Par spēcīgu un dinamisku pasaules nākotnes aliansi

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, no 22.aprīļa līdz šodienai, 27.aprīlim, atrodoties vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs un piedaloties NATO 50 gadu svinībās

Vašingtonā, 22.04.1999.

Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāre Madelaine Olbraita, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem Foto: A.F.I./epa

Turpinājums no 1.lpp.

Vizītes ceturtajā dienā,

25. aprīlī

Svētdien Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās darba pusdienās, ko valstu prezidentiem rīkoja ASV prezidents Bils Klintons. Pusdienu laikā G.Ulmanis un B.Klintons sēdēja blakus, un tā bija laba iespēja pārrunāt pēdējā laika aktualitātes pasaulē un arī abās valstīs. ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone savukārt pusdienas rīkoja prezidentu kundzēm. Šo pusdienu laikā Ainai Ulmanes kundzei tika ierādīta vieta tieši pretī H.Klintonei, un tas ļāva abām kundzēm pārrunāt arī 1995.gadā Baltajā namā parakstītā Latvijas un ASV Sentluisas veselības iestāžu sadarbības memoranda īstenošanu. Trīs gadu laikā ir izveidojusies cieša sadarbība starp Sentluisas veselības iestādēm un Rīgas dzemdību namu, Bērnu slimnīcu un slimnīcu "Bikur holim". A.Ulmane un H.Klintone atzina, ka šis memorands ir veiksmīgi īstenots, piedāvājot mācību programmas, veicot pieredzes apmaiņu un uzlabojot zīdaiņu aprūpi. Sarunā atzīts, ka arī turpmāk būtu veicināma līdzīgu sadarbības līgumu parakstīšana un īstenošana.

Svētdien Valsts prezidents tikās ar Turcijas prezidentu Suleimanu Demirelu. Tika pārrunāta Vašingtonas sanāksmes norise un pieņemtie lēmumi, kuri veido labu ietvaru Latvijas turpmākai integrācijai NATO, kā arī divpusējā sadarbība aizsardzības politikā un militārajā sadarbībā. G.Ulmanis un S.Demirels, vērtējot divpusējo sadarbību, atzina, ka abu valstu attiecības ir draudzīgas.

G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijas uzdevums ir modernizēt aizsardzību atbilstoši NATO standartiem un palielināt finansējumu aizsardzībai.

Sarunas laikā abu valstu prezidenti sprieda arī par notikumu attīstību Kosovā.

Svētdien Valsts prezidents G.Ulmanis un A.Ulmanes kundze piedalījās Antidefamācijas līgas rīkotajā ikgadējā svinīgajā pasākumā, kurā G.Ulmanis uzstājās ar runu.

Pasākuma atklāšanā augstu tika novērtēta G.Ulmaņa darbība un loma Latvijas attīstības veicināšanā. Tika atzīts, ka G.Ulmanis ir devis būtisku ieguldījumu vēstures izpētes veicināšanā, kā arī sekmējis sabiedrībā diskusijas par vēsturi un demokrātiju. Antidefamācijas līgas ikgadējā pasākumā tika runāts par pasaules aktualitātēm, kas skar un ietekmē cilvēktiesības, kā arī nāciju un tautu tiesības, — situāciju Kosovā, Izraēlas un Vidējo austrumu miera procesu, antisemītismu atsevišķās valstīs, kā arī par citiem jautājumiem. Antidefamācijas līga aktīvi iesaistās diskusijās un pauž savu nostāju par notiekošo pasaulē, kam ir saistība ar tautu, rasu, ticības brīvības tiesībām. 1998.gadā G.Ulmanis saņēma Antidefamācijas līgas balvu.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Eiroatlantiskās partnerības padomes sēdē

Vašingtonā 1999.gada 25.aprīlī:

Priekšsēdētāja kungs!

