Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 14., 15., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "saīsinātais prospekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) fonda ieguldītājs — persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība;";

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšana;";

papildināt pantu ar 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

"27) fonda pārrobežu pārvalde — pārvaldes pakalpojums, ko sabiedrība sniedz tādam atvērtajam ieguldījumu fondam, kura izcelsmes valsts nav fondu pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts;

28) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

29) fonda izcelsmes valsts — valsts, kurā fonds ir reģistrēts;

30) fonda uzņēmējvalsts — valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības;

31) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

32) fondu apvienošana — tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā:

a)    pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds — tiek pievienots iegūstošajam fondam — citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,

b)    pievienojamais fonds — divi vai vairāki fondi vai apakšfonds —, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam — jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,

c)    pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds —, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam — tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam;

33) fondu pārrobežu apvienošana — tādu fondu apvienošana:

a)    no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs,

b)    kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī;

34) fondu iekšzemes apvienošana — divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana;

35) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu;

36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi — galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem atvērtajiem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā;

37) pakārtotais fonds — atvērtais ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā atvērtajā ieguldījumu fondā vai apakšfondā;

38) galvenais fonds — atvērtais ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits atvērtais ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā;

39) ar sabiedrību saistīta persona — sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus;

40) klients — ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus."

3. Aizstāt 3.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk — dalībvalsts)" ar vārdu "dalībvalstī".

4. 4.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sabiedrība uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Komisija savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem."

5. 5.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus."

6. Izteikt 7.¹ panta piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(15) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām."

7. Papildināt likumu ar 7.² un 7.³ pantu šādā redakcijā:

"7.² pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības:

1)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

2)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3)    balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā;

5)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6)    balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7)    balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8)    balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9)    balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

7.³ pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.¹ panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, bet akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros."

8. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "eiro" ar vārdu "euro";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem "zvērināta revidenta" ar vārdiem "vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents)";

izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 euro, sabiedrībai nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 euro.

(4) Sabiedrības minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummai nav nepieciešams būt lielākai par 10 000 000 euro.

(5) Nosakot sabiedrības pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

1)    sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot tos līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

2)    sabiedrības pārvaldīto citā valstī reģistrēto ieguldījumu fondu līdzekļus, ja ieguldījumu fondi ir juridiskās personas;

3)    sabiedrības pārvaldīto privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus.

(6) Sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem:

1)    minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu;

2)    25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas.

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētā papildu pašu kapitāla, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

1)    kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā;

2)    dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "riska darījumu ierobežojumu";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Šajā likumā noteiktās naudas summas euro uzskatāmas par ekvivalentām summām latos, kas pārrēķinātas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu."

9. 10.panta sestajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4)  būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts;";

papildināt daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"8)  fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts;

9)    interešu konflikta novēršanas politika;

10)    darījumu izpildes politika."

10. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Komisija par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi."

11. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"13.pants. Sabiedrības darbības vispārīgie noteikumi

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1)    nodrošina, lai tiktu ievērotas sabiedrības darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam un Komisijas normatīvajiem noteikumiem;

2)    nodrošina tās pārvaldes pakalpojumu raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, šajā sistēmā ietverot šādus pamatelementus:

a)    sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvaru sadalījumu attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem,

b)    sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu,

c)    iekšējās kontroles procedūras;

3)    nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, politikas un procedūras, tai skaitā sabiedrības noteiktā kārtība, kādā veicami personīgie darījumi vai darījumi ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina, kā arī ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumu izpildes kārtība;

4)    nodrošina tās sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, kā arī tāda elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānisma izveidi, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām;

5)    nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;

6)    nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva sabiedrības interešu konfliktu novēršanas politika. Sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem fondiem;

7)    nodrošina, ka pašas sabiedrības un tās klientu finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti šķirti;

8)    nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti ieguldītāju un iespējamo ieguldītāju iesniegumi un sūdzības (strīdi) un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šīm sūdzībām (strīdiem).";

papildināt pantu ar 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1²) Sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī nodibinātu fondu vai izplata ieguldījumu fondu apliecības citā dalībvalstī, papildus šā panta pirmās daļas prasībām izstrādā un ievēro procedūru, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. Minētajā procedūrā sabiedrība nosaka par šajā daļā minētās informācijas pieprasījumu izpildi atbildīgo kontaktpersonu.

(1³) Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem pirms ieguldījumu apliecību iegādes tiek bez maksas sniegta attiecīgā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu apliecības piedāvā iegādāties vai konsultācijas par ieguldījumiem šajā fondā sniedz sabiedrība vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, kuru sabiedrība ir pilnvarojusi šādu darbību veikšanai. Sabiedrība ir atbildīga par šīs daļas prasību ievērošanu.";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "pārvaldes pakalpojumus" ar vārdiem "ieguldījumu pakalpojumus";

izslēgt otrās daļas 1.punktu;

izslēgt piekto daļu;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām, ir tiesības neatļaut šīm personām uzsākt pienākumu pildīšanu, ja minētās personas neatbilst vai Komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām.";

papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(15) Prasības attiecībā uz sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi nosaka Komisija."

12. Papildināt likumu ar 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴ un 13.⁵ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants.     Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus

(1) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti.

(2) Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina:

1)    skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi;

2)    ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas.

(3) Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju grupas intereses augstāk par citu fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Sabiedrība izstrādā un ievēro procedūru, kas novērš ļaunprātīgu rīcību, kura var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti, lai nepieļautu tādu situāciju, ka atsevišķu fonda ieguldītāju interesēs veiktu sabiedrības darbību rezultātā tiek īstenota negodīga attieksme pret citiem fonda ieguldītājiem vai apdraudēta finanšu tirgus stabilitāte un integritāte.

(5) Sabiedrībai ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna ieguldījumu pārvaldīšanu vai administratīvo vadību, kā arī privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanu veikt vai saņemt maksājumus, kā arī sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot maksājumus:

1)    ko veic vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā;

2)    ko veic vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja:

a)    maksājuma vai labuma esība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir izskaidrota pārvaldes pakalpojuma saņēmējam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var sniegt kopsavilkuma veidā, bet fonda ieguldītājam ir tiesības saņemt arī detalizētu informāciju,

b)    maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un šis nolūks neietekmē sabiedrības pienākumu rīkoties klientu interesēs;

3)    kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešami šā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas izmaksas, administratīvās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klientu interesēs.

13.² pants. Pienācīga rūpība pārvaldes pakalpojumu sniegšanā

(1) Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību ieguldījumu izvēlē un pārvaldīšanā ne tikai pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu finanšu tirgus stabilitāti un integritāti.

(2) Sabiedrība nodrošina, ka:

1)    tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas;

2)    ieguldījumi tiek veikti tikai tādos finanšu instrumentos, par kuru būtību sabiedrības amatpersonām ir izpratne un ir pieejama risku izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(3) Sabiedrība izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas tiek pieņemti par ieguldījumiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, ir izvērtēti un izpildīti ar pienācīgu rūpību un saskaņā ar fonda prospektā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ierobežojumiem.

(4) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību pieņem lēmumus par risku pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu. Šai nolūkā sabiedrība izstrādā un ievēro kārtību, kādā izvērtējama un pārbaudāma persona, kurai tiks deleģēta riska pārvaldīšanas funkcija, šīs personas kompetence un spēja uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda risku pārvaldīšanu, kā arī pastāvīgu šīs personas darbības novērtēšanas procedūru.

13.³ pants. Labāko rezultātu nodrošināšana

(1) Sabiedrība, izpildot lēmumus par darījumu slēgšanu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apmēru un specifiku vai jebkurus citus apsvērumus attiecībā uz darījuma rīkojuma izpildi.

(2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto faktoru nozīmīgumu darījumu rīkojumu izpildē, ņem vērā arī šādus kritērijus:

1)    fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un riskus;

2)    rīkojuma veidu;

3)    finanšu instrumenta — rīkojuma priekšmeta — veidu;

4)    iespējamo darījumu rīkojuma izpildes vietu (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs). Sabiedrība izstrādā un īsteno darījumu izpildes politiku, kas paredz, kā tiek izvērtēti minētie kritēriji un šā panta pirmajā daļā minētie faktori, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības attiecināmas arī uz tādai personai nodoto darījumu rīkojumu izpildi, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām (turpmāk šajā pantā — persona).

(4) Sabiedrība darījumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu norāda personu, kurai var tikt nodoti darījumu rīkojumi to izpildei. Sabiedrība ir tiesīga slēgt vienošanos ar personu par rīkojumu izpildi tikai tad, ja ir ievērotas visas šā panta prasības.

(5) Lai varētu atklāt trūkumus un konstatētos trūkumus novērst, sabiedrība regulāri izvērtē darījumu izpildes politiku un ar to saistīto procedūru efektivitāti, īpaši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā citai personai nodoto rīkojumu izpildes kvalitāti. Darījumu izpildes politiku sabiedrība pārskata reizi gadā vai gadījumā, kad rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju arī turpmāk nodrošināt pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem labāko iespējamo rezultātu.

(6) Sabiedrībai, kas plāno sniegt pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, kas dibināts kā komercsabiedrība, ir pienākums pirms tam, kad tā sāk sniegt pārvaldes pakalpojumus, saņemt fonda piekrišanu tās izstrādātajai darījumu izpildes politikai.

(7) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē darījumu izpildes politiku, kā arī informāciju par šajā politikā veiktajām būtiskajām izmaiņām.

(8) Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā izpildītie darījumu rīkojumi, tai skaitā citai personai izpildei nodotie darījumu rīkojumi, atbilst darījumu izpildes politikai.

13.⁴ pants. Darījumu rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Sabiedrība izstrādā procedūras un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju, godīgu un ātru to darījumu rīkojumu izpildi, kuri saistīti ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem. Rīkojoties pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, sabiedrība nodrošina šādu prasību izpildi:

1)    rīkojumi, kas izpildīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti;

2)    salīdzināmi pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai tirgus apstākļi tos nepadara neizpildāmus šādā veidā vai minēto personu intereses neprasa citādu rīcību;

3)    darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties un pilnībā ieskaitīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēja finanšu instrumentu kontā vai naudas līdzekļu kontā.

(2) Sabiedrība, kā arī ar sabiedrību saistītas personas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumiem.

(3) Sabiedrībai ir tiesības apvienot darījuma rīkojumu klienta vārdā ar darījuma rīkojumu pašas sabiedrības vārdā vai cita klienta vārdā tikai tad, ja tai ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta darījumu izpildes politikā un paredz:

1)    apvienot rīkojumus tikai tad, ja nekas neliecina, ka rīkojumu apvienošana varētu kaitēt to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2)    apvienoto rīkojumu godīgu sadalījumu un skaidrojumu par to, kā rīkojumu apmērs un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu un izpildi;

3)    kārtību, kādā tiek sadalīti ar apvienoto rīkojumu saistītie darījumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

4)    kārtību, kas nodrošina šā panta ceturtās un piektās daļas prasību izpildi attiecībā uz rīkojumu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai citu klientu vārdā un rīkojumu par darījumiem pašas sabiedrības vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(4) Ja sabiedrība ir apvienojusi rīkojumus par darījumiem savā vārdā ar vienu vai vairākiem rīkojumiem klientu vārdā, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(5) Ja sabiedrība apvieno rīkojumu klienta vārdā ar rīkojumu par darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad — sabiedrībai. Ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi rīkojumu izpildīt ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai vispār nebūtu varējusi izpildīt, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

13.⁵ pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana

(1) Sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama sabiedrības atrašanās vietā un elektroniskā veidā sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt sabiedrības norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pārvaldes pakalpojumiem.

