Vakar, 2011.gada 25.oktobrī, Saeimas ārkārtas sēdē

Ministru prezidenta amata kandidāts  Valdis Dombrovskis:

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa], godātie prezidija locekļi, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Šodien jaunievēlētās 11.Saeimas vērtējumam tiek piedāvāts jaunās valdības sastāvs. Esam vienojušies izveidot valdību, kuras darbībā tiks īstenota tāda politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas, sociālās solidaritātes un nozaru savstarpējas sadarbības principiem. Valdības prioritātes turpmākajiem trīs gadiem ir:

• stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju;

• saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga, laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību;

• tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos;

• Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valsts piederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.

Valdības rīcībpolitika būs vērsta uz Saeimā apstiprinātās "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam" un Eiropas Savienības (ES) stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "ES 2020" īstenošanu.

Šī būs ceturtā valdība, kurā man ir gods strādāt, un trešā, kuras veidošana uzticēta man personīgi. Kā partijas deleģētam sarunvedim ir nācies piedalīties arī citu valdību veidošanas sarunās. Jāatzīst, ka tik sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu piedzīvoju pirmoreiz. Un vainīgas pie tā, manuprāt, ir ne tikai visapkārt savilktās sarkanās un visādas citādas redzamas un neredzamas līnijas, bet arī partiju nereti neelastīgās pozīcijas dažādos jautājumos. Tomēr gribētu atgādināt, ka politika ir kompromisu māksla. Īpaši tas attiecas uz tādām parlamentārām demokrātijām, kāda ir Latvija.

Pozitīvi ir tas, ka pamazām, bet nepārprotami Latvijā notiek politiskās kultūras maiņa. Saglabājot ekonomiskās prioritātes, partiju dienaskārtībā arvien augstāk pakāpjas tādi demokrātiskai sabiedrībai svarīgi pamatprincipi kā tiesiskums un ilgtspējīga sociālā sistēma. Tiesiskuma nostiprināšana būs viena no valdības prioritātēm, šajā jomā ir daudz darāmā kā Ministru kabinetam, tā Saeimai. Šo prioritāšu īstenošana savukārt nav iedomājama bez radikālas pārvaldības uzlabošanas gan sabiedriskajā sektorā, gan ekonomikā.

Tagad pakavēšos pie dažiem jautājumiem, kuri jaunajai valdībai būs nekavējoties jārisina.

Pirmkārt, ir oktobra beigas un tuvojas šā budžeta gada noslēgums, tāpēc nekavējoties jāķeras klāt pie nākamā gada budžeta projekta. Budžeta pieņemšana nebūs viegla, ņemot vērā, ka šis būs pēc kārtas jau trešais budžets, kurā tiek veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācijas apjoms būs atkarīgs gan no situācijas Eiropā un pasaulē, gan mūsu sarunām ar aizdevējiem attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām. Diemžēl redzams, ka situācija eirozonā attīstās nelabvēlīgā virzienā. To parāda arī Eiropadomes ārkārtas sēžu biežums – svētdien ārkārtas Eiropadome, rīt ārkārtas Eiropadome. Darba kārtībā – banku sektora kapitāla pietiekamības nodrošināšana, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta apjoma palielināšana, Grieķijas defolts un tā seku mazināšana citās eirozonas problēmvalstīs. Saprotams, ka tāds ārējais ekonomiskais fons atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latviju. Budžeta process solās būt sarežģīts, tādēļ nepieciešams ieplānot laiku kvalitatīvām debatēm.

Otrkārt, šogad mums ir sekmīgi jānoslēdz starptautiskā aizdevuma programma. Aizdevēju misija jau ir Rīgā. Domāju, ka šis fakts komentārus neprasa. Uzreiz atbildēšu tiem, kas ierosina pagarināt vai neslēgt programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Arī tāda iespēja pastāv, tikai tad jārēķinās, ka tas ir negatīvs signāls starptautiskajiem tirgiem. Tas Latvijai var sadārdzināt finansējuma pieejamību starptautiskajos finanšu tirgos, kas nozīmē dārgākus kredītus arī mūsu uzņēmumiem, zaudētas biznesa iespējas, neradītas darbavietas, neieņemtus nodokļus, potenciāli neindeksētas pensijas. Daudzas lietas, par kurām uz pašreizējās ekonomiskās izaugsmes fona varam pamazām sākt domāt.