Atzīmējot NATO 50. gadadienu, mēs nākotnē sagaidām spēcīgu un dinamisku aliansi. Ar Čehijas, Ungārijas un Polijas uzņemšanu tajā NATO ir kļuvusi stiprāka. Mēs apsveicam trīs jaunās dalībvalstis. NATO domā par nākotni. Latvija atzinīgi novērtē NATO aktīvo atvērto durvju politiku un arī tikko pieņemto Dalības rīcības plānu. Mēs augstu novērtējam šo faktu, ka šis plāns dos mums iespēju kļūt par alianses dalībvalsti.

Latvija uzņemas to atbildību, ko uzliek līdzdalība NATO. Par NATO dalībvalstīm var kļūt tikai tās valstis, kur nostiprināta demokrātija. Lavija šo prasību ir izpildījusi, pieliekot visus spēkus, lai radītu atvērtu un integrētu sabiedrību un funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Mēs esam izstrādājuši NATO integrācijas plānu, premjerministra vadībā strādā Integrācijas padome. Atbilstoši NATO standartiem tiek modernizētas mūsu aizsardzības spējas. Ievērojami pieaudzis finansējums aizsardzībai. Baltijas aizsardzības sadarbība veicina drošību ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. To esam panākuši ar NATO dalībvalstu un partneru atbalstu. Mēs rādām paraugu citiem jaunās Eiropas reģioniem.

NATO 50 gadu pastāvēšanas laikā pasaule ir mainījusies. Tomēr alianses pamatmērķis palicis nemainīgs. Tāpat kā pirms piecdesmit gadiem NATO aizstāv mieru, stabilitāti un demokrātiju. Šodien nākas saskarties ar etniskajiem konfliktiem, politisko nestabilitāti, teritoriālajiem strīdiem, masu iznīcināšanas ieroču izplatību, terorismu.

Kosovas krīze ir parādījusi, ka aliansei jāspēj tikt galā ar plaša spektra uzdevumiem, sākot ar tradicionālo kolektīvo aizsardzību un beidzot pat ar miera uzturēšanas operācijām. Balkānu notikumi atspoguļo sarežģīto drošības vidi, kurā jādarbojas NATO. NATO ir demonstrējusi, ka tā ir organizācija, kas spēj tikt galā ar šāda veida krīzēm. Arī Latvija sniedz savu ieguldījumu. Mēs piedalāmies SFOR misijā Bosnijā un Hercegovinā, esam nosūtījuši EDSO novērotājus misijā uz Kosovu. Latvijas parlaments ir apstiprinājis valdības lēmumu nosūtīt uz Albāniju mediķu vienību NATO vadītās misijas ietvaros.

Krievijai nenoliedzami ir nozīmīga loma Eiropas drošības jautājumos. Latvija, tāpat kā NATO, vēlas redzēt sadarbībai atvērtu Krieviju, kas iesaistās Kosovas krīzes risināšanā. Latvija ir ieinteresēta Krievijas pozitīvā un konstruktīvā līdzdalībā Eiropas drošības sistēmas risināšanā.

XX gadsimtam beidzoties, varam secināt, ka Eiropai šis ir bijis traģēdiju un cerību gadsimts. Pusi gadsimta NATO stabilizējošā klātbūtne un ASV līdzdalība Eiropas jautājumu risināšanā bijusi neatņemama Eiropas drošības sastāvdaļa.

Šodien Ziemeļatlantijas savienība ir apņēmības pilna saglabāt savu vietu Eiropas drošības vidē un darīt visu iespējamo, lai XXI gadsimtā īstenotos drošības sistēmas dibinātāju sapnis par vienotu un brīvu Eiropu. Paldies par uzmanību!

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Antidefamācijas līgas sanāksmē

Vašingtonā 1999.gada 25.aprīlī:

Godātais Foksmana kungs! Cienītais direktora Teneta kungs! Godātie Antidefamācijas līgas biedri!

Man ir liels prieks tikties ar jums šoreiz Vašingtonā, es labi atceros mūsu tikšanās un sarunas Rīgā pirms gandrīz diviem gadiem. Toreiz mēs norunājām, ka tiksimies regulāri un saglabāsim iesākto dialogu. Īpaši labā atmiņā man ir mūsu konference pirms gada Ņujorkā. Tas bija brīdis, kas mani dziļi aizkustināja.