(3) Sabiedrība 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pārvaldes pakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, sabiedrība ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam.

(4) Sabiedrība, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī vai izplata Latvijā reģistrēta atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, nodrošina fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras tulkojumu un attiecīgo iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanu sabiedrības un fonda uzņēmējvalsts noteiktajā valodā.

(5) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldes pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus sabiedrības sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka sabiedrība nav pildījusi šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā."

13. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Interešu konflikts

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1)    sabiedrību un tās klientiem;

2)    sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

3)    sabiedrības klientiem;

4)    sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem.

(2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot pārvaldes pakalpojumus un veicot tādas darbības, kas var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā situācijas, kad sabiedrība vai ar sabiedrību saistīta persona, vai persona, kura kontrolē (tieši vai netieši) sabiedrību:

1)    varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz fonda rēķina;

2)    ir ieinteresēta fondam vai citam klientam sniedzama pakalpojuma vai fonda vārdā veicama darījuma rezultātā, kas neatbilst fonda interesēm;

3)    finansiāli vai citādi ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai, nevis fonda interesēs;

4)    veic tādas pašas darbības gan fonda, gan klienta interesēs vai tādas klientu grupas interesēs, kura nav fonds;

5)    saņem vai saņems par fondam sniegto pārvaldes pakalpojumu no citas personas, kura nav fonds, atlīdzību tādā naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3) Sabiedrība, identificējot interešu konfliktu veidus, ņem vērā:

1)    sabiedrības intereses, tai skaitā intereses, kas izriet no sabiedrības piederības pie kādas grupas vai no pakalpojumu un darbību izpildes, kā arī klientu intereses un sabiedrības pienākumus pret fondu;

2)    divu vai vairāku pārvaldīto fondu intereses.

(4) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība atbilstoši tās lielumam un organizācijai, kā arī darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai izstrādā interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja sabiedrība ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties citas grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(5) Sabiedrība interešu konfliktu novēršanas politikā:

1)    identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu fondam vai viena vai vairāku klientu interesēm sakarā ar pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība vai trešā persona sabiedrības vārdā;

2)    nosaka interešu konflikta novēršanai nepieciešamās procedūras un pasākumus.

(6) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, sabiedrība nodrošina, ka tie ir samērīgi ar pašas sabiedrības vai tās grupas lielumu un profesionālo darbību, kurā sabiedrība ietilpst, kā arī ar klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(7) Izpildot šā panta piektās daļas 2.punkta prasības, sabiedrība atbilstoši tās struktūrai un sniegto pakalpojumu veidiem paredz:

1)    efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp tām ar sabiedrību saistītām personām, kuras iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā un kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

2)    atsevišķu uzraudzību ar sabiedrību saistītām personām, kuru galvenie pienākumi ir pārvaldes pakalpojumu sniegšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai fonda ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var nonākt konfliktā, tai skaitā ar sabiedrības interesēm;

3)    novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst ar sabiedrību saistītas personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām;

4)    pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz pārvaldes pakalpojumiem un ko veic ar sabiedrību saistīta persona;

5)    pasākumus, kas novērš vai kontrolē ar sabiedrību saistītu personu vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā ietilpstošās darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pārvaldību;

6)    citas papildu procedūras un pasākumus, kas nepieciešami un piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos, ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami.

(8) Sabiedrība glabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par ieguldījumu fondu pārvaldes darbībām, kuras veikusi pati vai kuras veiktas tās vārdā un izraisījušas vai, ja šīs darbības turpinās, var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku fondu vai citu klientu intereses.

(9) Pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas informē sabiedrības valdi par gadījumu, kad organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks fonda vai tā ieguldījumu apliecību turētāju interesēm būs novērsts. Pēc tam kad sabiedrības valde tiek informēta par šajā daļā minēto gadījumu, tā pieņem attiecīgus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu fonda un tā ieguldījumu apliecību turētāju interešu aizsardzību.

(10) Sabiedrība, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, informē ieguldītājus par šā panta devītajā daļā minētajiem gadījumiem un pieņemto lēmumu.

(11) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

1)    sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2)    fonda ieguldījumu un klientu finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

3)    finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana.

(12) Sabiedrībai ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tā var izmantot balsstiesības, kas izriet no fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem. Minētajā kārtībā nosaka darbības, kas nepieciešamas, lai:

1)    uzraudzītu un nodrošinātu to, ka balsstiesības tiek izmantotas saskaņā ar attiecīgā fonda ieguldījumu mērķiem un politiku;

2)    novērstu vai pārvaldītu visus no balsstiesību izmantošanas izrietošos interešu konfliktus.

(13) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē īsu šā panta divpadsmitajā daļā minētās kārtības izklāstu, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas informē fonda ieguldītājus par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šo kārtību.

(14) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrība veic attiecīgus pasākumus, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem.

(16) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts."

14. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi ar sabiedrību saistīta persona, vai darījums, kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1)    darījums nav izpildīts ar sabiedrību saistītas personas darba pienākumu vai profesionālās darbības ietvaros;

2)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītai personai;

3)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītas personas laulātajam, bērnam, pabērnam (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) vai citam radiniekam, kuram vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas bijusi kopīga saimniecība ar minēto personu;

4)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder citai personai, kura ir tieši vai netieši mantiski ieinteresēta darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.

(2) Ar sabiedrību saistītām personām ir aizliegts:

1)    veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz tādu iekšējo informāciju atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kas personai ir pieejama, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību sabiedrībā, kā arī veikt personīgo darījumu, izmantojot vai izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā sabiedrībai noteiktajām prasībām;

2)    ieteikt trešajai personai veikt ar finanšu instrumentiem tādu darījumu, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.² panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību;

3)    atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.² panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, ja informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību. Piemērojot šajā daļā norādīto atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.² panta trešās daļas 1. un 2.punktu, atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 101.panta 3.¹ daļā norādītajām personām saprot kā atsauci uz šajā likumā noteiktajām ar sabiedrību saistītām personām.

(3) Ar sabiedrību saistītas personas informē sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(4) Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu noteiktajiem ierobežojumiem.

(5) Sabiedrībai ir tiesības noteikt, ka ar sabiedrību saistītai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama sabiedrības izsniegta atļauja.

(6) Sabiedrība uzrauga, kā ar sabiedrību saistītas personas ievēro šā panta prasības.

(7) Sabiedrība izveido un uztur reģistru, kurā glabā informāciju par darījumiem, ko veikušas ar sabiedrību saistītas personas, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja sabiedrība kādu pārvaldes pakalpojumu deleģē citai personai, ārpakalpojumu līgumā paredz ar sabiedrību saistītu personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā sabiedrība no deleģētā pakalpojuma sniedzēja var saņemt informāciju par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(8) Ja sabiedrība ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama atļauja, tā glabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju.

(9) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja:

1)    personīgais darījums ir veikts ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālas pārvaldīšanas ietvaros un sakarā ar šo darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un ar sabiedrību saistītu personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts;

2)    personīgais darījums ir veikts ar atvērtā fonda ieguldījumu apliecībām un ar sabiedrību saistīta persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē."

15. Papildināt 15.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu, vēlas deleģēt kādu šā fonda pārvaldes pakalpojumu, Komisija pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju."

16. Papildināt 16.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.¹ panta noteikumus."

17. 21.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Atvērtais ieguldījumu fonds ir fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai pārvedamos vērtspapīros un citos likvīdos finanšu instrumentos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja sabiedrība vēlas reģistrēt atvērto ieguldījumu fondu, kura nosaukumā tiek lietoti vārdi "naudas tirgus fonds", minētā fonda darbības noteikumus tā izstrādā un ievēro atbilstoši Komisijas normatīvo noteikumu prasībām.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šajā likumā ieguldījumu fondam noteiktās prasības un ierobežojumi fondam ar apakšfondiem ir attiecināmi uz katru apakšfondu atsevišķi."

18. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija citā dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu atvērtā ieguldījumu fonda dibināšanai izskata atbilstoši šā likuma 77.¹ pantā noteiktajai kārtībai."

19. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitli "20" ar skaitli "60";

papildināt ceturto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5)  sabiedrībai nav spēkā esošas licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai."

20. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja atvērto ieguldījumu fondu līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondos, ko pārvalda pati sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai šī sabiedrība deleģējusi pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru šai sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai kurā šai sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, nevienai no minētajām sabiedrībām nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu attiecīgajās ieguldījumu apliecībās vai to atpakaļpirkšanu."

21. 33.pantā:

izslēgt septītās daļas otro teikumu;

izslēgt divpadsmitās daļas otro teikumu.

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fonda sadalīšana nav atļauta.

(2) Ieguldījumu fondus vai apakšfondus var apvienot tādos veidos, kādi noteikti šā likuma 1.panta 32.punktā, veicot gan iekšzemes apvienošanu, gan pārrobežu apvienošanu.

(3) Slēgto ieguldījumu fondu nedrīkst apvienot ar atvērto ieguldījumu fondu.

(4) Fondu vai apakšfondu iekšzemes apvienošanu un pārrobežu apvienošanu, ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, atļauj Komisija.

(5) Šā likuma 1.panta 32.punkta "a" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1)    visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības;

3)    apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(6) Šā likuma 1.panta 32.punkta "b" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1)    visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod jaunizveidotajam iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par jaunizveidotā iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības;

3)    apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(7) Šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1)    pievienojamā fonda neto aktīvus nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem;

3)    pievienojamais fonds turpina pastāvēt līdz saistību pilnīgai izpildei.

(8) Iegūstošā fonda pārvaldes sabiedrība sagatavo procedūru, kas ietver kārtību, kādā fonda turētājbankai tiek paziņots par aktīvu un, ja nepieciešams, saistību nodošanas pabeigšanu.

(9) Iegūstošais fonds sešus mēnešus pēc apvienošanas atļaujas saņemšanas var pārsniegt šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(10) Fondu apvienošanas procesā iesaistīto fondu ieguldītājiem ir tiesības bez maksas, izņemot fondu ieturēto maksu ieguldījumu samazināšanas vai realizēšanas izmaksu segšanai, pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai, ja iespējams, apmainīt tās pret tāda cita fonda ieguldījumu apliecībām, kuram ir līdzīga ieguldījumu politika un kuru pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ko ar attiecīgo sabiedrību saista ciešas attiecības vai būtiska līdzdalība. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītāji ir informēti par ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta ceturto daļu vai 34.² panta devīto daļu, un izbeidzas piecas darbdienas pirms dienas, kad tiek aprēķināts šā likuma 34.¹ panta sešpadsmitajā daļā minētais apmaiņas koeficients.

