Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 22. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš")

: Aizvadītajā nedēļā ir bijis ļoti daudz notikumu politikā, gan likumdošanā, arī šodien mēs pieņēmām daudzus būtiskus lēmumus Saeimā, gan arī politiskajos kuluāros. Un faktiski es gribētu visā šajā sakarībā teikt trīs lietas, tā kā man ir tikai trīs minūtes laika, tad, pirmkārt, pavisam īsi, bet sirsnīgi apsveikt Arni Cimdaru ar to, ka viņš ir atkārtoti kļuvis par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Otrkārt, mazliet pakavēties pie politiskās situācijas kopumā un, treškārt, definēt "Latvijas ceļa" viedokli un kas tad bija tā ideja, kāpēc mēs nobalsojām pret atbildīgās komisijas priekšlikumiem Pensiju likumā, par kuru izvērstā veidā, es esmu pārliecināta, runās gan mans kolēģis Požarnovs, gan citi deputāti, kas runās aiz manis.

Attiecībā uz politisko situāciju. Tiem, kas uzmanīgi seko politikai Latvijā, droši vien nav paslīdējis garām tas, ka pēdējā laikā, ja ne objektīvos notikumos, tad vismaz tajā gaisotnē, kas valda politikā, tajās atskaņās, kas no politikas ir dzirdamas, ir vērojama nedaudz lielāka nestabilitāte nekā parasti. Ko šajā sakarībā gatavojas darīt "Latvijas ceļš"? "Latvijas ceļš" gatavojas stingri nošķirt tās lietas, kas saistās ar politiku, ja mēs to salīdzinām ar aisberga redzamo daļu un neredzamo. Aisberga redzamajā daļā ir izvirzījušās "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas zināmas domstarpības amatu jautājumos. Un šeit "Latvijas ceļš" ir gatavs uzņemties vidutāja lomu un aktīvi aicināt abas puses kaut kādā veidā rast kompromisu, rast mieru un klimatu normālai tālākai sadarbībai. Kas attiecas uz aisberga neredzamo daļu, tad šeit atkal "Latvijas ceļš" aicinās visas valdību atbalstošās un koalīcijā ietilpstošās partijas vēl un vēlreiz izvērtēt politisko gribu, savu lojalitāti tiem lēmumiem, kurus šīs partijas ir pieņēmušas pagājušā gada rudenī, uz kuriem, starp citu, šīs partijas neviens nespieda, un saprast, ka katrs solis, kas destabilizē situāciju valstī, lai ko mēs par to domājam, tomēr kaut ko maksā un par katru mūsu soli, kļūdainu vai pareizu, mums agrāk vai vēlāk būs jāatbild.

Trešā lieta, par ko es gribēju jums pavisam īsi paskaidrot, ir tas, kāpēc "Latvijas ceļš" balsoja pret šiem pieciem latiem, kurus, nezin gan no kādas naudas, acīmredzot aizņemoties kaut kur ārvalstīs, daži deputāti bija ieplānojuši piešķirt tiem pensionāriem, kas ir sasnieguši 80 gadu vecumu. Mūsu prioritāte šobrīd, kā to definē finansu ministrs, ir nodrošināt to, lai varētu normāli indeksēt, lai varētu saglabāt visu to pensiju sistēmu, kuru mēs esam vairākus gadus veidojuši, un lai varētu normāli pakāpeniski palielināt visiem pensionāriem, nevis kaut kādai noteiktai mazai daļai, kuri sasniedz kaut kādu zināmu vecumu. Un tieši tāpēc, lai saglabātu stabilitāti, lai varētu izmaksāt, lai varētu valsts un pensiju sistēma normāli funkcionēt, tieši tāpēc mūsu prioritāte bija šoreiz balsot pret, bet balsot pret mazākumu, lai saglabātu normālus dzīves apstākļus vairākumam. Tas arī viss.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Es arī gribētu runāt faktiski par šīm pašām lietām, par Centrālo vēlēšanu komisiju, par politisko situāciju valstī kopumā un par grozījumiem Pensiju likumā, taču man šajos jautājumos ir nedaudz citādāks skatījums.