Es saņēmu balvu no jūsu organizācijas un arī šobrīd to uzskatu gan par atzinību Latvijai, gan arī par simbolisku pamudinājumu. Es šeit domāju divējādu pamudinājumu. Pirmkārt, tas ir pamudinājums turpināt tās reformas Latvijā, kuras Latviju veido par mūsdienīgu eiropeisku valsti un sabiedrību. Otrkārt, es domāju arī pamudinājumu veidot apzinātu un patiesu attieksmi pret vēsturi Latvijas sabiedrībā.

Dāmas un kungi!

Latvijas vēlme kļūt par pilntiesīgu eiroatlantiskās sabiedrības dalībvalsti ir mūsu prioritāte. Tāpēc Latvija pievērš vislielāko uzmanību integrācijai Eiropas Savienībā un NATO.

Mūsu iekļaušanās šajās organizācijās prasa ilglaicīgu politiku. Tādu mēs veidojam kopā ar dalībvalstīm.

Latvija ir izstrādājusi savu integrācijas plānu NATO, un mēs tagad, pēc galotņu konferences, redzam, ka arī alianse pati kopumā definē to kopējās rīcības modeli, kurš kandidātvalstis vedīs uz dalību šajā organizācijā.

Šī pavasara notikumi bijušās Dienvidslāvijas teritorijā liecina par to, ka nepieciešama stabila un ilglaicīga drošības politika visam Eiropas kontinentam. NATO arī turpmāk būs galvenā loma šajā politikā.

Kosovai līdzīgas humanitāras katastrofas un etniskā tīrīšana nedrīkst atkārtoties. Fakts, ka tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju kādā Eiropas valstī varēja tikt izdzīti no savām dzimtajām vietām, liecina par to, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt gatavai iejaukties, ja cilvēktiesības tiek pārkāptas tik rupjā veidā.

Pēdējos gados Latvijā esam veiksmīgi turpinājuši reformas ekonomikā. Tās ir vainagojušās ar panākumiem. Latvija pirmā no Baltijas valstīm ir uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā, līdz ar to iegūstot atzinību kā sakārtota ekonomiska telpa.

Man bija iespēja pirms dažām dienām uzrunāt amerikāņu uzņēmējus Ņujorkā, un es viņus aicināju doties uz Latviju un izmantot priekšrocības, kuras starptautiskajā uzņēmējdarbībā sniedz Latvija.

Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas ir budžets bez deficīta. Mūsu valūta ir tikpat stabila kā toreiz, kad pirms septiņiem gadiem mēs to ieviesām. Latvijas ekonomikā aizvien vairāk ienāk Eiropas kvalitātes standarti, un tā ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības valstu ekonomisko attīstību. Līdzās izdevīgam ģeogrāfiskajam novietojumam un attīstītai transporta infrastruktūrai šīs ir svarīgas priekšrocības Latvijai kā izdevīgai vietai, kur uzsākt uzņēmējdarbību.

Veiktās reformas un skaidrie politiskie mērķi veido perspektīvu mūsu nākotnei. Skaidrs skats uz nākotni prasa arī skaidru skatu uz pagātni.

Jūs atceraties, ka Latvija savu neatkarību atguva tikai pirms astoņiem gadiem. Tāpēc viegli būs saprast to, cik svarīgs visai sabiedrībai ir uzdevums veidot patiesu attieksmi pret vēsturi.

Tas nav viegls uzdevums, jo padomju ideoloģijas gados nebija iespējas atklāti runāt par pagātni. Tagad tas ir jādara ar lielu mērķtiecību un arī izmantojot pieredzi, kura uzkrāta Rietumu sabiedrībās.

Ja jūs palūkosities uz vēstures apziņu Latvijā, tad viegli konstatēsit, ka īpaši maz pētīti ir tie gadu desmiti, kad Latvijā valdīja nacistiskā un komunistiskā okupācija un totalitārā ideoloģija. Sabiedrībā nepieciešama apziņa arī par tām sekām, kuras noteica šie totalitārie režīmi.