(11) Komisijai fondu apvienošanas procesā ir tiesības ieguldītāju tiesisko interešu aizsardzības nolūkā pieprasīt vai atļaut, lai sabiedrība uz laiku pārtrauc apvienošanā iesaistīto fondu ieguldījumu apliecību pārdošanu, atpakaļpirkšanu vai atpakaļpieņemšanu. Ja Komisija pieņēmusi šajā daļā minēto lēmumu, sabiedrība netiek atbrīvota no šā panta desmitās daļas noteikumu ievērošanas, bet lēmuma darbības laikā ir tiesīga neievērot šā likuma 54.panta pirmās daļas prasības.

(12) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka apvienošanas procesa izmaksas tiek segtas no šo sabiedrību pašu līdzekļiem."

23. Papildināt likumu ar 34.¹ un 34.² pantu šādā redakcijā:

"34.¹ pants. Fondu iekšzemes apvienošana

(1) Lai saņemtu Komisijas atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība Komisijai iesniedz:

1)    ierosinātās apvienošanas vispārīgo noteikumu projektu, ko apstiprinājušas pievienojamo fondu un iegūstošo fondu pārvaldošās sabiedrības;

2)    pievienojamā fonda un iegūstošā fonda turētājbankas apliecinājumu, ka šā panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par attiecīgo fondu atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām;

3)    informāciju, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu;

4)    grozījumus turētājbankas līgumā, ja tādi nepieciešami.

(2) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka pievienojamā un iegūstošā fonda ieguldītājiem sagatavotā informācija, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā, patiesi atspoguļo apvienošanas procesu, lai ieguldītāji varētu izvērtēt apvienošanas ietekmi uz savu ieguldījumu un pieņemt lēmumu par šā likuma 34.panta desmitajā daļā ieguldītājiem paredzēto tiesību izmantošanu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā norādītajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

1)    ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums;

2)    ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem, tai skaitā būtiskās atšķirības attiecībā uz ieguldījumu politiku un stratēģiju, izmaksām, gaidāmo rezultātu, periodisku pārskatu sagatavošanu un iespējamiem darbības rezultātiem, kā arī gadījumā, ja mainās ieguldītājiem piemērojamie nodokļi vai nodevas, informāciju par turpmāko nodokļu vai nodevu piemērošanas kārtību;

3)    ieguldītājiem saistībā ar ierosināto apvienošanu piešķirtās tiesības, tai skaitā tiesības iegūt papildu informāciju, tiesības pēc pieprasījuma saņemt šā panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju un tiesības bez maksas pieprasīt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai — atbilstoši šā likuma 34.panta desmitajai daļai — apmaiņu, un datums, līdz kuram šīs tiesības var izmantot;

4)    būtiskākie apvienošanas procedūras aspekti un plānotās fondu apvienošanas spēkā stāšanās diena;

5)    iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija.

(4) Informāciju gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad Komisija ir atļāvusi ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu. Informāciju sniedz vismaz 30 kalendāra dienas pirms pēdējās dienas, kad fondu ieguldītāji bez maksas var izmantot šā likuma 34.panta desmitajā daļā noteiktās tiesības atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības vai attiecīgā gadījumā apmainīt tās pret citām ieguldījumu apliecībām.

(5) Ja Komisija konstatē, ka ieguldītājiem sagatavotā informācija neatbilst šā likuma, fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma prasībām, Komisija var rakstveidā pieprasīt, lai šī informācija tiek precizēta.

(6) Ja pievienojamā vai iegūstošā fonda apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība sagatavo arī attiecīgās fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko akceptējusi šīs valsts attiecīgā uzraudzības institūcija. Tulkojumos norādītās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pievienojamā fonda vārdā.

(7) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā iekļauj šādu informāciju:

1)    apvienošanas veids un iesaistītie fondi;

2)    ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums;

3)    ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem;

4)    kritēriji, kas pieņemti aktīvu un — ja nepieciešams — saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu, un ko nosaka atbilstoši šā panta sešpadsmitajā daļā minētajai kārtībai;

5)    ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metode;

6)    diena, kad paredzēta apvienošanas spēkā stāšanās;

7)    noteikumi, ko piemēro attiecīgi aktīvu nodošanai un ieguldījumu apliecību apmaiņai;

8)    ja apvienošana notiek saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" un "c" apakšpunktu, jaundibinātā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas projekts.

(8) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā var papildus iekļaut arī šā panta septītajā daļā neminētu informāciju.

(9) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības pilnvaro vienu no fonda turētājbankām vai revidentiem sagatavot atzinumu par:

1)    kritērijiem, kas pieņemti aktīvu un — ja nepieciešams — saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu;

2)    samaksas apmēru naudā par vienu ieguldījumu apliecību;

3)    apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metodi, kā arī faktisko apmaiņas koeficientu, kas noteikts dienā, kad aprēķina minēto koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu.

(10) Šā panta devītajā daļā norādīto atzinumu iesniedz Komisijai, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz gan pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem.

(11) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē tai iesniegtos šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus un informāciju. Minēto papildu informāciju Komisija pieprasa 10 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas.

(12) Komisija lēmumu par atļauju vai aizliegumu apvienot fondus pieņem 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta pirmajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā minētie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieņemot lēmumu par atļauju apvienot fondus saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" vai "c" apakšpunktu, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par jaundibinātā fonda reģistrēšanu.

(13) Komisija pieņem lēmumu atļaut fondu apvienošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)    iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma prasībām;

2)    fondu apvienošana neaizskar apvienojamo fondu ieguldītāju likumīgās intereses;

3)    iegūstošajam fondam ir atļauts izplatīt savas ieguldījumu apliecības pievienojamā fonda izcelsmes valstī, kā arī visās dalībvalstīs, kurās pievienojamais fonds saņēmis atbilstošu atļauju ieguldījumu apliecību izplatīšanai;

4)    informācija, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām.

(14) Komisijas lēmums atļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu un reģistrēt jaundibināmo fondu stājas spēkā trīsdesmitajā kalendāra dienā pēc lēmuma paziņošanas sabiedrībai. Pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas apvienošanu nevar pasludināt par spēkā neesošu.

(15) Pēc Komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrība fondu vai apakšfondu prospektos noteiktajā kārtībā nosūta šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu to ieguldītājiem, kā arī pirms fondu vai apakšfondu apvienošanas uzsākšanas veic to ieguldītāju ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos sabiedrībai atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības. 

(16) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienā tiek aprēķināts ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficients pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību apmaiņai pret iegūstošā fonda ieguldījumu apliecībām, kā arī, ja apvienošanas noteikumi paredz naudas samaksu, tiek norādīta diena, kad tiks noteikta neto aktīvu vērtība samaksai.

(17) Komisija nosaka pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedzamās informācijas detalizētu saturu, formātu un sniegšanas veidu.

34.² pants. Fondu pārrobežu apvienošana

(1) Lai veiktu fondu pārrobežu apvienošanu, izmanto fondu apvienošanas veidu, kas ir atļauts saskaņā ar pievienojamā fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem. Fondu pārrobežu apvienošanas procesā sabiedrība ievēro šā likuma 34. un 34.¹ pantā noteikto kārtību, ja tā nav pretrunā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, pirms šādas apvienošanas uzsākšanas pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Komisijai šā likuma 34.¹panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī iegūstošā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas jaunāko redakciju.

(3) Šā likuma 34.¹ panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz Komisijai gan latviešu valodā, gan iegūstošā fonda izcelsmes valsts valodā vai valodā, ko akceptējusi attiecīgā uzraudzības institūcija.

(4) Kad Komisijai ir iesniegti visi šā likuma 34.¹ panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, kas noformēti atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija nekavējoties nosūta šo dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.

(5) Ja iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija lūdz precizēt iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju, Komisija lēmumu par fondu apvienošanu pieņem tikai pēc tam, kad iesniegtie dokumenti ir precizēti atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas norādījumiem.

(6) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, Komisija 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas var pieprasīt, lai iegūstošo fondu pārvaldošā sabiedrība precizē tā ieguldītājiem paredzēto informāciju. Šajā gadījumā Komisija informē par to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un 20 darbdienu laikā pēc precizētās informācijas saņemšanas pārsūta to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.

(7) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā Komisija, pieņemot šā likuma 34.¹ panta divpadsmitajā daļā minēto lēmumu, ņem vērā arī iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas sniegto informāciju par iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētās informācijas atbilstību minētās valsts normatīvo aktu prasībām. Ja 20 darbdienu laikā no dienas, kad Komisija atbilstoši šā panta ceturtajai daļai nosūtījusi dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, Komisija nav saņēmusi norādi par to, ka iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā informācija ir precizējama, Komisija var pieņemt lēmumu par fondu apvienošanas atļaušanu vai aizliegšanu.

(8) Komisija par savu lēmumu atļaut vai aizliegt fondu apvienošanu informē iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(9) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā Komisija šā likuma 34.¹ panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad ierosināto apvienošanu atļāvusi pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija.

(10) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā šā likuma 34.¹ panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz arī apvienošanā iesaistīto fondu uzraudzības institūcijām. Šajā gadījumā atzinumu papildus sagatavo arī valodā, ko akceptējusi attiecīgās valsts uzraudzības institūcija.

(11) Lēmuma par apvienošanas atļaušanu spēkā stāšanās dienu nosaka atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasībām. Ja iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, šāds lēmums stājas spēkā trīsdesmitajā kalendāra dienā pēc pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lēmuma paziņošanas Komisijai."

24. 35.pantā:

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4)     Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu fonda likvidācijas uzsākšanu.";

aizstāt piektajā daļā skaitli un vārdu "16.panta" ar skaitli un vārdu "17.panta";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja sabiedrība vai turētājbanka neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad likvidāciju atbilstoši šā likuma prasībām bija nepieciešams uzsākt, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Komisija ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas sabiedrībai noteiktās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju."

25. Aizstāt 40.panta otrajā daļā vārdu "banka" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā).

26. Papildināt 42.panta pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7)     ieguldījumu fondu apvienošanas gadījumā apliecināt, ka šā likuma 34.¹ panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par fondu, kura turētājbankas funkcijas tā veic, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām;

8)      pēc Komisijas pieprasījuma sniegt informāciju, ko turētājbanka saņēmusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus."

27. Papildināt 47.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja fondu Latvijā vēlas pārvaldīt vai dibināt dalībvalstī licencēta sabiedrība, tad sabiedrība un turētājbanka papildus šajā pantā noteiktajam turētājbankas līgumam slēdz rakstveida vienošanos, kas regulē informācijas apmaiņu starp sabiedrību un turētājbanku un ir nepieciešama, lai turētājbanka varētu veikt šajā likumā noteiktās funkcijas.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka šā panta ceturtajā daļā minētās vienošanās saturu."

28. Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atvērtā ieguldījumu fonda, izņemot Komisijas regulas Nr.583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr.583/2010) 36.pantā minēto strukturēto fondu, ieguldījumu apliecību skaitu un emisijas laiku nedrīkst ierobežot."

29. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā:

"54.¹ pants.   Paziņojums par atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikuma izpildi

(1) Sabiedrība ar pastāvīgā informācijas nesēja starpniecību nosūta fonda ieguldītājam paziņojumu, kas apstiprina pieteikuma izpildi, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma izpildes vai, ja sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas. 

