Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 10.Saeimā nepabeigto likumprojektu skatīšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2011., Nr. 172 (4570) https://vestnesis.lv/ta/id/238665

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Kirgizstānas vēstnieka iepazīšanās vizīti Saeimā

Vēl šajā numurā

01.11.2011., Nr. 172 (4570)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 10.Saeimā nepabeigto likumprojektu skatīšanu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 11.Saeimā turpinās darbu pie trim likumprojektiem, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Par to 26.oktobrī, spriežot par komisijas pirmajiem darba uzdevumiem, vienojās komisijas deputāti.

Komisija turpinās darbu pie Psihologu profesionālās darbības likuma, kas paredz ieviest psihologu darba regulējumu. “Šī ir viena no profesijām, kurā strādājošo darbs joprojām netiek reglamentēts, kaut arī no psihologa slēdziena var būt atkarīgs cilvēka liktenis. Jaunais likums ļaus ieviest psihologu darbā zināmu kvalitātes standartu,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka darbs pie likumprojekta otrā un trešā lasījuma tāpat kā līdz šim notiks ciešā sadarbībā ar nozares lietpratējiem un nevalstiskajām organizācijām.

Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā būs arī grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz attiekties no prasības sertificēt ārstniecības atbalsta personas, svītrot deleģējumu bērnu slimību reģistra izveidei, kā arī precizēt citas tiesību normas un likumā lietotos terminus.

Komisija plāno turpināt darbu arī pie grozījumiem Pacientu tiesību likumā, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanu ārvalstij. Plānots Tieslietu ministrijai piešķirt tiesības lūgt ārstniecības iestādi sniegt informāciju par pacientu, kuram psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā vai piemērotā brīvības atņemšanas vietā.

Komisijas deputāti vienojās arī par iespējamajiem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem visu trīs likumprojektu 2.lasījumam, kā arī atbildīgajiem komisijas referentiem, kuri par likumprojektiem ziņos Saeimas sēdē.

Komisija nolēma nevirzīt izskatīšanai 11.Saeimā grozījumus Darba likumā, kas paredzēja aizliegt darba sludinājumā pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 26.oktobrī nolēma turpināt darbu pie grozījumiem Iesniegumu likumā, kuru izskatīšanu nebija pabeigusi iepriekšējā Saeima.

“Likumprojekts iepriekšējā sasaukumā bija guvis konceptuālu parlamenta atbalstu, un šodien vienojāmies, ka darbs ar to jāturpina. Ar izmaiņām Iesniegumu likumā paredzēts mazināt administratīvo slogu iestādēs un atvieglot tiesas, kā arī noteikt elektroniskā pasta izmantošanas kārtību saziņā ar valsts institūcijām,” norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Lai mazinātu tiesu noslodzi un novērstu situāciju, ka persona par saņemto atbildi var tiesāties vairākkārt, likumprojekts paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat paredzēts, ka par laikus nesaņemtu atbildi persona varēs sūdzēties tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu personas varēs prasīt tikai vienlaikus ar administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanu. Arī šāds nosacījums mazinās tiesu noslodzi.

Likumprojekts arī paredz vairākus pasākumus, piemēram, plašāku elektroniskā pasta izmantošanu, lai, izskatot iedzīvotāju iesniegumus un gatavojot atbildes uz tiem, novērstu nelietderīgu naudas un administratīvo resursu tērēšanu valsts pārvaldes iestādēs.

Grozījumi Iesniegumu likumā izstrādāti darba grupā, ko vadīja 10.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāre Lolita Čigāne un kurā strādāja gan tiesu pārstāvji, gan arī eksperti no Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un Saeimas Juridiskā biroja.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 26.oktobrī vienojās turpināt darbu ar vairākiem likumprojektiem, kuru izskatīšana netika pabeigta 10.Saeimas laikā.

26.oktobra komisijas sēdē deputāti nolēma tālāk virzīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz transportlīdzekļu vadītājiem pienākumu robežsardzei uzrādīt dokumentus visā valsts teritorijā. Patlaban pienākums transportlīdzekli apturēt pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma ir tikai uz valsts robežas vai pierobežā. Valsts robežsardzei ir uzdevums ne tikai nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un veikt robežkontroli, bet arī īstenot nelegālās imigrācijas apkarošanu visā valsts teritorijā.

Deputāti atbalstīja arī likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pārņemšanu. Ar šīm izmaiņām plānots valsts un pašvaldību iepirkumos ieviest priekšrocības uzņēmējiem, kas nodarbina ieslodzījuma vietās esošas personas. Ja konkursā vairākiem pretendentiem ir vienāds novērtējums, tad uzvarētājs būs uzņēmējs, kas nodarbina ieslodzītos, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve.

Komisijas deputāti vēl nelēma, vai 11.Saeimā jāturpina izskatīt izmaiņas Tūrisma likumā. Ar šiem likuma grozījumiem plānots ieviest kūrortpilsētas statusu. Šis ir pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma izstrādē, lai veicinātu Latvijas kūrortu un veselības tūrisma attīstību. Lai saņemtu kūrorta statusu, šī teritorija būs jānodrošina ar kūrortiestādēm un atbilstošu infrastruktūru, kā arī tajā jābūt pieejamiem un ir jāizmanto dabas dziednieciskie resursi.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides, taču tas būs papildu garants investoriem un mārketinga arguments šīm pilsētām un teritorijām, skaidroja Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova.

Komisija vēl nelēma arī par grozījumu Aizsargjoslu likumā tālāko virzību. Likumprojekts precizē normas vēja elektrostaciju darbības regulējumā. Tāpat tuvākajās sēdēs tiks skatīti vairāki citi komisijas pārziņā esošie likumprojekti, to­starp jaunais Būvniecības likumprojekts un Atjaunojamās enerģijas likumprojekts.

Saeimas Juridiskā komisija 27.oktobrī pauda vienbalsīgu atbalstu likumprojektam, kas paredz atteikties no Saeimas kārtības rullī paredzētajiem aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Komisija šādu lēmumu pieņēma, skatot 10.Saeimā nepabeigtos likumprojektus, kuru izskatīšanu var turpināt 11.Saeima.

“Sabiedrības pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas kārtības ir tikpat augsts kā iepriekš. Ņemot vērā pēdējos aizklātos balsojumus Saeimā un arī vakar pašā Juridiskajā komisijā, sabiedrības uzmanība šajā jautājumā ir saasināta. Tādēļ esmu gandarīta, ka šodien visu parlamentā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauda atbalstu Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, un ceru, ka mums izdosies šajā jautājumā raiti virzīties uz priekšu,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Viņa uzsvēra, ka aizklātai balsošanas procedūrai tiesību eksperti saskata gan plusus, gan mīnusus. Taču daudzās postkomunisma valstīs aizklāta procedūra tiek izmantota veidā, kas diskreditē parlamentāro demokrātiju, tādēļ Latvijas apstākļos praksē būtu jāizmēģina arī situācija, ka visas amatpersonas tiek ievēlētas atklāti. Arī deputāts Andrejs Judins pauda, ka pašreizējos apstākļos “nevar saglabāt aizklātu balsojumu, jo ļaunuma no tā ir daudz, daudz vairāk nekā
labuma”.

Savukārt komisijas sekretārs Valērijs Agešins sacīja, ka atbalstīs vēlētājiem doto solījumus atteikties no aizklātajiem balsojumiem Saeimā. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību un aicināja diskutēt par to, ka aizklāto balsojumu atcelšana var mazināt deputāta iespējas paust savu personīgo gribu un palielināt partijas spiedienu un kontroli pār deputātiem.

Likumprojekts paredz, ka atklāti jāievēl Saeimas Prezidija locekļi, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un vairākas citas likumos noteiktas amatpersonas. Saskaņā ar Satversmē nostiprināto regulējumu aizklāts balsojums pagaidām saglabātos par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu, taču komisija vienojās līdz ar citiem Satversmes grozījumiem vērtēt nepieciešamību attiekties no aizklāta balsojumu arī šo amatpersonu vēlēšanās.

Deputāti nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī vairākus citus 10.Saeimas likumprojektus. Viens no tiem ir Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt sodu par atmežošanas noteikumu pārkāpšanu. Komisija nolēma turpināt darbu arī pie trīs likumprojektu paketes, kas, ievērojot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasības, paredz pilnīgu attiekšanos no nāves soda arī kara laikā. Tāpat plānots izskatīšanai Saeimā virzīt izmaiņas Satversmes tiesas likumā, lai to saskaņotu ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj,vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!