Lai veicinātu patiesu vēstures apziņu Latvijas sabiedrībā, esmu izveidojis speciālu vēstures komisiju. Darboties tanī esmu uzaicinājis gan Latvijas zinātniekus, gan arī zinātniekus no citām valstīm, tai skaitā no ASV.

No Savienotajām Valstīm esmu uzaicinājis četrus dalībniekus. Tie ir profesors Naimarks no Stenfordas un profesors Senns no Medisonas, kā arī profesors Švābs no Nacionālās ārpolitikas biedrības, kurš reizē pārstāv arī organizāciju, kas apvieno tos Latvijas ebrejus, kuri pārdzīvojuši Otrā pasaules kara šausmas.

Īpašs prieks man ir arī tas, ka mans draugs Foksmana kungs pats piekrita manam lūgumam un kļuva par Latvijas vēstures komisijas pilntiesīgu locekli. Es priecājos, Foksmana kungs, par šo jūsu lēmumu un atsaucību.

Pirmā komisijas darba sēde pilnā sastāvā notiks jūlija sākumā, un tad man būs prieks sveikt visus dalībniekus Rīgā.

Dāmas un kungi!

Latvijas sabiedrībā nostiprinājušās mūsdienu eiropeiskās vērtības. Tomēr diemžēl arī mūsu valstī brīžam jāsastopas ar vandālismu, kas aizskar gan visas sabiedrības, gan atsevišķu tautību cieņu. Pēdējā gada laikā huligāniska rīcība bijusi vērsta gan pret latviešu, gan arī pret ebreju svētvietām. Tie ir atsevišķi gadījumi, kuri ne mazākā mērā neizsaka Latvijas valsts un sabiedrības nostāju. Es esmu vienmēr tos nosodījis, tieši tāpat kā es vēlreiz vēlos teikt, ka nosodu jebko, kas kaut vai attāli atgādina šī gadsimta totalitārismu vai tā ideoloģijas.

Vandālisma trokšņi nesniedz priekšstatu par to, kas ir mūsdienu Latvija. Es aicinu jūs spriest par Latviju, lūkojoties uz mūsu reformu sasniegumiem. Tāpat es vēlos, lai jūs spriestu par Latviju, atceroties, ka mūsu sabiedrība pievērš uzmanību vēstures pētīšanai un norobežojas no jebkādām antihumānisma izpausmēm. Tās ir patiesas zīmes mūsu sabiedrībā. Tikpat patiesa zīme ir mūsu valdības lēmums pārskaitīt zināmu naudas summu Holokausta fondam. Tā ir humāna rīcība, kas izsaka mūsu valsts īsto nostāju. Tikpat patiesa zīme ir Latvijas Universitātes nesenais lēmums dibināt Judaistikas studiju centru un mūsu lēmums par starptautisku vēstures komisiju.

Šie labie un pareizie darbi ne vienmēr izraisa tik lielu skanējumu kā kāds atsevišķs nelaimīgs atgadījums, tomēr tieši tie izsaka mūsu sabiedrības politiku un attieksmi. Tie kalpo sabiedrības attīstībai un veido drošu sabiedrību.

Amerikas vēsturniekiem ir liela pieredze sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Modernajā informātikas laikmetā tas ir grūts uzdevums. Es zinu, ka šajā procesā mani amerikāņu draugi man vienmēr sniegs palīdzību un padomu. Tāda ir bijusi mana noruna ar Antidefamācijas līgu, un es ceru uz jūsu atbalstu. Paldies!

Par jaunu NATO stratēģisko koncepciju. Un Latvijas vietu tajā

Vašingtonas sanāksmes komunikē

Vašingtonā 1999. gada 24. aprīlī

Alianse XXI gadsimtam

1.

