Valsts prezidents Guntis Ulmanis, no 22.aprīļa līdz šodienai, 27.aprīlim, atrodoties vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs un piedaloties NATO 50 gadu svinībās

NATO valstu vadītāji un NATO 50 gadu jubilejas svinību viesi — 44 pasaules valstu vadītāju vidū: NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana

Vizītes pirmajā dienā,

22. aprīlī

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti tikās ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu. Sarunā pārrunāta Baltijas valstu sadarbība ASV un Baltijas hartas ietvaros. Triju Baltijas valstu prezidenti apliecināja, ka pastāv cieša un daudzveidīga Baltijas sadarbība. Latvijas Valsts prezidents izteica atbalstu ASV un NATO dalībvalstu nostājai, ka nav pieļaujami cilvēktiesību pārkāpumi un cilvēciska katastrofa Kosovā.

M.Olbraita pateicās Baltijas valstu prezidentiem par atbalstu NATO operācijai Kosovā, par palīdzību bēgļiem un mudināja to darīt arī turpmāk. Viņa augstu novērtēja Baltijas valstu militāro sadarbību un gatavību palīdzēt risināt krīzi Kosovā.

ASV valsts sekretāre apsveica progresu, ko Baltijas valstis sasniegušas kopš NATO Madrides sanāksmes, gatavojoties dalībai NATO. Valsts sekretāre vēlreiz apstiprināja, ka NATO durvis ir un arī turpmāk būs atvērtas katrai partnervalstij, tiks pieņemts lēmums par paplašināšanās stratēģiju, bet dalības rīcības plāns dos jaunas iespējas palīdzēt kandidātvalstīm nostiprināt savas kandidatūras. M.Olbraita uzsvēra arī to, ka par NATO dalībvalstīm kļūs tās valstis, kas būs apliecinājušas savu gatavību dalībai aliansē, kā arī lielu uzmanību pievērsušas aizsardzības spēku stiprināšanai.

Baltijas valstu prezidenti apsveica NATO dalības rīcības plānu un pauda gatavību strādāt tā ietvaros. Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka nākotnē Latvijā tiks palielināts budžets aizsardzības jomai.

Latvijas Valsts prezidents izteica līdzjūtību sakarā ar notikušo traģēdiju Kolorado, kurā gāja bojā bērni.

22.aprīlī Latvijas Valsts prezidents kopā ar Igaunijas, Somijas, Rumānijas un Ukrainas prezidentiem, ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu, bijušo ASV prezidentu Džordžu Bušu, bijušo Polijas prezidentu Lehu Valensu un vairāku valstu premjerministriem un ievērojamiem politiķiem piedalījās Austrumu—Rietumu studiju institūta balvas pasniegšanas un Eiropas Padomes 50.gadadienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā. Par nopelniem vienotas un stipras Eiropas un Vācijas veidošanā, par NATO un Krievijas sadarbības veicināšanu, kas pārtrauca Jaltas sadalītās Eiropas pastāvēšanu, par Eiropas Savienības vienotās valūtas idejas sekmēšanu, par Māstrihtas līgumā iezīmēto Eiropas ārējās un drošības politikas veidošanu un citiem nopelniem Vācijas un Eiropas attīstībā šī gada institūta balva tika piešķirta bijušajam Vācijas kancleram Helmūtam Kolam. 1996.gadā par nopelniem vienotas un drošas Eiropas veidošanā institūta balvu saņēma Baltijas valstu prezidenti.

Vizītes otrajā dienā, 23. aprīlī

23.aprīlī Valsts prezidents Guntis Ulmanis Ņujorkā teica uzrunu Austrumu–Rietumu studiju institūta rīkotajā konferencē par kapitālieguldījumiem "Jaunie tirgi: investīciju iespējas Eiropā un Āzijā", kurā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku.

Runā G.Ulmanis norādīja uz Latvijas mērķiem politikā un ekonomikā, kā arī investīciju iespējām valstī. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir skaidrs rītdienas skatījums — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO.

Valsts prezidents novērtēja sadarbību, kas norisinās ASV un Baltijas partnerības hartas ietvaros. G.Ulmanis izteica gandarījumu, ka nesen savu darbību Latvijā ir uzsācis ASV un Baltijas partnerības fonds. Pēc prezidenta sacītā, šī iniciatīva simbolizē to īpašo lomu, kāda Rietumu uzņēmējiem ir ne tikai jaunās Eiropas labklājības, bet arī pilsoniskās saskaņas veicināšanā.

