Bankas valdes lēmums Nr.105/1

1994.gada 18.jūlijā

Par "Norādījumu par kredītiestāžu darbības ekonomisko normatīvu aprēķināšanu" apstiprināšanu

Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 1994.gada 14.jūlija lēmumu Nr.18/3 "Par kredītiestāžu darbības ekonomiskajiem normatīviem"

Latvijas Bankas valde nolemj:

Apstiprināt "Norādījumus par kredītiestāžu darbības ekonomisko normatīvu aprēķināšanu" (pielikumā).

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs I.Rimšēvics

Norādījumi par kredītiestāžu darbības ekonomisko normatīvu aprēķināšanu

1. Norādījumos lietotie termini

1.1. Mātes uzņēmums ir tāda kredītiestāde, kurai citās kredītiestādēs pieder vairāk nekā 50% akciju kapitāla vai arī balsu vairākums.

1.2. Meitas uzņēmums ir patstāvīga, juridiski neatkarīga kredītiestāde, kurā citai kredītiestādei - mātes uzņēmumam - pieder vairāk nekā 50% akciju kapitāla vai arī ir balsu vairākums.

1.3. Kredītiestāde, kura ir mātes uzņēmums, Latvijas Bankas noteiktos ekonomiskos normatīvus aprēķina pēc konsolidētā pārskata.

1.4. A zonas valstis ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis.

1.5. B zonas valstis ir valstis, kuras nav OECD dalībvalstis.

2. Pašu kapitāla un aktīva posteņu kopsummas attiecība

2.1. Kredītiestādes pašu kapitālu veido kredītiestādes īpašumā esošais līdzekļu kopums, kurš tai nodrošina noguldītāju uzticību un aizsargā noguldītājus pret zaudējumiem.

2.2. Pašu kapitāla apmērs raksturo maksimālo pieļaujamo zaudējumu summu, līdz kuras sasniegšanai kredītiestāde spēj pilnīgi izpildīt saistības pret noguldītājiem.

2.3. Pašu kapitāla un aktīva posteņu kopsummas attiecība (tālāk tekstā - kapitāla pietiekamība) nosaka ar risku saistīto aktīva un ārpusbilances posteņu daļu, kurai vienmēr jābūt nosegtai ar pašu kapitālu.

2.4. Kredītiestādes pašu kapitāla pietiekamība (KP) tiek novērtēta pēc šādas formulas:

                           &nbs Pašu kapitāls
KP = ------------------------------------------------------------------------------------- x 100
        aktīva un ārpusbilances posteņu, kuri novērtēti atbilstoši riska pakāpei, kopsumma

 

2.5. Kredītiestādes pašu kapitālu veido pamatelementi un papildelements.

2.5.1. Pašu kapitāla pamatelementi:

1) apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls);

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves kapitāls;

4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, ja ir:

a) zvērināto revidentu slēdziens par peļņas/zaudējumu aprēķina pareizību;

b) akcionāru rakstisks lēmums nesadalīto peļņu turēt bankā visu tekošo gadu.

2.5.2. No pašu kapitāla pamatelementu kopsummas atskaita:

1) pašu akcijas, kuras ir

a) uz laiku nonākušas kredītiestādes rīcībā (tās uzskaita bilances aktīvā);

b) pieņemtas kā ķīla izsniegtā kredīta vai galvojuma nodrošinājumam (tās uzskaita ārpus bilances);

2) nemateriālos ieguldījumus;

3) iepriekšējo gadu zaudējumus;

4) pārskata perioda zaudējumus;

5) ārzemju valūtas pārvērtēšanas rezervju negatīvo vērtību, kamēr tā nav iekļauta peļņas/zaudējumu aprēķinā.

2.5.3. Pašu kapitāla papildelements ir subordinētais kapitāls, ja tas

a) piesaistīts uz līgumā noteiktu laiku, ne īsāku par 7 gadiem, bez tiesībām tikt atprasītam pirms termiņa un ja līdz termiņa beigām palikuši ne mazāk kā 2 gadi;

b) piedalās kredītiestādes zaudējumu segšanā un tiek apmaksāts pēc saistību nokārtošanas ar pārējiem kreditoriem bankrota un likvidācijas gadījumā.

2.5.4. Kredītiestādes pašu kapitālā pamatelementa vērtība nedrīkst pārsniegt 50% no pamatelementu kopsummas.

2.6. Aprēķinot kredītiestādes pašu kapitālu, no kapitāla pamatelementu un papildelementu kopsummas atskaita tās līdzdalību citu kredītiestāžu pamatkapitālā, ja šīs kredītiestāžu bilances nav iekļautas konsolidētajā pārskatā.

