Nacionālā programma "Informātika"

Kopsavilkums

Izstrādāta Satiksmes ministrijas apstiprinātā darba grupā

Akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 30.marta sēdē (prot. Nr.19, 23.§

Saturā

Ievads

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN GALVENO PROBLĒMU RAKSTUROJUMS

1.1. Nozares politikas attīstība

1.2. Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus

1.3. Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas

1.4. Valsts statistika

1.5. Telekomunikaāciju politika, tīkli un pakalpojumi

1.6. Informācijas un datu apraides tīkli

1.7. Normatīvā bāze

1.8. Standarti

1.9. Kultūrvides atbalsts

1.10. Izglītība

1.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība

1.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

1.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

2. PROGRAMMAS GALVENIE MĒRĶI

3. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS STRUKTŪRAS PAMATOJUMS

4. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS APAKŠPROGRAMMAS

4.1. Valsts nozīmes informācijas sistēmas

4.2. Nozaru informācijas sistēmas

4.3. Informātika pašvaldībās

4.4. Valsts statistika

4.5. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi

4.6. Informācijas un datu apraides tīkli

4.7. Likumdošana

4.8. Standartizācija

4.9. Kultūrvides atbalsts

4.10. Izglītība

4.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana

4.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

4.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

4.14. Programmas finansēšanas avoti un apmērs

5. PROGRAMMAS SPECIFIKA UN TĀS ĪSTENOŠANAS PAREDZAMAIS

EKONOMISKAIS UN SOCIĀLAIS EFEKTS

6. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS VADĪBA

Turpinājums. Sākums - "LV", 22.04.1999., nr.122/123; 23.04.1999., nr.124/125

1.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

Rietumeiropas informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu (ITP) tirgus kopējais apjoms

1997. gadā pieauga par 8% (1996. gadā - par 7%) un sasniedza 4,9% (1996. gadā - 4,4%) no Rietumeiropas kopprodukta. Šajā gadā Eiropa veidoja 30.3 % no pasaules ITP tirgus. Tiek prognozēta tālāka ITP tirgus daļas palielināšanās, sasniedzot 9.1% pieaugumu 1998. gadā un 9,6% 1999. gadā. Taču Eiropas ITP tirgus pieauguma tempi joprojām ir zemāki nekā ASV (9% 1997. gadā) un daļā Āzijas valstu (līdz 13%).

Ir minami vairāki cēloņi Rietumeiropas atpalicībai ITP attīstībā

, tie arī ir galvenie iemesli vispārējas ES tālākās attīstības stratēģijas izstrādei, kuras pamatā ir informācijas sabiedrības izveide. Analogi cēloņi izteiktākā formā ir raksturīgi arī Latvijai : Eiropas (un īpaši Latvijas) privātie uzņēmumi joprojām ir neaktīvi investētāji informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās (ITT), konservatīvi uzlūkojot šīs izmaksas par neattaisnoti lielām salīdzinājumā ar peļņas iespējām.

Atpalicība ITT industrijā var kļūt kritiska no visa reģiona starptautiskās konkurences viedokļa

, jo investīciju apjoms ITT būtiski ietekmē atsevišķas valsts vai visas ekonomiskās sistēmas konkurētspēju. ITT līdzekļu izmantošanas iespaids ir daudz plašāks par investīcijām sektorā: tas būtiski iespaido uzņēmumu darba organizācijas efektivitāti, veido jaunas attiecības ar klientiem un tirgus partneriem, pilnīgi izmaina ražošanas procesus, rezultātā būtiski ietekmējot jebkura veida produkcijas un pakalpojumu kvalitāti un cenas.

ITP pielietošana dažādās jomās Eiropā (un īpaši Latvijā) šobrīd tālu atpaliek no potenciāli iespējamās

. Neskatoties uz to ieviešanu finansu, biznesa un profesionālajā sektorā (arī vēl nepietiekamu), joprojām ir minimāls šo pakalpojumu īpatsvars iedzīvotāju privātajā dzīvē un mājsaimniecībā.

Vairākiem ārējiem faktoriem jāsekmē visa ITP tirgus attīstība un minētās disproporcijas novēršana

:

* telekomunikāciju liberalizācija un tarifu samazinājums;

* multimediju pakalpojumu attīstība (televīzijas, datoru un satura industrijas konverģence);

* sabiedrības informētības pieaugums visu veidu medijos par informācijas pakalpojumu iespējām un pieejamību.

Centrālās un Austrumeiropas valstis kopumā pašlaik ir atpalicis, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, taču perspektīvi augošs tirgus reģions

. Šajās valstīs IT vajadzībām pašlaik vidēji izlieto 1.9 % no iekšzemes kopprodukta; daudz zemāks, salīdzinot ar Rietumeiropu, ir absolūtais patēriņš uz vienu iedzīvotāju (piemēram, Ukrainā tikai 3 ECU). Atpalicības iemesli ir vairāki: nav kvalitatīvas telekomunikāciju infrastruktūras, ITP tirgus ir jauns un nepietiekami apgūts, nepietiekama izpratne un līdz ar to nepietiekams valsts atbalsts, nepietiekama ITP tirgus liberalizācijas pakāpe.

Nelielajās valstīs (arī Latvijā) jānorāda vēl dažas problēmas

:

* pašmāju (vietējām) firmām augstas konkurences apstākļos ir ierobežotas iespējas iegūt pietiekoši lielu tirgus segmentu;

* lielās starptautiskās kompānijas nevēlas piemēroties vietējām īpatnībām, piemēram, nacionālajai valodai.

Latvijā pašlaik trūkst uzņēmumu klasifikācijas pa darbības virzieniem, līdz ar to arī pa dažādiem ITP tirgus segmentiem

. Arī statistikas iestādes neveic sistemātiskus tirgus pētījumus, tāpēc trūkst reālu datu par ITP tirgus stāvokli. Esošie pētījumi parasti aprobežojas ar datoru, retāk programmatūras tirgu. Tikai viens pētījums pēdējos gados veltīts informācijas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei.

Latvijas presē 1996. gada datoru tirgus apgrozījums novērtēts virs Ls 50 M

, Valsts Statistikas komitejas ziņojumā figurē informācija par detaļu un iekārtu importu šajā gadā virs Ls 5.6 M. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā 1997. gada beigās dažādus IT virzienus kā darbības veidu bija reģistrējuši vairāk nekā 550 uzņēmumi (no tiem apm. 70% Rīgā), taču reāli darbojas ne vairāk kā puse. Uzņēmumu dibināšanas intensitāte ir augsta, piemēram, 1996. gadā dibināts ap 100 jaunu firmu, kas vēlējās darboties ITP tirgū.

Latvijas programmatūras pārdevēju un izstrādātāju tirgū papildus nelielajām noieta iespējām viens no galvenajiem šķēršļiem ir programmatūras pirātisms

. Lielākās perspektīvas ir aplikācijām latviešu valodā un valsts pasūtījumam programmatūras izstrādei valsts nozīmes informācijas sistēmām.

Latvijā ir apzināta citu valstu prakse: ieguvumi no informācijas tehnoloģijām netiek nodrošināti automātiski, liela nozīme ir šī procesa organizēšanai un pārvaldībai

. Lai informācijas un telekomunikāciju pakalpojumi būtu pieejami jebkuram valsts iedzīvotājam, ir nepieciešama valdības programma un atbalsts, pie tam īslaicīga procesa plānošana ir mazāk sekmīga un izdevīga par ilgstošu un pastāvīgu politiku. Šīs valsts funkcijas realizēšanai ir izstrādāta Nacionālā programma Informātika , kā arī virkne programmu un koncepciju atsevišķās jomās.

Papildus valdības funkcijām ITP tirgus regulēšanā un administrēšanā tā spēj pildīt vēl kādu efektīvu funkciju: valdība pati veicina informātikas attīstību, pielietojot informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldē

. ASV pieredze liecina, ka tikai plaši izmantojot IT vairumā valsts institūciju, tiek iegūts būtisks darba ražīguma pieaugums un vienas darba vietas izmaksu samazināšanās. Tiek sasniegta nozīmīga līdzekļu ekonomija, valsts pārvaldē ieviešot elektroniskos norēķinus, elektronisko tenderu procedūras utml.

Informācijas tehnoloģiju pielietošana paredz arī jauna veida darba organizāciju

, informatizācijas efekts vairumā gadījumu ir niecīgs, ja jauno tehnoloģiju tieši pārnes uz vecajām darba metodēm. Bez šo pielietojumu priekšrocību praktiskas demonstrēšanas un valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanas, valsts līdz ar to kļūst arī lielākais pasūtītājs informātikas pakalpojumu tirgū.

Kopējais valsts investīciju apjoms

Latvijas informātikā 1997. gadā bija Ls 1.7 M , kas sastādīja 1.9% no valsts investīcijām infrastruktūrā. 1998. gadā telekomunikāciju un informātikas projektiem izdalītais tiešais finansējums, salīdzinot ar 1997. gadu, ir krietni palielināts un sastāda apm. Ls 12 M (1. tabula). Papildus tiešajām investīcijām 1998. gadā ir paredzēts arī valsts aizdevums aptuveni Ls 10 M VA/S VITA telekomunikāciju projektu realizācijai.

1. tabula

Informātikas un telekomunikāciju valsts investīciju projekti 1998. gadā

	Projekta nosaukums	Piešķirtie līdzekļi (Ls)
1.	Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sakaru
	un informātikas sistēmas attīstība	692 000
2.	Valsts investīciju vadības informācijas sistēmas iekļaušana
	finansu vadības sistēmā	50 000
3.	Finansu un fiskālās politikas nodrošināšanas vienotā
	informācijas sistēma	300 000
4.	Valsts kases modernizācija	160.000
5.	Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas
	informatīvā sistēma	4 525 000
6.	LR Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas attīstība	500 000
7.	LR Iekšlietu ministrijas Vienotā sakaru un automatizētā
	informācijas sistēma	400 000
8.	Valsts ceļu policijas datu reģistrs	40 000
9.	Robežas tehniskās apsardzes kontroles un
	informācijas sistēmas izveide	2 073 000
10.	Izglītības sistēmas informatizācija	600 000
11.	Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls	200 000
12.	Kultūrpārvaldības informatīvās sistēmas izveide	50 000
13.	Sociālās palīdzības iestāžu informācijas sistēmas izveide	40 000
14.	Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija	60 000
15.	Valsts darba inspekcijas informatīvā sistēma	20 000
16.	Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveide	1 220 000
17.	Republikas speciālo sakaru sistēmas nomaiņa ar ciparu
	komutācijas sistēmu	80 000
18.	Pašvaldību vienotā informatīvā sistēma	20 000
19.	Baltijas valdību datu pārraides tīkls	250 000
20.	Vienotas vides datu informatīvās sistēmas izveide	100 000
21.	LR Tiesu vienotās informācijas apstrādes sistēma	220 000
22.	Nekustamā īpašuma datorizētā reģistrācija	250 000
23.	Valsts adresu reģistra izveidošana	70 000
24.	Meža resursu reģistrs "Meža fonds"	17 000
	Kopā:	11 937 000

ES un Centralās un Austrumeiropas (CAEV) Informācijas sabiedrības I Forumā tika veikta CAEV informācijas infrastruktūras attīstības analīze . Ievērojot pamatmērķi - sasniegt vidējo blīvumu 40 telefonu aparātu uz 100 iedzīvotājiem, kopējo investīciju apjomam CAEV infrastruktūrā jāsasniedz apm. 24 miljardi USD . Pašlaik no šīs summas reāli ir investēts mazāk nekā 10%.

Privātās ārzemju investīcijas informātikas un telekomunikāciju sektoros šodien ir lielākās valstī (Lattelekom, Baltcom, Telia u.c.)

Pašlaik nav apkopoti dati par dažādu palīdzības programmu (PHARE, ANO attīstības programma, Soross u.c. fondi) un citu finansēšanas avotu ieguldījumu atsevišķos dažādu nozaru informācijas sistēmu projektos.

 

 

2. Programmas galvenie mērķi

Nacionālās programmas Informātika galvenais mērķis ir izveidot informācijas sabiedrību Latvijā

.

Tas nepieciešams vairāku stratēģisku valsts attīstības mērķu sasniegšanai:

Programmas ekonomiskie mērķi

ir virzīti uz visas sabiedrības dzīves līmeņa būtisku paaugstināšanu.

1. Radīt iespējas veidot attālinātās darba vietas, attīstīt individuālo, mazo un vidējo uzņēmējdarbību

. Šāda valsts attīstības stratēģija atbilst pasaules tendencēm, jo rada priekšnoteikumus sabiedrības vidusslāņa veidošanai, kas savukārt nodrošina valsts ekonomisko un politisko stabilitāti. Zinātniskās, tehniskās un tehnoloģiskās informācijas, pirmrindas augsto tehnoloģiju un zinātības pieejamība dod iespēju izvēlēties un izvērst jebkura profila uzņēmējdarbību arī mazos kolektīvos. Tirgus, preču, finansu, biznesa informācijas pieejamība ļauj atrast partnerus uzņēmējdarbībai, izejmateriālu piegādes kanālus, gatavās produkcijas noieta tirgus, kā arī izvērtēt tā vai cita biznesa izdevīgumu un attīstības perspektīvas. Rezultātā mazo kolektīvu iespējas un konkurētspēja tuvinās lielo starptautisko kompāniju iespējām.

2. Radīt priekšnoteikumus visu valsts reģionu attīstībai

, kas vienmēr ir bijusi būtiska un līdz šim neatrisināta Latvijas problēma. Īpaši tas attiecas uz rajoniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Šodien nav iespējams attīstīt uzņēmējdarbību rajonos, kur nav pieejami visa veida informācijas un telekomunikāciju pakalpojumi. Šie rajoni nokļūst īpaši atbalstāmo reģionu sarakstā. Tikai informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība visā valstī dos līdz šim nebijušu principiālu iespēju attīstīties visa veida uzņēmējdarbībai visos valsts rajonos, jo kļūs pieejama gan jebkurai uzņēmējdarbībai nepieciešamā tehnoloģiskā un biznesa informācija, gan arī attālinātās finansu transakcijas, iespējams pastāvīgs kontakts ar partneriem un virtuālo uzņēmumu veidošana. Telekomunikācijas aizvietos pastāvīgo tiešo kontaktu nepieciešamību, likvidēs attāluma problēmas un lielā mērā vienādos uzņēmējdarbības iespējas Rīgā un perifērijā. Tas ir nepieciešams priekšnoteikums īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai valstī.

3. Radīt iespējas jaunu darba vietu izveidei un bezdarba samazināšanai

, kas ir kļuvis par būtisku problēmu Latvijā. Dodot iespēju izvērst un attīstīt attālinātās darba vietas, individuālo, mazo un vidējo uzņēmējdarbību visā Latvijā, programma Informātika nodrošinās iespēju attīstīt visas nozares (ne tikai ar informātiku saistītās) visā valstī. Visiem Latvijas iedzīvotājiem pavērsies iespējas nodarboties ar praktiski jebkura veida darbību (un ne tikai ar lauksaimniecību) jebkurā valsts novadā.

Programmas politiskie mērķi

ir virzīti uz Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un valsts pārvaldes uzlabošanu.

1. Radīt iespējas tālākai valsts demokratizācijai

, nodrošinot plašu sabiedrības slāņu pieeju informācijai kā vienu no pamata cilvēktiesībām. Eiropas Savienība informācijas sabiedrības izveidošanu ir deklarējusi par vienu no primārajām ES attīstības tendencēm. Tas tika atkārtoti pasvītrots Eiropas valstu ministru konferencē Bonnā 1997. gada jūlijā, kā arī ES un asociēto valstu informācijas sabiedrības 2. Forumā Prāgā 1996. gada septembrī un 3. Forumā Briselē 1997. gada oktobrī, rekomendējot arī asociēto valstu valdībām aktivizēt un pastiprināt darbību šajā virzienā. Ar 1998. gadu šis uzdevums kļūst primārs arī PHARE un 5th Framework programmās. Latvijas 1995. gadā noslēgtais un tagad jau arī ratificētais Eiropas līgums par asociatīvo sadarbību ar Eiropas Savienību paredz vienotas prioritātes abām līgumslēdzējām pusēm. Eiropas Padome Luksemburgā 1997. gadā uzsvēra, ka Eiropas līgums paliek kā pamatdokuments, kas nosaka ES attiecības ar kandidātvalstīm, ka nepieciešams paātrināt ar ES pamatnostādnēm sakrītošas politikas realizēšanu asociētajās valstīs. Tas nozīmē, ka faktiski arī Latvija politiski ir akceptējusi šādu attīstības stratēģiju, un sekmīgas Latvijas pirmsintegrācijas politikas realizācijai tās pamatā ir jābūt analogām prioritātēm. Nepieciešamība pievērst pastiprinātu uzmanību virknei valsts informatizācijas problēmu ir vairākkārt pasvītrota arī dokumentā Agenda 2000 .

2. Radīt iespējas efektīvai valsts pārvaldei visos līmeņos

un valstij būtisku procesu realizācijai - valsts drošībai, pilnīgai nodokļu savākšanai, vides aizsardzībai u.c., balstoties uz objektīvu informāciju un lielā mērā izslēdzot subjektīvos faktorus. Dažādas valsts reformas - īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programma, administratīvi-teritoriālā reforma u.c. kļūst reāli un efektīvi realizējamas.

Programmas sociālie mērķi

ir virzīti uz Latvijas identitātes saglabāšanu, iekļaujoties kopējos Eiropas procesos, kā arī uz sabiedrības locekļu sociālo vajadzību pilnīgu apmierināšanu.