Mēs, Ziemeļatlantijas savienības dalībvalstu vadītāji, sapulcējāmies Vašingtonā, lai svinētu NATO 50. gadadienu un formulētu XXI gadsimta alianses redzējumu. Ziemeļatlantijas savienība, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskuma principiem, saglabā mūsu kolektīvās aizsardzības pamatus, iemieso transatlantiskās saites, kas vieno Ziemeļameriku un Eiropu, veidojot unikālas aizsardzības un drošības partnerattiecības.

2.

Ziemeļatlantijas savienība tika dibināta pirms 50 gadiem — trauksmainā un nedrošā laikā. Tā ir izturējusi piecu gadu desmitu pārbaudi un ļāvusi sabiedroto valstu pilsoņiem baudīt nepieredzētu miera, brīvības un uzplaukuma periodu. Šeit, Vašingtonā, mēs parādījām godu iepriekšējiem sasniegumiem un iezīmējām jaunās alianses apveidus, lai risinātu nākotnes uzdevumus. Šī jaunā alianse būs plašāka, ar lielākām iespējām un elastīgāka, vērsta uz kolektīvo aizsardzību, tā spēs uzņemties jaunus uzdevumus, ieskaitot konfliktu efektīvu novēršanu un krīzes aktīvu situāciju kontroli, ieskaitot atbilstošu operāciju īstenošanu. Alianse sadarbosies ar citām valstīm un organizācijām, lai panāktu drošību, uzplaukumu un demokrātiju visā eiroatlantiskajā reģionā. Trīs jaunu sabiedroto — Čehijas, Polijas un Ungārijas — klātbūtne šodien liecina, ka mēs esam tikuši pāri Eiropas sadalīšanai.

– – –

7.

(..) Šodien mēs atkārtoti apstiprinām mūsu saistības attiecībā uz alianses atvērtību saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 10. pantu un Madrides sanāksmes deklarācijas 8. paragrāfu. Mēs apsolām, ka NATO turpinās jaunu dalībvalstu uzaicināšanu, īstenojot Līguma principus un dodot ieguldījumu miera un drošības procesā eiroatlantiskajā telpā. Paplašināšanās process stiprina aliansi un veicina mieru un drošību eiroatlantiskajā reģionā. Trīs jaunās dalībvalstis nebūs pēdējās.

Madrides sanāksmē mēs atzinām progresu, ko panākušas vairākas valstis, kas vēlas pievienoties aliansei, atbilstoši atbildībai un pienākumiem, kas attiecas uz iespējamajām dalībvalstīm.

Šodien mēs atzīstam un apsveicam Rumānijas un Slovēnijas pūles un progresu. Mēs atzīstam un apsveicam arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pūles un panākumus. Kopš Madrides sanāksmes jūtamas pozitīvas pārmaiņas ir notikušas Bulgārijā. Tāpat mēs atzīmējam un apsveicam pozitīvos Slovākijas sasniegumus. Mēs esam pateicīgi par bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas sadarbību ar NATO pašreizējās krīzes laikā un apsveicam tās progresu reformu procesā. Mēs apsveicam Albānijas sadarbību ar aliansi pašreizējās krīzes situācijā un veicinām tās pūles reformu jomā.

Mēs ceram, ka sadarbība ar kandidātvalstīm paplašināsies un pieaugs to dalība alianses politiskajā un militārajā darbībā.

Mēs apsveicam deviņu pašreizējo alianses kandidātvalstu centienus un esam gatavi nodrošināt konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu. Šajā nolūkā mēs šodien apstiprinām Rīcības plānu dalībai. (..)

– – –

16.

(..) Krīze Kosovā un tās apkārtnē draud ar destabilizāciju reģionos ārpus Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas. Mēs atzīstam un apstiprinām to, ka Dienvidaustrumeiropas izveide par reģionu, kas būtu brīvs no vardarbības un nestabilitātes ir vitāli svarīga. (..)

– – –

26.

(..) Mēs paliekam cieši uzticīgi partnerattiecībām ar Krieviju saskaņā ar NATO un Krievijas 1997. gada maija pamatdokumentu.