2.7. Aktīva un ārpusbilances posteņi jānovērtē atbilstoši noteiktajai riska pakāpei, kas izteikta procentos.

2.7.1. Aktīva un ārpusbilances posteņi ar nosacīto 0% riska pakāpi:

1) nauda kasē;

2) prasības pret Latvijas Banku;

3) prasības pret Latvijas Republikas valdību;

4) Latvijas Republikas valdības vērtspapīri;

5) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības garantijām vai Latvijas Republikas valdības vērtspapīru ķīlu;

6) prasības pret A zonas centrālajām bankām un centrālajām valdībām;

7) prasības pret Eiropas Savienību;

8) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku garantijām;

9) prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā;

10) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar B zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku garantijām, šo valstu nacionālajā valūtā;

11) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vērtspapīriem, vai Eiropas Savienības vērtspapīriem;

12) prasības un ārpusbilances saistības, kas pilnīgi nodrošinātas ar šinī kredītiestādē izvietoto naudas depozītu vai depozīta sertifikātu.

2.7.2. Aktīva un ārpusbilances posteņi ar nosacīto 20% riska pakāpi:

1) prasības pret Eiropas Investīciju banku (EIB) un prasības, kas nodrošinātas ar EIB garantijām;

2) prasības pret A zonas valstu vietējām valdībām;

3) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību garantijām;

4) prasības pret A zonas valstu kredītiestādēm;

5) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu garantijām;

6) prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm.

2.7.3. Aktīva un ārpusbilances posteņi ar nosacīto 50% riska pakāpi:

1) prasības pret Latvijas Republikas kredītiestādēm, izņemot apakšpunktā 2.7.2. 6) nosauktās prasības;

2) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas kredītiestāžu garantijām;

3) nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi.

2.7.4. Aktīva un ārpusbilances posteņi ar nosacīto 80% riska pakāpi:

1) prasības uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm;

2) prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar īpašuma ķīlu, ja prasības vai ārpusbilances saistības summa nepārsniedz 70% no īpašuma tirgus vērtības, izņemot gadījumus, kad ķīlas priekšmets - kustamā lieta - paliek ieķīlātāja valdījumā;

2.7.5. Aktīva un ārpusbilances posteņi ar nosacīto 100% riska pakāpi:

1) prasības pret B zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām, izņemot apakšpunktos 2.7.1.9) un 2.7.1.10)nosauktās prasības;

2) prasības pret B zonas valstu vietējām valdībām;

3) prasības pret B zonas valstu kredītiestādēm, izņemot apakšpunktā 2.7.4.1) nosauktās prasības;

4) prasības pret A zonas un B zonas valstu aizņēmējiem, kuri nav kredītiestādes;

5) obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu;

6) pamatlīdzekļi;

7) visi pārējie aktīvi, izņemot saskaņā ar punktiem 2.5. un 2.6. no pašu kapitāla atņemtos aktīvus;

8) ārpusbilances saistības, izņemot tās, kas nosauktas punktos 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3., 2.7.4.

2.9. Aprēķinot kapitāla pietiekamību, aktīva un ārpusbilances posteņi tiek novērtēti pēc atlikušās vērtības, t.i., no attiecīgo posteņu sākotnējās vērtības atskaitot uzkrājumu nedrošiem parādiem un laikā nesaņemtiem kredītprocentiem vērtību.

2.10. Kredītiestādes kapitāla pietiekamība nedrīkst būt mazāka par 1:10 (10%).

2.11. Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteiktā minimālā dibināšanas kapitāla apmēru.

2.12. Kredītiestādes, kuru pamatkapitāls vēl nav sasniedzis ar likumu noteikto dibināšanas kapitāla apmēru, var turpināt darbību, bet viņu pašu kapitāls pēc šo norādījumu spēkā stāšanās nedrīkst kļūt mazāks par jau sasniegto apmēru.

2.13. Ja kredītiestādei, kas minēta punktā 2.12., mainās akcionārs (akcionāri), kuram (kuriem) pieder balsu vairākums, tad šīs kredītiestādes pašu kapitāls 3 mēnešu laikā jāpalielina līdz likumā noteiktā, bankas darbībā nepieciešamā minimālā dibināšanas pamatkapitāla apmēram.

2.14. Ja notiek divu vai vairāku punktā 2.12. minēto kredītiestāžu apvienošanās, tad jaunizveidotās kredītiestādes pašu kapitāls apvienošanās rezultātā nedrīkst kļūt mazāks par apvienoto kredītiestāžu pašu kapitālu kopsummu apvienošanās brīdī.

3. Bilances likviditātes rādītāji

3.1. Bilances ilgtermiņa un īstermiņa likviditātes rādītāji tiek noteikti ar nolūku mērīt, analizēt un vadīt kredītiestāžu spēju pildīt ilgtermiņa un īstermiņa saistības pret noguldītājiem un pārējiem kreditoriem.

