Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Nagojas–Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību

1.pants. 2010.gada 15.oktobra Nagojas–Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību (turpmāk — Papildprotokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Papildprotokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kompetentās institūcijas funkcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti un vides aizsardzību pilda Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts vides dienests un Valsts augu aizsardzības dienests.

3.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 18.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Papildprotokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.oktobrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 26.oktobrī

 

Nagoya – Kuala Lumpur Supplementary Protocol on Liability and Redress to the Cartagena Protocol on Biosafety

Preamble

The Parties to this Supplementary Protocol,

Being Parties to the Cartagena Protocol on Biosafety to the Convention on Biological Diversity, hereinafter referred to as “the Protocol”,

Taking into account Principle 13 of the Rio Declaration on Environment and Development,

Reaffirming the precautionary approach contained in Principle 15 of the Rio Declaration on Environment and Development,

Recognizing the need to provide for appropriate response measures where there is damage or sufficient likelihood of damage, consistent with the Protocol,

Recalling Article 27 of the Protocol,

Have agreed as follows:

Article 1. Objective

The objective of this Supplementary Protocol is to contribute to the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, by providing international rules and procedures in the field of liability and redress relating to living modified organisms.

Article 2. Use of terms

1. The terms used in Article 2 of the Convention on Biological Diversity, hereinafter referred to as “the Convention”, and Article 3 of the Protocol shall apply to this Supplementary Protocol.

2. In addition, for the purposes of this Supplementary Protocol:

a. “Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol” means the Conference of the Parties to the Convention serving as the meeting of the Parties to the Protocol;

b. “Damage” means an adverse effect on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, that:

i. Is measurable or otherwise observable taking into account, wherever available, scientifically-established baselines recognized by a competent authority that takes into account any other human induced variation and natural variation; and

ii. Is significant as set out in paragraph 3 below;

c. “Operator” means any person in direct or indirect control of the living modified organism which could, as appropriate and as determined by domestic law, include, inter alia, the permit holder, person who placed the living modified organism on the market, developer, producer, notifier, exporter, importer, carrier or supplier;

d. “Response measures” means reasonable actions to:

i. Prevent, minimize, contain, mitigate, or otherwise avoid damage, as appropriate;

ii. Restore biological diversity through actions to be undertaken in the following order of preference:

a. Restoration of biological diversity to the condition that existed before the damage occurred, or its nearest equivalent; and where the competent authority determines this is not possible;

b. Restoration by, inter alia, replacing the loss of biological diversity with other components of biological diversity for the same, or for another type of use either at the same or, as appropriate, at an alternative location.

3. A “significant” adverse effect is to be determined on the basis of factors, such as:

a. The long-term or permanent change, to be understood as change that will not be redressed through natural recovery within a reasonable period of time;

b. The extent of the qualitative or quantitative changes that adversely affect the components of biological diversity;

c. The reduction of the ability of components of biological diversity to provide goods and services;

d. The extent of any adverse effects on human health in the context of the Protocol.

Article 3. Scope

1. This Supplementary Protocol applies to damage resulting from living modified organisms which find their origin in a transboundary movement. The living modified organisms referred to are those:

a. Intended for direct use as food or feed, or for processing;

b. Destined for contained use;

c. Intended for intentional introduction into the environment.

2. With respect to intentional transboundary movements, this Supplementary Protocol applies to damage resulting from any authorized use of the living modified organisms referred to in paragraph 1 above.

3. This Supplementary Protocol also applies to damage resulting from unintentional transboundary movements as referred to in Article 17 of the Protocol as well as damage resulting from illegal transboundary movements as referred to in Article 25 of the Protocol.

4. This Supplementary Protocol applies to damage resulting from a transboundary movement of living modified organisms that started after the entry into force of this Supplementary Protocol for the Party into whose jurisdiction the transboundary movement was made.

5. This Supplementary Protocol applies to damage that occurred in areas within the limits of the national jurisdiction of Parties.

6. Parties may use criteria set out in their domestic law to address damage that occurs within the limits of their national jurisdiction.

7. Domestic law implementing this Supplementary Protocol shall also apply to damage resulting from transboundary movements of living modified organisms from non-Parties.

Article 4. Causation

A causal link shall be established between the damage and the living modified organism in question in accordance with domestic law.