1. Visu sabiedrības locekļu izglītībai visā mūža garumā

( life-long education ) ir primāra nozīme valsts informatizācijas procesā, lai novērstu ar informāciju bagāto un nabago slāņu veidošanos. Tikai vispusīgi dziļi izglītoti sabiedrības locekļi, tie, kuri būs izpratuši informācijas sabiedrības būtību un tās nozīmīgumu valstij kopumā un katram tās sabiedrības loceklim atsevišķi, būs spējīgi izmantot visas informācijas sabiedrības iespējas. Valsts pienākums ir dot iespēju ikvienam apgūt nepieciešmās zināšanas, lai katrs varētu kļūt par pilnvērtīgu informācijas sabiedrības locekli.

2. Informācijas sabiedrības veidošanas sociālo problēmu risināšana

, Latvijas nacionālo kultūras bagātību saglabāšana un plaša pieejamība, latviešu valodas aktīva iekļaušana moderno tehnoloģiju apritē, plaši ikdienas uzziņu un informatīvie pakalpojumi visiem sabiedrības locekļiem - šie un citi uzdevumi ir uzskatāmi par būtiskiem Latvijas valstiskajai un nacionālajai attīstībai daudzkultūru un daudzvalodīgajā Eiropā.

3. Informācijas sabiedrības veidošanas process ir sevišķi svarīgs invalīdiem

. Informācijas sabiedrības pamatidejas - attālinātās darba vietas, pakalpojumu tuvināšana lietotājam, sabiedrības locekļu aktīva darbība bez viņu fiziskas pārvietošanās dod pilnas iespējas invalīdu pilnīgai iekļaušanai ekonomiskajos un sociālajos procesos. Personām ar kustību traucējumiem tiek nodrošinātas visas iespējas pilnvērtīgam darbam un izglītības iegūšanai.

 

 

3. Nacionālās programmas struktūras pamatojums

Lai sasniegtu nospraustos mērķus un nodrošinātu informācijas pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam, galvenā Programmas komponente un tās realizācijas pamats ir universālā pakalpojuma nodrošinājums valstī.

Universālais pakalpojums ir definējams kā valsts garantētu pakalpojumu kopa, kura ir pieejama:

* katram sabiedrības loceklim saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

* bez jebkādas diskriminācijas (piem., atsevišķām sabiedrības grupām vai valsts reģioniem);

* nepārtraukti laikā un noteiktā kvalitātē, kas ir publiski deklarēta, ir pārbaudāma un tiek pārbaudīta;

* par sociāli pieņemamu cenu, kas atbilst valsts iedzīvotāju pirktspējai.

Lai praktiski īstenotu universālo pakalpojumu, valstij jāizpilda virkne priekšnoteikumu:

* jādefinē noteikumi universālā pakalpojuma saņemšanai:

- normatīvajos dokumentos noteikta universālajā pakalpojumā ietilpstošā pakalpojumu kopa;

- definēta caurspīdīga ( transparent ) tarifu politika, kas bāzēta uz reālām pakalpojumu izmaksām;

- standartizētas lietotāju saskarnes un pieejas procedūras;

* principi jāsaskaņo ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm:

- brīva informācijas un pakalpojumu plūsma;

- pilnīga informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu tirgus liberalizācija;

* normatīvajos aktos jādefinē valsts un privātā sektora funkcijas;

* jānosaka valsts iestādes un to atbildība universālā pakalpojuma nodrošināšanai.

Atšķirībā no ES

, kur galvenā vērība šodien tiek pievērsta informācijas satura problēmām, Latvijas reālajos apstākļos universālajam pakalpojumam vienlīdz jānodrošina gan iespēja pieslēgties telekomunikāciju, informācijas un apraides tīkliem, gan pieeja informācijas saturam, tāpēc tas loģiski sadalāms divās daļās:

* universālais telekomunikāciju pakalpojums;

* universālais informācijas pakalpojums.

Universālais telekomunikāciju pakalpojums

nozīmē tādu noteiktas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu minimālu kopu, kura ir pamatoti pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši viņu pirktspējai.

Universālā telekomunikāciju pakalpojuma jēdziena piemērošana ir Nacionālā regulatora kompetence

, tas tiek darīts atbilstoši telekomunikāciju infrastruktūras attīstības pakāpei un tirgus situācijai operatoram izsniegtajā licencē. Jēdziens attiecas kā uz vadu sakaru pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem, tā arī uz bezvadu sakaru pakalpojumiem (mobilie, satelītu un radiosakari, peidžings u.c.). Universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanu detalizēti nosaka Telekomunikāciju sektorpolitika.

Universālais informācijas pakalpojums

nozīmē visiem Latvijas iedzīvotājiem normatīvos aktos noteiktā kārtībā nodrošinātu pieeju visiem informācijas veidiem:

* valsts nozīmes informācijai;

* biznesa, finansu, tirgus, preču informācijai;

* zinātniskai, tehniskai, tehnoloģiskai, ekonomiskai un tml. informācijai;

* vispārējai uzziņu un atpūtas informācijai, kārtējām ziņām.

Universālais informācijas pakalpojums attiecas uz jebkuras informācijas

(teksta, datu, grafikas, skaņas, kustīga un nekustīga attēla, multimediju u.c.) elektronisku piegādi (magnetiskie un optiskie nesēji, on-line , apraide u.c.), tas var būt interaktīvs vai sniegts uz pieprasījumu.

Universālais informācijas pakalpojums ietver

:

* bibliotēku un uzziņu informācijas pakalpojumus - katalogu, datu bāzu u.c. informācijas avotu, pārlūksistēmu, dokumentu piegādes sistēmu un tml. izmantošana;

* biznesa un finansu informācijas pakalpojumus - informācija par uzņēmumiem, īpašumiem, finansēm, nodokļiem, precēm, statistika u.c.;

* vispārējos informācijas pakalpojumus - valsts nozīmes, nozaru un pašvaldību informācijas sistēmās esošie dati, informācija par iedzīvotājiem, transportu, vides aizsardzību, veselības aizsardzību, sociālo sfēru u.c.;

* informācijas pārraides pakalpojumus - elektroniskais pasts, failu pārraide, attālais pieslēgums u.c.;

* radio un TV apraides informatīvos un izklaidējošos pakalpojumus;

* informatīvos un izklaidējošos pakalpojumus.