3.2. Ilgtermiņa likviditātes normatīvs raksturo samēru starp kredītiestādes saistībām ar nomaksāšanas termiņu - 1 gads un ilgāk un prasībām, kuras rodas no riska aktīviem ar atmaksas termiņu - 1 gads un ilgāk.

3.3. Ilgtermiņa saistībām jābūt lielākām par ilgtermiņa prasībām vai vienādām ar tām.

3.4. Ilgtermiņa saistības:

3.4.1. pašu kapitāls (skat. definīciju punktos 2.5., 2.6.);

3.4.2. subordinētais kapitāls, izņemot pašu kapitālā iekļauto daļu;

3.4.3. uzkrājumi saistībām un maksājumiem;

3.4.4. nākamo periodu ienākumi;

3.4.5. pārskata perioda peļņa;

3.4.6. saistības pret kredītiestādēm ar nomaksāšanas termiņu - 1 gads un ilgāk;

3.4.7. noguldījumi ar nomaksāšanas termiņu - 1 gads un ilgāk;

3.4.8. 10% no pieprasījuma noguldījumiem un īstermiņa (līdz 1 gadam) noguldījumiem;

3.4.9. obligācijas un citi vērtspapīri ar atpirkšanas termiņu - 1 gads un ilgāk;

3.4.10. pārējās saistības ar nomaksāšanas termiņu - 1 gads un ilgāk.

3.5. Ilgtermiņa prasības:

3.5.1. prasības pret kredītiestādēm ar atmaksas termiņu - 1 gads un ilgāk;

3.5.2. prasības pret citiem aizņēmējiem ar atmaksas termiņu - 1 gads un ilgāk;

3.5.3. ieguldījumi vērtspapīros ar fiksēto un nefiksēto ienākumu, kuri netiek kotēti biržā (t.i., tos nav iespējams ātri pārdot);

3.5.4. pamatlīdzekļi;

3.5.5. pārējie riska aktīvi ar atmaksas termiņu - 1 gads un ilgāk.

3.6. Īstermiņa likviditātes normatīvs raksturo samēru starp kredītiestādes saistībām ar sākotnējo nomaksāšanas termiņu līdz 1 gadam un prasībām, kuras rodas no riska aktīviem ar sākotnējo atmaksas termiņu līdz 1 gadam.

3.7. Kredītiestāžu īstermiņa saisībām jābūt lielākām par īstermiņa prasībām vai vienādām ar tām.

3.8. Īstermiņa saistības:

3.8.1. 10% no saistībām pret kredītiestādēm uz pieprasījumu un saistībām ar nomaksāšanas termiņu līdz 3 mēnešiem;

3.8.2. 50% no saistībām pret kredītiestādēm ar nomaksāšanas termiņu no 3 mēnešiem līdz 1 gadam;

3.8.3. 60% no noguldījumiem uz pieprasījumu un noguldījumiem ar nomaksāšanas termiņu līdz 1 gadam;

3.8.4. 20% no emitētajām obligācijām un citiem vērtspapīriem ar nomaksāšanas termiņu līdz 1 gadam;

3.8.5. ilgtermiņa saistību pārsniegums pār ilgtermiņa prasībām.

3.9. Īstermiņa prasības:

3.9.1. 20% no prasībām pret kredītiestādēm ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 1 gadam;

3.9.2. prasības pret pārējiem aizņēmējiem ar atmaksas termiņu līdz 1 gadam;

3.9.3. vērtspapīri, kuri tiek kotēti biržā (t.i., ir iespēja tos ātri pārdot);

3.9.4. pārējie riska aktīvi ar atmaksas termiņu līdz 1 gadam;

3.9.5. ilgtermiņa prasību pārsniegums pār ilgtermiņa saistībām.

4. Riska maksimālais lielums uz vienu aizņēmēju un cita veida riska darījumos.

4.1. Ierobežojumi kredītiestāžu riska darījumiem tiek noteikti, lai izvairītos no riska koncentrācijas un ierobežotu iespējamos zaudējumus gadījumos, kad riska darījumos ieguldītie līdzekļi netiek atmaksāti laikā un pilnā apmērā.

4.2. Par kredītiestāžu riska darījumiem uzskatāmas visas bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta (lielāka nekā 0%) riska pakāpe (skat.punktus 2.7.2.- 2.7.5.).

4.3. Riska darījumu koncentrācija jānovērtē par katru personu (savstarpēji saistītu personu grupu - skat. punkta 4.4. nosacīj.), kā arī personām, kas saistītas ar kredītiestādi (skat.punkta 4.6. nosacījumus), pēc darījuma sākotnējās vērtības.

