Nagojas-Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību

Preambula

Šā papildprotokola Puses,

būdamas Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotā Kartahenas protokola par bioloģisko drošību (turpmāk tekstā – Protokols) Puses;

ņemot vērā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 13. principu;

atkārtoti apstiprinot piesardzības principu, kas paredzēts saskaņā ar Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principu;

atzīstot vajadzību veikt atbilstīgus atbildes pasākumus saskaņā ar Protokolu, ja ir nodarīts kaitējums vai pastāv pietiekami liela iespējamība, ka tiks nodarīts kaitējums;

atsaucoties uz Protokola 27. pantu,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Mērķis

Šā papildprotokola mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, paredzot starptautiskos noteikumus un procedūras atbildības un atlīdzināšanas jomā saistībā ar dzīviem modificētiem organismiem.

2. pants. Terminu lietojums

1. Šajā papildprotokolā ir spēkā termini, kas izmantoti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk tekstā – Konvencija) 2. pantā un Protokola 3. pantā.

2. Turklāt šajā papildprotokolā lietoti šādi termini:

a) “Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju” ir Konvencijas pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju;

b) “kaitējums” ir nelabvēlīga ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, ņemot vērā arī cilvēku veselības iespējamo apdraudējumu, kas ir:

i) izmērāms vai citādi novērojams, ja vien iespējams, ņemot vērā zinātniski pamatotas un kompetentas iestādes atzītas vadlīnijas, kas ņem vērā citas cilvēka izraisītas pārmaiņas un dabiskās pārmaiņas, un

ii) ir būtisks, kā izklāstīts turpmāk 3. punktā;

c) “operators” ir dzīvu modificētu organismu tieši vai netieši kontrolējoša persona, kas attiecīgajā gadījumā un saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem inter alia var būt atļaujas turētājs, persona, kura dzīvo modificēto organismu laidusi tirgū, attīstītājs, ražotājs, paziņojuma iesniedzējs, eksportētājs, importētājs, pārvadātājs vai piegādātājs;

d) “atbildes pasākumi” ir pamatotas darbības, ko veic, lai

i) vajadzības gadījumā novērstu, mazinātu, ierobežotu kaitējumu vai kā citādi izvairītos no tā,

ii) atjaunotu bioloģisko daudzveidību, veicot darbības šādā secībā:

a) bioloģiskās daudzveidības atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tā bijusi pirms kaitējuma nodarīšanas, vai pielīdzināmā stāvoklī, un, ja kompetentā iestāde atzīst, ka tas nav iespējams,

b) atjaunošana, bioloģiskās daudzveidības zudumu inter alia aizstājot ar citiem bioloģiskās daudzveidības komponentiem tādai pašai vai cita veida izmantošanai tajā pašā vai citā vietā.

3. “Būtiska” nelabvēlīga ietekme tiek noteikta, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

a) ilgtermiņa vai neatgriezeniskas izmaiņas, ar to saprotot tādas izmaiņas, kuras pieņemamā laika posmā dabiskas atjaunošanās ceļā neizzudīs;

b) to kvalitatīvo vai kvantitatīvo izmaiņu lielums, kas nelabvēlīgi ietekmē bioloģiskās daudzveidības komponentus;

c) bioloģiskās daudzveidības komponentu spēju samazināšanās preču un pakalpojumu nodrošināšanas ziņā;

d) nelabvēlīgās ietekmes apjoms uz cilvēku veselību saistībā ar Protokolu.

3. pants. Piemērošanas joma

1. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, ko nodarījuši dzīvi modificēti organismi, kuru izcelsme saistīta ar pārrobežu pārvietošanu.Minētie dzīvie modificētie organismi ir tādi organismi, kas ir:

a) paredzēti tiešai izmantošanai pārtikā, barībā vai pārstrādē,

b) paredzēti ierobežotai izmantošanai,

c) paredzēti ar nodomu veiktai izplatīšanai vidē.

2. Ar nodomu veiktas pārrobežu pārvietošanas gadījumā šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies 1. punktā minēto dzīvo modificēto organismu atļautas izmantošanas rezultātā.

3. Šis papildprotokols attiecas arī uz kaitējumu, kas radies bez nodoma veiktas pārrobežu pārvietošanas rezultātā, kā minēts Protokola 17. pantā, kā arī uz kaitējumu, kas radies nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas rezultātā, kā minēts Protokola 25. pantā.

4. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies dzīvu modificētu organismu pārrobežu pārvietošanas rezultātā un kas nodarīts pēc tam, kad šis papildprotokols stājies spēkā attiecībā uz Pusi, kuras jurisdikcijā notikusi pārrobežu ievešana.

5. Šis papildprotokols attiecas uz kaitējumu, kas radies Pušu jurisdikcijā esošajās teritorijās.