G.Ulmanis sacīja, ka, vairākkārt esot Amerikā un ik reizi tiekoties ar uzņēmējiem, ir aicinājis viņus rūpīgi izvērtēt iespējas, ko sniedz Latvija un viss Baltijas reģions. Pēc prezidenta teiktā, arvien vairāk uzņēmēju zina par Latvijas ekonomikas pārveidi un to, ka pašlaik tieši Baltijas reģions Eiropā attīstās visstraujāk. G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvija ir Baltijas jūras reģiona centrs, norādot uz tranzīta iespējām, ko piedāvā Latvija, un to, ka Ventspils jau ir lielākā osta Baltijas jūrā.

Valsts prezidents akcentēja iespējas, ko sniedz Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā, uzsverot, ka mūsu valsts pirmā no neatkarību atguvušajām Eiropas valstīm tika uzņemta šajā organizācijā.

Valsts prezidents uzsvēra interneta nozīmi sadarbības veicināšanā starp valstīm, norādot, ka tajā gūstama vērtīga informācija par Latviju.

G.Ulmanis informēja klātesošos par Latvijas tirdzniecības iespējām un partneriem, sakot, ka Eiropas Savienība kļuvusi par Latvijas galveno tirdzniecības partneri. Tāpat kā citus, arī Latviju ir ietekmējusi ekonomiskā krīze Krievijā, tomēr, pēc prezidenta paustā viedokļa, autoritatīvi eksperti, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds atzīst, ka valsts veiksmīgi tiek galā ar Krievijas krīzes ietekmi. Arī starptautiskās kredītreitinga aģentūras saglabājušas savu augsto novērtējumu Latvijai.

Runājot par Latvijas un ASV uzņēmēju sadarbības prioritātēm, G.Ulmanis atzīmēja, ka viena no tām ir veicināt amerikāņu uzņēmēju tiešās investīcijas Latvijā. Tika minētas iespējas enerģētikā, kuģniecībā, tranzīta infrastruktūrā, gāzes saimniecībā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijā, kā arī koka un papīra, farmaceitiskajā rūpniecībā. Valsts prezidents runāja par straujajām saimnieciskajām reformām Latvijā, akcentējot stingro finansu un konsekvento monetāro politiku.

Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums

Par NATO sanāksmes rezultātiem

No 23. līdz 25. aprīlim Vašingtonā notika NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā tika apspriesta NATO loma nākamajā gadsimtā. Vašingtonā pieņemtie lēmumi apliecina NATO gatavību ieņemt centrālo vietu Eiropas drošībā un veicināt demokrātiju un stabilitāti.

Latvija apsveic Vašingtonas sanāksmē pieņemtos lēmumus. Tie parāda, ka tālāka paplašināšanās ir alianses politikas neatņemama sastāvdaļa. Ar gandarījumu var atzīmēt, ka Vašingtonā pieņemtajos dokumentos NATO atzinīgi novērtējis Latvijas centienus un sasniegumus, gatavojoties dalībai aliansē. Sanāksmes komunikē skaidri un nepārprotami atzīst Latviju par piemērotu kandidātvalsti.

Latvija atzinīgi novērtē NATO piedāvāto Rīcības plānu dalībai, kas Latvijai dos iespēju labāk sagatavoties dalībai aliansē. Latvijai paveras iespējas, kas Polijai, Čehijai un Ungārijai bija dotas tikai pēc uzaicinājuma iestāties NATO. Latvija ir gatava pilnībā izmantot Rīcības plāna dalībai piedāvātās iespējas un sagaida aktīvu alianses iesaisti šajā procesā.

Vašingtonas sanāksmes lēmumi ir stimuls Latvijai turpināt savu aizsardzības spēju attīstību. Laikā līdz nākamajam NATO samitam, kas notiks ne vēlāk kā 2002. gadā, Latvija veltīs visas pūles, lai pilnībā sagatavotos dalībai aliansē. Jautājums par nākamo paplašināšanos ir jautājums par Baltijas valstīm.

Ārlietu ministrijas preses centrs

1999. gada 26. aprīlī