Article 5. Response measures

1. Parties shall require the appropriate operator or operators, in the event of damage, subject to any requirements of the competent authority, to:

a. Immediately inform the competent authority;

b. Evaluate the damage; and

c. Take appropriate response measures.

2. The competent authority shall:

a. Identify the operator which has caused the damage;

b. Evaluate the damage; and

c. Determine which response measures should be taken by the operator.

3. Where relevant information, including available scientific information or information available in the Biosafety Clearing-House, indicates that there is a sufficient likelihood that damage will result if timely response measures are not taken, the operator shall be required to take appropriate response measures so as to avoid such damage.

4. The competent authority may implement appropriate response measures, including, in particular, when the operator has failed to do so.

5. The competent authority has the right to recover from the operator the costs and expenses of, and incidental to, the evaluation of the damage and the implementation of any such appropriate response measures. Parties may provide, in their domestic law, for other situations in which the operator may not be required to bear the costs and expenses.

6. Decisions of the competent authority requiring the operator to take response measures should be reasoned. Such decisions should be notified to the operator. Domestic law shall provide for remedies, including the opportunity for administrative or judicial review of such decisions. The competent authority shall, in accordance with domestic law, also inform the operator of the available remedies. Recourse to such remedies shall not impede the competent authority from taking response measures in appropriate circumstances, unless otherwise provided by domestic law.

7. In implementing this Article and with a view to defining the specific response measures to be required or taken by the competent authority, Parties may, as appropriate, assess whether response measures are already addressed by their domestic law on civil liability.

8. Response measures shall be implemented in accordance with domestic law.

Article 6. Exemptions

1. Parties may provide, in their domestic law, for the following exemptions:

a. Act of God or force majeure; and

b. Act of war or civil unrest.

2. Parties may provide, in their domestic law, for any other exemptions or mitigations as they may deem fit.

Article 7. Time limits

Parties may provide, in their domestic law, for:

a. Relative and/or absolute time limits including for actions related to response measures; and

b. The commencement of the period to which a time limit applies.

Article 8. Financial limits

Parties may provide, in their domestic law, for financial limits for the recovery of costs and expenses related to response measures.

Article 9. Right of recourse

This Supplementary Protocol shall not limit or restrict any right of recourse or indemnity that an operator may have against any other person.

Article 10. Financial security

1. Parties retain the right to provide, in their domestic law, for financial security.

2. Parties shall exercise the right referred to in paragraph 1 above in a manner consistent with their rights and obligations under international law, taking into account the final three preambular paragraphs of the Protocol.

3. The first meeting of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol after the entry into force of the Supplementary Protocol shall request the Secretariat to undertake a comprehensive study which shall address, inter alia:

a. The modalities of financial security mechanisms;

b. An assessment of the environmental, economic and social impacts of such mechanisms, in particular on developing countries; and

c. An identification of the appropriate entities to provide financial security.

Article 11. Responsibility of States for internationally wrongful acts

This Supplementary Protocol shall not affect the rights and obligations of States under the rules of general international law with respect to the responsibility of States for internationally wrongful acts.

Article 12. Implementation and relation to civil liability

1. Parties shall provide, in their domestic law, for rules and procedures that address damage. To implement this obligation, Parties shall provide for response measures in accordance with this Supplementary Protocol and may, as appropriate:

a. Apply their existing domestic law, including, where applicable, general rules and procedures on civil liability;

b. Apply or develop civil liability rules and procedures specifically for this purpose; or

c. Apply or develop a combination of both.

2. Parties shall, with the aim of providing adequate rules and procedures in their domestic law on civil liability for material or personal damage associated with the damage as defined in Article 2, paragraph 2 (b):

a. Continue to apply their existing general law on civil liability;

b. Develop and apply or continue to apply civil liability law specifically for that purpose; or

c. Develop and apply or continue to apply a combination of both.

3. When developing civil liability law as referred to in subparagraphs (b) or (c) of paragraphs 1 or 2 above, Parties shall, as appropriate, address, inter alia, the following elements:

a. Damage;

b. Standard of liability, including strict or fault-based liability;

c. Channelling of liability, where appropriate;

d. Right to bring claims.

Article 13. Assessment and review

The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol shall undertake a review of the effectiveness of this Supplementary Protocol five years after its entry into force and every five years thereafter, provided information requiring such a review has been made available by Parties. The review shall be undertaken in the context of the assessment and review of the Protocol as specified in Article 35 of the Protocol, unless otherwise decided by the Parties to this Supplementary Protocol. The first review shall include a review of the effectiveness of Articles 10 and 12.