6. Puses var izmantot savos tiesību aktos paredzētos kritērijus, lai vērstos pret kaitējumu, kas radies to jurisdikcijā.

7. Valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno šo papildprotokolu, attiecas arī uz kaitējumu, kas radies dzīvu modificētu organismu pārrobežu pārvešanā no trešām valstīm.

4. pants. Cēloņsakarība

Starp kaitējumu un attiecīgo dzīvo modificēto organismu nosaka cēloņsakarību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. pants. Atbildes pasākumi

1. Ja nodarīts kaitējums, Puses saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām attiecīgajam operatoram vai operatoriem pieprasa

a) nekavējoties informēt kompetento iestādi,

b) novērtēt kaitējumu,

c) veikt piemērotus atbildes pasākumus.

2. Kompetentā iestāde

a) nosaka, kurš operators nodarījis kaitējumu,

b) novērtē kaitējumu,

c) nosaka, kādi atbildes pasākumi operatoram ir jāveic.

3. Ja attiecīgā informācija, tostarp pieejamā zinātniskā informācija vai informācija, kas pieejama Bioloģiskās drošības starpniecības centrā, liecina par to, ka ir pietiekami liela kaitējuma nodarīšanas iespējamība, ja laikus netiks veikti atbildes pasākumi, operatoram pieprasa veikt piemērotus atbildes pasākumus, lai no šāda kaitējuma izvairītos.

4. Piemērotus atbildes pasākumus var veikt kompetentā iestāde, jo īpaši tad, ja attiecīgais operators tos nav veicis.

5. Kompetentajai iestādei ir tiesības no operatora piedzīt izdevumus par kaitējuma novērtēšanu un attiecīgo atbildes pasākumu veikšanu un ar tiem saistītos izdevumus. Puses savos tiesību aktos var paredzēt gadījumus, kad operatoram nevar pieprasīt segt šos izdevums.

6. Kompetentajai iestādei, kas pieprasa operatoram veikt atbildes pasākumus, savi lēmumi ir jāpamato. Operators par šādiem lēmumiem ir jāinformē. Attiecīgās valsts tiesību aktos paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp iespēju veikt attiecīgo lēmumu administratīvu pārskatīšanu vai pārskatīšanu tiesā. Kompetentā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem operatoru informē arī par iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Šo tiesisko aizsardzības līdzekļu izmantošana nedrīkst kavēt kompetento iestādi veikt atbildes pasākumus atbilstīgi apstākļiem, ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi.

7. Piemērojot šo pantu un nosakot konkrētos atbildes pasākumus, kas ir jāpieprasa vai jāveic kompetentajai iestādei, Puses attiecīgajā gadījumā var izvērtēt, vai atbildes pasākumi jau nav paredzēti to tiesību aktos par civiltiesisko atbildību.

8. Atbildes pasākumus veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

6. pants. Atbrīvojumi

1. Puses savos tiesību aktos var paredzēt šādus atbrīvojumu gadījumus:

a) nepārvarama vara un

b) karadarbība vai sabiedriskās nekārtības.

2. Puses savos tiesību aktos var paredzēt tādus atbrīvojumus vai atvieglojumus, kādus tās uzskata par atbilstīgiem.

7. pants. Termiņi

Puses savos tiesību aktos var paredzēt

a) relatīvus un/vai galīgus termiņus, tostarp darbībām saistībā ar atbildes pasākumiem, un

b) tā laika posma sākumu, uz kuru attiecīgais termiņš attiecas.

8. pants. Finansiālie ierobežojumi

Puses savos tiesību aktos var paredzēt finansiālos ierobežojumus izdevumu atgūšanai saistībā ar atbildes pasākumiem.

9. pants. Tiesības uz regresa prasījumu

Šis papildprotokols neierobežo operatora tiesības uz regresa prasījumu vai kompensāciju, kas tam var būt pret citu personu.

10. pants. Finansiāls nodrošinājums

1. Puses patur tiesības savos tiesību aktos paredzēt finansiālu nodrošinājumu.

2. Puses 1. punktā minētās tiesības izmanto saskaņā ar tām tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās, ņemot vērā Protokola preambulas pēdējos trīs punktus.

3. Pirmajā sanāksmē, kurā pēc papildprotokola stāšanās spēkā sanāk Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkcijas, tā lūdz sekretariātu veikt vispusīgu izpēti, lai inter alia

a) apsvērtu finansiālā nodrošinājuma mehānismu nosacījumus,

b) novērtētu šādu mehānismu ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un

c) identificētu attiecīgās struktūras, kas var sniegt finansiālo nodrošinājumu.

11. pants. Valstu atbildība par starptautiskām prettiesiskām darbībām

Šis papildprotokols neietekmē vispārējās starptautiskajās tiesībās paredzētās valstu tiesības un pienākumus saistībā ar valstu atbildību par starptautiskām prettiesiskām darbībām.

