Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 27.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2011., Nr. 172 (4570) https://vestnesis.lv/ta/id/238679

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Pašvaldību savienības sadarbību ar nozares ministriju

Vēl šajā numurā

01.11.2011., Nr. 172 (4570)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 27.oktobrī

FM: Par kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) politikas uzlabošanu

27.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Valsts kapitālsabiedrības dāvinājums (ziedojums), ņemot vērā spēkā esošo likumu “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un izšķērdēšanas novēršanu”, ir uzskatāms par pastarpinātu valsts vai pašvaldības atbalstu, tie ir valsts budžetā neienākušie nodokļu maksājumi. Pēdējos gados, kad valsts kapitālsabiedrības sniegušas ievērojamu atbalstu dažādiem sabiedrībai aktuāliem mērķiem, veikto dāvinājumu (ziedojumu) apjoms ir palielinājies. Ja šo nauda ieskaitītu valsts budžetā, samazinātos konsolidācijas apjoms.
Koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu fiskāli atbildīgas politikas īstenošanu, panāktu valsts finanšu likumīgu izmantošanu atbilstoši sabiedrības interesēm, novērstu valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ievērotu labas pārvaldības principus.

Izstrādātais koncepcijas projekts paredz divas iespējas situācijas risināšanai:

• 1.risinājuma variants – būtiski uzlabot pašreizējā valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību;

• 2.risinājuma variants – aizliegt valsts kapitālsabiedrībām dāvināt (ziedot).

FM par pareizāko atzinusi variantu būtiski uzlabot esošo valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, kas ietvertu pieejamības, caurskatāmības un atklātības veicināšanu, kā arī sabalansētību ar dažādām sabiedrības interesēm, ievērojot valsts un pašvaldības prioritātes un kapitāla daļu turētāja atbildību.

 

FM: Par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu

27.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu skaidri jānosaka, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.
Jaunas valsts nodevas būtu nosakāmas tikai speciālam mērķim – sasniegt kādu konkrētu politikas rezultātu atsevišķā darbības jomā, t.sk. ar mērķi regulēt aizsargāt, attīstīt, kontrolēt un uzraudzīt. Līdz ar to nosakot, ka valsts nodevai atšķirībā no nodokļa pamatmērķis nav fiskālā funkcija un tā nav saistīta ar valstij radušos vispārīgo izdevumu segšanu. Savukārt nodevai atšķirībā no maksas pakalpojuma ir regulējošs raksturs, un tās pamatmērķis nav segt konkrētā pakalpojuma administratīvās izmaksas.

Taču mehāniska, bez pilnīgas katra sniegtā pakalpojuma izvērtēšanas, pāreja no maksas pakalpojuma uz valsts nodevu vai otrādi nav iespējama. Lai īstenotu minēto uzdevumu, visām ministrijām ir jāveic savā kompetencē esošo un šobrīd noteikto valsts nodevu izvērtējums.

Sistēmiski uzlabojumi un sakārtošana ir nepieciešami arī nodevu administrēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot to uzskaiti un kontroli. Kā, piemēram, noteikt vienotus nodevu summu iemaksas termiņus, nodrošināt, ka nodevu summas, kuras tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos, ir identificējamas, atklājot faktiskos nodevu maksātājus, nosakot vienotu kārtību kļūdaini ieskaitīto summu identificēšanai.

 

FM: Par finansējuma apguvi ES fondu projektos šajā gadā

Atbildīgo ministriju budžeta izdevumu plāna neizpilde Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros turpina pasliktināties, uz septembra beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir apguvušas 82% no deviņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Eiropas Reģionālā fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda (ES fondi) projektiem.

To secina Finanšu ministrija 27.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē skatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros. Nav apgūti apmēram 70 miljoni latu no plānotā.

“Tādējādi situācija kopš augusta beigām, kad vairākas ministrijas informēja par plānotiem lielākiem maksājumiem gada atlikušajos mēnešos, nav izpildījusies, un arvien lielāks maksājumu apjoms tiek atkal atlikts uz pēdējiem mēnešiem,” neapmierināts ar situāciju ir FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Ministrijas informē par nespēju izlietot tām šajā gadā pieejamos budžeta resursus līdz 40 miljoniem latu. Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka, iespējams, neizlietotais finansējums būs vēl lielāks, jo atsevišķi būvnieki izteikuši vēlmi lauzt iepirkumu līgumus sadārdzinājuma dēļ. Kopumā neapmierinoša situācija ir apstāklī, ka lielākā daļa ministriju joprojām plāno pārāk optimistiski, neņemot vērā zināmos kavējumu riskus, tādējādi arī nespēj sasniegt pašu iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus.

Līdz septembra beigām vislielākās plāna neizpildes joprojām bijušas SM – 32,6 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – 19 miljoni latu un Ekonomikas ministrijai – 7,6 miljoni latu. Savukārt lielākās deviņu mēnešu neizpildes procentuāli no piešķirtā budžeta finansējuma bijušas Valsts kancelejai – 43,9% apmērā, SM – 26,5% un IZM – 23,8%.

Kā galvenie neizpildes iemesli atkārtoti tiek minētas problēmas iepirkumu jomā – pārkāpumi, kā arī bieži vien nepamatotas pārsūdzības, sadārdzinājums, pārējie iemesli – izpildītāju kavējumi darbu izpildē, nekvalitatīvi sagatavotie dokumenti no finansējuma saņēmēju puses, neprecīza plānošana. FM atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā minētās sūdzības iepirkumu jomā, ministrijām stingri jāseko, lai finansējuma saņēmēji projektos ir reālistiski un ieplāno zināmu risku, ka, piemēram, iepirkumam varētu būt sūdzības u.c.

Bez jau ministriju pieteiktās neapguves apmēram 40 miljonu latu apmērā ministrijām līdz 2011.gada noslēgumam vēl jāapgūst 284 miljoni latu, kas nozīmētu, ka kopā ministrijām šā gada ietvaros jāapgūst 608 miljoni latu. Zemkopības ministrija ir informējusi par iespējām papildus izlietot 30 miljonus latu.

Ņemot vērā minēto, novembra otrajā pusē, kad plānots izskatīt valdībā FM informatīvo ziņojumu par ES fondu apguvi, visiem nozaru ministriem būs jābūt gataviem paust reālo apguves ciparu, tai skaitā neizlietoto budžeta finansējumu.

Saskaņā ar 2010.gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011.gadā ministrijas bija apņēmušās apgūt ~903 miljonus latu, taču FM kā vadošā iestāde, izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011.gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu.

FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos A.Antonovs stingri pauž: “Ministrijām ir jāņem vērā vairāku gadu pieredze, kā arī pašu plānošanas kļūdas un 2012.gada budžeta finansējums jāsaplāno reāli!”

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādī

27.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par grozījumiem Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādī.

MK noteikumu projekts paredz jaunu maksas pakalpojumu ieviešanu attiecībā uz kinologu ar dienesta suņiem profesionālās pilnveides izglītības programmas apmācību, kā arī Valsts robežsardzes koledžas mācību auditoriju izmantošanu saistībā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas “Robežapsardze” realizāciju.

Valsts robežsardzes koledžā jau vairāk nekā 10 gadus sekmīgi tiek realizēta Valsts robežsardzes, kā arī citu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu kinologu un dienesta suņu apmācība dažādās specializācijās – pēdu un cilvēku meklēšanā, narkotisko vielu meklēšanā, kā arī sprāgstvielu meklēšanā.

Par iespējām apmācīt savus kinologus un dienesta suņus Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centrā izrādīja interesi arī vairāku ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu atbildīgās amatpersonas, neskatoties uz to, ka līdz šim to nebija iespējams realizēt.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz iespēju realizēt šāda veida apmācības un regulē to apmaksas kārtību.

Savukārt saskaņā ar Valsts robežsardzes un Rēzeknes Augstskolas 2010.gada 26.oktobra nodomu protokolu tika izstrādāta otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma “Robežapsardze”, kuras realizācija daļēji notiks Valsts robežsardzes koledžā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz arī maksu par Valsts robežsardzes koledžas mācību auditoriju izmantošanu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas “Robežapsardze” realizēšanai.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem no psihoaktīvām vielām atkarīgiem cilvēkiem

Plānots, ka no 2012.gada 1.janvāra valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem koordinēs Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA).

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Labklājības ministrija kopš 2009.gada 1.jūlija, pārņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem, veica ministrijai neraksturīgu funkciju. Turklāt, tā kā SIVA jau ir pieredze valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanā, tas ir pamats, lai nodotu tai arī iepriekšminētā pakalpojuma koordinēšanu. Vienlaikus SIVA minētās funkcijas izpildei ir pietiekama arī administratīvā kapacitāte, telpu resursi un infrastruktūra.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”. Projekts 27.oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

No valsts budžeta 2011.gadā vidēji 64 no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un 10 pieaugušajiem tiek finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Kopš 2009.gada 1.jūlija Labklājības ministrija koordinē valsts finansēto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, t.sk. no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem, bet SIVA koordinē valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un profesionālās rehabilitācijas sniegšanu.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par institucionālo sadarbību ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm

27.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm” iesnieguma projektu”.

Rīkojuma projekts paredz Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm” iesnieguma projekta atbalstīšanu un turpmāko virzību.

Šīs programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā.

Tās ietvaros plānots īstenot divus iepriekš noteiktus projektus, kas veicinās modernas un efektīvas publiskās pārvaldes izveidi un rezultātā uzlabos valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, pārņemot Norvēģijas valdības un nevalstisko institūciju pieredzi un labo praksi.

Kopējais finansējums ir 5 652 298 eiro: 4 992 000 eiro Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums un 660 298 eiro Latvijas valsts līdzfinansējums.

Donoru programmas partneris: Norvēģijas vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija, kas veicinās divpusējo attiecību stiprināšanu starp Latviju un Norvēģiju un sekmēs sabiedrisko pakalpojumu un cilvēkresursu attīstības labās prakses nodošanu.

Saskaņā ar Sadarbības memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti noteikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir noteikta kā šīs programmas apsaimniekotājs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”, ko 27.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz precizēt biešu sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību, lauka apskates kārtību, kā arī sēklaudzēšanai noteiktās prasības.

Tāpat jaunais noteikumu projekts precizē prasības biešu sēklu iesaiņojumu etiķetēšanai ar saiņotāja etiķetēm un dokumentus, kas apliecina sēklas kvalitāti, ja sēklas ieved no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ir piešķirta ekvivalence šķirņu uzturēšanā.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, tas aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2003.gada 11.novembra noteikumus Nr.646 “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!