Article 14. Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol

1. Subject to paragraph 2 of Article 32 of the Convention, the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol shall serve as the meeting of the Parties to this Supplementary Protocol.

2. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to the Protocol shall keep under regular review the implementation of this Supplementary Protocol and shall make, within its mandate, the decisions necessary to promote its effective implementation. It shall perform the functions assigned to it by this Supplementary Protocol and, mutatis mutandis

Article 15. Secretariat

The Secretariat established by Article 24 of the Convention shall serve as the secretariat to this Supplementary Protocol.

Article 16. Relationship with the Convention and the Protocol

1. This Supplementary Protocol shall supplement the Protocol and shall neither modify nor amend the Protocol.

2. This Supplementary Protocol shall not affect the rights and obligations of the Parties to this Supplementary Protocol under the Convention and the Protocol.

3. Except as otherwise provided in this Supplementary Protocol, the provisions of the Convention and the Protocol shall apply, mutatis mutandis, to this Supplementary Protocol.

4. Without prejudice to paragraph 3 above, this Supplementary Protocol shall not affect the rights and obligations of a Party under international law.

Article 17. Signature

This Supplementary Protocol shall be open for signature by Parties to the Protocol at the United Nations Headquarters in New York from 7 March 2011 to 6 March 2012.

Article 18. Entry into force

1. This Supplementary Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fortieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession by States or regional economic integration organizations that are Parties to the Protocol.

2. This Supplementary Protocol shall enter into force for a State or regional economic integration organization that ratifies, accepts or approves it or accedes thereto after the deposit of the fortieth instrument as referred to in paragraph 1 above, on the ninetieth day after the date on which that State or regional economic integration organization deposits its instrument of ratification, acceptance, approval, or accession, or on the date on which the Protocol enters into force for that State or regional economic integration organization, whichever shall be the later.

3. For the purposes of paragraphs 1 and 2 above, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organization.

Article 19. Reservations

No reservations may be made to this Supplementary Protocol.

Article 20. Withdrawal

1. At any time after two years from the date on which this Supplementary Protocol has entered into force for a Party, that Party may withdraw from this Supplementary Protocol by giving written notification to the Depositary.

2. Any such withdrawal shall take place upon expiry of one year after the date of its receipt by the Depositary, or on such later date as may be specified in the notification of the withdrawal.

3. Any Party which withdraws from the Protocol in accordance with Article 39 of the Protocol shall be considered as also having withdrawn from this Supplementary Protocol.

Article 21. Authentic texts

The original of this Supplementary Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Supplementary Protocol.

DONE at Nagoya on this fifteenth day of October two thousand and ten.

 

Nagojas-Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību

Preambula

Šā papildprotokola Puses,

būdamas Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotā Kartahenas protokola par bioloģisko drošību (turpmāk tekstā – Protokols) Puses;

ņemot vērā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 13. principu;

atkārtoti apstiprinot piesardzības principu, kas paredzēts saskaņā ar Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principu;

atzīstot vajadzību veikt atbilstīgus atbildes pasākumus saskaņā ar Protokolu, ja ir nodarīts kaitējums vai pastāv pietiekami liela iespējamība, ka tiks nodarīts kaitējums;

atsaucoties uz Protokola 27. pantu,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Mērķis

Šā papildprotokola mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, paredzot starptautiskos noteikumus un procedūras atbildības un atlīdzināšanas jomā saistībā ar dzīviem modificētiem organismiem.

2. pants. Terminu lietojums

1. Šajā papildprotokolā ir spēkā termini, kas izmantoti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk tekstā – Konvencija) 2. pantā un Protokola 3. pantā.

