• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.1999., Nr. 127/128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23871

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 26. aprīļa sēdē

Vēl šajā numurā

27.04.1999., Nr. 127/128

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ieņemiet savas vietas un sāksim darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1999.gada 22.aprīļa sēdi pasludinu par atklātu. Vispirms iespējamās izmaiņas šīsdienas darba kārtībā. Ir saņemts lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā." Vai nav iebildumu, ka mēs to iekļaujam dienas kārtībā? Nav. Tādā gadījumā tas tiek iekļauts dienas kārtībā kā nr.16 pēc attiecīgi 15. — Ārlietu komisijas likumprojekta. Paldies!

Nākamais. Ir saņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojekts "Profesionālās izglītības likums". Attiecīgi šis likums vispirms būtu jānodod komisijām. Tas ir iesniegts Prezidijā. Prezidijs ir saīsinājis termiņus un šo likumu vajadzētu nodot komisijām. Vai nav iebildumu, ka mēs to ieslēdzam pie likumprojektiem, kas tiek nodoti komisijām? Iebildumu nav. Mēs to ieslēdzam kā punktu nr.5 pirmajā daļā "Par saņemtajiem likumprojektiem".

Nākamais — ir saņemts 10 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts "Par Jāņa Straumes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai nav iebildumu, ka arī šo jautājumu mēs ieslēdzam dienas kārtībā? Ja iebildumu nav, mēs to ieslēdzam kā punktu nr.7 otrajā nodaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata".

Un nupat es esmu saņēmis vēl vienu iesniegumu, ko ir iesnieguši mūsu kolēģi no sociāldemokrātiem, viņi ir arī parakstījuši. Viņi atsauc punktu nr.4 — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli"", kas bija pirmajā nodaļā pie Prezidija ziņojumiem. Atbilstoši Kārtības rullim deputātiem ir šādas tiesības, un šis likumprojekts tiek atsaukts.

Vairāk nekādu priekšlikumu vismaz uz šo brīdi nav, sāksim izskatīt mūsu šīsdienas dienas kārtību. Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Bojāra, Lāzo, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Tātad ir iespējas arī izteikties vienam par, vienam — pret. Un šobrīd debatēs pret ir pieteikusies Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti un ļoti mīļie sociāldemokrāti! Zemes reforma tuvojas beigām. Faktiski šie ir grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", un šī privatizācija par 80% ir pabeigta. Zemes komisijas ir likvidētas, un sācis darboties otrs likums "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". Bet šajā likumprojektā ir ierosinājums 7.nodaļu izteikt šādā veidā: "Zemes reformas pabeigšana un zemes reformas pabeigšanas kārtība". Mīļie sociāldemokrāti! Kur jūs bijāt pagājušajā nedēļā, kad mēs skatījām šo likumu un pieņēmām kā steidzamu? Es vēl mēģināju to bremzēt, lai mēs trijos lasījumos rūpīgi izsvērtu šo likumu, bet arī no jūsu puses nebija neviena iebilduma (No zāles deputāts Ādamsons: "Bija!"), un likums "Par zemes reformas pabeigšanu" aizgāja ar zilām ugunīm. Šādu kārtību noteikt, neatceļot iepriekš manis minēto likumu, būtu galējs, es gribētu teikt, parlamentārais absurds.

Tālāk — vēl. Darījumi šajā likumā noteiktā kārtībā ar lauku zemi var notikt ar tieslietu ministra sankciju. Tas nozīmē — pirkšana un pārdošana, visa veida atsavināšana, mantošana un tā tālāk. Kā mēs to izdarīsim? Cik tieslietu ministrus tādā gadījumā vajadzēs Latvijas Republikā? Es saprotu, ja tieslietu ministrs būtu no jūsu frakcijas, tad viņam darbs būtu nodrošināts ļoti ilgiem gadiem un vajadzētu vismaz trīs tieslietu ministra posteņus. Manuprāt, nepieļaujama ir arī tagad, kad zemes reforma faktiski tiek pabeigta, tā norma, ka mēs paplašinām to subjektu loku, kuriem tiek piešķirta zeme īpašumā. Un tās ir arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas un tā tālāk. Es atgādinu, ka mūsu zemes reformas likumos ir jau noteikta kārtība, ka jebkura no šīm sabiedriskajām organizācijām var atgūt savu īpašumā bijušo zemi uz 1940.gadu, ja tāda ir bijusi īpašumā, ar tiesas palīdzību. Un šī kārtība darbojas, un ne viens vien likums Saeimā šeit ir apspriests.

Ņemot vērā visus šos argumentus un vēl daudzus manis neizteiktos, es ierosinu Sociāldemokrātu frakcijai noņemt savu likumprojektu vai arī Saeimai balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Attiecīgi vienam ir tiesības runāt par. Par ir pieteicies runāt Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas zeme — tā ir mūsu tautas svēts īpašums. Diemžēl ne vienmēr, izstrādājot likumdošanu, kas arī bija veikts astoņu gadu laikā, tā bija izstrādāta ļoti labi un atbilda visiem tiem jautājumiem, par kuriem ar sūdzībām līdz pat šim laikam griežas Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc zemes reforma, kura ir notikusi, ne vienmēr viņa un ne visās vietās tā ir notikusi korekti un atbilstoši tautas interesēm, tāpēc tās, protams, ir jāuzlabo. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jebkurā dotajā pārejas periodā — mums mūsu valstī tik tiešām bija pārejas periods — nebija viss pārdomāts un nebija viss izsvērts, lai tik tiešām zeme kā nacionālais tautas īpašums būtu saglabāts turpmākām paaudzēm, reformai ir jābūt korektai, un ir jāievēro tās kļūdas, kas bija pielaistas. Sevišķi tas attiecas arī uz aizsargājamām zonām, jo arī tur mums ir pielaistas daudzas kļūdas, un arī kas attiecas uz mūsu piekrastes zemēm. Tās ir Rīgas jūras līča un Baltijas jūras krasta piekrastes zemes.

Un kas attiecas par kolēģes izteikto varbūt sarūgtinājumu pret sociāldemokrātu ierosinājumiem, tam ir jābūt, jo ne vienmēr viens cilvēks var visu izdomāt vai arī grupa, un ne vienmēr tas atbilst tai patiesībai, kādai tai ir jābūt. Tāpēc šo likumprojektu vajag virzīt tālāk, izskatīt, un es domāju, ka tam būs diezgan daudz papildinājumu un labojumu, kur mēs esam ieviesuši kļūdas. Paldies! Es lūdzu atbalstīt mūsu ierosinājumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens ir runājis pret. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 12, pret — 67, atturas — 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, (uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā"" . Saeimas Prezidijs nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir nepieciešams balsot? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" . Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Attiecīgi arī šeit ir tiesības runāt par un pret. Un es redzu, ka pieteicies runāt ir Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Rullī jeb diplomā, ko saņem cilvēks līdzi ordenim, ir rakstīts "Par nopelniem Latvijas labā". Es aicinu jūs ieklausīties šajos vārdos, jo ļoti ietilpīgi un ļoti precīzi ir formulēta ideja — "Par nopelniem Latvijas labā". Par nopelniem Latvijas labā saņem šo ordeni gan prezidents, gan ministrs, gan policists un skolotājs. Mainot šos noteikumus, mēs būtībā mainām ordeņa piešķiršanas principu. Ejot tālāk pa šo ceļu, tad prezidentam pirmā šķira, kandidātam — otrā, ministram — trešā un tā tālāk. Es aicinu par to padomāt, un galu galā ne mēs esam šo ordeni dibinājuši un ne mums arī vajadzētu labot šos principus. Tāpēc kā šī ordeņa virsnieks es aicinu balsot pret šīm izmaiņām, un lai viss paliek tā, kā ir, jo tas ir labi, kā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par neviens runāt nevēlas. Arī šo jautājumu izšķirsim balsojot.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 28, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Kā mēs jau iepriekš vienojāmies, ceturtais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" — tika atsaukts. To atsauca iesniedzēji, un mēs iekļāvām darba kārtībā piekto jautājumu — likumprojektu "Profesionālās izglītības likums". Es jums nolasīšu Saeimas Prezidija atzinumu — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Profesionālās izglītības likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Pārejam pie nākamās sadaļas mūsu šīsdienas darba kārtībā, un tā ir — amatpersonu ievēlēšana. Pirmais jautājums šajā sadaļā ir lēmuma projekts "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu" . Atbilstoši noteiktajai kārtībai ir tiesības uzstāties debatēs, bet debatēs uz šobrīdi neviens nav pieteicies, tāpēc es lūdzu mūsu Vēlēšanu komisijas pārstāvi šeit tribīnē, lai viņš paskaidrotu, kādā veidā notiks Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana aizklāti, ko paredz Kārtības rullis.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Prezidij! Saeimas deputāti! Kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam ir izvirzīti. Pašreiz tiek sagatavoti balsošanas biļeteni, un pēc neilga brīža ar zvanu jūs tiksiet uzaicināti uz aizklātu balsošanu. Kā vienmēr, pa kreisi caur Saeimas sēžu zālēm uz Ordeņu zāli, kur notiks balsošana. Lūdzu uzkavēties neilgu brīdi šeit, Saeimas sēžu zālē. Balsu skaitītāji, lūdzu ieņemt savas darba vietas!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāji ķeras pie darba, un mēs attiecīgi... Tiek pasludināts darba pārtraukums, tā varētu teikt, lai mēs varētu piedalīties slēgtajā balsošanā, un gaidiet signālu, gaidiet balsu skaitītāju uzaicinājumu iet balsot. Paldies!

Vienu mirkli, Ādamsona kungs lūdz vārdu paziņojumam, to mēs, protams, varam atļaut.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Es palūgšu jūs uz piecām minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu komisijas sēdi.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Atsāksim mūsu sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam sēdi, es ļoti lūdzu turpmākajās sēdes daļās, teiksim, sarunas ierobežot vai arī ar saviem kolēģiem diskutēt kaut kur ārpusē, jo pirmajā sēdes daļā vairāki jūsu kolēģi sūdzējās par to, ka ir grūti dzirdēt. Tātad es aicinu pie kārtības un aicinu visus ievērot pietiekamu klusumu, lai mēs veiksmīgi varētu strādāt. Un tagad vārds Ražuka kungam. Lūdzu!

R.Ražuks

(LC). Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.14 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 89 vēlēšanu zīmes, sabojāto un nomainīto nav, dzēsta 31 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 89, visas atzītas par derīgām.

Par kandidātiem: Arni Cimdaru nodotas 43 balsis. Par Gunti Zandbergu — 40 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Cimdars.

Piezīmes: pret abiem kandidātiem balsojuši seši deputāti.

Balsu skaitītāji. (Aplausi)

Sēdes vadītājs.

Paldies! Es apsveicu veco jauno vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu. Es atvainojos, šeit ir zināmas nesaskaņas. Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam jautājums, kā tad īsti ir?

Es atvainojos, kolēģi, pasludinu vienas minūtes pārtraukumu, lai balsu skaitīšanas komisija tikmēr tiek galā ar rezultātiem.

 

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, es gribu atzīmēt, kā jūs visi sapratāt — atbilstoši Kārtības ruļļa 26.pantam par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Tāpēc arī radās šīs nesaskaņas, un es dodu vārdu šajā gadījumā Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam. Lūdzu!

R.Ražuks

. Man ir jāatvainojas, ir pieļauta kļūda, tiešām ir jābūt 45 balsīm, un saskaņā ar Kārtības rulli tātad ir jārīko atkārtota balsošana, balsu skaitīšanas biļetenos iekļaujot abus kandidātus — Arni Cimdaru un Gunti Zandbergu. Tātad uz atkārtotu balsošanu jūs tiksiet uzaicināti pēc zvana.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidām zvanu un aicinājumu uz balsošanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Ieņemiet vietas, lai turpinātu darbu. Cienījamie kolēģi! Vārds tiek dots Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Ražuka kungam.

R.Ražuks

(LC). Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Balsu skaitītāji pēc Saeimas Kārtības ruļļa zināšanu atsvaidzināšanas ir turpinājuši savu darbu, un tāpēc es lūdzu jūsu atļauju iepazīstināt jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.15 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavoti 120 biļeteni, izsniegti 90 biļeteni, dzēsti 30 biļeteni, no vēlēšanu kastes izņemti 90 biļeteni, par derīgiem atzīti 90 biļeteni.

Par kandidātu Arni Cimdaru nodotas 44 balsis, par Gunti Zandbergu — 41 balss.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju neviens nav ievēlēts.

Piezīmes: pret abiem kandidātiem balsojuši pieci deputāti.

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz, to jau mēs esam veikuši. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Tātad vēlēšanas ir jāturpina, izgatavojot vēlēšanu biļetenus ar Arņa Cimdara vārda.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām vēlēšanas, kas ir atbilstoši Kārtības rullim, un tas mums jādara, mums ir jāvienojas, kādā veidā mēs to darīsim. Šobrīd ir pulkstens 10.17, attiecīgi ir divas iespējas, vai mēs to turpinām darīt starpbrīdī, tas ir, nepasludinām speciālu starpbrīdi 30 minūtes, mums ir jādomā, kad mēs pasludinām starpbrīdi. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāturpina balsošana ar vēlēšanu zīmēm, tur mēs neko nevaram darīt. Turpinām tātad, ja iebildumu nav, mēs turpinām, un lūdzam Balsu skaitīšanas komisiju sagatavot vēlēšanu zīmes un aicināt mūs ar skaņu signālu uz balsošanu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Atsāksim darbu, mēs vienojāmies strādāt bez starpbrīža, tā ka mēs turpināsim, un vārds tiek dots Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam Ražuka kungam. Lūdzu!

R.Ražuks

. Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.16 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 90, bojāto un nomainīto nav, dzēstas 30, no vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes, un visas ir atzītas par derīgām.

Par Arni Cimdaru nodotas 44 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nav ievēlēts.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Ar to šis šīsdienas darba kārtības jautājums ir izskatīts, ir jāizvirza jauni vai tie paši kandidāti, un mums jāatgriežas pie šī jautājuma izskatīšanas kādā no nākamajām sēdēm.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ražuka kungam nekur tālu projām nevajag iet, atkal ir vēlēšanas, un tas ir Saeimas lēmums par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Uz šobrīdi bez septiņiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidātiem, kas ir Saeimas lēmuma projektā, ir vēl saņemts viens dokuments, un ir vēl viens kandidāts, tas ir Guntis Zandbergs, ko iesniedz frakcija "Latvijas ceļš", tātad uz šīm septiņām vietām šobrīd kandidē astoņi kandidāti, un tāpēc vēlēšanas atbilstoši Kārtības rullim ir jārīko tāpat kā iepriekšējā reizē ar vēlēšanu biļeteniem. Es dodu vārdu Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam. Lūdzu!

R.Ražuks

. Godājamie Saeimas deputāti! Tātad atļaujiet paziņot par aizklāto balsošanu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Ir izgatavotas vēlēšanu zīmes, un tūlīt pat jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu uz balsošanas procedūru. Uz septiņām Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vietām kandidē astoņi kandidāti, tātad vēlēšanu zīme būs derīga, ja jūs atstāsiet septiņus vai mazāk kandidātus, svītrojot nevēlamos. Tātad septiņi kandidāti ir jāatstāj vēlēšanu zīmē.

Sēdes vadītājs.

Tātad septiņi vai mazāk kandidātu, ievēlēts tiek tas, kas ir saņēmis vairāk, bet ne mazāk par 50% balsu jeb absolūto vairākumu no tiem, kas piedalījās vēlēšanās. Lūdzu gaidām zvanu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Atsāksim mūsu darbu, kaut arī vēlēšanas, protams, arī ir darbs, es dodu vārdu Balsu skaitīšanas komisijas vadībai — Ražuka kungam. Lūdzu!

R.Ražuks.

Cienījamais Prezidij! Deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.17 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus.

1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavotas 120 zīmes, izsniegta 91 zīme, dzēstas 29 zīmes. Izņemta no vēlēšanu kastes 91 zīme, par derīgām atzīta 91 zīme.