12. pants. Civiltiesiskās atbildības noteikšana un saistība ar to

1. Puses savos tiesību aktos paredz noteikumus un procedūras saistībā ar kaitējuma nodarīšanu. Lai izpildītu šo pienākumu, Puses saskaņā ar šo papildprotokolu paredz atbildes pasākumus un attiecīgajā gadījumā var

a) piemērot spēkā esošos valsts tiesību aktus, tostarp vispārpieņemtos noteikumus un procedūras par civiltiesisko atbildību,

b) piemērot vai izstrādāt tieši šim nolūkam paredzētus civiltiesiskās atbildības noteikumus un procedūras vai

c) piemērot vai izstrādāt abu iepriekš minēto kategoriju noteikumus un procedūras.

2. Lai valsts tiesību aktos paredzētu atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar civiltiesisko atbildību par mantisku vai personisku kaitējumu, kas saistīts ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā definēto kaitējumu, Puses

a) turpina piemērot spēkā esošos vispārējos tiesību aktus par civiltiesisko atbildību,

b) izstrādā un piemēro vai turpina piemērot tieši šim nolūkam paredzētus tiesību aktus par civiltiesisko atbildību vai

c) izstrādā un piemēro vai turpina piemērot abu iepriekš minēto kategoriju tiesību aktus.

3. Izstrādājot tiesību aktus par civiltiesisko atbildību, kā paredzēts iepriekš 1. vai 2. punkta b) vai c) apakšpunktā, Puses attiecīgā gadījumā inter alia apsver šādus aspektus:

a) kaitējums;

b) standarta atbildība, tostarp atbildību neatkarīgi no vainas vai atbildību, pamatojoties uz vainu;

c) attiecīgajā gadījumā atbildības nodošana;

d) tiesības iesniegt prasību tiesā.

13. pants. Novērtēšana un pārskatīšana

Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju, piecus gadus pēc šā papildprotokola stāšanās spēkā pārskata tā efektivitāti un turpmāk dara to ik pēc pieciem gadiem, ja Puses ir iesniegušas šādai pārskatīšanai vajadzīgo informāciju. Pārskatīšanu veic saistībā ar Protokola novērtēšanu un pārskatīšanu, kā paredzēts Protokola 35. pantā, ja vien šā papildprotokola Puses nav nolēmušas citādi. Pirmajā pārskatīšanā veic 10. un 12. panta efektivitātes pārskatīšanu.

14. pants. Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju

1. Saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu šā papildprotokola Pušu sanāksmes funkciju pilda Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkciju.

2. Pušu konference, kas pilda Protokola pušu sanāksmes funkcijas, regulāri uzrauga šā papildprotokola īstenošanu un atbilstīgi savai kompetencei pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tā efektīvu īstenošanu. Tā pilda funkcijas, kas tai paredzētas šajā papildprotokolā mutatis mutandis.

15. pants. Sekretariāts

Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 24. pantu, pilda arī šā papildprotokola sekretariāta funkcijas.

16. pants. Saistība ar Konvenciju un Protokolu

1. Šis papildprotokols papildina Protokolu, bet nemaina un negroza to.

2. Šis papildprotokols neietekmē Konvencijā un Protokolā paredzētās šā papildprotokola Pušu tiesības un pienākumus.

3. Ja vien šajā papildprotokolā nav paredzēts citādi, Konvencijas un Protokola noteikumi mutatis mutandis attiecas arī uz šo papildprotokolu.

4. Neskarot 3. punktu, šis papildprotokols neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās.

17. pants. Parakstīšana

Šis papildprotokols ir pieejams Protokola pusēm parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 2011. gada 7. marta līdz 2012. gada 6. martam.

18. pants. Stāšanās spēkā

1. Šis papildprotokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā deponēts četrdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ko iesniegušas valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir Protokola puses.

2. Šis papildprotokols attiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas to ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi vai tam pievienojusies pēc 1.punktā paredzētā četrdesmitā dokumenta iesniegšanas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai dienā, kurā attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā Protokols, atkarībā no tā, kurš notikums ir vēlāks.

3. Šā panta 1. un 2. punkta izpratnē instrumenti, kurus deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par tādiem, kas papildina šīs organizācijas dalībvalstu deponētos instrumentus.

19. pants. Atrunas

Attiecībā uz šo papildprotokolu atrunas netiek pieļautas.

20. pants. Denonsēšana

1. Divus gadus pēc tam, kad šis papildprotokols stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, attiecīgā Puse jebkurā laikā var to denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis šo paziņojumu, vai arī vēlākā datumā, ko var norādīt paziņojumā par denonsēšanu.

3. Ikviena Puse, kura denonsē Protokolu saskaņā ar tā 39. pantu, tiek uzskatīta par Pusi, kas ir denonsējusi arī šo papildprotokolu.

21. pants. Autentiskie teksti

Šā papildprotokola oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo papildprotokolu.

Nagojā, divi tūkstoši desmitā gada piecpadsmitajā oktobrī.