2. Turklāt šajā papildprotokolā lietoti šādi termini:

a) “Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju” ir Konvencijas pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju;

b) “kaitējums” ir nelabvēlīga ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, ņemot vērā arī cilvēku veselības iespējamo apdraudējumu, kas ir:

i) izmērāms vai citādi novērojams, ja vien iespējams, ņemot vērā zinātniski pamatotas un kompetentas iestādes atzītas vadlīnijas, kas ņem vērā citas cilvēka izraisītas pārmaiņas un dabiskās pārmaiņas, un

ii) ir būtisks, kā izklāstīts turpmāk 3. punktā;

c) “operators” ir dzīvu modificētu organismu tieši vai netieši kontrolējoša persona, kas attiecīgajā gadījumā un saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem inter alia var būt atļaujas turētājs, persona, kura dzīvo modificēto organismu laidusi tirgū, attīstītājs, ražotājs, paziņojuma iesniedzējs, eksportētājs, importētājs, pārvadātājs vai piegādātājs;

d) “atbildes pasākumi” ir pamatotas darbības, ko veic, lai

i) vajadzības gadījumā novērstu, mazinātu, ierobežotu kaitējumu vai kā citādi izvairītos no tā,

ii) atjaunotu bioloģisko daudzveidību, veicot darbības šādā secībā:

a) bioloģiskās daudzveidības atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tā bijusi pirms kaitējuma nodarīšanas, vai pielīdzināmā stāvoklī, un, ja kompetentā iestāde atzīst, ka tas nav iespējams,

b) atjaunošana, bioloģiskās daudzveidības zudumu inter alia aizstājot ar citiem bioloģiskās daudzveidības komponentiem tādai pašai vai cita veida izmantošanai tajā pašā vai citā vietā.

3. “Būtiska” nelabvēlīga ietekme tiek noteikta, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

a) ilgtermiņa vai neatgriezeniskas izmaiņas, ar to saprotot tādas izmaiņas, kuras pieņemamā laika posmā dabiskas atjaunošanās ceļā neizzudīs;

b) to kvalitatīvo vai kvantitatīvo izmaiņu lielums, kas nelabvēlīgi ietekmē bioloģiskās daudzveidības komponentus;

c) bioloģiskās daudzveidības komponentu spēju samazināšanās preču un pakalpojumu nodrošināšanas ziņā;

d) nelabvēlīgās ietekmes apjoms uz cilvēku veselību saistībā ar Protokolu.

3. pants. Piemērošanas joma

1. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, ko nodarījuši dzīvi modificēti organismi, kuru izcelsme saistīta ar pārrobežu pārvietošanu.Minētie dzīvie modificētie organismi ir tādi organismi, kas ir:

a) paredzēti tiešai izmantošanai pārtikā, barībā vai pārstrādē,

b) paredzēti ierobežotai izmantošanai,

c) paredzēti ar nodomu veiktai izplatīšanai vidē.

2. Ar nodomu veiktas pārrobežu pārvietošanas gadījumā šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies 1. punktā minēto dzīvo modificēto organismu atļautas izmantošanas rezultātā.

3. Šis papildprotokols attiecas arī uz kaitējumu, kas radies bez nodoma veiktas pārrobežu pārvietošanas rezultātā, kā minēts Protokola 17. pantā, kā arī uz kaitējumu, kas radies nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas rezultātā, kā minēts Protokola 25. pantā.

4. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies dzīvu modificētu organismu pārrobežu pārvietošanas rezultātā un kas nodarīts pēc tam, kad šis papildprotokols stājies spēkā attiecībā uz Pusi, kuras jurisdikcijā notikusi pārrobežu ievešana.

5. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies Pušu jurisdikcijā esošajās teritorijās.

6. Puses var izmantot savos tiesību aktos paredzētos kritērijus, lai vērstos pret kaitējumu, kas radies to jurisdikcijā.

7. Valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno šo papildprotokolu, attiecas arī uz kaitējumu, kas radies dzīvu modificētu organismu pārrobežu pārvešanā no trešām valstīm.

4. pants. Cēloņsakarība

Starp kaitējumu un attiecīgo dzīvo modificēto organismu nosaka cēloņsakarību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. pants. Atbildes pasākumi

1. Ja nodarīts kaitējums, Puses saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām attiecīgajam operatoram vai operatoriem pieprasa

a) nekavējoties informēt kompetento iestādi,

b) novērtēt kaitējumu,

c) veikt piemērotus atbildes pasākumus.

2. Kompetentā iestāde

a) nosaka, kurš operators nodarījis kaitējumu,

b) novērtē kaitējumu,

c) nosaka, kādi atbildes pasākumi operatoram ir jāveic.

3. Ja attiecīgā informācija, tostarp pieejamā zinātniskā informācija vai informācija, kas pieejama Bioloģiskās drošības starpniecības centrā, liecina par to, ka ir pietiekami liela kaitējuma nodarīšanas iespējamība, ja laikus netiks veikti atbildes pasākumi, operatoram pieprasa veikt piemērotus atbildes pasākumus, lai no šāda kaitējuma izvairītos.

4. Piemērotus atbildes pasākumus var veikt kompetentā iestāde, jo īpaši tad, ja attiecīgais operators tos nav veicis.

5. Kompetentajai iestādei ir tiesības no operatora piedzīt izdevumus par kaitējuma novērtēšanu un attiecīgo atbildes pasākumu veikšanu un ar tiem saistītos izdevumus. Puses savos tiesību aktos var paredzēt gadījumus, kad operatoram nevar pieprasīt segt šos izdevums.

6. Kompetentajai iestādei, kas pieprasa operatoram veikt atbildes pasākumus, savi lēmumi ir jāpamato. Operators par šādiem lēmumiem ir jāinformē. Attiecīgās valsts tiesību aktos paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp iespēju veikt attiecīgo lēmumu administratīvu pārskatīšanu vai pārskatīšanu tiesā. Kompetentā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem operatoru informē arī par iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Šo tiesisko aizsardzības līdzekļu izmantošana nedrīkst kavēt kompetento iestādi veikt atbildes pasākumus atbilstīgi apstākļiem, ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi.

7. Piemērojot šo pantu un nosakot konkrētos atbildes pasākumus, kas ir jāpieprasa vai jāveic kompetentajai iestādei, Puses attiecīgajā gadījumā var izvērtēt, vai atbildes pasākumi jau nav paredzēti to tiesību aktos par civiltiesisko atbildību.

8. Atbildes pasākumus veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

6. pants. Atbrīvojumi

1. Puses savos tiesību aktos var paredzēt šādus atbrīvojumu gadījumus:

a) nepārvarama vara un

b) karadarbība vai sabiedriskās nekārtības.

2. Puses savos tiesību aktos var paredzēt tādus atbrīvojumus vai atvieglojumus, kādus tās uzskata par atbilstīgiem.

7. pants. Termiņi

Puses savos tiesību aktos var paredzēt

a) relatīvus un/vai galīgus termiņus, tostarp darbībām saistībā ar atbildes pasākumiem, un

b) tā laika posma sākumu, uz kuru attiecīgais termiņš attiecas.

8. pants. Finansiālie ierobežojumi

Puses savos tiesību aktos var paredzēt finansiālos ierobežojumus izdevumu atgūšanai saistībā ar atbildes pasākumiem.

9. pants. Tiesības uz regresa prasījumu

Šis papildprotokols neierobežo operatora tiesības uz regresa prasījumu vai kompensāciju, kas tam var būt pret citu personu.

10. pants. Finansiāls nodrošinājums

1. Puses patur tiesības savos tiesību aktos paredzēt finansiālu nodrošinājumu.

2. Puses 1. punktā minētās tiesības izmanto saskaņā ar tām tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās, ņemot vērā Protokola preambulas pēdējos trīs punktus.

3. Pirmajā sanāksmē, kurā pēc papildprotokola stāšanās spēkā sanāk Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkcijas, tā lūdz sekretariātu veikt vispusīgu izpēti, lai inter alia

a) apsvērtu finansiālā nodrošinājuma mehānismu nosacījumus,

b) novērtētu šādu mehānismu ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un

c) identificētu attiecīgās struktūras, kas var sniegt finansiālo nodrošinājumu.

11. pants. Valstu atbildība par starptautiskām prettiesiskām darbībām

Šis papildprotokols neietekmē vispārējās starptautiskajās tiesībās paredzētās valstu tiesības un pienākumus saistībā ar valstu atbildību par starptautiskām prettiesiskām darbībām.

12. pants. Civiltiesiskās atbildības noteikšana un saistība ar to

1. Puses savos tiesību aktos paredz noteikumus un procedūras saistībā ar kaitējuma nodarīšanu. Lai izpildītu šo pienākumu, Puses saskaņā ar šo papildprotokolu paredz atbildes pasākumus un attiecīgajā gadījumā var

a) piemērot spēkā esošos valsts tiesību aktus, tostarp vispārpieņemtos noteikumus un procedūras par civiltiesisko atbildību,

b) piemērot vai izstrādāt tieši šim nolūkam paredzētus civiltiesiskās atbildības noteikumus un procedūras vai

c) piemērot vai izstrādāt abu iepriekš minēto kategoriju noteikumus un procedūras.