Radio un TV apraides, kā arī kabeļu TV pakalpojumus detalizēti apskata Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija un Televīzijas kabeļtīklu koncepcija.

Universālā informācijas pakalpojuma praktisko realizāciju nodrošina virkne Nacionālās programmas Informātika apakšprogrammu

(zīm. 9.).

 

9. zīm. Nacionālā programma Informātika : apakšprogrammas.

Informacionālās apakšprogrammas

paredz dažādu informācijas avotu veidošanu un uzturēšanu, nodrošinot kvalitatīvas informācijas esamību tajos un pieeju šai informācijai normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.

Komunikāciju apakšprogrammu

paātrināta realizācija nepieciešama, lai nodrošinātu vispārēju pieeju informācijai visu valsts reģionu iedzīvotājiem. Šis ir viens no pamatnoteikumiem reālas informācijas sabiedrības izveidē.

Normatīvo apakšprogrammu

uzdevums ir definēt "spēles noteikumus" gan informācijas infrastruktūras izveidē un pakalpojumu sniegšanā, gan arī pieejā informācijai. Tām jānodrošina no vienas puses pakalpojumu starptautiskā savietojamība, no otras puses Latvijas valstiskās un nacionālās identitātes saglabāšana.

Zinību apakšprogrammas

piedāvā stratēģiju, kā nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem nepieciešamo zināšanu līmeni informācijas sabiedrības priekšrocību praktiskai izmantošanai, augstu informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu un pielietojumu līmeni valstī, kā arī Informātika s kā Latvijas tautsaimniecībai būtiskas nozares attīstību.

Lietišķās apakšprogrammas

parāda nepieciešamo valsts stratēģiju praktiskai informācijas un telekomunikāciju pielietojumu un pakalpojumu ieviešanai, Informātika s projektu realizācijai dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Programmas atsevišķās sadaļas izstrādājuši

darba grupas locekļi R. Balodis (4.2), J. Bārzdiņš (6.2), J. Bičevskis (3.1, 3.2), J. Borzovs (5.1 - 5.3), V. Briedis (3.3), E. Karnītis (1.1 - 2.3), G. Lauks (4.1), J. Miķelsons (6.1), A. Virtmanis (7.1, 7.2), K. Zeiļa (3.4).

Visas apakšprogrammas ir cieši savstarpēji saistītas, to mērķi, uzdevumi, saturs, objekti un izpildītāji daudzos gadījumos pārklājas

. Katra apakšpogramma un pat apakšprogrammu funkcionālā grupa nav ne izskatāma, ne realizējama izolēti, starp tām nav novelkamas striktas robežas. Programmas tālākās izstrādes un arī izpildes gaitā var mainīties atsevišķu apakšprogrammu saturs, taču nav pieļaujama atsevišķu apakšprogrammu neizpilde, kas automātiski novedīs pie visas Nacionālās programmas Informātika nerealizēšanas.

4. Nacionālās programmas apakšprogrammas

4.1.Valsts nozīmes informācijas sistēmas

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Par apakšprogrammas galveno mērķi tiek izvirzīta valsts pamatobjektu -fizisko personu, juridisko personu, nodokļu, nekustamā un kustamā īpašuma uzskaites sakārtošana, informācijas kvalitātes krasa paaugstināšana un lietotājam draudzīgas pieejas izveide, integrējot esošās separātās VNIS vienotā megasistēmā.

Galvenā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti vairāki pakārtoti uzdevumi:

* juridiski sakārtot IS savstarpējās attiecības, definējot VNIS un nosakot atsevišķu IS pienākumus, atbildību un tiesības kopīgās megasistēmas kontekstā;

* sadalīt izpildāmās funkcijas starp IS, nosakot IS glabājamo informāciju, tās apstrādes operativitāti, ticamību, kā arī formulējot valsts prasības katrai IS;

* apzināt un padarīt pieejamu IS speciālistiem un atbildīgām personām informāciju par IS glabājamiem datiem un to struktūru (ER modeļi un dokumentācija elektroniskā formā).

Riska faktori

Apakšprogrammas neizpildes gadījumā turpināsies budžeta līdzekļu izšķērdēšana, uzturot un attīstot slikti funkcionējošas IS. Netiks nodrošināta Latvijas atbilstība ES prasībām savu primāro reģistru uzturēšanā. Neracionāli tiks izmantoti citu IS līdzekļi un investīcijas, dublējot informāciju, kurai jāglabājas VNIS un jābūt pieejamai lietotājiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kopumā arī turpmāk netiks nodrošināta valsts pārvaldei nepieciešamā objektīvā informacionālā bāze.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogramma paredz gan integrētas VNIS apvienības - megasistēmas izveidi, gan arī atsevišķo IS attīstību. Pirmajā etapā tiks apvienotas valstij vitālas sistēmas: Iedzīvotāju, Uzņēmumu, Nekustamā īpašuma, Transporta līdzekļu reģistri, kā arī VID informācijas sistēma. Nākošajos etapos izveidotajam kodolam tiks pievienotas pārējās VNIS un nozaru informācijas sistēmas (NIS). Apakšprogrammas realizācijas gaitā jāatrisina virkne identificētu organizatorisku, informacionālu, normatīvu, tehnoloģisku, finansiālu, kvalifikācijas un metodoloģisku problēmu.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 16.875 M.

4.2. Nozaru informācijas sistēmas

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Par galveno apakšprogrammas mērķi tiek izvirzīta NIS informācijas kvalitātes, darbības efektivitātes un tehniskā līmeņa paaugstināšana, racionāli izmantojot finansu un speciālistu resursus.

Galvenā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti vairāki pakārtoti uzdevumi:

* prasību formulēšana sistēmām un atsevišķu NIS pienākumu, atbildības un tiesību noteikšana kopīgu valsts interešu kontekstā;

* izpildāmo funkciju sadale starp NIS, nepieļaujot funkciju un datu dublēšanos;

* NIS konsolidācija ap VNIS, pēdējām nodrošinot NIS ar kvalitatīvu informāciju par pamatobjektiem - fiziskām personām, juridiskām personām, nodokļiem, kustamo un nekustamo īpašumu;

* NIS funkcionalitātes, glabājamo datu un to struktūras (ER modeļi un dokumentācija elektroniskā formā) apzināšana un publicēšana IS speciālistu un atbildīgo personu vajadzībām;

* rekomendāciju izstrāde NIS standartizācijai, datortehnikas un programmatūras tipveida risinājumu pielietošanai;

* vienotu informācijas kodēšanas principu un klasifikatoru sistēmas centralizēta uzturēšana.

Riska faktori

Apakšprogrammas neizpildes gadījumā atsevišķu nozaru/reģionu vadība un darbība nebūs nodrošināta ar objektīvu un kvalitatīvu informāciju. Turpināsies budžeta un institūciju līdzekļu neracionāla izmantošana, uzturot un attīstot slikti funkcionējošas un dublējošas IS. Netiks nodrošināta valsts atbilstība ES prasībām informācijas apstrādes jomā un Latvijas informācijas savietojamība ar starptautiskajām IS, būtiski apgrūtinot valsts integrāciju ES.

Apakšprogrammas anotācija

Kā pirmais uzdevums tiek izvirzīts veikt esošo un projektējamo NIS inventarizāciju, uzkrājot datus par tām elektroniskā formā speciāli izveidotā datu bāzē - reģistru reģistrā. Tālāk paredzēts formulēt kopīgās prasības NIS, kas ietver prasības NIS funkcionalitātei, datu modelim, tehniskajai realizācijai, drošībai, datu kvalitātei, u.c. Jāpanāk pakāpeniska minēto prasību izpilde, ko var sasniegt, atbalstot to institūciju investīciju projektus, kuras izpildījušas vajadzīgās prasības. Pāreja uz VNIS datu izmantošanu bez to dublēšanas NIS būs iespējama pēc VNIS integrācijas megasistēmā un datu sakārtošanas, pēc atbilstošo datu pārraides tīklu izveidošanas un pēc NIS pakāpeniskās pievienošanas (tām sasniedzot attiecīgu sagatavotības stadiju) megasistēmai. Līdzīgi ir jārisina jautājums par vienotu klasifikatoru izmantošanu NIS, kas realizējams pēc atbilstošo klasifikatoru formātu standartizācijas un izveidošanas elektroniskā formā. Tālākajā nākotnē izvirzās jautājums par NIS drošību un kvalitātes vadību.

Apakšprogrammas izpildes rezultātā tiek nodrošināta optimāla nozaru funkcionēšana valsts vienotai attīstībai, kā arī valsts iekļaujas starptautiskajā informācijas apritē un starptautiskajās informācijas sistēmās.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 41.996 M.

4.3. Informātika pašvaldībās

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Pašvaldību informatizācijas pamatmērķi ir:

* nodrošināt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu, iespēju iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumus;

* uzlabot valsts un pašvaldību funkciju izpildi, nodrošinot iestādēm iespēju operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju un ērti to apstrādāt administratīvo procedūru optimizācijai un citu funkciju izpildei;

* organizēt kvalitatīvu informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem;

* veicināt uzņēmējdarbības attīstību valsts reģionos, paplašināt lauku un mazpilsētu iedzīvotāju iespējas darba tirgū, veicināt lauku diversifikāciju;

* optimizēt pašvaldību finansu politiku to funkciju izpildei: precīzu un aktuālu datu nodrošināšana pašvaldību izlīdzināšanas fonda veidošanai, pašvaldību finansiālās attīstības plānošana, budžeta līdzekļu ekonomija, nodokļu maksājumu kontrole;

* sekmēt administratīvi teritoriālās un valsts pārvaldes reformu procesu.

Lai šos mērķus sasniegtu, jāizpilda virkne uzdevumu:

* jāizveido pašvaldībās moderna informācijas infrastruktūra, jāizstrādā un jāievieš nepieciešamā programmatūra un jānodrošina to uzturēšana;

* pašvaldību politiķiem un darbiniekiem jāapgūst informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu pielietošana savas profesionālās darbības nodrošināšanai;

* jāorganizē efektīva pašvaldību sasaiste ar valsts nozīmes informācijas sistēmām, jāuzlabo datu kvalitāte valsts nozīmes informācijas sistēmās, jānodrošina datu aktualizācija, organizējot efektīvu datu apmaiņu un samazinot kopējos izdevumus informācijas ievadīšanai un sistēmu uzturēšanai;

* jāizveido vienota elektroniska valsts pārvaldes dokumentu un to projektu aprites sistēma, aptverot ministrijas un pašvaldības.

Riska faktori

Pastāv vairāku veidu riska faktori:

* politiskie: var notikt kardinālas izmaiņas funkciju sadalījumā starp valsts un pašvaldību iestādēm, vai būtiskas izmaiņas šo funkciju izpildes kārtībā; var aizkavēties nepieciešamie likumi un izmaiņas normatīvajos aktos, līdz ar to apgrūtinot datu apmaiņas starp pašvaldībām un valsts institūcijām organizēšanu;

* finansu: apakšprogrammas izpildei netiek paredzēti ne kredīti, ne liela mēroga starptautiska palīdzība; pastāv zināms risks, ka pašvaldības neieguldīs savu daļu pilnā apmērā;

* iespējamas pieprasījuma izmaiņas, tās ir saistītas, piemēram, ar izmaiņām pašvaldību funkcijās.

Apakšprogrammas neizpildīšanas gadījumā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas nespēs pildīt savas funkcijas kvalitatīvas informācijas trūkuma dēļ. Bez šīs apakšprogrammas izpildes nevar tikt realizēta arī apakšprogramma Valsts nozīmes informācijas sistēmas .

Apakšprogrammas anotācija

Pašvaldību vienotā informatīvā sistēma tiks izveidota kā uz modernām informācijas tehnoloģijām balstīta informatīva un vadības sistēma pašvaldību funkciju izpildei. Veikta pašvaldību funkciju analīze, tās rezultātā ir secināts, ka funkciju kopa ir ļoti plaša un to spektrs ir dažāds. Vairumam funkciju raksturīga augsta informatīvā nodrošinājuma nepieciešamība.

Valstī pašreiz pašvaldību ietvaros nav vienotas koncepcijas lietojumprogrammu jomā un jo sevišķi to sasaistē ar primārajiem valsts reģistriem un citām valsts nozīmes informācijas sistēmām.

Apakšprogramma risina minētās problēmas. Tiek piedāvāts pašvaldību vienotās informatīvās sistēmas funkcionālais modelis, analizētas datu plūsmas, kā arī aprakstīti struktūras un datu modeļi.

Kopīgais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 19.570 M.

4.4. Valsts statistika

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Apakšprogrammas pamatmērķis ir izveidot Latvijā mūsdienīgu valsts statistikas sistēmu, kas, izmantojot informācijas tehnoloģiju sasniegumus, nodrošinātu vienotas, uz Eiropas Savienības standartiem un metodoloģiju pamatotas statistiskās informācijas sistēmas izveidošanu, kāda nepieciešama Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un iekšzemes lietotāju vajadzību apmierināšanai.

Latvijas valsts statistikas sistēmā lietotās metodoloģijas un statistisko novērojumu organizācijas attīstības galvenie uzdevumi ir:

* plaša starptautisko, pirmām kārtām Eiropas Savienības, statistisko standartu adaptēšana un izmantošana;

* moderno informācijas tehnoloģiju ieviešana un tām atbilstošas statistisko datu glabāšanas, apstrādes un pārraides infrastruktūras izveidošana;

* statistisko reģistru un datu bāzu attīstība un to datu plaša izmantošana;

* vispārējo skaitīšanu kā īpaši svarīga bāzes informācijas ieguves avota un statistisko datu ticamības paaugstināšanas faktora nozīmīguma palielināšana.

Latvijas valsts statistikas sistēmas virzībai perspektīvā jābūt vērstai uz funkcionālās centralizācijas samazināšanu.

Riska faktori

Neattīstot valsts statistikas sistēmu atbilstoši ES direktīvām un moderno informācijas tehnoloģiju prasībām:

* tiks ierobežota iespēja apgūt jaunus statistiskos apsekojumus, ieviest papildus rādītājus esošajos statistiskajos novērojumos, iegūt informāciju detalizētākos grupējumos;

* tiks apgrūtināta moderno statistiskās analīzes un ekonometrijas metožu pielietošana statistiskajos pētījumos;

* netiks panākta Latvijas statistisko projektu atbilstība Eiropas Savienības statistiskajiem projektiem (ieskaitot agregētās informācijas iegūšanas periodiskumu un termiņus); tas apgūtinās integrēšanos ES;

* netiks pilnībā apmierinātas iekšzemes lietotāju un starptautisko organizāciju prasības statistikas jomā;

* nebūs iespēja samazināt respondentu noslogojumu individuālo statistisko datu iegūšanā.

Kopumā bez attīstītas valsts statistikas sistēmas nebūs nodrošināta optimālu lēmumu pieņemšana un pienācīga tautsaimniecības un sociālās sfēras attīstība.

Apakšprogrammas anotācija

Latvijā ir funkcionāli centralizēta un teritoriāli decentralizēta valsts statistikas sistēma. Vadošā loma tajā ir Centrālajai statistikas pārvaldei, kas ir vairākuma statistisko darbu izpildītāja un ir atbildīga par valsts statistikas darbu organizāciju valstī. Bez CSP atsevišķus statistikas jautājumus risina arī citas valsts un pašvaldību institūcijas.

Apakšprogramma paredz izveidot Latvijā mūsdienīgu uz Eiropas Savienības standartiem un metodoloģiju pamatotu valsts statistikas sistēmu, kas, izmantojot informācijas tehnoloģiju sasniegumus, nodrošinātu Latvijas integrāciju ES, apgādātu valdību un citus lietotājus ar savlaicīgu, pareizu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju lēmumu pieņemšanai Latvijas tautsaimniecības un sociālās sfēras attīstībai.

Moderno tehnoloģiju ieviešana valsts statistikā notiek vairākos etapos, sākotnēji izveidojot vienotu informācijas infrastruktūru, bāzētu uz koplietošanas datu bāzu un datu repozitāriju izmantošanu kā iekšējo tā ārējo lietotāju vajadzībām, pēc tam ieviešot ar ES harmonizētu statistisko datu vākšanas un apstrādes metodoloģiju.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 20.867 M.

4.5. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Apakšprogrammas galvenie mērķi telekomunikāciju sektorā ir:

* apmierināt neizpildīto telekomunikāciju pakalpojumu pieprasījumu;

* apmierināt pieprasījumu pēc jauniem, moderniem pakalpojumu veidiem un samazināt to izmaksas;

* panākt, lai telekomunikāciju pakalpojumi kļūtu ekonomiski pieejami plašiem iedzīvotāju slāņiem;

* panākt, lai telekomunikāciju pakalpojumi tiktu sniegti uz komerciāliem pamatiem un pārsvarā uz privātām īpašumtiesību attiecībām;

* harmonizēt telekomunikāciju sektoru un saskaņot to ar ES prasībām, principiem un praksi.

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams restrukturēt telekomunikāciju sektoru:

* atverot telekomunikāciju tirgu jauniem pakalpojumu sniedzējiem un ieviešot konkurencei, pakāpeniski likvidējot monopolu uz pamatpakalpojumiem;

* paātrināti radot Nacionālo Regulatoru;

* privatizējot valsts daļu SIA Lattelekom.

Riska faktori

Investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides nosacījumi ir:

* ilgtermiņa konsekventa telekomunikāciju sektorpolitika;

* uz šīs politikas bāzēti likumdošanas un citi normatīvie akti;

* uz likumdošanas un citiem normatīviem aktiem bāzēta godīga, prognozējama tirgus regulēšana;

* pietiekami pievilcīga investīciju efektivitāte (peļņa).