Ja mēs runājam par Centrālo vēlēšanu komisiju. Šai struktūrai ir jābūt ļoti neitrālai, ļoti objektīvai tāpēc, ka šī struktūra nevar ietekmēt ne valdības darbību, ne politiskās partijas, bet tai ir ļoti objektīvi jāizvērtē un jāvada vēlēšanas. Un tāpēc tas nav nekas īpašs, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pārstāv kādu no opozīcijas partijām. Tamdēļ mēs pēc šī balsojuma, kas notika, mēs īpaši par to neesam sarūgtināti, taču ir jāsaka, ka mūs ļoti sarūgtināja visa šī te procedūra, kādā veidā notika šīs Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanas. Vienkārši šī procedūra norāda uz to, kādas diskusijas notiek valdībā un starp valdības un opozīcijas partijām. Proti, vēl vakar bija runa par to, ka šajā komisijā tiks ievēlēti divi pārstāvji no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un no "Latvijas ceļa" un ka mēs atbalstīsim "Latvijas ceļa" izvirzīto kandidatūru Zandberga kungu uz šo te komisijas priekšsēdētāja amatu. Taču tajā brīdī, kad notika vēlēšanas, mēs redzējām, ka atsevišķas valdību veidojošās partijas neievēroja šo vienošanos un, saskaitot kopā summu, balsis tomēr nesanāca. Mums bija obligāts balsojums, un tāpēc mums ir zināms pamats domāt, ka taisni "Latvijas ceļa" deputāti godprātīgi nebalsoja paši par savu izvirzīto kandidātu, kā rezultātā Tautas partijas kandidāts ieguva vairākumu priekšsēdētāja amatā atkārtotās vēlēšanās, un tas mums liek domāt, ka, protams, Tautas partija atbalstīs Kamaldiņa kungu uz SAB priekšsēdētāja amatu. Un līdz ar to šī procedūra norāda uz to, ka notiek tāda, varētu teikt, tuvināšanās starp "Latvijas ceļu" un Tautas partiju.

Oficiāli tiek runāts par to, ka it kā valdību šūpojot nesaskaņas starp "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jauno partiju, es gribu teikt, ka šīs nesaskaņas nebūt nav tādas, kas šūpotu valdības stabilitāti, taču jāsaka, ka papildus diskusijām koalīcijā notiek arī cita veida diskusijas, kas mūs šinī brīdī satrauc.

Satrauc mūs bez tam arī tas, ka Latvijā pazeminās kredīta reitings, kad valdības darbību vajadzētu it kā tajā brīdī veicināt, vajadzētu to aktivizēt, notiek zināmā mērā tādu sīku jautājumu risināšana, un šodien par to spriedīs arī mūsu apvienības valde, par to, ka mēs esam ļoti satraukušies par to, ka valdības darbība mazdrusciņ sāk tā kā buksēt uz vietas.

Jautājums par valsts pensijām. Mūsu partija atbalstīja grozījumus Pensiju likumā par to, ka pensionāriem, kuri ir vecāki par 80 gadiem, pensijas tiek palielinātas par 10%, jo šeit šis sociālais budžets ir zināmā mērā savienoto trauku princips. Šie pensionāri ir, kam ir vajadzīga sociālā palīdzība, un, ja reiz mēs mazdrusciņ palielinām viņiem pensijas par 5 latiem, tad līdz ar to mēs ietaupām līdzekļus sociālajai palīdzībai. Tāpēc mēs tiešām atbalstījām šo priekšlikumu un esam priecīgi, ka tas šodien tika pieņemts.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija)

: Tātad par šīsdienas darba kārtību, kas sociāldemokrātiem šķita pats svarīgākais. Es sākšu ar to, ko piemin visi, un, proti, tie ir grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Kopš Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju vada sociāldemokrāte Aija Barča, mēs redzam, ar kādu milzīgu entuziasmu viņa nododas sociālo problēmu risināšanai, cenšas sataustīt tos karstos punktus, kas steidzami būtu jārisina šajā jomā. Mūsuprāt, tas ir šīs komisijas vadītājas lielākais panākums līdz šim. Un nav noliedzams, un te nu es pilnīgi varu piekrist iepriekšējam runātājam Požarnova kungam, ka nav noliedzams, ka tas, pirmkārt, neradīs tik milzīgus zaudējumus valsts budžetā, ja sociālās palīdzības budžets samazināsies, tas ir viens. Un, otrkārt, tas ir mūsu pienākums — palīdzēt šiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu un kuriem visiem ir veselības problēmas un dažnedažādas citas kaites un vainas. Tā kā, manuprāt, tas bija sens pienākums — palīdzēt šiem cilvēkiem.

Par otru ne pārāk lielu veiksmi. Sociāldemokrāti bija iesnieguši grozījumus likumprojektā "Par zemes privatizācijas gaitu lauku apvidos", un, proti, tas varētu ierobežot zemes tirgu, lai mūsu zeme netiktu pārdota tikai ārvalstniekiem, lai zemes tirgus tiktu kontrolēts par labu Latvijas valsts iedzīvotājiem. Diemžēl šis likumprojekts Saeimā netika atbalstīts.