Stingras saites starp NATO un Krieviju ir ļoti nozīmīgs eiroatlantiskās telpas stabilitātes un drošības faktors. (..)

– – –

Alianses stratēģiskā koncepcija

Vašingtonā 1999. gada 23. un 24. aprīlī

1.

1999. gada aprīlī samita apspriedē Vašingtonā NATO dalībvalstu vadītāji un valdības apstiprināja alianses jauno stratēģisko koncepciju.

2.

NATO ir sekmīgi nodrošinājusi savu dalībvalstu brīvību un novērsusi karu Eiropā četrdesmit gadus aukstā kara laikā. Apvienojot aizsardzību ar dialogu, tai bija izšķiroša loma, atrisinot konfliktu starp Austrumiem un Rietumiem mierīgā ceļā. Dramatiskās izmaiņas Eiroatlantijas stratēģiskajā ainā, ko radīja aukstā kara beigas, tika atspoguļotas alianses 1991. gada stratēģiskajā koncepcijā. Taču kopš tā laika ir veikti tālāki nozīmīgi politiski un drošības pasākumi.

3.

Aukstā kara draudu izzušana ir pavērusi daudzsološas, bet arī grūti sasniedzamas perspektīvas, jaunas iespējas un risku. Veidojas jauna, vairāk integrēta Eiropa, un attīstās Eiroatlantijas drošības struktūra, kurā galvenā loma ir NATO. Alianse ir pielikusi lielas pūles, lai izveidotu jauna veida sadarbību un panāktu savstarpēju sapratni visā Eiroatlantijas reģionā, kā arī ir apņēmusies veikt jaunas nozīmīgas aktivitātes plašākas stabilitātes interesēs. Tā ir parādījusi, cik nozīmīgas ir šīs saistības, pieliekot visas pūles, lai izbeigtu milzīgās cilvēku ciešanas, ko radījis konflikts Balkānos. Pēc aukstā kara beigām ir gūti nozīmīgi panākumi ieroču kontrolē, un alianse ir pilnībā iesaistījusies šajā procesā. Alianses lomu šajos pozitīvajos notikumos ir noteikusi vispusīgā un elastīgā attieksme pret drošību, tās procedūrām un struktūrām. Taču pēdējo desmit gadu laikā ir radušās jaunas sarežģītas un riskantas situācijas, kas apdraud Eiroatlantijas mieru un stabilitāti, ieskaitot apspiešanu, etniskos konfliktus, ekonomiskās problēmas, politiskās iekārtas sabrukumu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos.

4.

Aliansei ir izšķiroša loma neseno pozitīvo izmaiņu nostiprināšanā un saglabāšanā, kā arī grūtajā uzdevumā uzturēt drošību pašreiz un turpmāk. Tāpēc tās dienas kārtība ir ļoti noslogota. Tai jāaizsargā vispārējās drošības intereses apstākļos, kad notiek tālākas izmaiņas, kas bieži vien nav prognozējamas. Tai jāsaglabā kolektīvā aizsardzība un jānostiprina transatlantiskā saikne un jānodrošina līdzsvars, kas ļauj Eiropas sabiedrotajiem uzņemties lielāku atbildību. Aliansei ir jāpadziļina attiecības ar saviem partneriem un jāsagatavojas jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Taču vissvarīgāk ir saglabāt politisko gribu un militāros līdzekļus, kas ir nepieciešami tās daudzo un dažādo uzdevumu veikšanā.

– – –

6.

NATO galvenais un ilglaicīgais mērķis, kas formulēts Vašingtonas līgumā, ir — aizsargāt visu dalībvalstu brīvību un drošību, izmantojot politiskus un militārus līdzekļus. Balstoties uz tādām kopējām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, alianse jau kopš tās darbības uzsākšanas ir centusies nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru Eiropā. Tā turpinās to darīt. Šī mērķa sasniegumus var apdraudēt krīze un konflikts, kas ietekmē drošību Eiroatlantijas telpā. Tāpēc alianse ne tikai nodrošina savu dalībvalstu aizsardzību, bet dod ieguldījumu miera un stabilitātes saglabāšanā šajā reģionā.

