Šodien, 27.aprīlī, valsts svētki — Brīvības diena

— Vispirms mūsu lasītājiem būs interesanti dzirdēt par šo valsts svētku izcelsmi un nozīmi?

— Dienvidāfrikas valsts svētku oficiālais nosaukums ir Brīvības diena, un tos svin 27.aprīlī. Šī diena svinībām izraudzīta tāpēc, ka 1994. gadā šajā datumā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas Dienvidāfrikā. Šis vēsturiskais notikums tad arī noteica apzīmējuma "Brīvības diena" izvēli, jo tā bija pirmā reize, kad visi dienvidafrikāņi varēja brīvi ievēlēt savus pārstāvjus un savu valdību — tādējādi tieši 27. aprīlī dienvidafrikāņi ieguva politisko brīvību.

— Kāda bija politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī šo svētku priekšvakarā?

— 1999. gada 2. jūnijā noteiktas parlamenta vēlēšanas, un vairums uzskata, ka valdošais Afrikāņu nacionālais kongress tajās uzvarēs. Kā jūs varbūt zināt, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Nelsons Mandela ir paziņojis, ka viņš šogad beigs savu prezidentūru. Tādējādi Dienvidāfrikai būs jauns prezidents, un ir jau izlemts, ka par nākamo Dienvidāfrikas prezidentu kļūs pašreizējais prezidenta vietnieks Tabo Mbeki ( Thabo Mbeki ). Kopumā var teikt, ka politiskā situācija Dienvidāfrikā ir stabila un demokrātija droši nosargāta.

Arī Dienvidāfrikas ekonomiskā situācija tiek raksturota kā stabila, un Dienvidāfrikas valdība pēdējos piecos gados ir īstenojusi apdomīgu fiskālo un monetāro politiku. Šogad ekonomiskais pieaugums tiek prognozēts apmēram par vienu procentu, kas, protams, ir mazāks pieauguma temps, nekā mūsu valstij vajadzētu. Taču, vērtējot šo rādītāju neseno Āzijas, Krievijas un Brazīlijas ekonomisko satricinājumu kontekstā, Dienvidāfrikas ekonomika ir attīstījusies stabili un to var vērtēt kā stabilu ekonomikas pamatu izpausmi.

— Kā jūs vērtējat divpusējās attiecības starp mūsu valstīm?

— Dienvidāfrikas un Latvijas attiecības var vērtēt kā ļoti labas. Var paredzēt, ka šīs attiecības arī turpmāk attīstīsies sekmīgi. Var cerēt, ka mūsu divpusējās tirdzniecības attiecības pieaugs, un sagaidāms, ka šai nolūkā tiks parakstīti arī vairāki starpvalstu līgumi. Tie varētu būt līgums par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu un līgums par investīciju aizsardzību.

Šie fakti ir tikai īss ieskats pašreizējā Dienvidāfrikas situācijā un mūsu valsts attiecībās ar Latviju. Izmantojot šo iespēju, es gribu novēlēt visiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai sekmīgu gadu un panākumus mierīgās nākotnes attīstībā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors