Par Valsts ieņēmumu dienesta nodrošināšanu ar telpām

Valsts kontrole:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodrošināšana ar vienotām telpām, būvējot jaunu administratīvo ēku kompleksu un nododot to nomā VID, netiks panākta ar iespējami mazāko finanšu resursu izlietojumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK ir izvērtējusi jaunbūvējamā ēku kompleksa nomas maksas aprēķināšanas kārtību un konstatējusi, ka būvniecības projekta realizētājas – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) – noslēgtajā nomas priekšlīgumā izmantotie nomas maksas aprēķinu nosacījumi neatbilst konkursā par privātā partnera piesaisti iesniegtajam piedāvājumam. Tāpēc paredzamajā nomas periodā veidosies nomas maksas sadārdzinājums. Plašāku skaidrojumu par aprēķiniem liedz izpaust VAS "VNĪ" un privātā partnera SIA "Mežaparks SPV" dalībnieku līguma konfidencialitāte.

VK norāda, ka jau konceptuālais lēmums, Ministru kabinetam atbalstot jauna ēku kompleksa būvniecību, nevis atklātu konkursu par telpu nomu, tika pamatots ar vispārīgiem pieņēmumiem par piedāvāto risinājumu priekšrocībām un trūkumiem. Kā ieguvums jauna ēku kompleksa būvniecības gadījumā tika uzsvērts, ka šāds risinājums nodrošinās zemāku nomas maksu salīdzinājumā ar privātā sektora piedāvājumu, vienlaikus gan norādot, ka iespējamo nomas maksu var noteikt tikai atklāta konkursa rezultātā. Iespējamais VID administratīvo izmaksu ietaupījums, izvietojot VID centrālā aparāta struktūrvienības vienkopus, minēts kā arguments būvniecības izvēlei, lai gan šāds rezultāts būtu arī atklāta konkursa gadījumā.

Arī ar privātā partnera piesaisti nav panāktas iespējami zemākās būvniecības izmaksas un attiecīgi nomas maksa. Konkursa rezultātā VAS "VNĪ" noslēdzot dalībnieku līgumu ar SIA "Mežaparks SPV" un nomas priekšlīgumu ar jaunizveidoto kopuzņēmumu SIA "Biroju centrs Ezerparks", VAS "VNĪ" vienlaikus pārstāv atšķirīgas intereses – nodrošināt telpas VID par iespējami zemāku cenu un gūt peļņu no komercdarbības kopuzņēmumā, revīzijā secinājusi VK. Turklāt VAS "VNĪ" ir uzņēmusies neizdevīgas saistības, kuru pārtraukšanas gadījumā pret VAS "VNĪ" var tikt vērsta prasība par zaudējumu, t.sk. negūtās peļņas, atlīdzināšanu. Iespējamo kopējo zaudējumu apjomu VK nevar komentēt, jo arī uz šo informāciju attiecas dalībnieku līguma konfidencialitāte.

Lai panāktu saimnieciski izdevīgākas būvniecības un attiecīgi telpu nomas izmaksas, VK rosina Finanšu ministrijai kā VAS "VNĪ" kapitāldaļu turētājai un VAS "VNĪ" pārskatīt nomas maksas noteikšanas nosacījumus.

Revīzija veikta par laika posmu no 2006.gada 13.jūlija līdz 2011.gada 1.jūnijam.

Valsts kontroles informācija

Finanšu ministrija:

Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno administratīvo ēku kompleksu, norāda, ka jau šā gada sākumā, lai ievērojami samazinātu telpu nomas maksu, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un SIA "Mežaparks SPV" panāca vienošanos par grozījumiem dalībnieku līgumā un priekšlīgumā. Tā rezultātā VID par telpu lietošanu gadā maksās vismaz par diviem miljoniem eiro mazāku summu.

Noslēgtās vienošanās rezultātā mainīta nomas maksas aprēķināšanas kārtība, kas saskaņā ar VNĪ aplēsēm ļaus nomas maksu par VID lietotajām telpām samazināt par 800 tūkstošiem eiro gadā.

Tāpat vienošanās paredz izmaiņas kārtībā, kas nosaka uzkrājumu apmēru kārtējiem un kapitālajiem remontiem, tādējādi samazinot maksājamo summu vēl par provizoriski 1,3 miljoniem eiro. Jāpiebilst, ka uzkrājums remontiem veidosies kā depozīts, uzkrāto līdzekļu izlietošana tiks saskaņota ar VID. Neizlietotais atlikums, līguma termiņam beidzoties, tiks atgriezts VID.

Grozījumos atbilstoši VID pašreizējai struktūrai ietverts optimāls telpu platības samazinājums. Ap 2500 dienesta darbinieku strādās atvērta tipa biroja telpās 40 000 kvadrātmetru platībā (sākotnēji plānoto 47 000 kvadrātmetru vietā).

Jāatgādina, ka VID administratīvais aparāts šobrīd ir izkaisīts daudzās ēkās Rīgā. Tas rada sarežģījumus dienesta ikdienas darbā, piemēram, apgrūtina savstarpējo komunikāciju, būtiski kavē dokumentu apriti un sarežģī ēku apsaimniekošanas koordinēšanu, jo šobrīd VID ir jāspēj administrēt daudz īstermiņa nomas līgumu. Atrašanās 14 ēkās rada arī ievērojamus papildu administratīvos un saimnieciskos izdevumus – transportam, ikdienas pastam, savstarpējai saziņai u.tml., kurus, saglabājoties pašreizējai situācijai, vēl vairāk samazināt nav iespējams. Liela daļa telpu ir ļoti sliktā un pat kritiskā stāvoklī, tāpēc VID ir vajadzīga vienota jauna administratīvā ēka.

VID administratīvo ēku komplekss tiek būvēts, lai samazinātu VID administratīvās izmaksas, palielinātu institūcijas darba efektivitāti, kā arī nodrošinātu klientiem augstāka līmeņa servisu.

Jānorāda, ka VID administratīvo ēku kompleksa būvniecības tehniskais projekts jau ir saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa