Par Dānijas premjerministres vizīti Latvijā

Piektdien, 28.oktobrī: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, sagaidot Dānijas premjerministri Helli Torningu-Šmitu Valdības namā Foto: VK

28.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Dānijas Karalistes premjerministri Helli Torningu-Šmitu, lai pārrunātu aktualitātes abu valstu sadarbībā, tostarp ekonomikas un drošības jomā, kā arī Eiropas Savienības (ES) kontekstā.

Dānija 2012.gada 1.janvārī no Polijas pārņems ES prezidējošās valsts statusu, tādēļ nozīmīgu sarunas daļu Dānijas un Latvijas amatpersonas veltīja ar ES saistītiem jautājumiem. H.Torninga-Šmita informēja, ka Dānijas prioritātes ES prezidentūras laikā būs turpināt attīstīt vienoto ES tirgu, nojaucot dažādas iekšējās barjeras, jo laikā, kad valstīm jāveic budžeta izdevumu ierobežošana, jādomā par izaugsmi un attīstību veicinošām iniciatīvām. Kā vienu no prioritātēm ES nākamajā budžeta periodā Dānija saskata izpēti un attīstību.

Latvijas Ministru prezidents norādīja, ka Latvija turpinās atbalstīt iniciatīvas, kas veicina ekonomisko sadarbību ES tirgū, taču uzsvēra, ka nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā Latvijai bažas raisa divi jautājumi – Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējuma jautājums.

“Lai visas ES dalībvalstis varētu kā līdzvērtīgi partneri konkurēt ES tirgū, nepieciešami vienlīdzīgi nosacījumi, taču lauksaimniecības jomā Latvijas zemnieki pašlaik saņem vismazākos tiešmaksājumus, un no EK pašreizējā piedāvājuma noprotams, ka šo situāciju plānots saglabāt arī nākamajā periodā no 2014. līdz 2020.gadam,” uzskata V.Dombrovskis.

“Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, tas nav pieņemami, tādēļ kopīgi aizstāvēsim savas intereses šogad un nākamgad plānotajās ES budžeta diskusijās,” uzsvēra V.Dombrovskis.

Tāpat Latvijai nav pieņemams arī EK piedāvājums noteikt griestus kohēzijas finansējumam, kas būtiski samazinātu no 2014. līdz 2020.gadam Baltijas valstīm pieejamā kohēzijas finansējuma apjomu, bet vislielākais samazinājums paredzēts tieši Latvijai. V.Dombrovskis norādīja, ka šāds nosacījums ir pretrunā ar kohēzijas politikas mērķi – veicināt nabadzīgāko reģionu attīstību, lai samazinātu atšķirības.

Pārrunājot Latvijas un Dānijas divpusējo sadarbību, V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija saskata nozīmīgu potenciālu divpusējo ekonomisko attiecību paplašināšanā ar Dāniju, it īpaši jomās, kas saistītas ar atjaunojamo enerģiju, videi draudzīgām tehnoloģijām un energoefektivitāti.

Latvijas Ministru prezidents pauda arī atzinību par abu valstu sadarbību NATO ietvaros un pateicās Dānijai par tās atbalstu Baltijas valstu gaisa telpas kontrolē. Dānijas Karaliskie gaisa spēki šā gada 2.septembrī NATO Baltijas gaisa telpas kontroles ietvaros sāka patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, lai nodrošinātu gaisa telpas drošību.

H.Torningas-Šmitas vadītā valdība tika apstiprināta 3.oktobrī, un vizīte uz Latviju bija viena no viņas pirmajām ārvalstu vizītēm. Savukārt V.Dombrovskis 31.oktobrī viesojās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru ikgadējā sanāksmē.

Mārtiņš Panke,
Ministru prezidenta preses sekretārs