saskaņā ar šo protokolu.
4. pants. Piekrišana izdošanai
1. Meklētā persona savu piekrišanu un, ja nepieciešams, skaidru atteikšanos no īpašajiem noteikumiem sniedz lūguma Saņēmējas puses kompetentajai tiesu iestādei saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
2. Katrai Pusei ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas piekrišana un, ja nepieciešams, atteikšanās, kā minēts 1. punktā, tiek izteikta tā, lai būtu skaidrs, ka attiecīgā persona lēmumu ir pieņēmusi brīvprātīgi un pilnīgi apzinoties tiesiskās sekas. Šādos gadījumos meklētajai personai ir tiesības saņemt juridisku konsultāciju. Nepieciešamības gadījumā lūguma Saņēmēja puse nodrošina meklētajai personai tulka pakalpojumus.
3. Izteikto piekrišanu un, ja nepieciešams atteikšanos, kas minēta 1. punktā, reģistrē saskaņā ar lūguma Saņēmējas puses tiesību aktiem.
4. Ievērojot 5. punktā paredzēto, 1. punktā minētā piekrišana vai atteikšanās nav atsaucama.
5. Jebkura valsts protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot, ka piekrišanu un, ja nepieciešams, atteikšanos no īpašajiem noteikumiem, var atsaukt. Piekrišanu var atsaukt, kamēr lūguma Saņēmēja puse nav pieņēmusi galīgo lēmumu par izdošanu saskaņā ar vienkāršoto kārtību. Šajā gadījumā, nosakot Konvencijas 16. panta 4. punktā minētos termiņus, neņem vērā laika periodu starp paziņojumu par piekrišanu un paziņojumu par tās atsaukšanu. Atteikšanos no īpašo noteikumu piemērošanas var atsaukt līdz brīdim, kad notiek attiecīgās personas nodošana. Ja tiek atsaukta piekrišana izdošanai vai atteikšanās no īpašo noteikumu piemērošanas, šo atsaukumu vai atteikšanos reģistrē saskaņā ar lūguma Saņēmējas puses tiesību aktiem un par to uzreiz paziņo Pieprasītājai pusei.
5. pants. Atteikšanās no īpašo noteikumu piemērošanas
Jebkura valsts protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot, ka Konvencijas 14. pantā minētie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad persona, kuru šī valsts izdod saskaņā ar šā protokola 4. pantu,
a) piekrīt izdošanai vai
b) piekrīt izdošanai un skaidri atsakās no īpašo noteikumu piemērošanas.
6. pants. Paziņojumi pagaidu apcietināšanas gadījumā
1. Lai Pieprasītāja puse attiecīgā gadījumā varētu iesniegt izdošanas lūgumu atbilstoši Konvencijas 12. pantam, lūguma Saņēmējai pusei par to ir jāpaziņo pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā desmit dienas pēc pagaidu apcietināšanas neatkarīgi no tā, vai meklētā persona ir devusi savu piekrišanu izdošanai vai nav.
2. Izņēmuma gadījumos, kad lūguma Saņēmēja puse nolemj nepiemērot vienkāršoto kārtību, kaut arī meklētā persona ir tai piekritusi, lūguma Saņēmēja puse par to laikus paziņo Pieprasītājai pusei, lai tā varētu iesniegt izdošanas pieprasījumu, pirms beidzas Konvencijas 16. pantā noteiktais četrdesmit dienu termiņš.
7. pants. Lēmuma paziņošana
Ja meklētā persona piekrīt izdošanai, lūguma Saņēmējai pusei divdesmit dienu laikā pēc šādas piekrišanas saņemšanas ir jāpaziņo Pieprasītājai pusei savs lēmums par izdošanu saskaņā ar vienkāršoto kārtību.
8. pants. Saziņas līdzekļi
Atbilstoši šim protokolam saziņai var izmantot elektroniskos vai jebkurus citus līdzekļus, kuri ļauj saglabāt rakstiskas liecības, ar nosacījumu, ka Pusēm ir iespējams pārliecināties par to autentiskumu; saziņu var veikt arī ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) starpniecību. Katrā ziņā attiecīgā Puse pēc pieprasījuma un jebkurā laikā iesniedz dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas.
9. pants. Izdodamās personas nodošana
Personas nodošanai jānotiek pēc iespējas drīz, vēlams desmit dienu laikā pēc izdošanas lēmuma paziņošanas.
10. pants. Piekrišana pēc 6. pantā noteiktā termiņa beigām
Gadījumos, kad meklētā persona savu piekrišanu ir izteikusi pēc šā protokola 6. panta 1. punktā noteiktā desmit dienu termiņa beigām, lūguma Saņēmēja puse piemēro vienkāršoto kārtību, kā paredzēts šajā protokolā, ja vien nav saņemts izdošanas pieprasījums saskaņā ar Konvencijas 12. pantu.
11. pants. Tranzīts
Ja ir jānodrošina tranzīts atbilstoši Konvencijas 21. panta noteikumiem un ja persona tiek izdota Pieprasītājai pusei saskaņā ar vienkāršoto kārtību, piemēro šādus noteikumus:
a) tranzīta pieprasījumā iekļauj šā protokola 2. panta 1. punktā minēto informāciju;
b) ja a) apakšpunktā minētā informācija nav pietiekama, lai nodrošinātu tranzītu, Puse, kura ir saņēmusi lūgumu veikt tranzītu, var pieprasīt papildu informāciju.
12. pants. Saistība ar Konvenciju un citiem starptautiskiem dokumentiem
1. Šajā protokolā izmantotos vārdus un frāzes interpretē Konvencijas izpratnē. Attiecībā uz šā protokolā Pusēm Konvencijas noteikumus piemēro mutatis mutandis, ciktāl tie saskan ar šā protokola noteikumiem.
2. Šā protokola noteikumi neskar Konvencijas 28. panta 2. un 3. punkta piemērošanu attiecībā uz Konvencijas saistību ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.
13. pants. Draudzīgs atrisinājums
Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja tiek informēta par šā protokola piemērošanu un dara visu nepieciešamo, lai veicinātu draudzīgu atrisinājumu jebkurā sarežģītā situācijā, kas radusies saistībā ar protokola interpretēšanu un piemērošanu.
14. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā
1. Šo protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir Konvencijas puses vai ir parakstījušas Konvenciju. Tas ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Parakstītāja puse nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo protokolu, ja iepriekš nav ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi Konvenciju vai tas netiek darīts vienlaicīgi. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
2. Šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.
3. Attiecībā uz jebkuru parakstītāju valsti, kas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponē vēlāk, šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts attiecīgais instruments.
15. pants. Pievienošanās
1. Trešās valstis, kas ir pievienojušās Konvencijai, var pievienoties šim protokolam pēc tā stāšanās spēkā.
2. Šādu pievienošanos īsteno, deponējot pievienošanās instrumentu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3. Attiecībā uz valstīm, kas pievienojas, šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts pievienošanās instruments.
16. pants. Teritoriālā piemērošana
1. Jebkura valsts protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šis protokols attiecas.
2. Jebkura valsts vēlāk, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var attiecināt šo protokolu arī uz jebkuru citu teritoriju, ko norāda minētajā deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.
3. Jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz jebkuru teritoriju, kura minēta šajā deklarācijā, var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Deklarācijas atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši seši mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.
17. pants. Deklarācijas un atrunas
1. Atrunas, ko valsts izdarījusi attiecībā uz kādu no noteikumiem, kuri paredzēti Konvencijā vai kādā no diviem papildu protokoliem, ir attiecināmas arī uz šo protokolu, ja vien attiecīgā valsts protokola parakstīšanas brīdī vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, nesniedz kādu citu paziņojumu. Tas pats atteicas uz jebkuru deklarāciju, kas iesniegta attiecībā uz kādu no Konvencijas vai tās divu papildu protokolu noteikumiem vai saskaņā ar Konvenciju vai minētajiem dokumentiem.
2. Jebkura valsts, parakstot šo protokolu vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var paziņot, ka tā patur tiesības nepieņemt šā protokola 2. panta 1. punktu pilnībā vai daļēji. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas.
3. Jebkura valsts protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā vēlāk var sniegt šā protokola 4. panta 5. punktā un 5. pantā paredzētos paziņojumus.
4. Jebkura valsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt saskaņā ar šo protokolu izdarītu atrunu vai sniegtu deklarāciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.
5. Puse, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu ir izdarījusi atrunu attiecībā uz šā protokola 2. panta 1. punktu, nevar prasīt, lai cita Puse piemērotu šo punktu. Tomēr tad, ja atruna ir daļēja vai nosacīta, attiecīgā Puse var prasīt minētā punkta piemērošanu, ciktāl pati ir to pieņēmusi.
18. pants. Denonsēšana
1. Jebkura Puse, ciktāl tā ir ieinteresēta, var denonsēt šo protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.
3. Denonsējot Konvenciju, automātiski tiek denonsēts arī šis protokols.
19. pants. Paziņojumi
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī visas citas valstis, kas pievienojušās šim protokolam, par
a) katru protokola parakstīšanu;
b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;
c) katru protokola spēkā stāšanās dienu saskaņā ar tā 14. un 15. pantu;
d) katru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 5. pantu, 16. pantu un 17. panta 1. punktu, un katru šādas deklarācijas atsaukumu;
e) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 17. panta 2. punktu, un katru šādas atrunas atsaukšanu;
f) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 18. panta noteikumiem, un denonsēšanas spēkā stāšanās datumu;
g) jebkuru citu darbību, paziņojumu vai iesniegumu, kas attiecas uz šo protokolu.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.
Protokols sagatavots Strasbūrā 2010. gada 10. novembrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski un vienā eksemplārā, kuru deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas visu to Eiropas Padomes dalībvalstu un trešo valstu valdībām, kuras ir pievienojušās Konvencijai.