Par kandidātiem: Ināru Vaivodi nodotas 37 balsis, Kristīni Kurzemnieci — 52 balsis, Anci Gulbi — 16 balsis, Dainu Medni — 65 balsis, Jāni Krīvmani — 52 balsis, Dzintru Kusiņu — 56 balsis, Jāni Lapinski — 72 balsis, Gunti Zandbergu — 51 balss.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem ir ievēlēti — Kristīne Kurzemniece, Daina Medne, Jānis Krīvmanis, Dzintra Kusiņa, Jānis Lapinskis, Guntis Zandbergs. Tātad seši Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir ievēlēti.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta 4. daļu vēlēšanas ir jāturpina, lai ievēlētu atlikušo septīto Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, vēlēšanu biļetenā ierakstot Ināras Vaivodes un Ances Gulbes vārdus. Vēlēšanu biļeteni tiks izgatavoti, un uz vēlēšanām tiksiet uzaicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, gaidiet signālu, un tad dosimies un balsosim, lai pabeigtu šo jautājumu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ķersimies atkal pie darba, un vārds tiek dots Ražuka kungam — Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam.

R.Ražuks

(LC). Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 18 — Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu. 1999. gada 22. aprīlis.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 87, dzēstas 33. No vēlēšanu kastes izņemtas 87, par derīgām atzītas 87 vēlēšanu zīmes.

Par Ināru Vaivodi nodotas 36 balsis, par Anci Gulbi — 17 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta otro daļu Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis nav ievēlēts.

Piezīmes: pret abiem kandidātiem balsojuši 34 deputāti. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad procedūra ir jāturpina, jo mēs nevaram pāriet pie jaunas lietas, pirms konkrētā nav izskatīta lūdzu, Ražuka kungs, kādi ir priekšlikumi?

R.Ražuks.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu, ja pirmajā kārtā neviens netiek ievēlēts, atkārtoti jābalso par abiem kandidātiem vēlreiz. Tātad tiks izgatavoti vēlēšanu biļeteni ar Ināras Vaivodes un Ances Gulbes uzvārdiem, un tiks atkārtota vēlēšanu procedūra ar mērķi ievēlēt Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, tātad septīto, iztrūkstošo locekli. Uz vēlēšanu procedūru deputāti tiks uzaicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, gaidām signālu, lai piedalītos vēlēšanās.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atgriezieties savās vietās! Es dodu vārdu Ražuka kungam paziņot kārtējās vēlēšanu kārtas rezultātus.

R.Ražuks

(LC). Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 19 Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu. 1999. gada 22. aprīlī.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes, dzēstas 30. No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 90 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Ināru Vaivodi nodotas 39 balsis, par Anci Gulbi — 16 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta otro daļu Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis nav ievēlēts.

Pret abiem kandidātiem balsojuši 35 deputāti. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs.

Tā, lūdzu, kā mēs rīkojamies tālāk?

R.Ražuks.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta ceturto daļu balso otrreiz. To mēs arī izdarījām. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Tātad ir jāizgatavo, un tas tiek darīts, vēlēšanu zīmes ar Ināras Vaivodes uzvārdu, un vēlēšanas ir jāatkārto.

Sēdes vadītājs.

Man ir jautājums komisijas vadītājam — cik apmēram laika tas varētu aizņemt, jo tuvojas pusdienu laiks.

R.Ražuks.

Tas būs dažu minūšu laikā.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir jautājums — mēs nobalsosim noteikti, bet vai pēc tam mēs atgriežamies noklausīties rezultātus? Tādā gadījumā es skatos, ka vairākums ir noskaņots strādāt šādi: šobrīd Vēlēšanu komisija sagatavo biļetenus, noskanēs signāls, mēs iesim un nobalsosim, un pēc tam mēs atgriežamies šeit, zālē — 13.30 pēc pusdienas pārtraukuma, kad Balsu skaitīšanas komisija arī paziņos rezultātus. Tātad mēs gaidām signālu, lai dotos balsot. Un tikai pēc tam, es vēlreiz atkārtoju, lūdzu, nobalsojiet, un pēc tam dodieties pusdienas pārtraukumā! Jā, lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks.

Man ir jāatvainojas, cienījamie deputāti. Pusdienu pārtraukuma laikā komisijas telpās notiks Sociālo unn darba lietu komisijas sēde. Uzreiz pēc balsošanas.

Sēdes vadītājs.

Jā, tādā gadījumā lūdzu vēl nedaudz uzmanības. Jurim Sinkam ir paziņojums un Edvīnam Inkēnam. Inkēna kungs, nāciet jūs un pēc tam Sinkas kungs, jūs pēc Edvīna Inkēna.

E.Inkēns

(LC). Lūdzu uzreiz pēc tam, kad jūs būsiet nobalsojuši, nākt uz Eiropas lietu komisijas sēdi jautājumā par tarifiem, un es lūdzu Šķēles kungu arī atnākt.

Sēdes vadītājs.

Sinkas kungs, lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Lūdzu uzmanību, Latvijas un Kanādas strapparlamentārās sadarbības grupai un arī vēl kādi citi, kas nav grupā... Interesentu tikšanās ar Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvjiem pulksten 15 Viesu zālē. Lūdzu arī tos, kas nav mūsu grupā vēl iestājušies, varbūt tas interesēs, citādi mūsu grupa ir maza, un kanādieši ļoti rūpējas ne tik vien par savu, bet arī par mūsu attīstību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad tiekamies pēc vairāk nekā stundas — 13.30 šeit zālē, kad tiks pasludināti arī nākamās kārtas rezultāti. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Turpinām mūsu darbīgo sēdi. Vārds tiek dots komisijas vadītājam Ražuka kungam. Lūdzu!

R.Ražuks

(LC). Godājamais sēdes vadītāj! Deputāti! Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr. 20. "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus" 1999.gada aprīlī. Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 93 vēlešanu zīmes. Dzēstas atlikušās 27. No vēlēšanu kastes izņemtas 93 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Ināru Vaivodi nodotas 50 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu, Ināra Vaivode ievēlēta par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsu skaitītāji. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies, cienījamie kolēģi! Tagad mums ir izdevies izveidot komisiju. Ir septiņi šīs komisijas locekļi atbilstoši likumam ievēlēti, bet ir iesniegti divi dokumenti. Mums ir jālemj par šo dokumentu likteni. Tātad Saeimas deputāti ir iesnieguši, pamatā no Tautas partijas, lēmuma projektu "Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju" . Viņi lūdz šo jautājumu izskatīt pēc 6.darba kārtības jautājuma, tas ir, izskatīt tagad, neuzsākot nākamo darba kārtības jautājumu. Kā arī mums ir otrs lēmuma projekts, ko iesnieguši pamatā "Latvijas ceļa" deputāti, tas ir — lēmuma projekts "Par Gunta Zandberga ievēlēšanu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju" . Ir šie divi dokumenti, bet tā kā tie ir divi atsevišķi lēmuma projekti, tad mums ir jālemj atsevišķi par katra šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā pēc 6.darba kārtības jautājuma, kas ir tieši tagad. Vai ir kādam iebildumi, ka mēs iekļaujam šos jautājumus darba kārtībā? Es atvainojos, vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tad mums ir jābalso atsevišķi šie abi jautājumi, jo jāizšķir balsojot. Šajā gadījumā nedarbojas princips, ja kāds iebilst. Visu izšķiram ar balsu vairākumu.

Lūdzu, tātad balsojam pirmo — "Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju." Kas ir par? Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 2, atturas — 5. Iekļauts.

Otrs lēmuma projekts — "Par Gunta Zandberga ievēlēšanu". Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 4. Šis lēmuma projekts ir izskatīts. Tādā gadījumā ir divi kandidāti. Mēs atgriežamies tajā situācijā, kādā mēs bijām šodien no rīta. Es lūdzu Ražuka kungu šeit, tribīnē. Lūdzu saglabāt mieru un noklausīsimies Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu.

R.Ražuks.

Godājamie deputāti! Tiek pašreiz gatavoti vēlēšanu biļeteni ar Cimdara un Zandberga uzvārdiem, un pēc īsa brīža jūs tiksiet lūgti uz balsošanu parastajā kārtībā. Balsu skaitītājus lūdzu ieņemt savas darba vietas!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, sekojiet signālam, un dosimies visi balsot tad, kad komisija mūs aicinās to darīt. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Turpināsim šo sēdi. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Vārds tiek dots Ražuka kungam. Lūdzu!

R.Ražuks

(LC). Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr. 21 "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju". 1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 87 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 33 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 85. Par nederīgām atzītas divas vēlēšanu zīmes.

Par kandidātiem: Arni Cimdaru nodotas 46 balsis; par Gunti Zandbergu — 37 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 36.panta otro daļu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Cimdars.

Piezīme. No vēlēšanu kastes izņemtas divas nederīgas vēlēšanu zīmes, kurās bija atstāti abi kandidāti. Divi deputāti nobalsoja pret abiem kandidātiem. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs.

Paldies balsu skaitītājiem! Šoreiz jau atbilstoši Kārtības rullim apsveicu veco un jauno komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu ar ievēlēšanu. (Aplausi.) Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir tas, ko mēs iekļāvām darba kārtībā sēdes sākumā, tas ir Saeimas lēmuma projekts "Par Jāņa Straumes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 98, pret — nav, atturas — 2. Jānis Straume ievēlēts Eiropas lietu komisijā. (Starpsauciens: "89") Es atvainojos! Par — 89, pret — nav, atturas — 2.

Nākamais lielais darba kārtības jautājums ir likumprojekta nr.7 izskatīšana mūsu darba kārtībā — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Godājamais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 517 b. Saeimas komisijā tika precizēts likumprojekta nosaukums. Es ceru, ka pret to nav iebildumu. Paliek spēkā pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, ka pensijas tiek indeksētas divreiz gadā 1999.gadā, atbilstoši cenu indeksam.

Komisija izstrādāja jaunu priekšlikumu — pārejas noteikumu 16.punktu papildināt ar 13.apakšpunktu. Nedaudz pakavēšos pie šā priekšlikuma būtības. Faktiski šis priekšlikums nozīmē, ka pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim un kas indeksācijas dienā vai vēlāk sasniegs 80 gadu vecumu, pensija tiks palielināta par 10%. 1999.gadā šīs normas realizācija izmaksā 2 miljoni 500 tūkstoši latu. Komisijā šis priekšlikums tika nobalsots ar 5 balsīm — par, 3 — pret, 3 balsīm atturoties, kā pilnīgi pamatoti paskaidroja.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Cik es saprotu, šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Tātad debatēs ir pieteicies Pēteris Apinis. Lūdzu, vārds Pēterim Apinim.

P.Apinis

(frakcija "Latvijas ceļš"). Godātie kolēģi! Es ļoti vēlētos, lai jūs apzinātos situācijas nopietnību, veicot balsojumu par šā likumprojekta punktu. Latvijas valstij šobrīd nav ideāla finansiālā stāvokļa. Latvijas valstij šodien ir zināms budžeta deficīts tieši tajā vietā, kurā parādās sociālais nodoklis. Katru mēnesi valsts dotē sociālo budžetu. Kaut arī mēs esam optimistiski noskaņoti un kaut arī mēs ceram, ka valsts ekonomiskā situācija ar katru dienu uzlabosies, es tomēr lūdzu jūs visus saprast, ka šis balsojums nav dēļ situācijas, ka mums ir lieka nauda un mēs 2,5 miljonus no šīs liekās naudas ar labu žestu iedodam augsti godājamiem pensionāriem. Es jūs ļoti lūdzu saprast, ka tas nozīmē — aizņemties vēl 2,5 miljonus un tad nodot pensijām. Es, protams, saprotu, ka ar šādu viedokli esmu nepopulārs, bet es jums vēlos pateikt vienu šausmīgi vienkāršu lietu — psiholoģiski nabaga ir tā valsts, kas aizņemas nevis priekš investīcijām, nevis priekš izglītības, bet aizņemas priekš pensijām. Ja mēs šodien būtu šeit balsojuši un teikuši: "Jā, mēs aizņemamies no dažādām pasaules finansu institūcijām 2,5 miljonus latu un nododam izglītībai, studentiem, kas stāvēja šodien un piketēja." Ja mēs teiktu: "Jā, mēs investējam šo naudu Latvijas izglītībai, mēs investējam šo naudu cilvēkos, kas nesīs atpakaļ mums finanses, kas attīstīs šo valsti, un mēs zinām, kāpēc mēs aizņemamies." Šobrīd mēs aizņemsimies naudu tādēļ, lai to atdotu pensionāriem.

Pie tam es vēlos teikt, ka pagājušajā gadā pensiju indeksācija bija lielāka nekā valsts reālā inflācija. Pagājušajā gadā, piemēram, pensiju indeksācija pret valsts ekonomiku bija nepamatoti liela. Godātie kolēģi! Es šoreiz ļoti lūdzu kārtīgi pārdomāt, pirms jūs atbalstāt šo vispār ļoti jauko, vispār ļoti mīļo lēmumu. Bet tajā pašā laikā populistisko lēmumu —vienai pensionāru grupai izdarīt straujāku indeksāciju. Es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, riskēt, ka Latvijas finansu interesēs jums šoreiz ir jāpieņem nepopulārs lēmums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Aija Barča, lūdzu!

A.Barča

(LSDA). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu turpināt Apiņa kunga vārdus, bet tikai nedaudz citādi. Es gribu teikt, ka garīgi nabaga ir tā valsts, kura neciena bērnus un vecus cilvēkus. Kolēģi, es vēlos jums pastāstīt šādu lietu. Nav runa pie šīs normas likumā "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"", ka tiek prasīta papildus nauda budžetā. Nebūt nē. Jo, apstiprinot mūsu valsts budžetu 1999.gadam, mēs iebalsojām un apstiprinājām 10 miljonus pensiju indeksācijai. Šī summa ir pietiekama gan indeksēšanai maijā un novembrī, gan arīdzan šai normai — 10% klāt vecajiem cilvēkiem. Es vēlreiz jums vēlos atgādināt, ka par 80 gadus un vecākiem cilvēkiem mēs sākām runāt tad, kad Latvija ieguva neatkarību. Atceramies, ka 80 gadus veciem cilvēkiem tika noteikta piemaksa jau tajos tālajos gados. Un tagad mēs gribam pateikt šodien, pēc tik daudziem neatkarības gadiem, ka 80 gadus un vecākus cilvēkus mēs tomēr neatbalstīsim. Ņemot vērā, ka tas nav papildus prasīts budžetā klāt.

Nākamais. Es vēlos tomēr, kolēģi, šodien jūs informēt, ka vakardien mēs ar lielu gandarījumu Sociālo un darba lietu komisijā klausījāmies mūsu finansu ministru. Komisijā piedalījās arīdzan Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Apiņa kungs. Mēs nokļuvām situācijā, ka uz manu jautājumu Apiņa kungam: "Vai mēs varam saņemt ciparus, ar kuriem oponē finansu ministrs?" viņš man skaidroja: "Ziniet, varbūt var, ja prasīsiet personīgi, bet tikai tad, kad Godmaņa kungam būs labs garastāvoklis." Mēs parasti šos ciparus nekad nevienam neatstājam. Kolēģi, tas nu ir kaut kāds nonsenss.

Nākamais, ko es jums, kolēģi, vēlos teikt, ka šajā gadījumā, ja mēs cilvēkiem, kuriem ir 80 un vairāk gadu, pieliekam šos 10%, kā ir rakstīts likumprojektā uz šodienu, tas nozīmē, ka cilvēkiem arī nākošajā gadā, kuriem ir šī 80. dzimšanas diena, arī tad viņu pensija tiks palielināta par 10%. Par absolūti amorālu es uzskatu to, ka iepriekšējais šāds likuma teksts, ar kuru mēs te šodien cīnāmies, tika balsots 6.Saeimā oktobra mēnesī, kad vēlēšanas jau bija beigušās. Es lūdzu, kolēģi, padomāt arī par šo lietu, un it sevišķi griežos pie to deputātu godaprāta, kuri strādāja 6.Saeimā. Esiet tik laipni šodien pasakiet: "Mēs kļūdījāmies un šodien šo lietu labosim!" Aicinu balsot par un atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pirmkārt, gribu teikt, ka šis nebūt nav populisms, jo faktiski šiem vecajiem cilvēkiem šī nauda tiešām ir vajadzīga.

Otrs. Faktiski sociālajā sfērā zināmā mērā darbojas savienoto trauku princips. Daudzos gadījumos šie 80 gadus un vecāki cilvēki ir kopjami, ir guloši, un pašvaldības no sociālās palīdzības līdzekļiem viņiem izdala zināmas naudas summas, par kurām viņi tiek kopti. Ja gadījumā pie pensijas viņiem palielinās šo naudas summu un apmēram tie būs 5 lati, līdz ar to tiks atslogots sociālās palīdzības budžets.