2. Lai valsts tiesību aktos paredzētu atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar civiltiesisko atbildību par mantisku vai personisku kaitējumu, kas saistīts ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā definēto kaitējumu, Puses

a) turpina piemērot spēkā esošos vispārējos tiesību aktus par civiltiesisko atbildību,

b) izstrādā un piemēro vai turpina piemērot tieši šim nolūkam paredzētus tiesību aktus par civiltiesisko atbildību vai

c) izstrādā un piemēro vai turpina piemērot abu iepriekš minēto kategoriju tiesību aktus.

3. Izstrādājot tiesību aktus par civiltiesisko atbildību, kā paredzēts iepriekš 1. vai 2. punkta b) vai c) apakšpunktā, Puses attiecīgā gadījumā inter alia apsver šādus aspektus:

a) kaitējums;

b) standarta atbildība, tostarp atbildību neatkarīgi no vainas vai atbildību, pamatojoties uz vainu;

c) attiecīgajā gadījumā atbildības nodošana;

d) tiesības iesniegt prasību tiesā.

13. pants. Novērtēšana un pārskatīšana

Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju, piecus gadus pēc šā papildprotokola stāšanās spēkā pārskata tā efektivitāti un turpmāk dara to ik pēc pieciem gadiem, ja Puses ir iesniegušas šādai pārskatīšanai vajadzīgo informāciju. Pārskatīšanu veic saistībā ar Protokola novērtēšanu un pārskatīšanu, kā paredzēts Protokola 35. pantā, ja vien šā papildprotokola Puses nav nolēmušas citādi. Pirmajā pārskatīšanā veic 10. un 12. panta efektivitātes pārskatīšanu.

14. pants. Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju

1. Saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu šā papildprotokola Pušu sanāksmes funkciju pilda Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju.

2. Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkcijas, regulāri uzrauga šā papildprotokola īstenošanu un atbilstīgi savai kompetencei pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tā efektīvu īstenošanu. Tā pilda funkcijas, kas tai paredzētas šajā papildprotokolā mutatis mutandis.

15. pants. Sekretariāts

Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 24. pantu, pilda arī šā papildprotokola sekretariāta funkcijas.

16. pants. Saistība ar Konvenciju un Protokolu

1. Šis papildprotokols papildina Protokolu, bet nemaina un negroza to.

2. Šis papildprotokols neietekmē Konvencijā un Protokolā paredzētās šā papildprotokola Pušu tiesības un pienākumus.

3. Ja vien šajā papildprotokolā nav paredzēts citādi, Konvencijas un Protokola noteikumi mutatis mutandis attiecas arī uz šo papildprotokolu.

4. Neskarot 3. punktu, šis papildprotokols neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās.

17. pants. Parakstīšana

Šis papildprotokols ir pieejams Protokola pusēm parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 2011. gada 7. marta līdz 2012. gada 6. martam.

18. pants. Stāšanās spēkā

1. Šis papildprotokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā deponēts četrdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ko iesniegušas valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir Protokola puses.

2. Šis papildprotokols attiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas to ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi vai tam pievienojusies pēc 1.punktā paredzētā četrdesmitā dokumenta iesniegšanas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai dienā, kurā attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā Protokols, atkarībā no tā, kurš notikums ir vēlāks.

3. Šā panta 1. un 2. punkta izpratnē instrumenti, kurus deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par tādiem, kas papildina šīs organizācijas dalībvalstu deponētos instrumentus.

19. pants. Atrunas

Attiecībā uz šo papildprotokolu atrunas netiek pieļautas.

20. pants. Denonsēšana

1. Divus gadus pēc tam, kad šis papildprotokols stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, attiecīgā Puse jebkurā laikā var to denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis šo paziņojumu, vai arī vēlākā datumā, ko var norādīt paziņojumā par denonsēšanu.

3. Ikviena Puse, kura denonsē Protokolu saskaņā ar tā 39. pantu, tiek uzskatīta par Pusi, kas ir denonsējusi arī šo papildprotokolu.

21. pants. Autentiskie teksti

Šā papildprotokola oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo papildprotokolu.

Nagojā, divi tūkstoši desmitā gada piecpadsmitajā oktobrī.