Jāteic, ka šoreiz mēs pievienojāmies principa pēc grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", pievienojāmies "tēvzemnieka" Dobeļa ierosinājumam, tomēr kontrolēt to militārpersonu situāciju, kas pašlaik uzturas Latvijas Republikā. Nu redziet, mēs prioritāti šajā ziņā dodam starptautiskajam līgumam, kas ir noslēgts starp Latvijas valsti un Krieviju, un šajā starptautiskajā līgumā šie nosacījumi ir ciešāki un drakoniskāki, bet Latvijas situācijā Latvijas likums bija "mīkstāks" pret tām militārpersonām. Protams, ka šie cilvēki uzturas un uzturēsies Latvijā, bet tomēr mēs vismaz varēsim ar termiņa atļaujām kontrolēt to, cik ilga ir šī uzturēšanās.

Vēl viens likumprojekts, par kuru šodien nav runāts, tie ir grozījumi likumā "Par Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Mēs visi zinām, ka tuvojamies pašvaldību vēlēšanām un daudzējādā ziņā visa Latvijas tauta būs par to, lai pašvaldību vēlēšanas notiktu likumīgi, bet pats galvenais, lai pašvaldības pēc ievēlēšanas varētu darboties atbilstoši iedzīvotāju un tautas interesēm. Šajā gadījumā es gribētu pieminēt situāciju Rīgas domē, kur sociāldemokrāti vairāk nekā divus gadus jau ir spiesti, ieguvuši vairākumu Rīgas domē, strādāt pilnīgā opozīcijā, jo daļēji līdz ar to, ka Latvijā pašvaldību harta nestrādā vai atsevišķi tās punkti nestrādā, Rīgas dome ir atradusi to spraugu un deleģējusi praktiski visu lēmumu pieņemšanu tikai tiem cilvēkiem, kas atrodas pozīcijā. Mūsuprāt, šis būs liels sasniegums, par to gan mēs runājam maz, un to mēs jutīsim mūsu turpmākajā dzīvē.

G. Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Nāk pavasaris. Šī bija pirmā sēde, kad 7. Saeimā vējoja 6. Saeimas gaisotne un bija dzirdamas "taurētāju" skaņas. Tā bija pirmā sēde, ko arī uzsvēra žurnālisti, un man arī palika tāds iespaids šobrīd, ka atgriežas šis "taurētāja" gars Saeimā.

Par Centrālo vēlēšanu komisiju. Mēs izvirzījām profesionālāko cilvēku, kas bija saņēmis ļoti labas atsauksmes no visiem rajonu vēlēšanu komisiju vadītājiem, kurus mēs aptaujājām, un priecājos par to, ka uzvarēja saprāts, profesionalitāte, ne politiskais sīkumu tirgus.

Par pensijām. Jautājums par pensijām tuvojas. Es redzēju, un mans viedoklis, ka labklājības ministrs ar 5 latiem astoņdesmitgadīgiem pensionāriem mēģina atpirkties par to, ko grasās iesniegt tuvākajā laikā. Tas ir — strādājošo pensionāru atcelšanu vai samazināšanu, tas ir pārrēķinu formulu samazināšanu, un galvenā problēma, kas šodien ir pensiju sistēmā, vēlākais oktobrī iestājas absolūta likvidācijas krīze, un ja aprīlī tika aizkavētas veselā virknē rajonu, faktiski visos rajonos, par divām līdz četrām dienām skolotāju algas, atsevišķos rajonos to skolotāji nesajuta, jo pašvaldības nāca palīgā. Tas bija bezprecedenta gadījums Latvijas vēsturē, taču šobrīd mēs ejam uz pensiju sistēmas sagraušanu. Jautājums — kas būs atbildīgais? Vai tas būs labklājības ministrs vai finansu ministrs? Mēs domājam, ka šī atbildība iestāsies jau ļoti drīz. Un tas ir ļoti bēdīgi, jo tas politiskais sīkumu tirgus, kas valda valdošajā koalīcijā, nespējot vienoties par kopīgu darbību sākumā, rada šīs problēmas, jo šodien bija studentu streiks, briest zemnieku streiki, un diemžēl ir lieta, ka politiķi nemaksā par savām kļūdām. Par politiķu kļūdām maksā jaunieši, pensionāri un sabiedrība.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Es arī dažus vārdus pateikšu par to, kā šodien mēs balsojām un kā mēs redzam pašreizējo situāciju valstī. Un es negribētu būt tik pesimistiska, kā tikko izteicās Bērziņa kungs, un negribētu nosaukt mūsu darbību šeit Saeimā par politisku sīkumu tirgu, jo tajā skaitā būtu jāieskaita arī Tautas partijas pārstāvji.