Nākamais. Kā mēs zinām, jebkurš cilvēks, ja viņš ir nopietni slims, var dabūt invaliditātes grupu. Taču šādiem veciem pensionāriem parasti faktiski šīs grupas nedod, tāpēc ka komisijas uzskata, ka viņam šie veselības traucējumi ir vecuma dēļ, nevis slimību dēļ. Līdz ar to šie vecie cilvēki šajā jautājumā arī ir atdalīti.

Bez tam mums jārēķinās ar to, ka tas, kā jau es minēju, ir tikai 5 lati, kurus saņems šie cilvēki, kuriem tiešām palīdzība ir vajadzīga. Šajā reizē pensijas indeksācija būs ārkārtīgi minimāla faktiski vismaz vienai cilvēku grupai, proti, pašiem vecākajiem pensionāriem mēs varam atļauties šo pielikumu izdarīt.

Iepriekšējā Saeima jau sprieda par to, ka vecajiem cilvēkiem vajag pensijas palielināt, bet toreiz tika pieņemts konceptuāls lēmums — katrā reizē indeksējot par 10% , palielināt šo indeksāciju, taču tika sagatavota šī, varētu teikt, neprecīzā redakcija, kā rezultātā izrietēja, ka nevis šīs indeksācijas apjoms palielināsies par 10%, bet pašu pensiju palielina par 10%. Un, labojot šo kļūdu, es domāju, ka šāds komisijas lēmums ir kompromiss. Proti, mēs domājam tieši par šiem te vecajiem pensionāriem, jo mēs labojam to kļūdu, ko iepriekšējā Saeima pieņēma, to nekorekto redakciju. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par to, ka 80 gadu veciem un vecākiem cilvēkiem pensijas vienu reizi varētu tikt palielinātas par 10%, un arī visiem tiem, kam paliks 80 gadi, varētu teikt, šajā dienā tiek palielināta pensija par 10%. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Savā ziņā šis balsojums par pensiju likumu ir balsojums par atsevišķu ministru atbildību, pieņemot lēmumus. Šobrīd pensiju sistēma ir sabrukuma priekšā, un šis balsojums ne uz vienu pusi, ne uz otru pusi neizšķirs šo rezultātu. Jautājums būs un tuvākajā laikā būs — kurš ministrs atbildēs par pensiju sistēmas sagraušanu? Vai tas būs Makarovs, vai tas būs Godmanis. Pie tā mēs atgriezīsimies ilgākais dažu mēnešu laikā. Pensiju sistēma šobrīd iet uz sagraušanu. Deficīts šogad pārsniedz visas prognozētās robežas. Šodien katram pensionāram katrs ceturtais izmaksātais lats ir uz kredīta. Un uz viņa paša nākamo izmaksu pensiju kredīta. Citu avotu segšanai nebūs. Mūsu valstī ir premjers, vējrādītāja tipa premjers, kurš maina viedokli trīs reizes dienā. Es negribētu, ka šim piemēram sekotu pārējie ministri.

Sociālajā sektorā pensijās uzskatu par prioritāro Saeimas atbildību — nepieļaut pensiju sistēmas sabrukumu.

Otrais. Koncentrēt visus iespējamos līdzekļus mazo pensiju paaugstināšanai, indeksācijai. Un tas ir prioritārais, risinot citus jautājumus, ir jāsaprot, ka šī lieta tiek atņemta.

Trešā pamatlieta. Likumā ir noteikts sociālā nodokļa samazinājums. Visi mēs brīnāmies, ka ekonomiskā aktivitāte mums krītas. Nevaram konkurēt ar lietuviešiem, igauņiem vietējā tirgū. Kāds ir Lietuvā sociālais nodoklis? 31%. Igaunijā 33%. Ja vienotā tirgū mums ir 7% vai 10% vairāk sociālais nodoklis, mūsu darbaspēku izmaksas konkurence būs apgrūtināta. Ir vajadzīga attīstība, lai risinātu šīs te lietas.

Ceturtā lieta. Ir jautājums ne tikai par pensionāriem. Nesen pieņēmām lēmumus par bērnu pabalstu, maternitātes pabalsta samazināšanu. Uzskatu par vienu no galvenajiem jautājumiem — atgriezties pie šīm lietām, veicinot bērnu un ģimenes pabalstu palielināšanu, fondēto pensiju sistēmu ieviešanu. Šobrīd pensiju sistēma ir kases lodziņa pensiju sistēma. Visa nauda, kas tiek iemaksāta, tiek izmaksāta. Tās izziņas, ko jūs saņemiet par uzkrāto pensiju kapitālu, ir papīra vērtībā, jo pretī jūsu uzkrājumam ir Šveices siera caurums sociālajā budžetā un neviena santīma nav. Ir jāveido fondētā pensiju sistēma, un trešais posms — vēl papildus personālās pensijas.

Līdz ar to šobrīd šis lēmuma projekts nerisina šīs te pamatlietas, kuras es uzskaitīju, piecas galvenās, kas ir, manuprāt, risināmas sociālajā sektorā, līdz ar to balsojums par šo lēmuma projektu ir vēl viena zārka nagla kopumā pensiju sistēmai, ceļš uz pensiju sistēmas sagraušanu. Aicinu nepieļaut to! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Es aicinātu kolēģus runāt par apskatāmo jautājumu un tieši par apskatāmo jautājumu, par kuru mums būs jābalso.

Nākošais vārdu lūdz Ivars Godmanis — finansu ministrs. Tātad viņš ir pieteicies, Dobeļa kungs. Man ir jautājums, vai Godmaņa kungs uzstājas kā Kabineta pārstāvis, cik es saprotu, Makarova kungs ir Kabineta pārstāvis. Tādā gadījumā Godmaņa kungam vārds viena stunda, ja viņš vēlas izmantot. Runa šeit ir par procedūru. Lūdzu!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, necentīšos runāt stundu. Tajā pašā laikā varbūt nedaudz ilgāk es aizkavēšu jūsu uzmanību.

Atļaujiet man sākt ar sekojošu lietu. Faktiski prioritātes tādā svarīgā tēmā kā sociālā sfērā un īpaši pensiju lietās — pirmā prioritāte ir izmaksāt esošās pensijas regulāri, bez kavējumiem tādā līmenī, kādā tās ir patlaban saņemamas.

Otrā prioritāte ir indeksēt pensijas atbilstoši dzīves dārdzībai. Visas pārējās prioritātes, varētu teikt, kompromisi vai laba vēlējumi, vai arī faktiski jebkādi citi uzlabojumi ir ar citu prioritātes līmeni. Visbīstamākais, kas var notikt, ka mēs ejam uz dažādiem kompromisiem un pārkāpjam šīs te pirmās divas prioritātes. To darīt nedrīkst. Paskaidrošu — kāpēc. Faktiski, pirmos trīs mēnešus nostrādājot valdībai, vienkāršā valodā runājot, situācija bija sekojoša. To naudu, ko valdība vai valsts kopumā pamatbudžetā ietaupīja ļoti konservatīvi izvērtējot gan finanses, gan fiskālās daļas lietderību, šo naudu visu, kas būtu principā budžeta pārpalikums uz 1.aprīli, kas sastādīja mums apmēram 13,6 miljonus, praktiski gandrīz visu, 12,4 miljonus, mēs aizdevām sociālajam budžetam. Ko tas nozīmē? Ka sociālais budžets, un tajā skaitā lielākā tā daļa — pensiju budžets — nespēj finansēties nom saviem nodalītiem ieņēmumiem, un tas tiek finansēts pēc principa, ka to, ko nopelna pārējais budžets, tas tiek šim budžetam aizdots.

Bet būsim reālisti un paskatīsimies uz šo situāciju kopumā. Vai būs iespējams saņemt atpakaļ šo naudu? Lai kādus arī mēs neslēgtu šos līgumus, man nav šādas pārliecības, un es uzskatu, ka, lai mēs izpildītu jau tā smago budžetu, šis plāns uz 1999.gadu ir sekojošs. Kopumā 31.decembrī, mēs izpildām mūsu pieņemto budžetu šā gada 31.decembrī, mums būtu jābūt 10 miljonu aizdevumam no valsts budžeta. Ir 10 miljonu aizdevums no valsts budžeta, bet tā kā pensiju budžetā mums ir plānots deficīts 30 miljoni, tad tā pārējā nauda pamatā iet no atlikumiem, ne visa, bet lielākā daļa no atlikumiem, kas šajā budžetā tiek uzkrāta iepriekšējos gadus. Patlaban varētu teikt tā, ka šie atlikumi praktiski ir izsmelti. Ko tas nozīmē? Ka mēs iesim tālāk pēc principa, ka mēs turpināsim no valsts budžeta aizdot pensijas budžetam, un tas ir obligāti, jo pensiju budžets ir svēta lieta, mums pensijas ir jāmaksā, tad mums ir jāņem vērā vēl viena lieta. Pirmos trīs mēnešus budžetu mēs finansējam pēc īpašiem nosacījumiem sakarā ar to, ka jaunais budžets sāka startēt no 1.aprīļa. 1.aprīļa budžets ieņēmumu daļā un izdevumu daļā ir ar drusku jau citu proporciju, nekā pirmos trīs mēnešus, un izdevumu daļa ir stipri vien lielāka. Līdz ar to cerēt, ka mēs varēsim realizēt visu laiku konstanti, mierīgi šo te aizdevumu politiku, nebūtu liela pamata.

Tagad jautājums, protams, ir sekojošs. Finansu ministrija un tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienests atbild par to, lai mēs realizētu konsekventi ieņēmumu daļu kā sociālo nodokli, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas, un var jau būt, ka problēma, lūk, ar šo te deficītu sociālajā budžetā ir saistīta ar to, ka mēs simtprocentīgi neiekasējam ieņēmumus. Man šeit priekšā ir dati par divu mēnešu iekasējumu un par trīs mēnešu iekasējumiem sociālajā nodoklī. Šajā sociālajā nodoklī mēs izpildījām divu mēnešu plānu 90% apmērā, tātad mīnus 10%, un trīs mēnešu plāns bija izpildīts par 88,6%, pat ar nedaudz sliktāku tendenci pēc trīs mēnešiem. Tiesa gan, aprīļa dati varētu būt nedaudz labāki, tomēr es nedomāju, ka mums būs tik vienkārši voluntāri iespējams šo te sociālo nodokli novest līdz 100% izpildījumam. Ja mēs to nevaram izdarīt, kaut gan mēs darām pietiekoši daudz, es šeit negribu aizņemt jūsu laiku par to, kā mēs ar ieņēmumu daļu cīnāmies, par to pietiekami daudz jūs esat lasījuši arī presē. Tajā pašā laikā ir skaidrība, ka deficīts uz 1.aprīli, kas izveidojās šajā budžetā, ir vairāk nekā 22 miljoni. Ieņēmumu neizpilde ir 13 miljoni. Tātad, ja mēs pilnībā izpildām ieņēmumus, tad no tiem 22 mīnus 13 mums paliek 9 miljonu deficīts, vienalga, kurš mums ir jāfinansē. Trijos mēnešos 9 miljonus izdalīsim uz katru mēnesi, mēs dabūsim 3 miljonus. Pareizināsim ar mēnešu skaitu gadā, un mēs dabūsim ciparu stipri lielāku, nekā budžetā plānots. Bet tas jau absolūti nenozīmē, ka vienkārši šo situāciju mēs fiksēsim un neko darīt mēs tālāk nedarīsim. Tā gluži nav. Jo faktiski tas, ko mēs darīsim no ieņēmumu puses, būs apmēram sekojoši soļi — tomēr nodrošināt simtprocentīgu izpildi, un es pat domāju ar tendenci — censties ieguldīt arī atpakaļ tās parādu summas, kas mums bija sakrājušās uz gada sākumu. Otrs — samazināsim to parādu daļu, kas mums uzkrājās šajos trijos mēnešos, mums apmēram ir uzkrātais parāds par sociālajām nemaksām trīs mēnešos 2,1 miljons, tas pret 103 miljoniem, protams, ir 2%, un tomēr arī tā ir nauda.

Trešais solis ir jautājums, kas saistās ar pensiju fonda akciju un pensiju fondam nodoto akciju apsaimniekošanu. Iespējams, arī realizāciju. Un tomēr, ja mēs visu to arī nedarītu, mēs nevaram diemžēl izturēt šo te izdevumu daļas diverģenci attiecībā pret ieņēmumiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs ejam pēc principa, ka mēs nevaram nevienam pensionāram atņemt to, ko viņš saņem, bet mēs nedrīkstam, no Dieva puses, mēs nedrīkstam turpināt praksi, ka mēs solīsim maksāt vairāk, nekā mums būs nauda kabatā.

Es jums pateikšu, kādi ir citi mehānismi. Piemēram, ja mums šis deficīts aug, kā mēs to vispār varam finansēt? Nu nav jau daudz valdībai iespēju. Ja mēs ejam pēc principa, ka mēs nemazināsim, un mēs to nedarīsim, mēs nemazināsim esošās pensijas. Kā mēs varēsim finansēt deficītu, ja tas būs lielāks? Nu ko mēs finansēsim? Mēs finansēsim kā klasiski to dara — aizņemoties naudu. Vai nu iekšējo parādu palielinot, vai ārējo parādu. Pareizi es domāju, jo valsts, kas finansē pensijas no aizdevumiem, no aizņēmumiem, ja tie ir tekošie izdevumi, šāda valsts ilgi nepastāv. Finansiāli. Neapšaubāmi mūsu uzdevums ir neļaut šīm šķērēm plesties plašāk. Ko es domāju, lūk, šeit par izdevumu daļu? Es ceru, ka, protams, Makarova kungs izstāstīs to daudz profesionālāk, bet no mana viedokļa, cik man ir nācies iepazītes ar šo jautājumu, kas ir patlaban finansiāli visdegošākais izdevumu daļā, mums pastāv ne tikai šis jautājums, par ko mēs šodien runājam, mums izdevumu daļā pastāv vairāki jautājumi.

Pirmais jautājums ir tāds. Lai mēs nenojauktu šo te pensijas likuma shēmu, kas ir pareizi uzbūvēta pēc principa, ka cilvēkam ir jāsaņem pensija tomēr proporcionāli no tā, cik viņš pelna savā algā un cik viņš samaksā nodokli, tajā skaitā sociālo nodokli no savas algas, mums ir svarīgi izslēgt jebkuras citas papildu diverģējošas lietas. Jā, ja mums ir pensionāri, kam ir tiesības saņemt pensiju, viņiem ir tiesības uz dzīves dārdzības indeksāciju. Šādas tiesības viņiem ir. Kāpēc es aizstāvu valdības viedokli? Mēs nevaram šinī brīdī mēģināt tādu saprotamu lietu, ka ir viena zināma grupa pensionāru, kurai arī pēc vecuma pienāktos vairāk naudas, un šī indeksācija būtu īpaša, mēs to nevaram darīt tā iemesla dēļ, ka tādā gadījumā mēs principā praktiski vēršamies pret lielu daļu no pārējiem pensionāriem. To darīt nedrīkst. Tomēr prioritāte ir visiem pensionāriem — indeksēt pensijas atbilstoši dzīves dārdzībai. Jā, es saprotu, ka komisija gāja uz kompromisu, es saprotu, ka ir ļoti grūti jauniem deputātiem tagad, kā man pareizi teica komisijas vadītāja Barčas kundze. Ja iepriekšējie deva saldas smalkmaizītes, vai tiešām mums ir tikai rūgtas, rūgtas konfektes tagad jārij vienu pēc otras. Un pirmā rūgtā konfekte, ja atceraties, vai nu zāles pat. Tā bija, kad runa bija par pabalstiem, bērnu pabalstiem, 40 miljoni, jūs atceraties. Un tagad, lūk, šī otrā lieta. Jā, diemžēl tā tas ir.

Tas ir jādara, jo pretējā gadījumā būs situācija, ka par to, ko mēs varam viens otrs pārmest 6.Saeimai, pārmetīs arī 7.Saeimai. Ka turpinās šo te smalkmaizīšu dalīšanu mazākā daļā ar lielu atbildību pēc tam, ko darīt, ja šī sistēma, teiksim, neizturēs. Un tad nevarēs. Ja pieņems šeit lēmumu konservatīvi, tad nekad nevarēs 7.Saeimai pārmest, ka viņi nodarbojas ar populismu un beigu beigās fiksēt situāciju, ka finansiāli to diemžēl nevar izdarīt, un tad ir tas sliktākais variants — ar samazinājumu.