Izvērtējot Latvijā izveidojušos vidi, jāsecina, ka neviens no šiem nosacījumiem pilnībā nav realizēts. Bez šo nosacījumu izpildes investīciju apjoms būs nepietiekams pakalpojumu deficīta likvidēšanai. Aksiomātiski pieņemot par Latvijas ekonomisko modeli tirgus ekonomiku, jāatzīst, ka efektīvākais cenu regulējošais mehānisms ir pakalpojumu sniedzēju konkurence. Bez uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides nav prognozējama aktīva un konkurējoša uzņēmējdarbība telekomunikācijās.

Konkurējošā vidē bez kompetentas licencēšanas politikas operatoru darbība tiek vērsta uz peļņu nesošu klientu apkalpošanu, bet ekonomiski neizdevīgie klienti un reģioni netiek apkalpoti. Parasti licences noteikumos operatoriem ar nozīmīgu tirgus daļu tiek uzliktas universālā pakalpojuma saistības. Pastāv būtisks risks, ka Latvijas apstākļos (tirgū) var nebūt pretendentu uz pakalpojumu sniegšanas licencēm ar nepamatoti augstām universālā pakalpojuma saistībām.

Makroekonomiskos modeļos telekomunikāciju pakalpojumi ir ap 4% no kopējā iedzīvotāju patēriņa groza. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ienākumus, šādi operatoru ienākumi no pakalpojumu patēriņa nesedz investīcijas. Sabalansējot tarifus ar reālām pakalpojumu izmaksām pie lieliem kapitālieguldījumiem, pirktspējīgo klientu skaits var samazināties par aptuveni 200 000 abonentiem.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogrammas galvenais saturs ir sektora reforma saskaņā ar ES principiem. Sektora reforma un tās realizācija tiek deklarēta un noteikta jaunajā Latvijas telekomunikāciju sektorpolitikā. Apakšprogrammā sniegts detalizēts plāns telekomunikāciju sektora reformas realizācijai.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 41.971 M.

4.6. Informācijas un datu apraides tīkli

Apakšprogrammas galvenie mērķi ir:

* nodrošināt Latvijā vispārēju komunikāciju un informācijas pieejamību, tai skaitā sabiedrības informētību par valsts un pašvaldības iestāžu darbu;

* nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi visos līmeņos;

* nodrošināt izglītības sistēmu, zinātniskos pētījumus un inovāciju procesu, attīstīt informācijas infrastruktūru un pieslēgumu datortīkliem visu līmeņu izglītības un zinātniskajās iestādēs, tehnoloģiskajos parkos un biznesa inkubatoros;

* attīstīt informācijas tīklus kā būtisku Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus segmentu;

* radīt jaunas darba vietas, mazos un vidējos uzņēmumus.

Šo mērķu realizēšanas nolūkā:

* jāsekmē datu transporttīkla un pārējās infrastruktūras attīstība;

* jāuzkrāj informācija on-line informācijas avotos, jānodrošina vispārēja informācijas pieejamība normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, tai skaitā valsts nozīmes informācijas pieejamība;

* jāuztur Nacionālais datortīklu kontaktpunkts visu valsts informācijas serveru un datortīklu globālai pieejai;

* jāizglīto sabiedrība datortīklu izmantošanas jomā;

* jāievieš informācijas sistēmas un jāattīsta informācijas infrastruktūra valsts un pašvaldību institūcijās to funkciju izpildei;

* jāizstrādā regulēšanas principi informācijas un datu apraides tīklu uzturēšanai un attīstībai valdības un pašvaldību vajadzībām;

* jāsekmē informācijas un datu apraides tīklu attīstība brīvas konkurences apstākļos optimālai valsts līdzekļu izmantošanai;

* jāapmāca valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki darbam datortīklos;

* jāizstrādā, jāadaptē un jāattīsta jaunas komunikāciju tehnoloģijas, tai skaitā jāsekmē komunikāciju un apraides tīklu digitalizācija un konverģence;

* jāievieš un jāattīsta jauni pakalpojumu veidi;

* jāsagatavo augsti kvalificēti telekomunikāciju un informātikas speciālisti.

Riska faktori

Šīs apakšprogrammas neizpildes sekas izriet no tajā noteiktajiem mērķiem. Šie mērķi ir atzīti par visaugstāko prioritāti daudzās Eiropas Savienības direktīvās un ir tik fundamentāli, ka tie principā tiks sasniegti arī bez metodiska valdības atbalsta, paši par sevi, ar privātā kapitāla palīdzību. Diemžēl tas notiks stihiski un stipri lēnāk, kā tas noticis līdz šim. Sabiedrībai tas izmaksās daudz dārgāk gan valsts budžeta daļā, gan tiešā samaksā privātstruktūrām par pakalpojumiem. Kopējai valsts attīstībai apakšprogrammas neizpilde būs būtisks traucēklis.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogrammā izklāstīta pašreizējā datortīklu arhitektūra Latvijā, to informatīvais saturs un attīstība. Noteikti veicamie uzdevumi un metodes, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Paredzēta Valsts nozīmes datu pārraides tīkla, Baltijas valstu valdību administratīvā tīkla, Akadēmiskā tīkla, publiskā ( Internet ) tīkla, valsts iestāžu un citu speciālo tīklu un datu transporttīklu attīstība Latvijā.

Programmā paredzēta Nacionālā datortīklu kontaktpunkta (Latvian National Host) izveidošana un tā informatīvā satura paplašināšana. Programmā noteikta metodika budžeta finansēto un atsevišķu speciālo tīklu pakalpojumu tarifu izstrādei, tīkla uzturēšanas izmaksu un to noslodzes statistikas kontrolei. Paredzēts datortīklu pakalpojumus iekļaut universālo informācijas pakalpojumu grozā.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 29.513 M.

 

 

 

Turpmāk - vēl)