4.4. Par savstarpēji saistītu personu grupu jāuzskata divas vai vairākas personas, ja viena no personām tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) kontrolē vai būtiski ietekmē citu personu. Savstarpēji saistītā personu grupā ietilpst:

4.4.1. divi (vairāki) uzņēmumi, ja vienam no tiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder kapitāla daļa, kas dod vismaz 25% balsstiesību citā (citos) uzņēmumā (uzņēmumos);

4.4.2. divi (vairāki) uzņēmumi, kuros vienam un tam pašam uzņēmumam tieši vai netieši (ar citu personu starpniecību) pieder kapitāla daļa, kas dod vismaz 25% balsstiesību;

4.4.3. privātpersonas, kurām tieši vai netieši (ar citu personu palīdzību) pieder kapitāla daļa, kas dod vismaz 25% balsstiesību, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

4.4.4. uzņēmuma vadītāji, t.i., personas, kuras uzņēmumā ir pilnvarotas un atbildīgas par tā darbības plānošanu, vadību un kontroli;

4.4.5. uzņēmumi, kuros personām, kas minētas punktos 4.4.3. un 4.4.4., tieši vai netieši pieder kapitāla daļa, kas dod vismaz 25% balsstiesību.

4.5. Kredītiestādes riska darījuma apmērs ar vienu personu (savstarpēji saistītu personu grupu) nedrīkst pārsniegt 50%, bet no 1996.gada 1.janvāra - 25% no kredītiestādes pašu kapitāla.

4.6. Par personām, kas saistītas ar kredītiestādi, jāuzskata:

4.6.1. kredītiestādes akcionāri, kuru daļa pamatkapitālā ir 10% un vairāk;

4.6.2. kredītiestādes mātes (meitas) uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmuma citi meitas uzņēmumi;

4.6.3. kredītiestādes valdes, padomes, iekšējās revīzijas dienesta locekļi;

4.6.4. valdes, padomes un iekšējās revīzijas dienesta locekļu laulātie, vecāki un bērni;

4.6.5. uzņēmējsabiedrības, kurās punktā 4.6.1. minētajiem kredītiestādes akcionāriem, kā arī padomes un valdes locekļiem pieder vairāk nekā 10% no pamatkapitāla.

4.7. Kredītiestādes riska darījuma apmērs ar vienu personu, kas saistīta ar kredītiestādi, nedrīkst pārsniegt 25% no kredītiestādes pašu kapitāla.

Sākot ar 01.01.96., kredītiestādes, ieguldot līdzekļus riska darījumos ar punktā 4.6. minētajām personām, nedrīkst pieļaut darījumu kopsummu, kas pārsniegtu 50% no kredītiestādes pašu kapitāla.

4.8. Riska darījums tiek klasificēts kā "liels", ja tā apmērs pārsniedz 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.

4.9. "Lielo" riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk kā 8 reizes.

4.10. Kredītiestāde drīkst veikt "lielos" riska darījumus tikai ar kredītiestādes valdes vienbalsīgu piekrišanu.

4.11. Punktos 4.2.- 4.9. minētie noteikumi neattiecas uz:

4.11.1. punktā 2.7.1. minētajiem darījumiem ar 0% riska pakāpi;

4.11.2. prasībām pret A zonas valstu kredītiestādēm ar atmaksas termiņu līdz 1 gadam;

4.11.3. prasībām uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm;

4.11.4. prasībām uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm.

4.12. Kredītiestādes līdzdalība vienas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde, nedrīkst pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.

4.13. Kredītiestādes kopējā līdzdalība tādu uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, kuras nav kredītiestādes, nedrīkst pārsniegt 60% no kredītiestādes pašu kapitāla.

4.14. Kredītiestādes ieguldījumi nekustamajā, kustamajā īpašumā un līdzdalībā uzņēmējsabiedrību (ne kredītiestāžu) pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu.

4.15. Kredītiestādes atklātā pozīcija nevienā atsevišķā ārzemju valūtā nedrīkst pārsniegt:

4.15.1. sākot ar 1995.gada 1.janvāri, - 30% no pašu kapitāla,

4.15.2. sākot ar 1995.gada 1.jūliju, - 25% no pašu kapitāla,

4.15.3. sākot ar 1996.gada 1.janvāri, - 20% no pašu kapitāla.

4.16. Kredītiestādes kopējā ārzemju valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

4.16.1. sākot ar 1995.gada 1.janvāri, - 60% no pašu kapitāla,

4.16.2. sākot ar 1996.gada 1.jūliju, - 50% no pašu kapitāla,

4.16.3. sākot ar 1996.gada 1.janvāri, - 40% no pašu kapitāla.