Es varu minēt vēl trīs lietas, ko es domāju, kas būs jāapspriež. Tas nav šīsdienas jautājums, bet neapšaubāmi ir skaidrs, ka acīmredzot tā shēma, kas uzsākās 1998.gadā, cienījamie deputāti, šis deficīts neradās 1999.gadā. Mēs pensiju budžetā pabeidzām ar deficītu 12,2 miljoni jau 1998.gadā. Jo, protams, acīmredzot visa šī pensiju likuma iedarbināšana un arī tālāk indeksācija bija plānota uz to, ka valsts attīstīsies lineāri, pieaugošā tempā uz augšu. Tā tas ekonomikā nenotiek, un tāpēc ir jāizdara korekcijas izdevumu daļā. Tāpēc es gribu teikt, ka, protams, indeksācijas maijā un novembrī faktiski kopumā mēnesī deva nepilnus 5 miljonus latu papildu izdevumus. Tie 5 miljoni pilnā sparā iet tagad 1999.gadā. Mums būs ļoti grūti finansēt. Tos mēs finansēsim, bet jebkurus citus paplašināšanas vai palielināšanas veidus es lūgtu jūs nepieņemt, jo tādā gadījumā mēs apgrūtināsim finansēšanas situāciju kopumā. Un neapšaubāmi paliek vēl divas lietas izdevumu daļā, par kurām man jāsaņem dūša un ir jāsaka šeit, jo ātrāk mēs to teiksim, jo pareizāk būs. Mēs diez vai varēsim palikt pie attiecīgā vecuma cenza pensijām, īpaši vīriešiem 60 gadi, mums būs tās jāpalielina, obligāti, un ir jautājums par pensiju pārrēķinu mehānismu, kurš patlaban ir tādā stāvoklī, ka tas praktiski finansiāli ir ārkārtīgi grūti kontrolējams, jo faktiski jebkurš no 600 tūkstošiem pensionāru var tomēr, ņemot vērā šo pārrēķinu shēmu, uzsākt strādāt un, nostrādājot 36 mēnešus saņemt pārrēķinu, es nedomāju, ka mēs šo pārrēķinu sistēmu varēsim turpināt mūžīgi.

Acīmredzot es varētu pateikt, kāpēc es aizstāvu valdības viedokli — tā elementārā iemesla dēļ, ka es vēlreiz definēju prioritātes, un es domāju, ka šīs prioritātes valdībai un deputātiem ir kopējas. Pensijas, pirmā prioritāte, ir jāizmaksā regulāri tādas, kādas cilvēki saņem. Otrs, ir jāindeksē tās pēc dzīves dārdzības. Ja mums ir aizdomas, ka mēs pirmos divus punktus izpildām ar lielām grūtībām, mēs nedrīkstam nevienu — ne trešo, ne ceturto, ne piekto, ne desmito punktu pieņemt šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies Godmaņa kungam. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jāpasaka skaidri un gaiši, ka šodien balsojuma jēga ir pilnīga un saprotama tiem, kas nobalsos par, tie tieši atbalsta šos cienījamos vecos ļaudis, kas ir 80 gadus veci un vecāki, un nevajag te pārcelt šo jautājumu par pārējiem pensionāriem. Šo cienījamo vecumu, kuru diez vai visiem būs lemts sasniegt, es saprotu, ka ne visi grib cienīt, bet šeit ir runa par 50 tūkstošiem un vairāk cilvēku, un es saprotu, varbūt kādam nepatīk viņa sievasmāte, kādam nepatīk sievastēvs, un viņš negrib, lai viņš saņemtu lielāku pensiju. Un varbūt vispār nav cieņas pret veciem cilvēkiem. Balsojums to labi parādīs, ļoti labi parādīs. Man bija saruna ar dažiem kolēģiem — vajag mazāk runāt, bet vairāk darīt. Lūk, šis "darījums" labi parādīs. Runa taču ir par pieciem un nedaudz vairāk latiem šiem vecajiem cilvēkiem, un jūs jaucat to ar vispārējo sistēmu. Acīmredzot to jums ir izdevīgi jaukt, jo ir citas vienošanās panāktas, nu tad šeit arī vajag vienoties. Uz veco cilvēku rēķina vienosimies, ka naudu viņiem nedosim. Nejauksim šīs divas dažādās pensijas izmaksāšanas sistēmas — pensiju palielināšanu tiem, kam ir 80 gadu un vairāk, un pārējos pensionārus, viņu indeksācija ir neatkarīga no šī balsojuma un notiks tā, kā tā varētu notikt, nejauciet, lūdzu, šīs lietas kopā. Mēs jau tā pagājām pēc 6.Saeimas pieņemtā likuma pretī valdībai un devām iespēju atrast vienošanos. Es uzskatu, ka komisija šo vienošanos atrada un piedāvā jums ļoti jauku priekšlikumu. Tagad sākās spēlītes no jauna, sākās te ļoti skaistas runas par sistēmu, kuru runātāji paši lāga neapjēdz. Un ja te ir runa un uztraukumi par ieņēmumiem, es gribu atkārtot, ka mums ir ministri, kuru rokās ir privatizācijas gaita, kuru rokās ir iespējams iegūt līdzekļus no privatizācijas, par kuru mēs vienojāmies jau 6.Saeimas darbības laikā, kad tai bija jābeidzas. Taču lielie miljoni ir tik kārs kumosiņš daudziem, ka nevienam nav vairs interesanti īpaši nodarboties ar privatizāciju, jo ilgāk to novelk, jo lielākas neskaidrības, jo labāk dažiem atsevišķi. Un te jums ir tie ienākumi, par kuriem jūs it kā izliekaties, ka neko nezināt, tātad skaidri būs redzams pēc šī balsojuma, kas ir kas, un tad varēsim runāt par nacionālo un citu interešu aizstāvēšanu un par veco cilvēku interešu aizstāvēšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Kolēģi! Es atvainojos, ka es arī kāpju tribīnē, jo klusēt šādā brīdī es nedomāju, jo te runa nav par populismu, te ir runa par humānismu, par līdzcietību, par sapratni. Apiņa kungs, kur jūs esat zaudējis savu bijušā ārsta kā profesijas humāno dabu? Ka jums žēl šiem veciem cilvēkiem, kuri pārsniegs 80 gadu robežu, piecus latus, jūs sen esat aizmirsis laikam vai vispār nekad neesat sapratis, neesat bijis pie tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no maizītes, uz kuras nevar uzsmērēt sviestu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Labākajā gadījumā nopirkt šad tad pieniņu un reņģīti, un jums žēl? Un jums žēl, ka viņš saņems papildus piecus latus, ko jums pieci lati nozīmē? Jūs tos varat pamest jebkurā vietā pa labi vai pa kreisi. Es vienkārši nesaprotu šo nostāju. Es saprotu, jūs kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, nu, jums ir pienākums, tā sakot, glabāt šo naudas maku, no tā neizdot, bet jāredz, kam tas ir domāts. Un mani visvairāk pārsteidz, godīgi sakot, Gundars Bērziņa kungs, kurš sāk filozofēt par pensiju sistēmas sagraušanu un pēkšņi aizmirst arī šos cilvēkus, kam domāti šie nabaga pieci lati. Bērziņa kungs, pieci lati, un jūs sakāt, ka sagraus šo pensijas sistēmu? Godmaņa kungs, es jums teikšu skaidri un gaiši, aizņematies, vienalga — kur, šos 2 miljonus, bet iedosim pensionāram, vecam, sirmam pensionāram, godīgam, daudzcietušam pensionāram, kurš, godīgs būdams, samaksā par dzīvokli, atstājot nabaga grašus, lai izdzīvotu. Es saprotu, ka naudas nav, tad paņemiet priekšā Valsts ieņēmumu dienestu, visus tos nodokļu iekasētājus un tā tālāk, lai ievāc šos 2 miljonus. Taču būsim cilvēki vienreiz!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andrerjs Požarnovs — otro reizi.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu runāt par vienu jautājumu, par konfrontāciju starp iedzīvotāju grupām. Šeit tika pieminēts, ka nevajag konfrontēt divas pensionāru grupas, bet es atceros, ka iepriekšējā Saeimā tika sagatavots un iesniegts likumprojekts par pensionāru vieninieku atbalstu. Un šeit parādās šis ideoloģiskais jautājums, ka cilvēks, kurš nodzīvojis visu mūžu viens pats, kuram nav bērnu, ka it kā viņam vajadzētu vairāk līdzekļu, lai viņš varētu nodrošināt savas vecumdienas, bet ideoloģija ir tāda, ka tomēr mums nevajadzētu atbalstīt šādus cilvēkus, bet vajadzētu mums atbalstīt, lai tomēr cilvēkiem katram būtu ģimene, lai paliktu bērni, lai bērni varētu pelnīt pensijas veciem cilvēkiem. Šeit nav konfrontācijas starp iedzīvotāju grupām, ja Dievs dos, katrs pensionārs, katrs vecais cilvēks sasniegs reiz tādu vecumu, kad viņam būs nepieciešama īpaša gulta, kad viņam būs nepieciešami ratiņi, pamperi, šīberis un daudz kas cits. Un kā jau es teicu, šeit darbojas savienoto trauku princips, tātad sociālais nodoklis mums tiešām ir augsts, bet tas sadalās sociālajā palīdzībā, maternitātes un slimības pabalstiem, sociālajai apdrošināšanai, nodarbinātībai un tā tālāk. Tātad, ja gadījumā mēs iedodam vairāk šim pensionāram ar pensiju, līdz ar to tiek atslogots sociālās palīdzības budžets.

Un beigās par iztrūkumu sociālajā budžetā. Iepriekšējā valdība tiešām beidza darbību ar 20 miljonu pārpalikumu sociālajā budžetā, bet es domāju, ka to lielā mērā varētu saistīt ar to, ka nodokļu administrēšana bija dažāda. Valsts ieņēmumu dienests iekasēja ienākuma nodokli, bet Labklājības ministrijas pārraudzībā bija sociālā nodokļa iekasēšana. Tagad, kad to apvienoja kopā, tad pārādās grūtības ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu. Un tāpēc es domāju, ka ir iespējams atrast rezerves, ir iespējams uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbību, un šī naudas summa nav tik ārkārtīgi liela, lai sagrautu valsts budžetu kopumā, un tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Aija Barča — otro reizi.

A.Barča

(LSDA). Godātie kolēģi! Atvainojiet, šoreiz tik tiešām man ir vēlēšanās pateikt vēl, un it sevišķi pēc Godmaņa kunga teiktā. Tātad sociālās apdrošināšanas iemaksas katastrofāli sāk samazināties ar 1998.gadu. Turpinot Požarnova kunga teikto, noskaidroju pavisam precīzi, ka ar 1998.gada 1.janvāri sociālās apdrošināšanas iemaksas sāk administrēt un auditēt Valsts ieņēmumu dienests. Vakardien komisijas sēdē mēs centāmies noskaidrot, kas tad ir Valsts ieņēmumu dienests? Izrādās, ka tā nav Finansu ministrijas struktūra, bet iestāde, kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Nu tad acīmredzot vajag ar visu nopietnību vērsties pret šo iestādi, kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā, un pārraudzīt nodokļu iekasējumu tā, lai tos nodokļus varētu iekasēt.

Vēršu, kolēģi, jūsu uzmanību uz vēl vienu lietu. Mūsu valstī notiek eksperiments, ja es pareizi saprotu, Ventspilī un Rīgā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur iekasē šo nodokli pašvaldības, un tā aina ir ļoti interesanta — Rīgā un Ventspilī iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasē, gribu pat teikt, perfekti, bet turpat blakus Ventspilī un Rīgā sociālās apdrošināšanas iemaksas diez kāpēc tiek iekasētas ar diezgan lielām grūtībām. Mīļie kolēģi, mēs jau drīz vien sāksim skaitīt un rēķināt, ko tad darīt ar pensionāriem, kuri dzīvo Rīgā un Ventspilī, vai viņiem pensijas maksāt pilnā apmērā vai nedaudz mazāk, lai nāk pie saprašanas nodokļu iekasētāji un administrētāji un saprot, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir tās, kuras pensionāri saņem šodien, un nav te runas arī par to, ka mēs varam uzkrāt. Šis ir pirmais pensiju līmenis, un ar uzkrāšanu sāksim nodarboties, kad būsim bagāta valsts, un tad būs otrais pensiju līmenis, ko sauc par fondētajām pensijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Šodien ir 22.aprīlis, bijušie komunisti Dobelis un Tabūns iet sava idejiskā autora vadībā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ar ko viņi šodien nodarbojās, ir tīra populistika. Es jums varētu atgādināt, ka mēs pagājušā Saeimā pieņēmām vairākus populistiskus lēmumus, un mēs jau šobrīd esam to atklāti nožēlojuši, un agri vai vēlu jūs būsiet spiesti šodienas balsojumu pēc kāda laika pārskatīt. Un ticiet man, atradīsies citi cilvēki, kas izņems šodienas balsojumu un teiks, ka tie bija populisti, kuri toreiz, kad bija jau pensiju reformā radušās problēmas, savu populistisko interešu dēļ bija gatavi kāpt uz tribīnes, sist sev pie krūtīm, aizstāvēt vecus cilvēkus. Mēs visi esam gatavi aizstāvēt vecus cilvēkus, bet jūs šodien ar šiem populistiskajiem lozungiem esat gatavi startēt, un pēc kāda laika, ticiet man, mēs būsim spiesti to pārbalsot un tad kāpt uz skatuves, nezin, vai tā būs opozīcija vai pozīcija. Un teiks — redziet, jūs bijāt tie, kuri patiesībā visu laiku precīzi Makarova kunga vadībā cīnoties par normālu pensijas reformu, brīdī, kad tā sāka sašķobīties dažādu iemeslu dēļ, pēkšņi sāka atbalstīt populistiskus lēmumus. Es tiešām nesaprotu, kāpēc jūs gribiet aktīvi sagraut Makarova kunga iedibināto sistēmu, jo patiesībā šī sistēma pašlaik nav tik stabila. Es aicinu balsot "pret". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Atbildot uz Apiņa ziņkārīgo jautājumu, varu publiski paziņot, ka nekad neesmu bijis PSKP biedrs, tas tā, Apiņa kungs, jūsu zināšanai. Acīmredzot jūsu zināšanas ir paīsas.

Otrkārt, man ir pilnīgi skaidrs, kas man tagad sūtīja anonīmo apsveikumu sakarā ar Ļeņina dzimšanas dienu. (Zālē aplausi.) Pieņemu, ka tas ir bijis Apinis. Līdz ar to, Apini, klausieties uzmanīgi, ja jūs pasakāt, ka pieci lati vecam cilvēkam pielikums pie pensijas ir populisms, tad jūs esat nožēlojams finansists.

Sēdes vadītājs.

Paldies, cienījamie kolēģi! Debates beidzam. Es tomēr aicinātu runāt par apskatāmo jautājumu, nevis kritizēt vienam otra personību. Lūdzu, Makarova kungam vārds komisijas vārdā.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Kolēģi! Es negribēju šodien aiziet uz personālijām, jo, manuprāt, tas ir mazliet nekorekti, runājot par jautājumiem, kur ir jābūt spējīgiem darboties ilglaicīgi un kur ir jābūt stabiliem. Un vēl mazāk ir piedodams, ja politiķi sāk spekulēt ar jēdzieniem un biedēt cilvēkus, kas bieži vien vairs nespēj sevi aizstāvēt. Jā, pilnīga taisnība ir iepriekšējiem runātājiem, kas saka, ka no teorētiskā viedokļa, ja mēs precīzi sekojam sociālajai apdrošināšanai, šāds balsojums nav pamatots, nav teorētiski pamatots, ka, mainoties kaut kādam vecumam, pēkšņi, neatkarīgi no individuālām iemaksām šīs pensijas pieaug.

Nākamais. No ekonomiskā viedokļa.