Viens no Latvijas salīdzinošās veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām. Svarīgi ir šo uzticību nosargāt un izmantot ekonomiskās izaugsmes un investīciju veicināšanai.

Visbeidzot, treškārt, līdzšinējais koalīcijas veidošanas process parādījis, ka šā sasaukuma Saeima diemžēl ir vēl sašķeltāka nekā iepriekšējā, savukārt ieilgušie partiju manevri grauj vēlētāju uzticību Latvijas politiskajai sistēmai. Politiskā nestabilitāte ir drauds arī mūsu valsts veiksmīgai izejai no krīzes un tālākai ekonomiskai attīstībai. Redzot izveidojušos situāciju, baidos, ka vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Latvijā tuvākajā laikā diemžēl vairs nav no zinātniskās fantastikas jomas. Attiecīgi, uz šo koalīciju gulstas nopietna atbildība par politiskās stabilitātes nodrošināšanu, par prognozējamu un konstruktīvu darbu.

Runājot par valdības sastāvu, gribu uzsvērt, ka tas ir zīmīgs ar lielāko bezpartejisko profesionāļu skaitu atjaunotās brīvvalsts laikā, kuru šajā komandā ir pieci. Tas ir apliecinājums tam, ka partijas pirmajā plānā izvirza ministru kandidātu profesionalitāti, stādot to augstāk par partejisko piederību.

Vēl attiecībā uz jauno valdības sastāvu gribētu minēt to, ka jau valdības deklarācijas projekta izstrādes gaitā kļuva redzams, ka ministru kandidāti ir gatavi jaunām, brīžiem pat radikālākām reformām nekā līdz šim. Šeit ir runa gan par ļoti konkrētām lietām, tādām kā Būvniecības likuma grozījumi, lai vienkāršotu būvatļauju izsniegšanas kārtību un ar to mazinātu birokrātiju un korupcijas riskus, gan tādām sistēmiskām reformām, kā izglītības sistēmas reforma, precīzāk sakot – tās turpināšana. Tiesa, īstenojot reformas, ir svarīga arī sabiedrības iesaiste. Jau manas pirmās valdības laikā tika izveidota reformu vadības grupa, piesaistot valdības sociālos un sadarbības partnerus – LDDK, arodbiedrības, LTRK un pašvaldību savienību, nepieciešamības gadījumā arī nozaru organizācijas. Vairāki ministru kandidāti ir aktīvi piedalījušies reformu vadības grupas darbā, pārstāvot valdības partnerus. Domāju, ka viņi varēs apliecināt sabiedrības iesaistes nozīmi, virzot svarīgas reformas. Pie šā principa konsekventi pieturēsimies arī nākamās valdības darbā.

Tagad gribētu pāris vārdos pieskarties šīs valdības deklarācijai, atzīmējot tikai svarīgākos šīs deklarācijas punktus.

Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valstu konkurētspējas nodrošināšanā. Šīs valdības viena no galvenajām prioritātēm būs tieši cilvēkkapitāla attīstība. Līdztekus augstākās izglītības reformai tiks strādāts arī pie mūžizglītības un arodizglītības sistēmas pilnveides.

Uzsvars tiks likts gan uz darba tirgus pieprasīto zināšanu un prasmju attīstīšanas, gan skolotāju un pasniedzēju profesionālās kvalifikācijas, gan izglītības kvalitātes standartu pilnveidošanas.

Piesaistot ES fondus, veiksim stratēģiskas investīcijas zinātnē saskaņā ar noteiktajām prioritātēm kvalitāti un starptautisku zinātnisku potenciālu pierādījušos konkrētos pētnieciskos projektos, zinātnes un tehnoloģijietilpīgos projektos.

Tautsaimniecībā uzsvars tiks likts uz stabilu attīstību, valsts konkurētspējas kāpināšanu, inovatīvu un efektīvu ekonomiku, jaunu darba vietu radīšanu. Svarīgs priekšnoteikums ekonomikas atjaunotnei ir makroekonomiskā stabilitāte, tādēļ turpināsim kursu uz eiro ieviešanai nepieciešamo nosacījumu izpildi, kas cita starpā paredz 2012.gada budžeta deficītu zem 3% no IKP. Ar 2012.gada budžeta pieņemšanu arī beigsies valsts finanšu stabilizācijas un budžeta konsolidācijas posms. Turpmākajos gados varēsim pakāpeniski palielināt budžeta izdevumus prioritārajās jomās un pakāpeniski veikt darbaspēka nodokļu samazināšanu.

Lai nodrošinātu sistēmisku makroekonomisko stabilitāti, izstrādāsim Fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai īstenotu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros. Šajā kontekstā izveidosim arī neatkarīgu ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālo padomi, kura sniegs atzinumus par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem.

Viens no valdības svarīgākajiem darbiem būs efektīva sarunu vešana par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Šeit valdība stingri iestāsies gan par taisnīgu lauksaimniecības tiešmaksājumu sadali starp veco un jauno dalībvalstu zemniekiem, gan par lielāku finansējuma apjomu Latvijai ES kohēzijas politikas ietvaros, risinot jautājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto 2,5% no dalībvalsts KNI griestu pārskatīšanu.

Kā atsevišķs bloks minams nodokļi un cīņa ar ēnu ekonomiku. Saglabāsim relatīvi zemu nodokļu slogu ap 1/3 no IKP, atbilstoši budžeta iespējām samazinot darbaspēka nodokļus. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana joprojām būs valdības prioritāte. Kā būtiska minama iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana, kuru ieviesīsim, sākot ar 2012.gadu. Ieviesīsim arī vispārējo ienākumu deklarēšanu un legālās prezumpcijas principu attiecībā uz fizisku personu mantas un finanšu līdzekļu izcelsmi.

Runājot par reformām, mēs nereti domājam tikai par valdību vai ministriju centrālajiem aparātiem. Tomēr reformas nevar būt veiksmīgas bez aktīvas pašvaldību iesaistīšanās šajā procesā. Protams, bez finansējuma reformas bieži vien nav iespējamas, tomēr ir daudzas reformas, kuras saistītas ar darbības optimizāciju un kurām īpašs finansējums nav nepieciešams. Tomēr, lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, mēs radīsim stimulus pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas. Arī valsts līmenī īstenosim proaktīvu ārvalstu investīciju piesaistes programmu.

Pēdējo gadu laikā ir izdevies mainīt ekonomikas struktūru, padarot to ilgtspējīgāku, lielāku uzsvaru liekot uz ražošanas un eksporta attīstību. Arī nākamā valdība turpinās strādāt šajā virzienā, izstrādājot modernu industriālo politiku un valsts mērķprogrammu ražošanas attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras atbalstam.

Turpināsim darbu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Šajā jomā pēdējo gadu laikā ir veikta virkne nozīmīgu pasākumu, gan pieņemot mikrouzņēmumu atbalsta paketi, gan vienkāršojot un paātrinot maksātnespējas procedūras, gan veicot daudzus pasākumus administratīvā sloga samazināšanai. Redzam, ka šis darbs dod rezultātus, – ša gada Pasaules Bankas Doing Business indeksā Latvija ir pakāpusies par 10 vietām, ierindojoties augstajā 21.vietā 183 valstu konkurencē, pirmo reizi šajā jomā apsteidzot Lietuvu un Igauniju. No šā viedokļa var piekrist, ka krīze ir arī iespēju laiks. Spriežot pēc šā konkrētā rezultāta, Latvija savu krīzes doto iespēju ir izmantojusi. Tomēr darāmā vēl ir daudz: jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldība, plašāk jāievieš e-pakalpojumi un vienas pieturas aģentūras, jāpieņem jaunais Būvniecības likums utt.

Vides un reģionālās attīstības jomā veicināsim reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.

Turpināsim valsts administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidosim efektīvu sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību.

Izvērtēsim un nodosim pašvaldībām un plānošanas reģioniem valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināsim pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā atbalstīsim un paplašināsim valsts reģionālās attīstības atbalsta programmas.