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrības paziņojums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko fonda ieguldītājam nekavējoties nosūta trešā persona.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1)      sabiedrības identifikācijas dati;

2)      fonda ieguldītāja identifikācijas dati (vārds, uzvārds vai nosaukums);

3)      pieteikuma saņemšanas datums, laiks un maksāšanas veids;

4)      izpildes datums;

5)      fonda identifikācijas dati;

6)      pieteikuma veids — pirkšana, atpakaļpirkšana vai atpakaļpieņemšana;

7)      ieguldījumu apliecību skaits;

8)      ieguldījumu apliecības vērtība pirkšanas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas brīdī;

9)      datums, kurā nosaka ieguldījumu apliecības vērtību;

10)      pieteikuma bruto vērtība, ieskaitot izlaišanas komisijas naudu, vai neto vērtība, atskaitot atpakaļpirkšanas komisijas naudu;

11)      ar darījumu saistītas komisijas naudas un citu iekasēto maksājumu kopējā summa un, ja fonda ieguldītājs to pieprasa, detalizēts iekasēto maksājumu uzskaitījums.

(4) Ja sabiedrība fonda ieguldītāja pieteikumus izpilda periodiski, tā ievēro šā panta pirmās daļas prasības vai arī vismaz reizi sešos mēnešos sniedz fonda ieguldītājam šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par veiktajiem darījumiem.

(5) Sabiedrībai ir pienākums pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma sniegt informāciju par fonda ieguldītāja pieteikuma izpildes statusu."

30. 56.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"56.pants.        Fonda prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un to grozījumi";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā saīsinātā veidā iekļauj attiecīgā fonda būtiskākos darbības rādītājus. Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, kā arī atbilst attiecīgā fonda prospektā minētajai informācijai.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas grozījumiem piemēro šajā pantā minētos fonda prospekta grozīšanas noteikumus, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.583/2010 prasības."

31. 57.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārda "prospektu" ar vārdiem "ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un";

papildināt trešo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹)   paziņojums, kas vērš ieguldītāju uzmanību uz šādām fonda darbības iezīmēm:

a)    lielāko daļu no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti,

b)    fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu,

c)    fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis;";

papildināt trešās daļas 8.punkta otro teikumu pēc vārda "fonda" ar vārdu "neto";

papildināt trešo daļu ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25)   fonda gada un pusgada pārskatu saņemšanas veids un kārtība.";

izslēgt ceturto daļu.

32. Papildināt likumu ar 57.¹ pantu šādā redakcijā:

"57.¹ pants. Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas saturs

(1) Ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju sagatavo iespējami vienkāršā un fonda ieguldītājiem saprotamā veidā, lai tie izprastu ieguldījuma būtiskos aspektus un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

(2) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā iekļaujama vismaz šāda fonda darbībai būtiska informācija:

1)      fonda identifikācijas dati;

2)      fonda ieguldīšanas mērķis un īss ieguldījumu politikas apraksts;

3)      fonda līdzšinējās darbības rādītāji vai darbības rādītāju scenāriji;

4)      ar fonda darbību saistītie maksājumi;

5)      fonda riska profila apraksts, kas ietver norādījumus un brīdinājumus attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem attiecīgajā fondā.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sagatavo, neizmantojot atsauces uz citiem dokumentiem.

(4) Fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā skaidri norāda tās vietas adresi, kur var saņemt papildu informāciju, kā arī pēc ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz fonda prospektu, gada un pusgada pārskata kopiju un norāda, kādās valodās tie sagatavoti.

(5) Fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju sagatavo konspektīvā veidā un vienkāršā valodā. Šo informāciju sagatavo vienotā formātā, lai atvieglotu tās salīdzināšanu ar citu fondu ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, un izklāsta tā, lai tā būtu viegli uztverama privātiem klientiem.

(6) Fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju bez pārveidojumiem vai papildinājumiem, izņemot tās tulkojumu, izmanto visās dalībvalstīs, kurās tiek izplatītas attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.

(7) Fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija kļūst saistoša sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības, izņemot gadījumu, kad šī informācija ir nepatiesa, neskaidra, maldinoša vai neatbilst attiecīgā fonda prospektā noteiktajam. Minēto informāciju skaidri norāda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā.

(8) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju regulāri atjauno, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.583/2010 prasības.

(9) Detalizētu ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formātu un saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr.583/2010.

(10) Komisija nosaka ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas kārtību."

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants.     Fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas pieejamība

(1) Sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība ievieto fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju savā mājaslapā internetā vai izmanto pastāvīgu informācijas nesēju, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.583/2010 prasības.

(3) Pēc ieguldītāju pieprasījuma viņiem bez maksas nodrošina fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas kopiju papīra formā.

(4) Ja fonda prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums, kā arī pēdējā ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas versija."

34. 59.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6)  fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas saņemšanas vieta, norādot, kādās valodās šie dokumenti ir pieejami;";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Reklāmā, kas piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības, norādītā informācija ir patiesa, skaidra, nav maldinoša un atbilst informācijai, kas iekļauta prospektā un ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā.

(3) Ja fonda ieguldījumu politika paredz lielāko daļu no fonda līdzekļiem ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti, vai ja fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu, vai ja fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis, fonda emisijas reklāmā iekļauj paziņojumu, kas pievērš potenciālo ieguldītāju uzmanību šajā daļā minētajām ieguldījumu politikas iezīmēm."

35. Izslēgt 60.pantu.

36. 62.pantā:

izteikt pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"1)  tie tiek tirgoti dalībvalsts regulētajā tirgū vai citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas 2006.gada 10.augusta regulas Nr.1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr.1287/2006) 2.panta 8.punktā;

2)    tie ir iekļauti ārvalsts fondu biržas oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citā ārvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 2.panta 8.punktā, un šāda biržas vai tirdzniecības vietas izvēle ir paredzēta fonda prospektā;

3)    tie nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos vai netiek tirgoti regulētos tirgos, bet šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu emisijas noteikumos paredzēts, ka tie tiks iekļauti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto fondu biržu oficiālajos sarakstos vai regulētajos tirgos un šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu iekļaušana notiks gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem.";

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1)  tos ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, cita valsts vai federālā valstī — viena no federācijas loceklēm, vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles;";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus "Latvijas vai citas".

37. Izteikt 64.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt dalībvalstī reģistrēta atvērtā ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma tāda kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecībās vai daļās, kura darbības regulējums ir analoģisks šā likuma prasībām.

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt ārvalsts atvērtā ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma apliecībās vai daļās, ja atvērtais ieguldījumu fonds vai tam pielīdzināms kopējo ieguldījumu uzņēmums atbilst šādām prasībām:

1)    tas ir reģistrēts ārvalstī, kuras tiesiskais regulējums paredz šādu uzņēmumu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, un attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcija sadarbojas ar Komisiju;

2)    tā darbību regulējošās prasības, tai skaitā ieguldītāju aizsardzība, ieguldījumu un darījumu ierobežojumi, ir analoģiskas šā likuma noteikumiem par atvērto ieguldījumu fondu darbību;

3)    tas sagatavo un publisko pusgada un gada pārskatus, lai būtu iespējams novērtēt tā aktīvus, saistības, ienākumus un darbību pārskata periodā."

38. 65.pantā:

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sabiedrība izstrādā un ievēro atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūru, kas nodrošina regulētā tirgū netirgota atvasinātā finanšu instrumenta precīzu un neatkarīgu novērtēšanu, ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu raksturu un sarežģītību. Prasības regulētā tirgū netirgotu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanai nosaka Komisija.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja fonda prospektā paredzēts veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pirms šādu darījumu uzsākšanas sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā aprakstīta ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto risku pārvaldīšanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūra, kā arī ietverta informācija, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par atvasināto finanšu instrumentu veidiem, no tiem izrietošajiem riskiem, kvantitatīvajiem ierobežojumiem un metodēm, kuras tiks lietotas ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto darījumu riska mērīšanai un ierobežošanai.

(6) Sabiedrība atjauno Komisijai iesniegtajā ziņojumā ietverto informāciju atbilstoši šā panta piektās daļas prasībām, ņemot vērā pārskata periodā veikto darījumu sarežģītību un apmēru, un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar fonda gada pārskatu."

39. 66.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos drīkst paaugstināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts, ārvalsts, dalībvalsts pašvaldība vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles.";

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus "fonda prospektā ir minētas personas" ar vārdiem "lai pievērstu fonda ieguldītāju uzmanību, fonda prospektā un reklāmas materiālos norāda personas";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "Latvijā vai citā";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Kopējais risks, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tai skaitā pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nedrīkst pārsniegt fonda neto aktīvu vērtību. Aprēķinot kopējo risku, ņem vērā atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva vērtību, darījuma otras puses risku, nākotnē paredzamās pārmaiņas tirgū un periodu, kas nepieciešams, lai slēgtu attiecīgo pozīciju. Komisijai ir tiesības noteikt stingrākus ierobežojumus kopējā riska apmēram, ja nav nodrošināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto darījumu riska pārvaldīšanai.";

papildināt pantu ar 7.¹ un 7.² daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Kopējā riska apmērs ietver arī risku, ko veido šā likuma 33.panta sešpadsmitajā daļā minēto darījumu, tai skaitā aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumu, vai pārvedamu vērtspapīru aizdošanas rezultātā iegūto līdzekļu tālāka ieguldīšana.

(7²) Fonda kopējo risku sabiedrība aprēķina vismaz reizi dienā.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Komisija nosaka kopējā riska un šā panta astotajā daļā noteiktā riska darījumu apmēra aprēķināšanas kārtību.";

papildināt desmito daļu pēc vārdiem "atvērtā fonda vai" ar vārdiem "tam pielīdzināma".

40. Izteikt 69.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ir pieļaujama šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, kā arī 67.pantā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana sešu mēnešu laikā pēc atvērtā fonda reģistrācijas vai 12 mēnešu laikā pēc slēgtā fonda reģistrācijas Komisijā."

41. Papildināt likumu ar VI¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VI¹ nodaļa. Galvenās un pakārtotās struktūras darījumi

71.¹ pants. Darbības joma

(1) Pakārtotais fonds līdz 15 procentiem no saviem aktīviem drīkst ieguldīt:

1)    aktīvos atbilstoši šā likuma 61.panta ceturtajai daļai;

2)    darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja tie tiek veikti, lai ierobežotu risku, atbilstoši šā likuma 65.panta pirmās daļas un 33.panta sešpadsmitās daļas prasībām, kā arī ievērojot 66.panta septītajā daļā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Lai nodrošinātu šā likuma 66.panta septītās daļas prasību ievērošanu, pakārtotais fonds savam aprēķinātajam kopējam riskam, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pieskaita galvenā fonda kopējo risku. Galvenā fonda kopējo risku nosaka proporcionāli pakārtotā fonda ieguldījumam galvenajā fondā, aprēķinam izmantojot galvenā fonda faktisko kopējo risku vai galvenā fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā noteikto maksimāli iespējamo kopējo risku. Pakārtotais fonds turpmāk izmanto izraudzīto kopējā riska aprēķināšanas veidu.

(3) Galvenais fonds atbilst šādām prasībām:

1)    vismaz viens no fonda ieguldītājiem ir pakārtotais fonds;

2)    fonds pats nav pakārtotais fonds;

3)    fonds nav pakārtotā fonda ieguldītājs.

(4) Attiecībā uz galveno fondu piemēro šādus izņēmumus:

1)    ja vismaz divi pakārtoti fondi ir galvenā fonda ieguldītāji, galvenais fonds var nepiesaistīt papildu līdzekļus no citiem ieguldītājiem;

2)    ja galvenais fonds neizplata fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, bet tam šajā dalībvalstī ir viens vai vairāki pakārtotie fondi, galvenais fonds var neievērot šā likuma 77.² un 77.³ panta prasības.

(5) Pakārtotā fonda pienākums ir uzraudzīt galvenā fonda darbības atbilstību fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajai kārtībai. Izpildot šo pienākumu, pakārtotajam fondam ir tiesības paļauties uz informāciju un dokumentiem, kas saņemti no galvenā fonda vai — ja nepieciešams — no to pārvaldošās sabiedrības, turētājbankas un fonda revidenta, ja vien nav pamatota iemesla apšaubīt to pareizību. Fonda revidents šīs nodaļas izpratnē ir fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā, vai tam pielīdzināmā dokumentā norādītais revidents.

(6) Ja pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība vai jebkura cita persona, kas rīkojas šā fonda vai šo fondu pārvaldošās sabiedrības vārdā, sakarā ar ieguldījumu galvenā fonda ieguldījumu apliecībās saņem komisijas naudu vai citu maksājumu, šo naudu vai maksājumu ieskaita pakārtotā fonda aktīvos.

(7) Galvenais fonds nekavējoties informē Komisiju par katru pakārtoto fondu, kurš veic ieguldījumus tā ieguldījumu apliecībās. Ja pakārtotais fonds ir nodibināts citā dalībvalstī, Komisija par šādu ieguldījumu nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(8) Galvenais fonds neiekasē no pakārtotā fonda komisijas naudu sakarā ar ieguldījumu apliecību izlaišanu vai atpakaļpirkšanu.

(9) Galvenais fonds nodrošina, ka visa informācija, ko tas sniedz saskaņā ar šo likumu vai Komisijas normatīvajiem noteikumiem, fonda pārvaldes nolikumu vai prospektu, laikus ir pieejama pakārtotā fonda sabiedrībai, uzraudzības institūcijai, turētājbankai un fonda revidentam.

(10) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir reģistrēti Latvijā, Komisija nekavējoties informē pakārtoto fondu par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šīs nodaļas prasību pārkāpumiem galvenā fonda darbībā un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbībā.

(11) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir nodibināti dažādās dalībvalstīs, Komisija nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šā likuma vai citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem saistībā ar Latvijā reģistrēta galvenā fonda darbību un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbību. Komisija nekavējoties informē pakārtoto fondu, kas reģistrēts Latvijā, par informāciju, ko tā saņēmusi no galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

71.² pants.    Atļaujas saņemšana galvenās un pakārtotās struktūras darījumu veikšanai

(1) Galvenās un pakārtotās struktūras darījumu drīkst veikt tikai pēc tam, kad saņemta pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauja un ir stājusies spēkā šā likuma 71.³ panta pirmajā daļā un 71.⁴ panta pirmajā un septītajā daļā minētā vienošanās vai noteikumi.

(2) Ja pakārtotā fonda izcelsmes valsts ir Latvija, pirms galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanas pakārtotais fonds saņem Komisijas atļauju šāda darījuma veikšanai. Komisija izsniedz atļauju, ja pakārtotais fonds, tā turētājbanka un fonda revidents, kā arī galvenais fonds atbilst visām šīs nodaļas prasībām. Atļaujas saņemšanai pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1)    pakārtotā fonda un galvenā fonda pārvaldes nolikumu;

2)    pakārtotā fonda un galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju;

3)    šā likuma 71.³ panta pirmajā daļā minēto vienošanos vai noteikumus par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem;

4)    pārveidojot esošu fondu par pakārtotu fondu, — pakārtotā fonda ieguldītājiem sniedzamo informāciju, kas minēta šā likuma 71.⁶ panta pirmajā daļā;

5)    ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādas turētājbankas, — šā likuma 71.⁴ panta pirmajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šīm turētājbankām;

6)    ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādi fonda revidenti, — šā likuma 71.⁴ panta septītajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šiem revidentiem.

(3) Ja galvenā fonda izcelsmes valsts nav Latvija, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība papildus šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Komisijai arī galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājumu, ka galvenais fonds ir atvērtais ieguldījumu fonds vai tāda fonda apakšfonds, kas atbilst šā likuma 71.¹ panta trešās daļas 2. un 3.punkta prasībām. Minēto apliecinājumu sabiedrība iesniedz latviešu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Komisija.

(4) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija 15 darbdienu laikā rakstveidā informē pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību par atļauju vai aizliegumu veikt pakārtotā fonda ieguldījumu galvenajā fondā.

71.³ pants.    Galvenās un pakārtotās struktūras darījumu veikšanas noteikumi

(1) Pirms galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanas iesaistītie fondi noslēdz vienošanos par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem. Šī vienošanās pēc pieprasījuma un bez maksas ir izsniedzama fonda ieguldītājiem. Ja iesaistītos fondus pārvalda viena un tā pati sabiedrība, tā neslēdz vienošanos, bet izstrādā iekšējos noteikumus, nodrošinot atbilstību šā panta prasībām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās un iekšējo noteikumu saturu nosaka Komisija.

(3) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir reģistrēti Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos slēdz atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām un nosaka Latvijas tiesu kā strīdu izskatīšanas institūciju.

(4) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir dibināti (reģistrēti) dažādās dalībvalstīs, šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās nosacījumos par piemērojamās jurisdikcijas izvēli paredz, ka uz šo vienošanos attiecas pakārtotā fonda vai galvenā fonda izcelsmes valsts normatīvie akti un ka abas puses piekrīt tās pašas valsts tiesas jurisdikcijai, kuras tiesību normas piemēro attiecībā uz šo vienošanos.

(5) Galvenais fonds un pakārtotais fonds nodrošina, ka to neto aktīvu vērtības aprēķināšanas un publicēšanas laiks tiek saskaņots, lai izvairītos no atšķirībām, ko var izraisīt dažādu valstu laika zonu starpība.

(6) Ja galveno fondu pārvaldošā sabiedrība pieņem lēmumu uz laiku pārtraukt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, visi tā pakārtotie fondi, neņemot vērā šā likuma 54.panta trešās daļas noteikumus, ir tiesīgi pārtraukt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu uz tādu pašu laiku kā galvenais fonds.

(7) Ja galvenais fonds tiek likvidēts, likvidē arī pakārtoto fondu, izņemot gadījumus, kad Komisija pieņem lēmumu atļaut pakārtotajam fondam, kuru tā reģistrējusi:

1)    vismaz 85 procentus no pakārtotā fonda aktīviem ieguldīt cita galvenā fonda ieguldījumu apliecībās;

2)    pārveidoties par fondu, kas nav pakārtots fonds.

(8) Galveno fondu likvidē ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad galvenais fonds ir informējis visus savus ieguldītājus un savu pakārtoto fondu izcelsmes valstu uzraudzības institūcijas par lēmumu fondu likvidēt.

(9) Lai saņemtu šā panta septītajā daļā minēto atļauju, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad galvenais fonds tai paziņojis par plānoto likvidācijas uzsākšanu, iesniedz Komisijai iesniegumu un dokumentus, kuru saturu nosaka Komisija. Likvidācijas gadījumā pakārtotais fonds, ievērojot šajā daļā noteiktos termiņus, iesniedz Komisijai iesniegumu un šā likuma 35.¹ pantā minēto dokumentu.

(10) Ja galvenais fonds informē pakārtoto fondu par plānoto likvidācijas uzsākšanu vairāk nekā piecus mēnešus pirms dienas, kad likvidācija tiek uzsākta, šā panta devītajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms likvidācijas uzsākšanas dienas. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc iespējas īsākā laikā paziņo fonda ieguldītājiem par plānoto fonda likvidāciju.

(11) Ja galveno fondu apvieno ar citu fondu vai atbilstoši fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem sadala divos vai vairākos fondos, pakārtoto fondu likvidē, izņemot gadījumus, kad Komisija pieņem lēmumu pakārtotajam fondam, kuru tā reģistrējusi, atļaut:

1)    arī turpmāk darboties kā tā paša galvenā fonda pakārtotajam fondam vai cita galvenā fonda pakārtotajam fondam, kas radies galvenā fonda apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā;

2)    vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā galvenajā fondā, kas nav radies apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā;

3)    pārveidoties par fondu, kas nav pakārtots fonds.

(12) Lai saņemtu šā panta vienpadsmitajā daļā minēto atļauju vai uzsāktu pakārtotā fonda likvidāciju, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc dienas, kad tā saņēmusi informāciju no galvenā fonda par plānoto apvienošanu vai sadalīšanu, iesniedz Komisijai iesniegumu un dokumentus, kuru saturu nosaka Komisija.

(13) Galvenā fonda apvienošana stājas spēkā ne agrāk kā 60 dienas pēc tam, kad galvenais fonds ir nodrošinājis visus savus ieguldītājus un savu pakārtoto fondu izcelsmes valstu uzraudzības institūcijas ar informāciju, kas minēta šā likuma 34.¹ pantā vai ir tai līdzvērtīga.

(14) Ja pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija nav piešķīrusi atļauju pakārtotajam fondam arī turpmāk darboties kā galvenā fonda pakārtotajam fondam vai cita fonda pakārtotajam fondam, kas radies galvenā fonda apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā, galvenais fonds nodrošina, ka pakārtotais fonds var atpirkt visas savas ieguldījumu apliecības no galvenā fonda, pirms stājas spēkā galvenā fonda apvienošana vai sadalīšana.

(15) Ja galvenais fonds ir informējis pakārtoto fondu, iesniedzot tam šā likuma 34.¹ pantā minēto informāciju vai tai līdzvērtīgu informāciju, vairāk nekā četrus mēnešus pirms apvienošanas vai sadalīšanas spēkā stāšanās dienas, Komisijai šā panta divpadsmitajā daļā minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgās dienas. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc iespējas drīzāk paziņo fonda ieguldītājiem un galvenajam fondam par plānoto fonda likvidāciju.

(16) Pēc visu šā panta devītajā un divpadsmitajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija 15 darbdienu laikā rakstveidā informē pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību par atļauju vai aizliegumu veikt šā panta septītajā vai vienpadsmitajā daļā minētās darbības. Pēc Komisijas lēmuma saņemšanas pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība informē par to galveno fondu.

71.⁴ pants. Vienošanās par informācijas apmaiņu

(1) Ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādas turētājbankas, tās noslēdz vienošanos par informācijas apmaiņu. Minētās vienošanās saturu nosaka Komisija.

(2) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir noslēguši vienošanos saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu, šā panta pirmajā daļā norādītās vienošanās nosacījumos paredz, ka attiecībā uz turētājbanku vienošanos piemēro tās pašas dalībvalsts tiesību normas, kuras piemēroja fondu vienošanās nosacījumos, un abas turētājbankas piekrīt attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai.

(3) Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda vienošanos aizstāj ar iekšējiem noteikumiem, šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka normatīvie akti, kas attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abām turētājbankām, ir vai nu tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts pakārtotais fonds, vai, ja dalībvalstis ir dažādas, tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts galvenais fonds, un abas turētājbankas piekrīt tās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai, kuras normatīvie akti attiecas uz turētājbanku vienošanos par informācijas apmaiņu.

(4) Ja galvenā fonda un pakārtotā fonda turētājbanka pilda šīs nodaļas prasības, attiecīgās informācijas apmaiņa nav uzskatāma par to noteikumu pārkāpumu attiecībā uz informācijas izpaušanu vai datu aizsardzību, kuri tai ir saistoši saskaņā ar līgumu vai normatīvajiem aktiem, un turētājbanka vai jebkura cita persona, kas rīkojas tās vārdā, nav saucama pie atbildības.

(5) Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ir atbildīga par to, lai pakārtotā fonda turētājbankai tiktu sniegta visa tās pienākumu izpildei nepieciešamā informācija par galveno fondu.

(6) Galvenā fonda turētājbankai ir pienākums nekavējoties informēt galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību un turētājbanku par visiem galvenā fonda darbības pārkāpumiem, ko tā konstatē, pildot savas funkcijas, un kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu, tai skaitā par:

1)    kļūdām, kas pieļautas galvenā fonda neto aktīvu vērtības aprēķinos;

2)    kļūdām, kas pieļautas pakārtotā fonda darījumos sakarā ar ieguldījumu apliecību pirkšanu no galvenā fonda, parakstīšanos uz ieguldījumu apliecībām vai to atpakaļpieņemšanas vai atpakaļpirkšanas pieprasījumiem;

3)    kļūdām, kas saistītas ar galvenā fonda veiktajiem maksājumiem fonda ieguldītājiem vai ieņēmumu kapitalizāciju vai ar to saistītā jebkāda ieturamā nodokļa aprēķinā;

4)    galvenā fonda pārvaldes nolikumā, prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā aprakstīto ieguldījumu mērķu neievērošanu, ieguldījumu politikas vai stratēģijas pārkāpumiem;

5)    valsts normatīvajos aktos vai fonda pārvaldes nolikumā, prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā norādīto ieguldījumu un aizņēmuma limita pārkāpumiem.

(7) Ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādi revidenti, tie noslēdz vienošanos par informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi.

(8) Šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka pakārtotā fonda revidents revīzijas ziņojumā ņem vērā galvenā fonda revīzijas ziņojumu. Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda pārskata gads atšķiras, galvenā fonda revidents sagatavo revīzijas ziņojumu pakārtotā fonda pārskata gada pēdējā dienā. Pakārtotā fonda revidentam ir pienākums ziņot par visiem pārkāpumiem, kas norādīti galvenā fonda revīzijas ziņojumā, un par to ietekmi uz pakārtoto fondu.

(9) Šajā nodaļā minētās informācijas atklāšana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu likumu, normatīvo norādījumu, noteikumu vai līgumu pārkāpumu un nerada fonda revidentam civiltiesisko atbildību.

(10) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir noslēguši vienošanos saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu, šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka attiecībā uz fondu revidentu vienošanos piemēro tās pašas dalībvalsts normatīvos aktus, kurus piemēroja fondu vienošanās nosacījumos, un abu fondu revidenti piekrīt attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai.

(11) Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda vienošanos aizstāj ar iekšējiem noteikumiem, šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka normatīvie akti, kas attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abu fondu revidentiem, ir vai nu tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts (reģistrēts) pakārtotais fonds, vai tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts (reģistrēts) galvenais fonds, un abu fondu revidenti piekrīt tās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai, kuras normatīvie akti attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abu fondu revidentiem.

71.⁵ pants. Pakārtotā fonda sniedzamā informācija

(1) Pakārtotā fonda prospektā papildus informācijai, kas paredzēta šā likuma 57.pantā, iekļauj šādu informāciju:

1)    apliecinājums, ka fonds ir pakārtots konkrētam galvenajam fondam un 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās;

2)    ieguldījumu mērķis un politika, tai skaitā riska profils un ziņas par to, vai pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības rezultāti ir identiski, vai par to, cik lielā mērā un kādu iemeslu dēļ tie atšķiras, tai skaitā šā likuma 71.¹ panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu nosacījumu apraksts;

3)    īss galvenā fonda apraksts, kas ietver arī ziņas par tā organizāciju, ieguldījumu mērķiem un politiku, riska profilu un to, kā var iegūt aktualizētu galvenā fonda prospektu;

4)    saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu noslēgtās vienošanās par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem īss apraksts;

5)    ziņas par to, kā fonda ieguldītāji var iegūt pilnīgu informāciju par galveno fondu un par vienošanos, ko pakārtotais fonds un galvenais fonds noslēguši saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu;

6)    atlīdzība un maksājumi, ko pakārtotais fonds maksā sakarā ar saviem ieguldījumiem galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, kā arī pakārtotā fonda un galvenā fonda kopējie maksājumi;

7)    pakārtotajam fondam piemērojamo nodokļu un nodevu maksājumi, ja tas iegulda savus aktīvus galvenajā fondā.

(2) Papildus šā likuma 75.pantā minētajai informācijai pakārtotā fonda finanšu pārskatos iekļauj informāciju par pakārtotā fonda un galvenā fonda ieturēto un samaksāto komisijas naudu un citiem maksājumiem. Pakārtotā fonda gada un pusgada pārskatā attiecīgi norāda, kur ir pieejama galvenā fonda gada un pusgada pārskata kopija.

(3) Papildus šā likuma 23.panta pirmās daļas, 56.panta piektās daļas un 75.panta ceturtās un piektās daļas prasībām pakārtotais fonds, kas reģistrēts Latvijā, nosūta Komisijai galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, un šo dokumentu grozījumus, kā arī gada un pusgada pārskatu.

(4) Pakārtotais fonds visos publiskajos paziņojumos norāda, ka tas 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās.

(5) Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc fonda ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem papīra formā galvenā fonda prospektu, kā arī gada un pusgada pārskatu kopijas.

71.⁶ pants.    Fonda pārveidošana par pakārtotu fondu un galvenā fonda maiņa

(1) Pirms fonda pārveidošanas par pakārtotu fondu šo fondu pārvaldošā sabiedrība sniedz fonda ieguldītājiem šādu informāciju:

1)    apliecinājumu, ka Komisija ir atļāvusi veikt pakārtotā fonda ieguldījumus attiecīgā galvenā fonda ieguldījumu apliecībās;

2)    pakārtotā fonda un galvenā fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju. Pakārtotā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija tiek precizēta atbilstoši šā fonda plānotajai darbībai;

3)    datumu, kad pakārtotais fonds sāks veikt ieguldījumus galvenajā fondā, vai, ja attiecīgie ieguldījumi jau ir veikti, — datumu, kad ieguldījums pārsniegs šā likuma 66.panta desmitajā daļā noteikto ierobežojumu;

4)    apliecinājumu, ka fonda ieguldītājiem 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu bez maksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar fonda aktīvu realizāciju. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pakārtotais fonds ir nodrošinājis fonda ieguldītājus ar šajā punktā minēto informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā 30 kalendāra dienas pirms dienas, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā. Komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanas kārtību.

(3) Ja atbilstoši šā likuma 77.² pantā minētajai kārtībai pakārtotā fonda ieguldījumu apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina pakārtotā fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi pakārtotā fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība atbild par tulkojuma sagatavošanu, kā arī apliecina šajā tulkojumā norādītās informācijas atbilstību tai informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos. 

(4) Pakārtotais fonds nav tiesīgs veikt ieguldījumus galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, pārsniedzot šā likuma 66.panta desmitajā daļā minētos ieguldījumu ierobežojumus, pirms nav beidzies šā panta otrajā daļā noteiktais termiņš."

42. 73.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pilnvarota persona" ar vārdiem "nodrošinot, ka visi fonda aktīvi un saistības ir identificējami jebkurā laikā";

papildināt septīto daļu pēc vārdiem "pusgada pārskatu" ar vārdiem "kopiju papīra formā";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Sniedzot fondu pārrobežu pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī, sabiedrība izstrādā grāmatvedības politiku un uzskaites procedūras atbilstoši šīs dalībvalsts noteiktajām prasībām, lai, balstoties uz grāmatvedības datiem, precīzi noteiktu fonda neto aktīvu vērtību un attiecīgi aprēķinātu ieguldījumu apliecību cenu vai fonda daļu vērtību, par kādu tiek nodrošināta apliecību pārdošana un atpakaļpirkšana."

43. Aizstāt 75.² panta otrajā daļā vārdus "persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk — zvērināts revidents)" ar vārdiem "zvērināts revidents".

44. 76.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā sabiedrība norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus, un veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus — atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas. Vienlaikus ar iesniegumu sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības izstrādāto darbības programmu, kurā norādīta šāda informācija:

1)    pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt dalībvalstī;

2)    sabiedrības riska pārvaldības procedūras apraksts;

3)    sabiedrības izstrādātās ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras un veicamo pasākumu apraksts;

4)    sabiedrības izstrādātās procedūras apraksts, kas nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Iesniegumam pievienotajā filiāles darbības programmā sabiedrība papildus norāda filiāles organizatorisko struktūru, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu darba organizāciju.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto informāciju un dokumentus, informāciju par Latvijā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem, kā arī gadījumā, ja sabiedrība vēlas dalībvalstī sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus, aprakstu par sabiedrībai piešķirtās licences darbības jomu. Ja tiek izdarīti grozījumi šajā daļā minētajā informācijā, Komisija par to informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju.";

aizstāt septītajā un astotajā daļā vārdus "attiecīgās dalībvalsts" ar vārdiem "sabiedrības uzņēmējvalsts";

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī ar filiāles starpniecību, ievēro sabiedrības uzņēmējvalstī spēkā esošos sabiedrības darbības noteikumus.

(10) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, ievēro šā likuma 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴, 14., 14.¹ un 54.¹ panta prasības, kā arī prasības efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(11) Sabiedrība, kas sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, dibinot šajā dalībvalstī filiāli vai bez filiāles starpniecības, ievēro šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, tai skaitā deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus.

(12) Sabiedrība, kas veic šā panta vienpadsmitajā daļā minētās darbības, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tā fonda gada un pusgada pārskatu kopijas, kuram šī sabiedrība sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus, kā arī šā fonda prospektu un visus tā turpmākos grozījumus."

45. 77.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja sabiedrība vēlas sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus, paziņojumam  pievieno arī aprakstu par sabiedrībai piešķirtās licences darbības jomu un licencē noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz fondu veidiem, ko sabiedrība ir tiesīga pārvaldīt.";

izteikt otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b)     darbības programmu, kurā norādīti tie pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt Latvijā, un iekļauts riska pārvaldības procedūras apraksts. Papildus darbības programmā iekļauj sabiedrības izstrādāto ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūras un veicamo pasākumu aprakstu, kā arī tās procedūras aprakstu, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma,";

izslēgt sesto daļu;

aizstāt septītās daļas trešajā teikumā vārdus "piemērotu informācijas nesēju vai vietu" ar vārdiem "pastāvīgu informācijas nesēju";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle Latvijā ievēro šā likuma 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴, 14., 14.¹ un 54.¹ panta prasības, kā arī prasības efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Veicot šajā daļā minēto prasību ievērošanas uzraudzību, Komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām."

46. Papildināt VIII nodaļu ar 77.¹, 77.², 77.³ un 77.⁴ pantu šādā redakcijā:

"77.¹ pants.   Latvijā reģistrēta atvērtā ieguldījumu fonda pārrobežu pārvalde

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ir tiesīga, ievērojot šajā pantā minēto kārtību, veikt Latvijā reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto fonda pārrobežu pārvaldi, dalībvalstī licencēta sabiedrība ievēro:

1)      sabiedrības izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, ieskaitot deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus;

2)      šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības attiecībā uz atvērtā ieguldījumu fonda darbību;

3)      tā fonda pārvaldes nolikuma un prospekta noteikumus, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētās prasības attiecas uz:

1)      fonda izveidi un reģistrāciju;

2)      ieguldījumu apliecību emisiju, pārdošanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

3)      ieguldījumu politiku un ierobežojumiem, arī aprēķinot kopējo risku un saistības;

4)      ierobežojumiem attiecībā uz aizņēmumiem, aizdevumiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta;

5)      aktīvu novērtēšanu un fonda grāmatvedību;

6)      ieguldījumu apliecību emisijas cenas vai atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanu un kļūdām neto aktīvu vērtības un ar to saistītās ieguldītājiem paredzētās kompensācijas aprēķinos;

7)      ieņēmumu sadali vai atkārtotu ieguldīšanu;

8)      fonda informācijas un ziņojumu sniegšanas prasībām, tai skaitā prasībām attiecībā uz prospektu, pārvaldes nolikumu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, kā arī periodiskajiem pārskatiem;

9)      ar ieguldījumu apliecību izplatīšanu saistītajiem pasākumiem;

10)      attiecībām ar fonda ieguldītājiem;

11)      fonda reorganizāciju;

12)      fonda likvidāciju;

13)      ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu;

14)      maksu par fonda reģistrēšanu un uzraudzību;

15)      ieguldījumu apliecību turētāju balsstiesību un citu tiesību, kas saistītas ar šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu, īstenošanu.

(4) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir atbildīga par tās darbības atbilstību šā panta prasībām un organizatorisko lēmumu pieņemšanu un īstenošanu.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas vēlas pārvaldīt Latvijā reģistrētu fondu, iesniedz Komisijai iesniegumu par fonda pārvaldi. Iesniegumam pievieno:

1)      rakstveida vienošanos ar turētājbanku, kura atbilst šā likuma 47.panta ceturtās un piektās daļas prasībām;

2)      informāciju par fonda pārvaldes tiesību deleģēšanas kārtību attiecībā uz fonda ieguldījumu pārvaldīšanu un fonda administratīvo vadību.

(6) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība jau pārvalda Latvijā reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu, atkārtota Komisijas rīcībā esošu dokumentu iesniegšana nav nepieciešama. Sabiedrība šajā daļā minēto informāciju norāda iesniegumā par fonda pārvaldi.

(7) Izvērtējot šā panta piektajā daļā minētos dokumentus un ievērojot informāciju, kas norādīta šā likuma 77.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētajā aprakstā, Komisija, ja nepieciešams, vēršas attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijā ar lūgumu sniegt atzinumu par to, vai fonda veids, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja, atbilst sabiedrībai piešķirtās atļaujas darbības jomai.

(8) Komisija var noraidīt dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu, ja:

1)      sabiedrība neatbilst tām šā panta prasībām, kuru izpildes uzraudzība ietilpst Komisijas kompetencē;

2)      sabiedrība nav saņēmusi savas izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauju pārvaldīt to fonda veidu, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja;

3)      sabiedrība nav iesniegusi šā panta piektajā daļā minētos dokumentus.

(9) Pirms iesnieguma noraidīšanas Komisija konsultējas ar attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(10) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, veicot šā panta pirmajā daļā minēto darbību, attiecībā uz Latvijā reģistrēto fondu nodrošina, ka:

1)    bez Komisijas atļaujas netiek mainīta fondu pārvaldošā sabiedrība vai turētājbanka;

2)    bez Komisijas atļaujas netiek izdarīti grozījumi fonda prospektā un pārvaldes nolikumā;

3)    Komisija tiek informēta par visiem grozījumiem šā panta piektajā daļā minētajos dokumentos.

77.² pants.    Latvijā reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana dalībvalstī

(1) Sabiedrība, kas vēlas sākt Latvijā reģistrēta atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu dalībvalstī, pirms minētās darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai paziņojumu, kas aizpildīts atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 1.jūlija regulas Nr.584/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz tipveida paziņojuma vēstules un apliecinājuma par PVKIU formu un saturu, elektroniskās saziņas izmantošanu starp kompetentajām iestādēm paziņošanas nolūkos un kārtību, kādā veicamas pārbaudes uz vietas un izmeklēšana, kā arī informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr.584/2010) 1.pielikumam. Paziņojumu aizpilda valodā, kuras izmantošanu ir akceptējusi Komisija, un to Komisijai iesniedz, izmantojot elektroniskos datu nesējus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību, kas noteikta dalībvalstī, kurā sabiedrība plāno izplatīt fonda apliecības, tai skaitā informāciju par fonda ieguldījumu apliecību klasēm, ja tādas ir paredzētas.

(3) Ja Latvijā reģistrētu fondu pārvaldošā sabiedrība vēlas attiecīgajā dalībvalstī tikai izplatīt tās pārvaldībā esošā atvērtā ieguldījumu fonda apliecības bez filiāles atvēršanas un nesniedzot attiecīgajā dalībvalstī nevienu citu šā likuma 5.pantā minēto pakalpojumu, sabiedrība paziņojumā iekļauj norādi, ka ar fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu nodarbojas sabiedrība, kas pārvalda šo fondu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajam paziņojumam sabiedrība pievieno šādus fonda dokumentus:

1)    fonda pārvaldes nolikums;

2)    fonda prospekts;

3)    fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija;

4)    pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Sabiedrība nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu tulkojumu atbilstoši tās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības.

(6) Komisija pārbauda, vai sabiedrība ir iesniegusi visus šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus un vai tie ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(7) Komisija 10 darbdienu laikā pēc visu šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto un atbilstoši noformēto dokumentu saņemšanas elektroniski tos nosūta tās dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības. Papildus Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr.584/2010 2.pielikumam sagatavoto apliecinājumu par fonda reģistrāciju.

(8) Pēc šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanas Komisija paziņo par to sabiedrībai. Sabiedrība ir tiesīga sākt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu attiecīgajā dalībvalstī ar dienu, kad Komisija paziņojusi sabiedrībai par šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanu.

(9) Fondu pārvaldošā sabiedrība paziņo fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai par jebkuriem grozījumiem šā panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos.

(10) Fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejami šā panta ceturtajā daļā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi atbilstoši šā panta piektās daļas prasībām.

(11) Fondu pārvaldošā sabiedrība paziņo fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai par:

1)    jebkuriem grozījumiem šā panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos;

2)    plānotajiem grozījumiem fonda apliecību izplatīšanas kārtībā vai šā panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā iekļautajā informācijā. Šo informāciju sabiedrība nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas.

(12) Ja sabiedrība vēlas mainīt fonda apliecību izplatīšanas kārtību un grozīt šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauto informāciju, tā pirms šo grozījumu izdarīšanas nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai rakstveida paziņojumu par plānotajiem grozījumiem.

77.³ pants.    Dalībvalstī reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā

(1) Dalībvalstī reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus (turpmāk — dalībvalsts fonda apliecības) Latvijā var izplatīt tikai šādas komercsabiedrības:

1)    kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

2)    ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā, vai dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura vēlas Latvijā izplatīt tās pārvaldībā esošu atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības;

3)    ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās komercsabiedrības nodrošina dalībvalsts fonda apliecību izplatīšanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu un ar to saistītos norēķinus Latvijā.

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura vēlas Latvijā bez filiāles atvēršanas izplatīt tās pārvaldībā esošu atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, nesniedzot nevienu citu šā likuma 5.pantā minētu pakalpojumu, ievēro tikai šajā pantā noteikto kārtību.

(4) Dalībvalsts fonda apliecības drīkst Latvijā sākt izplatīt ar dienu, kad Komisijai ir iesniegti šādi atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai noformēti dokumenti:

1)    fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājums par fonda reģistrāciju, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.584/2010 2.pielikumam;

2)    fondu pārvaldošās sabiedrības paziņojums, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.584/2010 1.pielikumam un ietver informāciju par attiecīgā fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību Latvijā;

3)    fonda pārvaldes nolikums vai tam pielīdzināms dokuments, prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un fonda pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minētie dokumenti iesniedzami Komisijai valodā, kuras izmantošanu akceptējusi Komisija.

(6) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti iesniedzami Komisijai, ievērojot šādas prasības:

1)    fonda ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai, kas noformēta svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu valodā;

2)    fonda prospektam, fonda pārvaldes nolikumam vai tam pielīdzināmam dokumentam, kā arī citiem Komisijai iesniedzamiem dokumentiem, kas noformēti svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu vai angļu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Komisija.

(7) Tulkojumos ietvertās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus fonda vārdā. Šā panta sestās daļas prasības piemēro arī attiecīgo dokumentu grozījumiem.

(8) Komisija reģistrē un glabā visus dalībvalstu uzraudzības institūciju iesniegtos paziņojumus.

(9) Fondu pārvaldošā sabiedrība, izplatot fonda ieguldījumu apliecības Latvijā, ievēro un izpilda šādas prasības:

1)    nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama informācija un dokumenti tādā pašā apjomā kā fonda izcelsmes valstī;

2)    nodrošina, ka ieguldītāji Latvijā tiek laikus informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā, grozījumiem fonda prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un fonda pārvaldes nolikumā, ievērojot fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā noteikto kārtību;

3)    nodrošina, ka pēc ieguldītāju pieprasījuma tiem bez maksas izsniedz fonda prospekta, ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas, fonda pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta, fonda gada un pusgada pārskata kopiju papīra formā;

4)    nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama sabiedrības izstrādātā ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas kārtība un tie var iesniegt sūdzības par sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem latviešu valodā;

5)    nodrošina, ka Komisija laikus tiek informēta par grozījumiem ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā, norādot, kur minētie dokumenti ir pieejami elektroniski;

6)    ievēro fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības par ieguldījumu apliecību emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas publicēšanas kārtību;

7)    nodrošina, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi ir pieejami elektroniski ieguldījumu apliecību izplatītāja, fondu pārvaldošās sabiedrības vai paša fonda mājaslapā internetā;

8)    nodrošina, ka ieguldītājiem tiek izskaidrots to fonda dokumentu saturs, kuri netiek tulkoti latviešu valodā.

(10) Ja sabiedrība vēlas mainīt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību vai grozīt informāciju, kas minēta šā panta ceturtās daļas 2.punktā norādītajā paziņojumā, sabiedrība pirms grozījumu izdarīšanas nosūta Komisijai rakstveida paziņojumu par attiecīgajiem grozījumiem.

(11) Ja sabiedrība vēlas pārtraukt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā vai fonds tiek likvidēts, sabiedrība par plānoto darbību informē Komisiju un pirms fonda darbības izbeigšanas vai fonda likvidācijas nodrošina, ka tiek izpildītas saistības pret Latvijas ieguldītājiem saskaņā ar fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu vai tam pielīdzināmo dokumentu.

(12) Komisija var apturēt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1)    Komisija saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka fondu pārvaldošajai sabiedrībai tiek anulēta licence vai tās darbība tiek apturēta;

2)    Komisija saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par fonda darbības ierobežošanu vai apturēšanu;

3)    fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma, vai tam pielīdzināma dokumenta noteikumus;

4)    fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj Latvijas normatīvo aktu prasības, tai skaitā ieguldītāju intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības.

(13) Komisija nodrošina, ka tās mājaslapā internetā tiek ievietota informācija par ieguldītāju intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasībām, kuras ir pienākums ievērot, izplatot dalībvalsts fonda ieguldījumu apliecības Latvijā.

77.⁴ pants.    Citu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā

Fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus, kas neatbilst šajā likumā noteiktajiem atvērta ieguldījumu fonda darbības nosacījumiem, drīkst publiski piedāvāt un laist publiskajā apgrozībā atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām."

47. 78.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "licencēto sabiedrību" ar vārdiem "un reģistrēto fondu";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Komisijas izdota administratīva akta pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums, kas paredz:

1)    ierobežot sabiedrības vai turētājbankas darbību;

2)    aizliegt sabiedrības amatpersonai veikt tās pienākumus;

3)    aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā;

4)    aizliegt izmantot balsstiesības;

5)    aizliegt deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus;

6)    aizliegt nodot fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai;

7)    anulēt sabiedrībai izsniegto licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

8)    uzsākt ieguldījumu fonda likvidāciju.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija savas kompetences ietvaros tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga:

1)    pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt attiecīgo personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2)    pieprasīt un saņemt no finanšu tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus;

3)    pieprasīt, lai tiek izbeigtas jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

4)    pieprasīt, lai tiek iesaldēti sabiedrības un fondu aktīvi, vai ierobežot tiesības rīkoties ar tiem;

5)    ierobežot sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus;

6)    ja tas nepieciešams ieguldītāju interešu aizsardzībai, pieprasīt ieguldījumu apliecību emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas apturēšanu;

7)    iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par tām darbībām finanšu un kapitāla tirgū, kuras ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

8)    anulēt sabiedrībai vai turētājbankai izsniegto licenci, kā arī pieņemt lēmumu par ieguldījumu fonda likvidācijas uzsākšanu;

9)    veikt nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība un turētājbanka turpina pildīt šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības."

48. Papildināt likumu ar 78.¹ pantu šādā redakcijā:

"78.¹ pants.     Finansējums Komisijas uzraudzības funkciju nodrošināšanai

(1) Sabiedrība maksā Komisijai par sabiedrības darbības uzraudzību šādā apmērā un kārtībā:

1)    līdz 0,033 procentiem no sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā;

2)    ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā vai trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu, — līdz vienam procentam no sabiedrības sniegto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 500 latiem gadā.

(2) Citā dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas reģistrējusi atvērto ieguldījumu fondu Latvijā, maksā Komisijai par Latvijā reģistrētā atvērtā ieguldījumu fonda darbības uzraudzību līdz 0,013 procentiem no šo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 1000 latiem gadā.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem maksājumiem sabiedrība un dalībvalstī licencēta sabiedrība maksā Komisijai:

1)    par ieguldījumu fonda reģistrāciju — 1000 latu;

2)    par ieguldījumu fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma grozījumu reģistrāciju — 300 latu.

(4) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle, kas reģistrēta Latvijā, maksā Komisijai par filiāles darbības uzraudzību šādā kārtībā:

1)    līdz vienam procentam no filiāles Latvijā sniegto ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 1500 latiem gadā;

2)    līdz vienam procentam no filiāles šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 500 latiem gadā.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(7) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu apliecinošus dokumentus sabiedrība un dalībvalstī licencēta sabiedrība iesniedz Komisijai vienlaikus ar ieguldījumu fonda reģistrācijai vai ieguldījumu fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma grozījumu reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem.

(8) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(9) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

(10) Attiecībā uz grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši šā likuma 28.panta astotajai daļai un 56.panta septītajai daļai, netiek piemērots šā panta trešās daļas 2.punktā noteiktais maksājums."

49. Papildināt 79.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja sabiedrība nepiekrīt Komisijas sagatavotajai izziņai par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu izziņā par veikto pārbaudi, vai noraidīt sūdzību."

50. Izteikt 82.pantu šādā redakcijā:

"82.pants.   Ierobežojumi tiesībām rīkoties ar sabiedrības un fonda aktīviem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda (apakšfondu) naudas plūsmu un kontu atlikumu un uz laiku ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda (apakšfondu) aktīviem.

(2) Komisijas lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto ierobežojumu noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas Komisijas lēmums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, lēmuma darbības laikā tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju."

51. 84.pantā:

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdus "regulāri neievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības" ar vārdiem "neievēro šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Komisija šajā daļā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Komisija par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi."

52. Papildināt 85.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Komisija uzrauga šā likuma 76.panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto prasību ievērošanu.

(4) Komisija uzrauga sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, lai sabiedrība, kas sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī, spētu nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tās pārvaldītā fonda uzbūvi un darbību."

53. Izteikt 86.pantu šādā redakcijā:

"86.pants.   Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Komisija uzrauga, vai citā dalībvalstī licencēta sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijā, atbilst šā likuma 77.panta devītās daļas prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt minētās filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai.

(2) Komisija uzrauga tādas citā dalībvalstī licencētas sabiedrības darbības atbilstību šā likuma 77.¹ panta otrās daļas 2. un 3.punkta prasībām, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir sākusi sniegt Latvijā reģistrēta fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus.

(3) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai sākusi sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, un par tiem informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencēta sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība tos novērš, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(5) Ja, neraugoties uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pasākumiem, dalībvalstī licencēta sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību, ieskaitot Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta ceturtajā daļā minētos pasākumus vai šos pasākumus nav iespējams veikt Latvijā.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu Latvijas normatīvo aktu pārkāpumus ieguldītāju likumīgo interešu aizsardzības jomā. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(7) Ja Komisija izmanto šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības un veic pasākumus, kas paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. Sabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt Komisijas pieņemtos lēmumus atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(8) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību vai ieguldījumu fondu, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju likumīgās intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(9) Komisijai pēc savas iniciatīvas vai pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai veikt iekšējo pārbaudi sabiedrības filiālē Latvijā vai pilnvarot citu personu veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(10) Komisijai ir tiesības ar pamatotu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt iekšējo pārbaudi Latvijas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotiem pārstāvjiem piedalīties pārbaudē, ja:

1)    šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai politiku;

2)    Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3)    par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau ir pieņemts tiesas spriedums.

(11) Ja Komisija veic pārbaudi citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē Latvijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, minētajai dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē, ievērojot Komisijas norādījumus.

(12) Ja citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā, pārbaudi veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija, Komisijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē.

(13) Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija, iepriekš par to informējot Komisiju, var pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību veikt šā likuma 88.panta trešajā daļā norādītās informācijas pārbaudi šajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Minētais neierobežo Komisijas tiesības atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā.

(14) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli, turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par sabiedrībai izsniegtās licences darbības ierobežošanu vai anulēšanu. Šādi pasākumi var ietvert lēmumus, ar kuriem attiecīgajai sabiedrībai aizliedz veikt Latvijā jebkādu turpmāko darbību.

(15) Ja Komisija uzskata, ka šā panta ceturtajā daļā minētie izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pasākumi, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, ir neatbilstoši izdarītajiem pārkāpumiem, Komisija par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(16) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.584/2010 prasības."

54. 87.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11)   par to, ka ir pārkāptas šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.583/2010 prasības par ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanu.";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Komisijai ir tiesības uzlikt personai soda naudu līdz 10 000 latu, ja persona ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā pirms šā likuma 7.¹ panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Komisijai vai tā izskatīšanas laikā.

(1²) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, Komisija sabiedrībai uzliek soda naudu no 5000 līdz 100 000 latu."

55. 88.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par šādām savām darbībām:

1)    par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus šajā dalībvalstī. Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Komisija šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai;

2)    par sankcijām un darbības ierobežojumiem, tai skaitā par fonda ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas apturēšanu, ko tā piemērojusi tādam Latvijā reģistrētam ieguldījumu fondam, kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas šīs dalībvalsts teritorijā. Ja Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu pārvalda citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, Komisija šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šīs sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai;

3)    par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi atbilstoši šā likuma 86.panta piektajai daļai tādai dalībvalstī licencētai sabiedrībai, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā.";

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pārvaldes pakalpojumu jomā, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka dalībvalstī reģistrēts ieguldījumu fonds, kurš nav pakļauts tās uzraudzībai un kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas Latvijā, darbojas, neievērojot Eiropas Savienībā noteiktās prasības, kas regulē atvērto ieguldījumu fondu darbību, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(7) Ja, neraugoties uz šā panta sestajā daļā noteiktajiem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem, dalībvalstī reģistrētais atvērtais ieguldījumu fonds turpina darboties, pārkāpjot Latvijas ieguldītāju likumīgās intereses, Komisijai pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas ir tiesības:

1)    veikt šajā likumā paredzētos pasākumus Latvijas ieguldītāju interešu aizsardzībai, tai skaitā apturēt ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā;

2)    informēt par pārkāpumu faktu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(8) Ja Komisija saņem no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas šā panta piektajā vai sestajā daļā minēto informāciju, Komisija atbilstoši savai kompetencei veic nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, un par šīm darbībām informē attiecīgo informāciju iesniegušo uzraudzības institūciju.

(9) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr.584/2010 prasības."

56. Papildināt 89.panta ceturto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5)  Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai."

57. 90.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"90.pants.     Komisijas sadarbība ar Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi";

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4)  darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 88.panta septītās daļas 1.punktam;

 5)   darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 77., 77.¹ pantam un 86.panta piektajai daļai un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pārvaldes vai citu pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Komisija nosūta šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Komisiju" ar vārdiem "un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija var informēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par gadījumiem, kad citas dalībvalsts uzraudzības institūcija nesniedz informāciju pēc pamatota Komisijas pieprasījuma vai nesniedz informāciju atbilstošā (saprātīgā) termiņā, vai pēc Komisijas pieprasījuma atsaka Komisijai šīs dalībvalsts teritorijā veikt iekšējo pārbaudi vai iekšējā pārbaudē piedalīties Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem, vai neatbild uz šādu pieprasījumu atbilstošā (saprātīgā) termiņā."

58. Papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

"30. Šā likuma prasības attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju atvērtajiem ieguldījumu fondiem, kas reģistrēti līdz 2011.gada 15.novembrim, piemēro no 2012.gada 1.jūlija.

31. Šā likuma 78.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

32. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 13., 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴, 13.⁵ un 14.pantā, iesniedz Komisijai rakstveida apliecinājumu, ka sabiedrības iekšējā kontroles sistēma atbilst šā likuma prasībām."

59. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"11)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

12)    Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/44/ES, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz dažiem noteikumiem par fondu apvienošanu, galvenajām — pakārtotajām struktūrām un paziņošanas procedūru;

13)    Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/78/ES, ar ko groza direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām."

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.oktobrī.

Valsts prezidents   A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 2.novembrī