Jā, šis jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts. Bet tajā pašā laikā, kad šeit mēs tribīnē dzirdam, ka situācija ar budžeta ieņēmumiem nav spīdoša un ir draudoša, avīzēs lasām — viss ir kārtībā, stabilizējas. Varbūt stabilizējas draudi. Es nevaru saprast. Varbūt tad valdības partijām un arī opozīcijai ir jābūt konsekventai. Ir tikai viena problēma, kas satrauc un interesē, šie politiskie solījumi un politiķu atbildība par savu solījumu izpildi. Jā, mēs esam jauna demokrātija. Jā, un tikai Sociāldemokrātu partija no tām partijām, kas šodien ir pārstāvētas Saeimā, var lepoties ar ilgu vēsturi Latvijā. Bet tajā pašā laikā mums ir jādomā par to, kā mēs izskatāmies mūžīgi mainīgajā politisko solījumu spektrā. Vai tiešām mēs atceramies šos cilvēkus, kuriem ir sirmi mati un kuri nespēj sevi aizstāvēt tajā un tikai tajā brīdi, kad ir pienācis vēlēšanu laiks un mums ir vajadzīga viņu balss vēlēšanu urnā. Protams, par labu tai partijai, kas sola: strauji indeksēsim, jau novembrī ievērojami palielināsim. Vienīgais gan, ko man nevar pārmest — populismu. Bet man var pārmest par politisko atbildību. Jā, tajā brīdī, kad...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Makarova kungs, es aicinu runāt tomēr par... Konkrēti par tematu.

V.Makarovs.

Jā, es tieši tā arī darīšu. Oktobrī bija šis balsojums, un, kad mani pasūtīja pie velna ar visiem maniem cipariem daži varoņi, kas pat nav vīžojuši atvainoties, tad diez kāpēc daži politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir norma — Makarovs var nākt un iet. Šodien man pārmet, ka es esmu gatavs uzņemties politisko atbildību par šiem 2,5 miljoniem. Tie neradīs draudus budžeta stabilitātei, ja mēs sāksim strādāt. Ja mēs sāksim strādāt. Jā, valdībai būs jāizskata un pozīcijai un opozīcijai būs jāizlemj jautājums par to, vai mēs paaugstināsim pensiju vecumu, vai mēs pateiksim, cik ilgi turpināms šis te skaistais moments, ka strādājošais pensionārs var pretendēt uz pensijas piešķiršanu no jauna, un cik ilgi, nevienam neatņemot šīs tiesības. Un nākamais. Varbūt mēs pateiksim, ka, 2000. gada tādā un tādā datumā pieprasot pensiju, nav tiesību to saņemt, vienlaicīgi strādājot. Un pensija ir nevis piemaksa pie darba algas, bet darba ienākumu aizvietojums.

Tādēļ, neskatoties uz dažādām politiskajām pārliecībām, neskatoties uz dažādiem politiskajiem viedokļiem, es aicinu jūs šodien balsot par to, vai mēs esam politiski atbildīgi par tiem solījumiem, ko esam devuši kaut vai nesen? Vai mēs nodrošinām šo politisko solījumu pēctecību? Un tā kā es esmu gatavs uzņemties šo atbildību, es arī atklāti paziņoju, ka es balsošu par šo komisijas priekšlikumu, lai gan tas nav ekonomiski un teorētiski pamatots. Un es būtu priecīgs, ja šeit vēl būtu viena frāze: šī likuma izpildi garantē Latvijas Republikas valsts budžets. Paldies! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Cienījamie kolēģi, izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Esam nobalsojuši. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 40. Šis labojums ir atbalstīts.

V.Makarovs.

Otrais komisijas priekšlikums — likums stājas spēkā 1999. gada 1. maijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

V.Makarovs.

Aicinu nobalsot par likumu pilnīgi un galīgi otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 89, pret — 1, atturas — neviens. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", trešais lasījums. Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Trešajā lasījumā izskatīšanai tiek piedāvāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Reģistrācijas numurs likumprojektam nr. 122. Izskatāmais dokuments nr. 485, kā arī jums tika izdalīta papildu lapa nr. 485a.

Trešajā lasījumā Juridiskā komisija saņēma vairākus deputātu priekšlikumus. Pirmais priekšlikums — deputātu Sokolovska, Mitrofanova un Cileviča priekšlikums — papildināt 18. pantu ar jaunu 2. daļu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu, vārds tiek dots Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šis likumprojekts ir kā rokasgrāmata tiem, kas mūsu valstī stingri raugās uz ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, lai tā atbilstu mūsu valsts likumam. Ar šī likumprojekta palīdzību mēs varam atvieglot mūsu izpildītāju darbu, bet varam arī sarežģīt. Tāpēc neapšaubāmi šajā likumā ir jāieliek stingras normas, kas padarītu skaidru šo ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijā. Un tāpēc šo priekšlikumu, kas runā par vienas personas tiesībām pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, nedrīkst atbalstīt nekādā gadījumā. Šodien ir viens iekšlietu ministrs, tas ministrs, kas ir šodien, protams, neizsniegs šādus pagarinājumus. Bet bija iepriekšējās valdībās arī citi ministri, kuri mierīgi ar vieglu roku šādus pagarinājumus būtu izsnieguši. Līdz ar to nekādā gadījumā nedrīkst atļaut vienam cilvēkam piešķirt nelikumīgas tiesības uz šādu atļauju pagarināšanu. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Tāds bija arī komisijas priekšlikums — noraidīt, bet bija aicinājums balsot. Tā kā mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu, šis ir pirmais priekšlikums, pirmais labojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 16, pret — 62, aturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš.

Otrais priekšlikums. Deputātu Sokolovska, Mitrofanova, Cilēviča priekšlikums — papildināt 23. pantu ar 4. punktu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Kādi bija komisijas argumenti, to daļēji es varu teikt arī par nākošo priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Seiksts, un kuru arī komisija noraidīja. Pamatargumenti bija divi. Viens arguments bija tas, ka finansiāli mēs nevaram uzņemties šīs saistības, kur ir runa par nezināmu skaitu cilvēku un nezināmām saistībām, jo šī personu saistība, kas it kā uzņemtos apgādāt savus vecākus, ir saistīta ar sistēmu, ka mēs nevaram pārbaudīt, vai viņam ir vēl citi bērni, kāpēc tas nav jādara citiem bērniem, un kas notiks, ja šī persona, kura ir uzņēmusies savas saistības, pati mirst vai kļūst bezdarbnieks, vai darba nespējīgs, vai zaudē savus ienākumus. Tie bija mūsu divi pamatargumenti, ka šim cilvēkam var būt vairāki bērni, kuriem ir pienākums viņu uzturēt, un otrām kārtām, ka tas uzliek papildu finansiālo slogu mūsu budžetam, ko mēs nevaram atļauties.

Sēdes vadītājs.

Paldies Muciņa kungam! Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Bet tā kā līdz pārtraukumam ir palikušas dažas minūtes un mums līdz pārtraukumam vēl ir jāizpilda vismaz viens pienākums un viens patīkams pienākums, tad es šinī brīdī šī jautājuma izskatīšanu pārtraucu, un vispirms reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrējamies pēc signāla ar reģistrēšanās kartītēm!

Kamēr tiek gatavoti šie reģistrēšanās rezultāti, es gribētu mūsu visu vārdā sveikt Antu Rugāti viņai tik svarīgajā jubilejā! Apsveicam! (Aplausi.)

Lūdzu rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Oļegs Deņisovs, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Rihards Pīks, Ģirts Kristovskis, Pēteris Tabūns, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Starpbrīdis līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas un atsāksim darbu! Debatēs par šo labojumu nr.2 ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu! Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par 2.priekšlikumu, tā autoriem īpaši brīnīties nevajadzētu, viņiem ir savs vēlētāju loks un viņi strādā šī loka labā. Seiksta kungs! Jums ir priekšlikums nr.3. Ko jūs vēl gribat izgudrot, lai iztaptu Krievijai? Vai jums nepietiek ar to ārkārtīgi mīksto līgumu, uz kura pamata šeit, Latvijā, ir vairāk nekā 10 000 militārpensionāru? Vai jums nepietiek ar to, ka šeit uzturas 10 000 Krievijas pilsoņu par kuriem mums nav nekādas informācijas? Jūs dodiet viņiem iespēju vēl papildus šeit iebraukt un uzturēties praktiski mūžīgi. Es aicinu jūs noņemt savu priekšlikumu, un nelieciet mums piedzīvot to kaunu, ka par tādu jūsu priekšlikumu būtu jābalso.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu, komisijas vārdā — Muciņa kungs!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Argumenti komisijā tika atbalstīti, un tos izteica kompetenti Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji. Mēs vispār diezgan rūpīgi par katru priekšlikumu prasījām viedokli gan no Iekšlietu ministrijas, gan Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Tātad es jau izteicu. Es tikai vienu precizējumu gribu papildināt. Neviens neaizliedz šīm personām ievest šeit likumā noteiktā kārtībā savus vecos, slimos, darba nespējīgos vecākus. Lūk, termiņuzturēšanās atļauja, attiecīgs mehānisms utt. Bet šis papildinājums runā par pastāvīgām uzturēšanās atļaujām, tādēļ mēs arī to noraidījām un neuzskatījām par nepieciešamu šādu grozījumu ieviest šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Cik saprotu, Kārlis Leiškalns šobrīd par šo jautājumu nevar pieteikties, jo debates ir pabeigtas. Tas var būt tikai par nākošo punktu, tāpēc izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 17, pret — 49, atturas — 16. Šis labojums nav pieņemts. Lūdzu, nākošais!

L.Muciņš

. 3.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums. Par 23.panta 4.punktu. Motivācija, kāpēc komisija noraidīja, ir analoga, jo šie priekšlikumi pēc teksta un satura ir ļoti tuvi. Es nevēlos tos papildus komentēt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Kārlis Leiškalns. Jeb vai Seiksta kungs gribēja noņemt savu priekšlikumu? Tādā gadījumā Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu ilgi. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un tāpat kā iepriekšējais runātājs aicinu iesniedzēju noņemt 4. un 5. priekšlikumu. Es atvainojos, 3. priekšlikumu. Aicinu noņemt 3.priekšlikumu, jo tas neko labu mums nedos nevienā virzienā. Tas tikai radīs šai sabiedrībai zināmas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Paldies Kārlim Leiškalnam. Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Ja noklausās kolēģa Dobeļa teikto, tad deputāta Seiksta priekšlikumā var saskatīt kaut kādu pielabināšanos kaut kādiem militāristiem un vēl kaut kam. Godātie kolēģi! Mans priekšlikums absolūti nav motivēts ar kaut kādiem politiskiem apsvērumiem. Mans priekšlikums nav apstrīdams no juridiskā viedokļa. Es nekad neesmu apstrīdējis un neapstrīdu Juridiskās komisijas kompetenci korekti juridiski spriest. Es tikai gribu, lai pēc Dobeļa kunga absolūti neorganizētās runas radioklausītāji dzird sekojošo. Man priekšlikums varbūt nebūtu radies, ja es nestrādātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu, deputāti, varat aiziet un palasīt to pastu, kas tur ir. Es neesmu pilnvarots nosaukt šā cilvēka vārdu, es tikai citēšu vēstuli: "Septiņi Latvijas Republikas pilsoņi, bērni, dzīvo šeit Latvijā, Maskavā, Krievijā, dzīvo II grupas invalīde ar kustību ierobežojumiem, kurai nepieciešama apkopšana. Viņai pastāvīgi jānāk un jāpārreģistrējas." Viņa var iebraukt. Protams, Muciņa kungam ir absolūti taisnība, ka var pagarināt un atjaunot termiņu uzturēšanās atļaujām. Es vēlreiz atkārtoju. Mans priekšlikums nav ne politisks, ne juridisks. Tas ir cilvēktiesību aspektā. Ja es nestrādātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, iespējams, ka šāds priekšlikums nebūtu radies. Es pieļauju, ka no juridiskā viedokļa pret to var balsot un situācija nesarežģīsies. Es tikai gribētu tad, kad deputāti balsos, lai aiz katra balsojuma redzētu dzīvu cilvēku, ne tikai formāli, piedodiet, šajā gadījumā, arī juridiskus aspektus. Es tomēr atļaušos būt nepopulistisks un nepopulārs, un es nenoņemšu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies Seiksta kungam! Arī Leiškalna kungs informēja, ka viņš bija domājis citu priekšlikumu. Lūdzu, Muciņa kungs, komisijas vārdā!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Argumenti ir tādi paši, un, protams, mēs esam deputāti, mums raksta daudz vēstules, un ir dažādas problēmas. Taču mums ir likums, likumam ir jābūt diezgan tādam stabilam, ir mums mehānismi, ir pagaidu uzturēšanās atļaujas, un šis atsevišķais gadījums nav tāds, ka mēs pārkāpjam cilvēktiesības un neļaujam šeit braukt un savienoties, un uzturēties. Šīs cilvēktiesības tiek nodrošinātas, taču pāri šīm cilvēktiesībām ir normāls mehānisms, un šis mehānisms ir saistīts ar pagaidu uzturēšanās atļaujām. Latvijā tā ir likumdošanā noteiktā kārtība, tāds ir arī Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministriju viedoklis. Juridiskā komisija arī nosliecās uz šādu viedokli, un, protams, man ir liela pateicība jāizsaka Seiksta kungam, ka viņš Juridiskajai komisijai tādus brīnišķus vārdus veltīja gan pagātnei, gan arī uz priekšu. Bet šoreiz mēs lēmām tā, un aicinu arī deputātus sekot Juridiskās komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 48, atturas — 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Nākamais — 4.priekšlikums. Lūdzu!

L.Muciņš.

4.priekšlikums, godātie deputāti, jāskatās no papildu dokumenta, kas tika izdalīts, tas ir 485a. Tas ir godātā deputāta Dobeļa priekšlikums. Komisija skatīja to savās sēdēs vairākkārt, un par cik sākumā šis jautājums tika saistīts ar starptautisko līgumu par Krievijas armijas izvešanu, komisijai veidojās tāda izpratne, ka šo priekšlikumu ir iespējams pieņemt, un arī, protams, mēs balstījāmies uz neviennozīmīgiem ministriju viedokļiem. Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu sākumā atbalstīja un arī pirmajā sēdē Ārlietu ministrija atbalstīja. Taču tomēr komisijas locekļiem bija šaubas par šo priekšlikumu, mēs pieprasījām vēlreiz rakstisku Ārlietu ministrijas slēdzienu, un šādu slēdzienu mēs saņēmām.

Sākumā Ārlietu ministrija balstījās uz Krievijas—Latvijas šiem starptautiskajiem līgumiem par armijas izvešanu, taču vēlreiz skatot detalizēti un Juridiskajai komisijai ļoti sīki analizējot, Ārlietu ministrija arī, protams, precizēja savu viedokli, atsakoties no viedokļa, ka tas ir pretrunā starptautiskajam līgumam, taču no juridiskā viedokļa tas ir ļoti sīki analizēts, un komisija vēlreiz iekļāva savā darba kārtībā šo priekšlikumu, izskatīja šonedēļ savā sēdē vēlreiz un pārbalsoja šos abus priekšlikumus, tāpēc tos noraidīja.

Kāpēc pēc būtības šie priekšlikumi tapa noraidīti? Šeit ir runa par 23.1 panta trešo daļu, kurš runā par to, uz kuriem cilvēkiem neattiecas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Juridiskās komisijas pārstāvji gan balsoja pret šo priekšlikumu atkārtoti, gan arī Ārlietu ministrija uzskata, ka šeit ir viens ļoti svarīgs tiesiskais princips. Ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tas ir mēģinājums grozīt likumu ar atpakaļejošu datumu un attiecināt to uz tiem notikumiem, kas ir pēc būtības jau pagājuši. Ir runa par šo spraugu starp 1992.gada 28.janvāri un 1992.gada 1.jūliju. Tātad par šajā dažu mēnešu spraugā ieceļojušajām militārpersonām, kuras ir Latvijā dislocētas, bet kuras ir bijušas Krievijas armijas sastāvā un atradušās kaut kur ārpus Latvijas teritorijas, un tad viņas tur ir demobilizējušās un atgriezušās Latvijā. Likumdošana un šis likums noteica, ka šādi cilvēki varēja iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja viņi uz šā likuma pieņemšanas brīdi līdz 1.jūlijam Latvijā dzīvoja un bija pastāvīgi pierakstīti vai bija demobilizējušies un atgriezušies šeit atpakaļ un pastāvīgi pierakstījās līdz 1.jūlijam. Ja viņi to neizdarīja līdz 1.jūlijam, tad uz viņiem attiecas jau cita kārtība, kādā veidā iebraukt, un līdz ar to viņi vairs nevarēja saņemt pastāvīgā iedzīvotāja atļauju un attiecīgi kārtot visas savas šīs tiesības.

Ministriju pārstāvju viedokļi bija, Iekšlietu ministrijas Migrācijas lietu pārvaldes viedoklis bija, ka tiesas ne vienmēr viennozīmīgi izspriež šīs lietas, lai it kā sakārtotu un dotu papildu precīzus skaidrojumus šajā jautājumā, tādēļ ir vajadzīgi šādi papildu labojumi. Savukārt, kad mēs vairākkārt prasījām, uz cik cilvēkiem tad šis jautājums attiecas, tad ilgāku laiku mēs nevarējām saņemt šo cilvēku skaitu, un tikai vakar mēs saņēmām ciparu, ka tie ir 200 cilvēki, kuru lietas atrodas tādā strīdīgā situācijā, par kurām it kā Iekšlietu ministrijai bija šaubas, ka viņi varētu rīkoties vai tiesas varētu pieņemt viņiem labvēlīgus, bet no ministrijas viedokļa nelabvēlīgas vai likumu pārkāpjošus lēmumus.

Otrs arguments bija tāds, ka vispār kāds varētu iebraukt pēc šī 1.jūlija Latvijā, kurš pirms iesaukšanas armijā ir dzīvojis pastāvīgi Latvijā, un tādā veidā pretendētu uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu, bet šis likums to neparedz, un, ja šādi fakti ir konstatēti, tie ir pretlikumīgi, un ir mums attiecīgs tiesisks mehānisms, nevis tūlīt jātraucās, kā daudzi ir pieraduši, steidzamības kārtībā kaut ko momentā grozīt likumos un uz burvja mājienu kaut ko sakārtot, kā viņiem, protams, liekas, nevis risināt jautājumus likumā noteiktajā kārtībā gan administratīvajās, gan tieslietu iestādēs. Tādēļ arī komisija mainīja savu viedokli un šajās faktiski trijās sēdēs ļoti rūpīgi šo jautājumu izdiskutēja. Balsojums, protams, bija tāds, ka mēs atteicāmies atbalstīt, bet arī tas, protams, nebija viennozīmīgi, balsis dalījās apmēram uz pusēm. Taču nobalsoja tā, kā jūs šodien šeit redzat.

Sēdes vadītājs.

Paldies Muciņa kungam. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu atgādināt, ka pēdējā balsojuma laikā komisija bija nepilnā sastāvā, nepiedalījās tieši tie deputāti, kas pirms tam atbalstīja manu priekšlikumu. Un savādi ir tas, ka tiešie izpildītāji, Iekšlietu ministrija, kuriem ir tiešais uzdevums kontrolēt šo atļauju izdošanu, — lūdzam mums, deputātiem, palīdzēt sakārtot to, lai likums atbilstu tam, kas jau ir iekšā noteikumos, pēc kuriem viņi šodien strādā, un mēs te tagad izliekamies, ka Ārlietu ministrijā, redziet, rodas sarežģījumi. Pasakiet skaidri un gaiši! Ir kārtējās bailes no kārtējā Krievijas paziņojuma un nekas cits vairāk.

Tātad mūsu jautājums — vai mēs ar savu likumu palīdzību gribam nosargāt savu valsti no jebkura te ieklīdeņa, kurš te pārpratuma rezultātā mēģina ienākt, vai mēs vēlamies dot iespēju mūsu ierēdņiem godprātīgi strādāt tā, lai nepiebāztu Latvijas valsti ar vēl liekiem krievu militārpensionāriem un citiem līdzīgajiem? Šodien "Lauku Avīzē" ir ārkārtīgi skaists raksts ar brīnišķīgu virsrakstu "Latviešu valoda briesmās". Pasakiet man, lūdzu, kā jūs iemācīsiet šitiem te to latviešu valodu? Kā jūs to iedomājaties? Ja šodien aptuveni 57% Latvijas iedzīvotāju tikai prot latviešu valodu. Gandrīz puse. Tātad viņi neprot. Un mēs te tagad ceļam kaut kādas gaisa pilis un runājam. Juridiski Ārlietu ministrija divas reizes mēģināja atrast ieganstu, lai protestētu, un nevarēja to izdarīt. Tagad jūs te sākat runāt par kaut kādām cilvēciskām vērtībām. Likumprojekts, redziet, ar atpakaļejošu datumu... Nu tad mums nav tiesības arī protestēt pret okupāciju. Arī būs ar atpakaļejošu datumu. Šie mani labojumi var tikai palīdzēt Iekšlietu ministrijas cilvēkiem, tiem, kas ikdienā to dara, viņiem palīdzētu saskaņot Ministru kabinetā esošos noteikumus. Esošos noteikumus ar likumu, un vairāk neko.

Žēl, ka jūs to negribat saprast. Starptautiski neviena valsts par to neuztrauksies, ka mēs pasargājam savu Latviju no liekiem ieklīdeņiem. Krievija? Krievija to izmantos, protams. Tas ir viņas interesēs — runāt par kaut kādiem pārkāpumiem. Kurā punktā te ir pārkāpts Latvijas—Krievijas līgums? Nav neviena pārkāpuma. Un jau toreiz mums deviņdesmito gadu sākumā bija šie Ministru padomes noteikumi, kas noteica, ka tas, kas ir iesaukts no Latvijas, bet nav līdz 1992.gada 1.jūlijam atvaļinājies, tam vairs nav tiesību uz šo uzturēšanās atļauju. Un joprojām mēs pie tā darbojamies. Un tagad mēs negribam to ielikt likumā, lai neturpinātos šis sarežģītais stāvoklis. Jūs sakāt — 200 cilvēki. Tas ir maz? Tie ir tie atklātie gadījumi. Ko jūs zināt par slēptajiem gadījumiem? Es atkārtoju vēl vienu reizi — šeit neviens Latvijā nezina to, cik mums ir šodien šeit Krievijas pilsoņu. Pēc aptuveniem aprēķiniem viens saka 50 tūkstoši, otrs — 60, trešais — 70 tūkstoši. Šie cilvēki mierīgi var pretendēt uz Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Neviens to neizkontrolēs. Lūk, un tad, kad mēs mēģinām kaut ko sakārtot likumos tā, lai mūsu Iekšlietu ministrijas ierēdņiem ir vieglāk kontrolēt šo stāvokli, jūs ar minimālu balsu pārsvaru vairākas reizes Juridiskajā komisijā maināt savu viedokli. Pēdējā brīdī. Pagājušajā nedēļā jūs atsaucāt jau sagatavotu likumprojektu. Šodien jūs izdalāt pirms pašas sēdes jaunu lēmumu, kas ir pretējs iepriekšējam. Izmantojiet, ka divi cilvēki nebija jūsu sēdē. Un tagad jūs šeit ar pilnu pārliecību runājat pavisam kaut ko citu. Es, protams, palieku pie tā, ka aicināšu atbalstīt savus priekšlikumus. Es vēlos palīdzēt mūsu ierēdņiem, tiem ierēdņiem, kas godprātīgi mēģina pasargāt Latviju no jebkura šeit iebraucēja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu paskaidrot tiem, kas nav Juridiskās komisijas locekļi, par ko tad šeit ir runa. Lai izšķirtu jautājumu, šobrīd jāņem vērā tās tiesiskās sekas, ko Latvijā rada divu tiesību akti. Pirmkārt, ir Krievijas—Latvijas līgums par militārpersonu izvešanu, tur bija vairāki līgumi, bet šeit ir runa par vienu specifisku normu. Un arī šis likums. Viss tas, kas šajā likumā ir ticis iestrādāts laika gaitā, viss tas, kas ir spēkā šobrīd. Un patiešām, pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka kaut kādu iemeslu dēļ ir iznācis tā, ka viena no iepriekšējām Saeimām, kas šo likumu pieņēma, ir iestrādājusi likumā nedaudz liberālākas normas, nekā tas ir Krievijas—Latvijas līgumā. Un patiešām ir runa par 200 personām, kurām ir nedaudz vairāk tiesību saskaņā ar Latvijas likumu nekā saskaņā ar Krievijas—Latvijas līgumu, tas ir, viņi var pretendēt, un likuma normu ir iespējams tā tulkot, ka viņi var pretendēt nevis uz termiņa uzturēšanās atļauju, teiksim, ja viņi ir precējušies ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, bet ka viņi uz tā pamata, ka viņi kādreiz ir bijuši iesaukti padomju armijā no Latvijas teritorijas un Latvijas teritorijā pēc tam vēlējušies atgriezties un atgriezušies, ka uz tā pamata viņi varētu prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Deputāts Dobelis liek priekšā saskaņot visu precīzi ar līgumu, bet diemžēl ar atpakaļejošu datumu, un pasliktināt šo de facto, pasliktināt šo 200 cilvēku statusu Latvijas Republikā. Tātad viņi varēs saņemt tikai termiņa uzturēšanās atļauju, un arī ne visi. Būs tādi, kuriem būs jābrauc prom.

Es saprastu un atbalstītu, ja deputāta Dobeļa priekšlikums liktu barjeras, šķēršļus vai kaut kādā veidā aizkavētu tūkstošiem cilvēku lielu liekēžu ordu ieplūšanu Latvijā, bet šeit ir runa par 200 cilvēkiem, kas jau reāli dzīvo Latvijā, kas šeit ir un kuru atrašanās šeit neizraisa ne mazākās izmaiņas nedz mūsu valsts budžetā, nedz kultūrā, nedz sociālajā spriedzē. 200 cilvēkiem ar atpakaļejošu datumu tiks pasliktināts statuss, un es pilnīgi piekritu Dobeļa kungam, ka šeit nav Krievijas—Latvijas līguma pārkāpums, šeit ir Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpums, kurš, starp citu, arī mums ir saistošs.

Pirmkārt, tātad mēs pārkāpsim to, un, otrkārt, šāds vienpusējs akts, kas nepārprotami ir vienpusējs akts, ja Latvija vienpusēji pasliktinās 200 cilvēku stāvokli mūsu valstī, protams, būs pavērsiens nevis uz labu, bet uz ļaunu Latvijas—Krievijas attiecībās, diemžēl ne tikai politiskajās, bet arī ekonomiskajās.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka es aizskrēju drusciņ pa priekšu. Es paņēmu tikai papildinājumu attiecīgajam likumprojektam, un mana uzstāšanās bija par iepriekšējo priekšlikumu, lai gan es gribēju iesniedzējam lūgt atsaukt 4. un 5.priekšlikumu. Pie tam attiecībā uz 1., 2., 3.priekšlikumu, mans viedoklis ir tāds pats. Mums šobrīd jāpieņem likumprojekts, jāpadomā par likumu tādā veidā, kā tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Mums nav jāizdara jauni labojumi. Es negribu runāt, jo no juridiskā viedokļa, no starptautiski tiesiskā viedokļa to lieliski argumentēja gan Muciņa kungs, pazīstams kā viens no ievērojamākajiem Latvijas juristiem, gan Kristiāna. Ļoti precīzi pateica.

Es šobrīd gribu runāt par nacionālo viedokli, jo politikā vienmēr ir jāpieņem kāds lēmums un bieži vien vesela virkne lēmumu, kādam iesniedzot priekšlikumu, it kā ir taisnība. Un, otram iesniedzot pilnīgi pretēju viedokli, atkal ir sava taisnība. Tad jārunā, kāda ir patiesība. No šiem radikālajiem lēmumiem mēs zinām tikai vienu patiesību. Pasliktinās attiecības starp divām kaimiņos esošām valstīm, un šo attiecību pasliktināšanās rezultātā viena vai otra, vai abas kopā cieš ekonomiski. Pie tam, ja Krievijā ekonomiski neizjūt tos zaudējumus, to, ko viņi zaudē Latvijas ekonomiskās attīstības kompleksā, tad Latvijai šie zaudējumi ir ļoti būtiski. Ārlietu ministrija neiestājas ne par vienu, ne par otru priekšlikumu no kāda radikāla viedokļa. Ārlietu ministrijā visus šos priekšlikumus izsver un pieņem diplomātiskus, nacionālus lēmumus. Tāpēc, augsti godātie deputāti, Latvijas Republikas ārpolitisko interešu vārdā es jūs aicinu noraidīt 4. un 5.priekšlikumu šajā likumprojektā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Leiškalna kungam! Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Ak tu šausmas! Pasliktinās arī ar šiem 200 cilvēkiem, pasliktināsies starptautiskā situācija ar Krieviju. Ar to jau baidām katru dienu. Un ziniet, šī situācija pasliktinās aizvien vairāk tāpēc, ja pasliktinās vispār, ka mēs aizvien vairāk piekāpjamies. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Kāda tev dienesta pakāpe?") Redziet, tagad pilsonības piešķiršanas logi un durvis ir absolūti vaļā, un tieši tagad, kad Krievijai vajadzētu teikt: Latvija — malacis! Pilsonības likumu grozījumus atstāj spēkā. Mēs tagad, tā sakot, noņemam savas pretenzijas. Nē, šajā laikā pašlaik domē, Krievijas domē, atrodas likumprojekts "Par īpašām sankcijām pret Latviju", pret valsts pašvaldību un arī pret uzņēmējiem, izņemot krievu tautības uzņēmējus. Lūk, Krievijas rijīgumu, es atvainojos par šo izteicienu, neapmierināsim nekad ar savu piekāpību. Un laiks mums to apjaust, ja mēs gribam būt normāli Latvijas cilvēki un patrioti. Mēs jau esam pārvērtuši Latviju par Krievijas vai padomju armijas militāristu kūrortu. Esam pārvērtuši. Esam pārvērtuši, Lībanes kundze, ar to pašu bēdīgi slaveno, bēdīgi slaveno, es pasvītroju, Krievijas—Latvijas līgumu, ko noslēdzām, kas ir apkaunojošs Latvijai. Šis līgums atstāja, pēc oficiāliem statistikas datiem, 22 000 militāristu, bet man zināms, ka Latvijā palika no 90 tūkstošiem, kuri šeit bija, ap 60 tūkstošiem militāristu. Lūk, protams, liela daļa no tiem ir paslēpušies. Viņi pat nesaņem pensijas, militārpensijas no Krievijas, lai tikai varētu palikt Latvijā, jo tādu sistēmu mēs bijām izveidojuši. Atceraties to laiku, kad Latvijai no visiem jaunuzceltajiem dzīvokļiem 10% bija jāatdod Krievijas vai padomju armijas militāristiem. Un viņi šeit brauca pavadīt vecumdienas.

Bet kolēģi, mēs ļoti vienkārši mētājamies ar skaitļiem. 200 — tas nav nekas? Atceraties, varbūt viena daļa atceras. Ražuka kungs, droši vien jūs atceraties, ka 1989., 1990.gadā, daudzi citi atceras, padomju armijas militāristi, kad viņiem jau draudēja, bija kaut kādi tādi draudi, ka viņiem nāksies agri vai vēlu aizvākties no šejienes, veseli 10 tūkstoši padomju armijas virsnieku dabūja pases Latvijā, tātad pierakstu Latvijā. Un tad bija gan izmeklēšanas šādas, tādas, aktīvisti to veica, un žēl, ka to nevarēja, un toreiz, protams, tanī laikā grūti bija to izdarīt. Arī šie 10 000 vai vismaz lielākā daļa no šiem 10 tūkstošiem ir palikuši, un tagad jau oficiāli. Viņiem ir visas tiesības. Viņi pretlikumīgi saņēma pases, un tagad viņi šeit dzīvo pilnīgā, absolūtā mierā. Un tagad mēs dosim vēl 200. Tas absolūti nekas? Jūs aizmirstat, ka šie militāristi ir ārkārtīgi bīstami šeit. (Aplausi.) Un es atļaujos droši pateikt šeit no tribīnes, ka lielai daļai no viņiem zem spilvena vai zem gultas stāv ierocis, lai attiecīgajā brīdī to izmantotu. Pavisam droši. Tāpēc, kolēģi, es jūs aicinu apdomāties, apdomāties par Latvijas drošību vispirms un par to, cik tad šiem militāristiem mēs nodrošināsim skaistās vecumdienas. Šodien, redziet, mums bija žēl, daudziem žēl pensionāriem, kuri sasnieguši 80 gadus, pielikt pie pensijas 5 latus. Bet, lūk, šiem militāristiem dosim visu labvēlību. Tas, kas ierakstīts šinī apkaunojošajā līgumā, es atkārtoju — ar Krieviju, ceturtajā sadaļā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es nerunāšu ne par to, kā mums apmierināt Krieviju, ne arī par krievu militaristu sazvērestību. Mani daudz kas uztrauc šajā grozījumā. Pirmām kārtām iesniedzēju motivācija. Uzstājoties šeit, Dobeļa kungs divreiz uzsvēra, ko mums jāpieņem šie grozījumi, lai likums atbilstu tiem noteikumiem, pēc kuriem jau šobrīd darbojas mūsu Iekšlietu ministrija. Es domāju, ka mēs patiešām mēģinām izveidot Latvijā tiesisku valsti, un tiesiskā valstī, manuprāt, būtu jābūt savādāk. Tieši valdības noteikumiem un resora līmeņa noteikumiem būtu jābalstās uz likuma normu. Šobrīd patiešām acīmredzot iznāk kaut kas pretējs, jo Iekšlietu ministrija darbojas pēc noteikumiem, kuri ir pretrunā ar likumu, tāpēc ir skaidrs, kāpēc veidojas situācija, ko minēja augsti godātais Muciņa kungs. Notiek tiesas prāvas, un Iekšlietu ministrija nav apmierināta ar to iznākumu. Tiesas lemj par labu iesniedzējam, nevis par labu Iekšlietu ministrijai. Un, protams, tā ir spīdoša izeja no šīs situācijas, tagad mēs grozīsim likumu tādā veidā, lai to pielāgotu nelikumīgiem noteikumiem. Un es domāju, ka tas skar ne tikai šos cilvēkus un ne tikai šo konkrēto problēmu, es domāju, ka tas ir simptomātiski, ja tieši šāda motivācija diezgan pārliecinoši skan no šīs tribīnes. Un es domāju, ka neatkarīgi pat no jautājuma būtības mums tomēr būtu jāseko diezgan konsekventi tiesiskas valsts principiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu jūs beidzot tiešā runā dzirdējāt, kas tad ir vajadzīgs. Vajadzīgs ir, kad tik kas nenotiek. Tas, ka te skan runas par ieročiem, tas jūsos izsauc smaidus, acīmredzot līdz pirmajiem līķiem. Kādi ir bijuši Latvijas oficiālie protesti tad, kad Lužkovs, Krievijas impērijas galvaspilsētas mērs, mūs salīdzināja ar Kambodžu, ar Kambodžu, kur ir gājuši miljoniem cilvēku bojā, to viņš darīja pēc pagājušā gada marta notikumiem. Kāda ir bijusi mūsu reakcija uz to? Un mēs te tagad drebam un domājam, ko tad nu šie tagad teiks? Es nemaz nerunāšu par izcilo gaisa ērgli Ruckoju un par viņa slaveniem izteicieniem, un par to Krasnojarskas "gulbīti", kurš arī šad un tad izsakās. Lūk, un kāda ir mūsu nostāja šajos jautājumos? Viņi gan neuztraucās par to, ko viņi saka, viņi neuztraucās par to, ko viņi pieņem, viņi neuztraucās par to, ka viņi čuposies un vēl kaut ko citu darīs ar serbiem, kuri atklāti piekopj genocīda režīmu, ko Krievija citās vietās tik ļoti nosoda, rūpēdamās par saviem tautiešiem ārpus savas valsts robežām. Lūdzu, balsojiet, dodiet iespēju viņiem šeit braukt, un nerunājiet, ka tie ir 200 cilvēki, jo katrs te var iebraukt arī vēlāk. Tie ir tikai tie, kas šeit ir, un tie, kas iebrauks vēlāk, arī prasīs sev šīs uzturēšanās atļaujas. Dodiet viņiem šo iespēju, es to nedarīšu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā Muciņa kungs. Un tad izšķirsim jautājumu balsojot.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, es varu arī runāt skaisti, bet... Dobelis ir mans draugs, bet taisnība man dārgāka. (Starpsauciens: "Runā komisijas vārdā.) Un kā jurists, kurš vada Juridisko komisiju, es gribu teikt un varu teikt tikai tos juridiskos aspektus, kas mums visiem un reizē arī Latvijas valstij ir svarīgi. Es gribu pateikt tikai vēl vienu pakāpi virs šiem strīdiem un šeit izskanēja jau simptomātiski — tiesa spriež kādam par labu, tiesas nespriež un nevar spriest kādam par labu, tiesas spriež saskaņā ar likumu. Tiesas spriež saskaņā ar šo likumu, tiesām jāspriež saskaņā ar šo likumu, neraustīsim likumu pa labi vai pa kreisi, uz vienu vai uz otru pusi, ja vajag, priekš labākiem juristiem izdaliet savas ministrijas iekšpusē, pārdaliet naudiņu vairāk vienai vai otrai pārvaldei, ja viņai nākas zaudēt nekvalitatīvu juristu dēļ, bet es šeit gribu pateikt tikai vienu — par juridisko, demokrātisko un konstitucionālo principu, kas ir varas dalīšanas princips, ja reiz šo 200 cilvēku lietas ir tiesās, tad par šīm lietām ir jālemj tiesām.

Mēs nevaram un nedrīkstam — nedz izpildvara, nedz likumdevēja vara — aizvietot tiesas. Likums ir, likums ir jāpilda, tiesām jāspriež saskaņā ar likumu. Es aicinātu noraidīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu, cienījamie deputāti, ieņemiet savas vietas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 42, atturas — 25. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš.

5. — deputāta Dobeļa priekšlikums — ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un precizē to. (Starpsauciens: "Nav balsojams!")

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā tas nav balsojams. Dobeļa kungs prasa balsot. Es atvainojos, Muciņa kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

L.Muciņš.

Mēs komisijā to balsojām atsevišķi.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā lūdzu sākam debates. Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es saprotu, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas prasmīgas ievēlēšanas visi balsojumi par šo projektu un par maniem priekšlikumiem ir saskaņoti. Tā ka es neprognozēju neko citu arī nākamajā balsojumā. Te par sirdsapziņu runāt nevajadzētu. Taču vienkārši es gribētu pamatot, kāpēc bija mans otrais priekšlikums. Kāpēc es gribu piedāvāt izslēgt vārdus "ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas, PSRS bruņoto spēku militārpersonu dienestu" neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā. Ir šis likums par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas. Tur ir nosacījumi, laika posmi un tiesiskais stāvoklis. Un, lūk, tur arī ir paredzēta militārpersonu un arī to ģimenes locekļu izvešana no Latvijas. Un tas ir atkarīgs no militārpersonas atvaļināšanas datuma. Un tas nepieļauj nekādu ģimenes locekļu palikšanu Latvijā neatkarīgi no ierašanās veida Latvijā. Un tagad ļoti skaisti, neieliekot šādu izsvītrojumu, kas tagad sanāks, kāda problēma — tas te paliek, tas neaizbrauc, un tas, kas palicis, aicina atpakaļ. Sveiki, ģimenes ir apvienojušās, svēta lieta, Eiropa, pasaule, Āzija, Amerika un Antarktīda arī mūs nesapratīs pēc šāda piedāvājuma, un viss ir kārtībā, un balsojuma rezultāts būs tieši tāds pats, bet es jums paskaidroju, pirms jūs balsojat, paskataties, ko jūs darāt. Šeit taču nav runa par kaut ko citu, kā tikai par elementāru līguma ievērošanu. Es, protams, palieku pie tā, ka aicinu balsot par manu priekšlikumu, ja tas netiks pieņemts, es iesniegšu līdzīga rakstura priekšlikumus vēl un vēl. Varbūt vismaz daļai no jums beidzot paliks kauns, varbūt pēc Valsts prezidenta vēlēšanām te atkal citādas vienošanās notiks, un beigu beigās jūs atbalstīsiet manus priekšlikumus, jo tie ir taisnīgi, un tie ir domāti mūsu latviešu interesēs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ar to arī debates pabeidzam. Muciņa kungs — komisijas vārdā.

L.Muciņš

(LC). Juridiskā komisija noraidīja arī šo priekšlikumu sakarā ar to slēdzienu un motīviem, ko es jums minēju iepriekš.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 36, atturas — 29. Nav pieņemts.

L.Muciņš.

6.priekšlikums — Juridiskā komisija redakcionāli precizēja un saskaņoja šo pantu ar Advokatūras likumu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts. Bet tādā gadījumā ir jābalso likumprojekts kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 5. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts. Paldies Muciņa kungam!

Cienījamie kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir ienācis ierosinājums, kuru ir parakstījuši desmit deputāti, un tas ir sekojošs: ierosinām izdarīt grozījumu Saeimas 22.aprīļa sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā" izskatīt pēc darba kārtības 8.punkta, tas ir, kā nākamo, un nebeigt sēdi līdz šī lēmuma projekta izskatīšanai. Vai ir iebildumi pret šīm izmaiņām? Nav. Lūdzu esam izdarījuši izmaiņas, un izskatām lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā." Ir pieteicies Ģirts Kristovskis. Lūdzu! Jūs valdības vārdā? Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu priekšā ir lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā." Es nedaudz jums raksturošu situāciju. Tātad Albānijas valdības lūguma pamatā NATO ir izveidojusi speciālu štābu, AFOR štābu, lai nodrošinātu šī lūguma izpildi. Arī Latvija kā NATO partnervalsts saņēma piedāvājumu piedalīties šīs humānās misijas nodrošināšanā. Un mēs jau esam divas dienas atpakaļ saņēmuši konkrētu NATO AFOR štāba piedāvājumu — Nīderlandes lielākas mediķu vienības sastāvā piedalīties ar septiņu astoņu cilvēku vienību — dakteru, mediķu vienību, dakteri, feldšeri, sanitāri un šoferis sanitārs. Šī vienība ir izgājusi apmācības starptautiskajās mācībās, un pēdējās no tām ir bijušas aizvadītā gada oktobrī Slovēnijā, līdz ar to šī vienība pazīst apstākļus, kuri viņiem varētu būt Albānijā, piedaloties humānajā operācijā. Valdība ir izskatījusi šo jautājumu, piešķīrusi papildus no rezerves līdzekļiem 74 tūkstošus latu, un NATO štābs liek priekšā šai vienībai 28.aprīlī jau būt izvietotai Tirānā kopā ar bāzes vienību. Šīs vienības apgāde tiks organizēta no Beļģijas bruņotajiem spēkiem, beļģu bruņoties spēki šo vienību apgādās. Vienība tiks nogādāta ar Norvēģijas bruņoto spēku palīdzību Albānijā. Tas varbūt man ir viss ziņojumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsojam par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — nav. Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā oprācijā Albānijā" ir pieņemts. Paldies!

Turpinām darba kārtības jautājumu izskatīšanu, šoreiz jau bez izmaiņām. Un nākamais ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta"" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts trešajam lasījumam "Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta", reģistra nr.128, dokuments nr.543. Likumprojekta sagatavošanas gaitā trešajam lasījumam tika iekļauts viens redakcionāla rakstura labojums, un 1. un 2. pants tika apvienoti, nemainot likumprojekta būtību.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš

. Līdz ar to 2. pants ir izslēgts un pārējie pārnumurēti.

Sēdes vadītājs.

Nu pret to arī nav iebildumu, tas ir loģisks turpinājums. Lūdzu!

L.Muciņš

. Es aicinātu likumprojektu pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lielā vienbalsībā likumprojekts pieņemts. Paldies!

Nākamais ir 10. dienas kārtības jautājums, arī trešais lasījums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"" . Lagzdiņa kungs — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais priekšlikums. Dzintars Kudums ierosina izteikt 3. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis atbalstīts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

. Otrais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izteikt 13. panta 3. punktu precizētā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā — trešais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Ceturtais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izteikt 15. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Piektais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izslēgt 16. pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu. Visi priekšlikumi ir izskatīti, izšķirsim jautājumu par šo likumprojektu trešajā lasījumā, galīgajā lasījumā, balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas nav. Likumprojekts trešajā un galīgajā lasījumā pieņemts.

Dienas kārtības 11. punkts — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 187 — "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"".

Mēs iepriekšējā nedēļā uzskatījām likumprojektu pirmajā lasījumā "Par valsts un pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā". Šis likumprojekts ir, kā sacīt, vienā paketē ar šo jau iepriekš izskatīto likumprojektu, ko mēs izskatījām pirmajā lasījumā un pieņēmām un arī šī likumprojekta būtība ir par jautājuma precizēšanu, kas saistīta ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā un risina dažus procesuālos jautājumus, kādā kārtībā un kādi dokumenti nepieciešami, lai process par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā jautājumos, kur tas ir nepietiekoši skaidrs, tiktu precizēts un varētu tās personas, kas grib pierādīt savu īpašumu un ierakstīt šo īpašumu zemesgrāmatā, attiecīgi uz tiesiska pamata un ātrā tempā to izdarīt. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un attiecīgi iesniegt priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Muciņa kungs, par informāciju! Debatēs neviens pieteicies nav, tāpēc izšķirsim jautājumu balsojot.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Muciņa kungs, kā ar iesniegšanas termiņiem?

L.Muciņš

. Līdz 3. maijam, lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Tas atbilst Kārtības rullim, ja? Jā, tātad attiecīgs dienu skaits ir starp šo lasījumu un nākošo. 3. maijs. Vai nav iebildumu? Lēmums pieņemts. Jāiesniedz labojumi līdz 3. maijam.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr. 12 — likumprojekts "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" . Ābiķa kungs — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Otrais lasījums.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pirms izskatām likumu, es komisijas vārdā izsaku pateicību Saeimas Juridiskajam birojam par lielo ieguldījumu šā likuma tapšanā. Tāpēc arī es gribu atgādināt, ka visi labojumi, kas šeit ir, visi priekšlikumi, kas ir iesniegti, nāk no Juridiskā biroja, tāpēc, izskatot likumprojektu, es neminēšu vairs iesniedzēju, lai mēs ātrāk varētu izskatīt, jo tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Es domāju, ka nevienam nav iebildumu. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

. 1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 2. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 3. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis

. 4. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 5. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 6. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī par 6. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 7. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

7. — pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 8. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 8. priekšlikums saņem deputātu atbalstu.

Dz.Ābiķis

. 9. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu?

Dz.Ābiķis

. 10. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit nav iebildumu.

Dz.Ābiķis

. 11. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis

. 12. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

13. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

14. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

15. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

16. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

17. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

18. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 18. ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

19. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

19. arī ir pieņemts. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

20. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tieši tāpat arī par 20. iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

21. — atbalstīts. (Starpsauciens: "Lēnāk! Tik ātri nevar izsekot!")

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Ābiķa kungs, drusku lēnāk, lai deputāti spētu izsekot. Ir pretenzijas. Tātad 21. priekšlikumu deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

22. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī.

Dz.Ābiķis.

23. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 23. atbalsta.

Dz.Ābiķis.

24. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 24.priekšlikumu atbalsta deputāti.

Dz.Ābiķis.

25. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 25. — Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu — atbalsta deputāti.

Dz.Ābiķis.

26. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

27. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

28. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu nevienam.

Dz.Ābiķis.

29. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 29. atbalsta deputāti.

Dz.Ābiķis.

30. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

30. — Juridiskā biroja priekšlikumu, deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

31. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 31. atbalsta.

Dz.Ābiķis.

33. — atbalstīts...

Sēdes vadītājs.

32. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Es atvainojos, 32. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 32. atbalsta.

Dz.Ābiķis.

33. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 33. priekšlikumu atbalsta deputāti.

Dz.Ābiķis.

34. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tas saņem pilnīgu deputātu atbalstu.

Dz.Ābiķis.

35. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tieši tāpat ir atbalsts 35.

Dz.Ābiķis.

36. — atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums — 36. balsot. Deputātiem, atbilstoši Kārtības rullim ir šādas tiesības. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 36. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 1. Ir pieņemts, un Juridiskā biroja 36. priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

37. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

38. — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī atbalsta deputāti.

Dz.Ābiķis.

39. — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tieši tāpat kā iepriekšējos gadījumos deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

40. — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti nepiebilst.

Dz.Ābiķis.

Un 41. priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī pārejas noteikumos deputātiem iebildumu nav pret komisijas viedokli. Visus Juridiskā biroja priekšlikumus esam izskatījuši un arī atbalstījuši, tā ka jāpāriet pie balsošanas un jāizsaka attieksme balsojot.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Arī šis ir pieņemts lielā vienbalsībā. Kā ar priekšlikumu iesniegšanu, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs.

3. maijs. Vai deputātus apmierina šāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Apmierina. Paldies! Lēmums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr. 13 — likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt kā steidzamu. Rasnača kungs, — Juridiskās komisijas vārdā.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Saņēma no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pozitīvu atzinumu, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms. Saeimas Juridiskā komisija, motivējot ar nepieciešamību likumu pieņemt līdz 4. maijam, tātad līdz gadadienai, kad konkrēti tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, aicina projektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsosim. Mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Balsosim par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 68 — par, pret — 7, atturas — 2. Pieņemts kā steidzams. Lūdzu par pirmo lasījumu kādi ir priekšlikumi?

Dz.Rasnačs.

Tātad konceptuālās likuma pamatnostādnes ir minētas anotācijā. Komisija šīs pamatnostādnes izvērtēja un konstatēja, ka, protams, ir atsevišķas nianses, kuras būtu precizējamas, konkrēti tādas, kas skar likuma realizācijas mehānismu, un komisija to līdz otram lasījumam sagatavos. Komisijas priekšlikums par termiņiem... — to pēc tam.

Sēdes vadītājs.

Rasnača kungs, vispirms izšķirsim par pirmo lasījumu. Tātad komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā tieši tāpat kā steidzmību. Lūdzu balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 15, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi ir priekšlikumi par iesniegšanu un izskatīšanu?

Dz.Rasnačs.

Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 27. aprīlim Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs.

Un kad izskatīt?

Dz.Rasnačs.

Un izskatīšanas datums — 29. aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Tātad 27. un 29. aprīlis. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Arī šie termiņi ir pieņemti. Lūdzu, gatavojiet un iesniedziet priekšlikumus!

Nākamais dienaskārtības punkts ir nr. 14 — likumprojekts "Grozījums likumā "Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Krasta kungs. Lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi grozījumus likumā un lūdz atbalstīt 1. panta redakcionālu precizējumu, ko ir veikusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret 1. panta redakciju? Es atvainojos, Krasta kungs, pirms mēs izskatām, vai uz šo neattiecas dokuments nr. 544a.

G.Krasts.

Attiecas.

Sēdes vadītājs.

Attiecas, tātad mēs to arī skatīsim. Paldies!

Tātad vai pret 1.pantu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

G.Krasts.

Šobrīd dokuments 544a. Tātad grozījumi likumā tehnisku iemeslu dēļ ir sadalīti divos dokumentos. Tātad 544a. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums 2. pantam, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Tātad es pievēršu uzmanību, tā ir atsevišķa lapa 544a, tehniskas kļūdas dēļ ir ieviesies tā, ka ir uz divām lapām, bet es pievēršu uzmanību, ka tas ir atsevišķs priekšlikums — 2. pants, ko komisija ir atbalstījusi. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Nav. Mēs atbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu.

G.Krasts.

Ja šie precizējumi un labojumi ir atbalstīti, tad atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais dienaskārtības jautājums nr. 15 — likumprojekts "Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Tātad, godātie kolēģi, likumprojekts ir uz vienas lappuses. Tātad uz pirmo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Tātad, cienījamie kolēģi, neviens nevēlas debatēt šo jautājumu, tā ka mums ir jāizšķir jautājums balsojot.

Balsojam pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Pirmajā lasījumā pieņemts. Kad iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?

G.Krasts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

7 dienas. Tātad laika pietiek līdz iesniegšanai. Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. 30.aprīlis. Paldies!

Nākamo darba kārtības punktu, kas mums bija paredzēts kā 16. par mūsu vienību nosūtīšanu, mēs jau esam izskatījuši. Nākamais ir 17. darba kārtības jautājums, un to arī mēs izlēmām iekļaut darba kārtībā. Tas ir likumprojekts "Profesionālās izglītības likums", pirmais lasījums. Ābiķa kungs — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(LC). Cienītie kolēģi! Jau labu laiku atpakaļ mēs pieņēmām Profesionālās izglītības likumu pirmajā lasījumā, tāpēc var rasties jautājums, kāpēc atkal tiek iesniegts likums pirmajā lasījumā? Gribu paskaidrot, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus otrajam lasījumam kā jaunu likumprojektu, kas ievērojami atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā. Līdz ar to mērķtiecīgāk to būtu skatīt kā jaunu likumprojektu, sākot ar pirmo lasījumu. Bija Saeimas sēde, kurā piedalījās Juridiskā biroja pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas vadība, un komisijas un mēs visi vienprātīgi nonācām pie secinājuma, ka tā būtu daudz mērķtiecīgāk, līdz ar to arī Profesionālās izglītības likumu mēs varētu izskatīt laicīgāk, jo Profesionālās izglītības likums būtu jāpieņem Saeimā obligāti līdz 1.jūnijam, kad stājas spēkā tā saucamais "jumta" Izglītības likums.

Šajā sakarībā, ņemot vērā to, ka konceptuāli likums jau ir izdiskutēts un šis jaunais likums diezgan stipri atšķiras tikai detaļās, komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju lūdz, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts kā steidzams divos lasījumos, jo mēs uzskatām, ka divi lasījumi būtu pilnīgi pietiekami, jo ņemot vērā šā likuma ilgo tapšanas gaitu, tas tiktu pieņemts kvalitatīvs.

Sēdes vadītājs.

Paldies Ābiķa kungam! Tātad steidzamība. Tas ir jānobalso. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 1. Likums kā steidzams pieņemts. Lūdzu, par pirmo lasījumu.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es jau minēju, ka konceptuāli šis likumprojekts neatšķiras no tā, ko mēs jau esam skatījuši. Tas atšķiras būtiski tikai detaļās. Es aicinu bez ilgām diskusijām pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Tas ir kā steidzams. Lūdzu, kad iesniedzami priekšlikumi un kad ir jāizskata šis likumprojekts sēdē?

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam un izskatīt...

Sēdes vadītājs.

Ir priekšlikums — iesniegt priekšlikumus kīdz 3.maijam. Vai iebildumu pret to nav?

Dz.Ābiķis.

Tā kā iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanu nav, komisijai vēl vajadzētu laiku priekšlikumu rūpīgai izskatīšanai. 13.maijs varētu būt izskatīšanas laiks, ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu pret 13.maiju, ja mēs izskatām šo likumprojektu? Iebildumu nav. Mēs to izskatām 13.maijā. Paldies Ābiķa kungam!

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi par izpratni!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Darba kārtības visi jautājumi, izņemot informāciju deputātiem, ir izskatīti. Kā jūs ziniet, informācija deputātiem ir pēc tam, kad mēs beidzam savu darbu sēdē. Tātad vispirms reģistrēsimies ar mūsu balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, lūdzu, uzmanību! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Bunkšs, Tadeušs Ketlers, Jāzeps Šņepsts, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Juris Galerijs Vidiņš, Ģirts Valdis Kristovskis un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Tātad pēc minūtes mēs uzsākam informāciju deputātiem. Lūdzu tie, kas vēlas palikt uz šo daļu, palieciet zālē, un pārējiem lūdzu turpināt diskusijas ārpus šīs telpas, lai mēs varētu turpināt darbu. Paldies!

 

 

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu. Zemkopības ministra Salkazanova kunga atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Lujāna, Solovjova, Bartaševiča un citu steidzamu jautājumu "Par cukurbiešu realizācijas iespējām 1999.gada rudenī" . Tā kā ir iesniegta rakstiska atbilde, jums papildu informācijai laiks 2 minūtes. Lūdzu!

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs). Es domāju, ka atbilde ir iesniegta rakstiski. Vienkārši es varētu atbildēt uz jautājumiem.

Sēdes vadītājs.

Jā, tādas ir tiesības — uzdot jautājumus. Ministra kungs varēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Attiecīgi ir iespēja uzdot divus papildjautājumus un jau no tiem cilvēkiem, kas ir iesnieguši šo jautājumu par cukurbiešu realizācijas iespējām 1999.gada rudenī. Modris Lujāns grib uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

M.Lujāns

(PCTVL). Nē, atbildes nav bijis. Tādēļ man arī izbrīnu radīja ministra apmierinātā... Mēs arī gaidījām, ka jūs dosiet mutvārdu atbildi.

Sēdes vadītājs.

Tad man ir jāatvainojas tiešām. Varbūt ministra kungs var vienkārši nolasīt šo atbildi.

P.Salkazanovs.

Tad man ir jāatvainojas. Tā kaut kur ir noklīdusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, Salkazanova kungs!

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs) . Cienījamie deputāti! Varbūt es vienkārši izstāstīšu situāciju par Jēkbapils cukurfabriku. Katrā gadījumā situācija Jēkbapils cukurfabrikā nav viennozīmīgi vienkārša. Tā bija tāda no pirmās dienas, kad es sāku strādāt par ministru. Reāli akcionāru sapulcē tika informēti akcionāri par situāciju — iepriekšējā gada atskaite, zvērināta revidenta ziņojums, un šajā ziņojumā figurēja skaitlis 5,6 miljoni parāda saistību, ar kādu rūpnīca beidza darbu.

Sākot ar 16.februāri, ministrija sāka aktīvi iejaukties šīs rūpnīcas darbībā un sāka kontrolēt šīs rūpnīcas darbību, sākumā — cik tas bija mūsu spēkos. Pēdējā laikā mēs ļoti aktīvi sadarbojāmies ar "Unibanku" un sākām sarunas ar visiem kreditoriem, ar rūpnīcas vadību un daudziem Jēkabpils zemniekiem. Situācija šodien ir mazliet savādāka. Katrā gadījumā riska pakāpe ir mazinājusies, jo šodien parāds ir 3,5 miljoni, un ar šo 3,5 miljonu visiem lielajiem kreditoriem ir parakstītas vienošanās, pirmkārt, jau ar "Unibanku" kā lielāko kreditoru — 1,2 miljoni, un pārējiem — minerālmēslu piegādātājiem, sēklu piegādātājiem un ķimikāliju piegādātājiem — par šī parāda sadalīšanu divās daļās. Puse no parāda gulstās uz pagājušā gada saražoto cukuru. Otra puse no parāda gulstās uz nākamā gada ražu. Kopumā jāsaka, ka tas ir radījis priekšnoteikumus, lai rūpnīca varētu uzsākt nākamo sezonu. Jāsaka, ka riska pakāpe ir mazinājusies, taču jebkurā gadījumā risks ir palicis. Tiekoties šodien ar rūpnīcas padomes un valdes priekšsēdētāju, rūpnīcas vadītāju un klātesot arī šiem minerālmēslu kreditoriem, saruna bija par sekojošu tematu — ja rūpnīca, rūpnīcas vadība un valde neieviesīs ekonomisko režīmu un nemēģinās ļoti taupīgā režīmā sākt šo nākamo sezonu, tādā gadījumā, lai rūpnīca varētu uzsākt normālu darbu, ir jāņem atkal kredīts, un reāli šīs kredīta ņemšanas iespējas pašlaik ir, lai rūpnīca varētu sākt strādāt ar nākamā gada vai arī pārstrādātu šā gada produkciju.

Tajā pašā laikā šī situācija sāka veidoties ne šodien, kopumā cukura ražošanas apjoms no 1996.gada līdz šim gadam ir dubultojies, Latvijā tā ir kā rentabla nozare. Tajā pašā laikā bezgalīgi šī cukura nozare attīstīties nedrīkst. Vienkārši iekšējais tirgus šogad jau ir piepildīts ar pašražotu cukuru.

Redzot šo situāciju, pašlaik tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par cukuru". Tie ir tuvu tiem grozījumiem, par kuriem 6.Saeima nenobalsoja un 7.Saeima neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu, bet grozījumi likumā "Par cukuru" ir vajadzīgi, jo citādi šo nozari normāli vairs nevarēs regulēt. Grozījumos likumā "Par cukuru" ir paredzēts ieviest kvotu sistēmu, tā ir sistēma, kas darbojas Rietumeiropā. Šī sistēma dos tiesības realizēt zemniekam cukurbietes un mainoties situācijai vienā vai otrā cukurfrabrikā, tomēr zemnieks nebūs tas, kas cietīs. Šīs tiesības ir kā prece, kvota ir kā prece, kas pāriet no viena otram, tiek nomāta utt. Bet katrā gadījumā zemnieks vairs nebūs cietējs. Šinī brīdī, ja nebūtu panākta vienošanās ar šiem kreditoriem, viennozīmīgi zemnieks būtu cietējs.

Sēdes vadītājs.

Paldies Salkazanova kungam! Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies par izsmeļošo atbildi! Vai šā jautājuma uzdevēji vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu, vārds Lujāna kungam. Viena minūte jautājuma uzdošanai.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamais ministra kungs! Pēc jūsu vismaz mutvārdu atbildes, ko mēs tikko dzirdējām, var saprast gandrīz, ka vispār Latvijā kontrabandas cukurs neieplūst, ja jūs arī, protams, tagad uzskatāt, ka cukura tirgus savā veidā ir sakārtots. Vienīgi šī pārprodukcija nav pašiem zemniekiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies Lujāna kungam par jautājumu. Salkazanova kungs!

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs) . Par pārprodukciju no pašu ražotā cukura varbūt būtu runāt pāragri, bet mazliet problēmas ir radījis Krievijas tirgus, jo tas cukurs, kas tika ievests pārstrādei 22 tūkstoši tonnas un izvests 17 tūkstoši tonnas pagājušajā gadā, tad dabīgi, ka viena daļa ir palikusi uz šo gadu, un pārstrādes uzņēmumiem ir būtiskas problēmas šo cukuru ielaist apritē un trīs mēnešu laikā izvest ārā, jo atmuitošanas procedūra šim cukuram ir ierobežota trīs mēneši, un viena daļa no šī cukura atmuitošanas rezultātā juridiski ir tiesīgs ienākt mūsu tirgū, bet šis apjoms nav liels pret kopējo patēriņu — apmēram 70 tūkstošu pašražotā cukura un 20 tūkstoši pārstrādei ievestā cukura. Reāli par kontrabandas cukuru kā tādu, kas ir nelegāli ienācis valstī, domāju, ka vismaz pēc tiem skaitļiem, kāds ir patēriņš vidēji pa gadiem, nopietni runāt šodien nebūtu liela nozīme, jo tas apjoms nav tas, kas grauj Latvijas iekšējo tirgu. Latvijas iekšējo tirgu šodien ir sagrāvusi Jēkabpils ar to cukuru, ar kuru viņa norēķinājās ar zemniekiem, samaksājot diezgan zemu cenu, salīdzinot ar reālo cenu, kāda cukuram ir tirgū. Šis cukurs ir iegājis tirgū, viņš ir destabilizējis iekšējā tirgus situāciju cukuram, bet es domāju, ka pakāpeniski situācija izlīdzināsies, taču pārpalikums reāli varētu palikt no šī gada ražas arī uz nākošo gadu.

Sēdes vadītājs.

Paldies par atbildi. Lujāna kungs uzdod otru jautājumu.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamais ministra kungs! Vai jums būtu iespējams, tā kā rakstveida atbilde nav saņemta, dot īsu raksturojumu par rūpnīcām. Mani interesē, kuras rūpnīcas strādā ar mūsu zemnieku produkciju, aptuveni varētu arī, kādos procentos, un kuras strādā ar ievesto izejvielu. Es domāju, mums būtu iespējams tādu informāciju dabūt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu, ministra kungs!

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs) . Es domāju, tas bija par tām rūpnīcām, kas izmanto cukuru kā izejvielu, nevis par cukurfabrikām. Cukurfabrikas strādā un šajā gadā strādās tikai ar Latvijā ražotām cukurbietēm, pārstrādājot tās, un jāsaka, ka ievešana šajā gadā pilnīgi nav vajadzīga, jo pagājušā gada raža jau pierādīja to, ka mēs nodrošinām sevi ar pašražoto cukuru. Un, ja iet runa par tām rūpnīcām, kas izmanto ievesto cukuru, tad pamatā tās ir "Laima", "Staburadze", "Balzams" un citi lielākie konditorejas uzņēmumi. Bet reāli šis cukurs ienāk ar licenci. Tas trīs mēnešu laikā tiek atmuitots, ielaists ražošanas procesā un tiek kontrolēts, kāds apjoms ir katrā saražotajā produktā, kas iziet no Latvijas, cik viņš paņem līdzi sev cukura. Un reāli ievestais un izvestais cukurs apmēram no 1996.gada — starpība ir kaut kur 5000 tonnu, kas reāli vēl šodien ir, un tiešām problēmas ir ar to, ka tas ir jāatmuito un realizācija produkcijas veidā šim cukuram nav, un bieži vien rūpnīcas izmanto iespēju šo cukuru vienkārši izvest no Latvijas.

Sēdes vadītājs.

Paldies ministra kungam par atbildi uz otro papildjautājumu. Ar to arī jautājums ir izskatīts. Paldies ministram! Paldies deputātiem! Beidzam šo dienaskārtības jautājumu.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!