Tāpat es negribētu lai jūs, klausītāji, uzskatītu, ka "Latvijas ceļš" uzņemtos vidutāja lomu, jo starp "Tēvzemei un Brīvībai" un Jauno partiju, man liekas, šādai vidutāja lomai nebūtu jābūt, jo mēs jau esam zināmā mērā atraduši vienošanos un jautājums nav amatu sadalē, bet gan vairāk uzticībā saviem sadarbības partneriem.

Šodien par dienas kārtību un dažiem likumprojektiem, ko neminēja iepriekšējie runātāji. Šodien Saeimas komisijā mēs atbalstījām grozījumus likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi", jo šie grozījumi saistās ar Neredzīgo biedrības sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un mēs uzskatām, tā kā Neredzīgo biedrība jau ir, teiksim, zināmā mērā mūsu aizbildniecībā jau arī priekšvēlēšanu laikā, mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi, jo Neredzīgo biedrība ir pierādījusi, ka, saņemot zināmu valsts dotāciju, varētu teikt pat kredītu nodokļu veidā, viņi atgriež valstij daudz lielākus līdzekļus atpakaļ.

Tāpat mēs atbalstījām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"", lai gan mēs neuzskatām, ka prezidenta priekšlikums, ka jaunam prezidentam, stājoties amatā, uzreiz būtu jāsaņem Triju Zvaigžņu ordenis. Jo, kā mēs saprotam, personas, kas saņem Triju Zvaigžņu ordeni, tomēr ir pierādījušas ar savu darbību to, ka šo ordeni viņas ir nopelnījušas.

Runājot par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un arī komisijas locekļu ievēlēšanu, pārsteidza šī garā procedūra un, teiksim, varbūt deputātu neprecizitāte vai neizlēmība jau pašā sākumā novēlēt par savas partijas vai savu izvēlēto kandidātu, un, protams, ir jāapsveic gan jaunie komisijas locekļi, gan arī jaunievēlētais komisijas priekšsēdētājs.

Runājot par likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", mēs arī atbalstījām šos grozījumus, jo uzskatām, ka valsts, kas neciena savus vecos cilvēkus un bērnus, tā nav arī sevis cienīga valsts, un domājam, ka 2 miljonus valsts budžetā tomēr ir iespējams atrast, jo, kā jau iepriekš mēs esam runājuši par to, ka ir virkne varbūt neefektīvi izmantotu līdzekļu, ir valsts sociālās apdrošināšanas fonds, ir dažādas citādas valsts bezpeļņas akciju sabiedrības, kur varbūt, parevidējot šīs sabiedrības un pārdalot valsts budžetu, atrastos līdzekļi gan valsts pensijām, gan pabalstiem un arī algu pielikumam skolotājiem un ārstiem, un visiem citiem sabiedrības locekļiem, kuru algas un pabalsti tiek maksāti no valsts vai sociālā budžeta.

Mēs arī atbalstījām likumprojektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu", jo uzskatām, ka tie cilvēki, kas balsoja par Latvijas neatkarību, ir pelnījuši to, ka viņus atzīst. Un te es gribētu tikai minēt divus uzvārdus, kas varbūt nebūtu tīri godīgi, bet lai jūs saprastu, ka tādi cilvēki kā Berklava kungs vai Marjašas kundze tiešām to ir pelnījuši.

Un pats pēdējais — mani kā "Lattelekom" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju pārsteidz Telekomunikāciju tarifu padomes absolūtā ignorance gan pret valdības, gan pret Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.

A.Klementjevs

(politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Šodien tika pieņemti "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas attiecas uz pensiju indeksāciju pensionāriem, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Mūsu frakcija uzskata, ka vajadzēja saglabāt pagājušajā gadā noteikto papildu pensiju indeksāciju pensionāriem, vecākiem par 80 gadiem. Tā bija paredzēta 10% apmērā par katru virs 80 gadiem nodzīvoto gadu. Tāpēc frakcija balsoja pret šo papildu atvieglojumu atcelšanu. Tomēr vairākums deputātu pirmajā lasījumā nobalsoja par to, lai likvidētu šo atvieglojumu. Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta otrajam lasījumam piedāvāja kompromisa variantu, lai kaut daļēji atbalstītu pensionārus, kuriem ir vairāk par 80 gadiem, paredzot palielināt šai pensionāru kategorijai pensiju par 10% no kopējā pensijas apmēra. Tas ir apmēram par 5 – 6 latiem. Saeima pieņēma šo kompromisa variantu.

Kad tika skatīti "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", daudzi pensionāri baidījās, ka Ministru kabinets ierosinās grozīt līdz šim pensiju izmaksas kārtību strādājošajiem pensionāriem. Gribu nomierināt, ka šīs kategorijas pensionāri var turpināt strādāt kā līdz šim. Pagaidām nekādu jaunu priekšlikumu no Ministru kabineta nav.

Saeimas preses dienests