Kā jauninājumu var minēt valdības atbalstu Latgales reģiona attīstības stratēģijai un programmai, kas vērstas uz ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti šim Latvijas reģionam.

Vides jautājumos turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomā, kā arī veicināsim efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izvedi, aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

Pārvaldības un tiesiskuma joma ir tā, kurā nepieciešams arī turpmāk lielu uzmanību veltīt efektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanai. Jāturpina darbs pie valsts pārvaldes centrālā aparāta un ministriju pakļautībā esošo aģentūru darbības optimizēšanas, vienlaikus domājot par tādas motivācijas sistēmas izveidi, kas noturētu valsts pārvaldē strādājošos un mazinātu vērtīgāko kadru aizplūdi no valsts pārvaldes.

Šeit es gribētu aicināt pašvaldības spēlēt aktīvu lomu reformu procesā, savas darbības un izdevumu optimizācijas nolūkos veikt rūpīgu funkcionālo auditu savās iestādēs un uzņēmumos, jo funkciju dublēšanās nav tikai valsts centrālās varas institūcijām raksturīga problēma.

Tiesiskuma jomā turpināsim mazināt naudas lomu politikā, tai skaitā pakāpeniski valsts finansējumu padarot par galveno politisko partiju ienākumu avotu. Turpināsim korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai. Nodrošināsim tiesu varas, izmeklēšanas iestāžu un KNAB profesionālās darbības neietekmējamību. Pārkārtosim un optimizēsim vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu, izlīdzinot tiesu noslodzi Latvijas reģionos, vienlaikus samazinot pārsūdzības instanču skaitu atsevišķu kategoriju lietām, kā arī veiksim virkni citu pasākumu.

Par sociālo jomu. Neraugoties uz arī nākamā gada budžetā plānotajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem, ir nepieciešams saglabāt sociālās garantijas sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Krīzes pārvarēšanā un sociālās spriedzes mazināšanā būtiska loma bija 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam, kas sniedza atbalstu krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām. Arī nākamgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus – darba praktizēšanu ar stipendiju jeb t.s. 100 latu programmu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu līdzfinansēšanu pašvaldībām, veselības aprūpes un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem un citus pasākumus, tomēr, turpinoties ekonomikas attīstībai, to apjoms pakāpeniski tiks samazināts.

Par sociālās jomas prioritāti noteiksim demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, veicot virkni pasākumu ģimeņu atbalstam, bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai, reproduktīvās veselības uzlabošanai utt. Tieši demogrāfiskās tendences turpmākajās desmitgadēs vistiešāk noteikts valsts ekonomiskas un sociālās sistēmas attīstību, tāpēc jārīkojas jau tagad.

Būtisks jautājums valsts finanšu ilgtspējai ir sociālā budžeta stabilitāte, tāpēc jāievieš jau 10.Saeimā iesniegtie priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Ieviešot šos priekšlikumus un turpinoties ekonomikas attīstībai, varēsim pakāpeniski atcelt sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumus un atgriezties pie pensiju indeksācijas.

Šīs runas laikā nesākšu detalizēti iztirzāt visus valdības deklarācijas punktus. Ir daudz veicamo darbu gan valsts pārvaldības jomā, gan kultūras un nacionālās identitātes jautājumos, veselības aprūpē, dažādās tautsaimniecības nozarēs, valsts drošības jomā, ārlietās un pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanā utt. Darāmā ir daudz un jāstrādā būs ļoti intensīvi.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Balsojot par šo valdības sastāvu jūs balsojat par stabilu valsts ekonomikas attīstību, par reformām un tiesiskumu, arī par politiskās situācijas stabilizēšanu. Situācijā, kad koalīcijai ir 50+6 balsis, īpaši svarīga ir katra deputāta personīgā atbildība par valdības darba stabilitātes nodrošināšanu, kas izpaužas atbildīgos balsojumos, prognozējamā deputātu rīcībā un nostājā dažādos sabiedrībai svarīgos jautājumos. Svarīga ir arī opozīcijas kritiska, bet konstruktīva darbība, savu programatisko nostādņu ietvaros atbalstot nākamās valdības darbu.

Aicinu jūs balsot par valdības sastāvu un veicamajiem darbiem.

Paldies par uzmanību!