7.

Alianse iemieso transatlantisko saikni, kas pastāvīgi saista Ziemeļamerikas drošību ar Eiropas drošību. Tā ir dalībvalstu sekmīgās sadarbības praktiskā izpausme kopīgo interešu aizstāvībai.

– – –

Drošības uzdevumi un riska faktori

20.

Neraugoties uz pozitīvajiem notikumiem stratēģiskajā ainā un faktu, ka plaša konvencionālo spēku agresija pret aliansi ir maz ticama, pastāv iespēja, ka ilgākā laika posmā šādi draudi varētu rasties. Alianses drošība joprojām ir pakļauta visdažādākajiem militārajiem un nemilitārajiem riska faktoriem, kas ir vērsti daudzos virzienos un ko bieži grūti prognozēt. Šie riska faktori ietver sevī nenoteiktību un nestabilitāti Eiroatlantijas telpā un ap to, kā arī reģionālu krīžu rašanās iespējas alianses perifērijā, kas var strauji attīstīties. Dažās valstīs, kas atrodas Eiroatlantijas telpā un ap to, ir nopietnas ekonomiskas, sociālas un politiskas grūtības. Etniska un reliģiska rakstura sacensība, teritoriāli konflikti, neadekvātas vai neveiksmīgas reformas, cilvēktiesību pārkāpumi un valstu sairšana var novest pie lokālas un pat reģionālas nestabilitātes. Sekojošais saspīlējuma stāvoklis varētu izraisīt krīzes, kas ietekmē Eiroatlantijas stabilitāti, rada cilvēku ciešanas un bruņotus konfliktus. Šādi konflikti varētu ietekmēt alianses drošību, izplatoties kaimiņos esošajās valstīs, ieskaitot NATO valstis, vai arī citā veidā, kā arī varētu ietekmēt citu valstu drošību.

Spēcīgie kodolspēki, kas eksistē ārpus alianses ietvariem, arī ir nozīmīgs faktors, ar ko aliansei ir jārēķinās, lai saglabātu drošību un stabilitāti Eiroatlantijas telpā.

– – –

24.

Jebkurš militārs uzbrukums sabiedroto teritorijai, vienalga, no kura virziena, attiektos uz Vašingtonas līguma 5. un 6. pantu. Tomēr alianses drošībā jāņem vērā globālais konteksts. Alianses drošības intereses var ietekmēt citi daudz plašāka rakstura riska faktori, ieskaitot terorisma aktus, sabotāžu un organizēto noziedzību, un vitālu resursu plūsmu pārtraukšanu. Liela cilvēku skaita nekontrolēta pārvietošanās, sevišķi bruņotu konfliktu rezultātā, arī var radīt problēmas drošībai un stabilitātei, kas atstāj iespaidu uz aliansi. Alianses ietvaros pastāv vienošanās par konsultēšanos sabiedroto starpā, ko nosaka Vašingtonas līguma 4. pants, un tam atbilstošu pūliņu koordinācija, ieskaitot atbildes reakciju uz šāda veida riska faktoriem.

– – –

Paplašināšana

39.

Alianses durvis paliek atvērtas jaunām dalībvalstīm, ievērojot Vašingtonas līguma 10. pantu. Nākamajos gados tā uzaicinās valstis, kas vēlas un spēj uzņemties dalībvalsts atbildību un saistības. NATO ir pārliecināta, ka šo valstu iekļaušana kalpotu vispārējām politiskām un stratēģiskām alianses interesēm, nostiprinātu tās efektivitāti un saliedētību un paaugstinātu drošību un stabilitāti Eiropā.

Šajā nolūkā NATO ir radījusi pasākumu programmu, lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties iespējamai uzņemšanai aliansē plašākā savstarpējo attiecību kontekstā. Neviena demokrātiska Eiropas valsts, kura izpildītu uzņemšanas prasības, netiks izslēgta no pretendentu loka.

– – –

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas