Ir Latvijas darbs pēctecībā — pagātnē, tagadnē, nākotnē

Vakar Rīgas Lielajos kapos atklāja piemiņas zīmi "Valdības Vēstneša" redaktoram Āronu Matīsam

Kā pēctecības apliecinājums valsts darbam, kas nebeidzas, kā goddevības apliecinājums visiem tiem, kas nesavtīgi valsts darbu darījuši, — piemiņas zīme ilggadējam "Valdības Vēstneša" redaktoram, publicistam, sabiedriskajam darbiniekam Ā ronu Matīsam, ko atklāj Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs, Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs — Saeimas priekšsēdētāja biedrs Dr. Indulis Bērziņš un valsts oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš — ar cieņu par darbu, ko veikuši priekšteči un veic laikabiedri Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 27. aprīlī, Rīgas Lielajos kapos tika svinīgi atklāta piemiņas zīme latviešu literātam, folkloristam, publicistam un pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Valdības Vēstnesis" redaktoram Āronu Matīsam. Pēc tēlnieces Vijas Dzintares skices akmeņkaļa Imanta Zaķa veidotais piemiņas akmens tapis šodienas Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" ierosmē un par tā līdzekļiem. Kā cieņas apliecinājums sava priekšteča veidotājam un ilggadējam vadītājam.

Kā savā uzrunā uzsvēra laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors Oskars Gerts, šis akmens lielā mērā iecerēts arī kā pēctecības apliecinājums:

— Katra nākamā paaudze stāv uz iepriekšējās paaudzes pleciem, izmanto tās pieredzi un zināšanas, lai celtos tālāk. Sliktāk ir tad, ja nākamā paaudze plecu vietā izmanto iepriekšējās paaudzes galvu un nemana vai negrib manīt, ka kaut kas ir bijis arī pirms viņiem. Arī šodien ir pietiekami daudz cilvēku, kas domā, ka Latvija ir sākusies tikai līdz ar viņiem. Bet Latvija ir sākusies sen pirms mums — visās paaudzēs pirms mums.

Ar šo piemiņas zīmi mēs gribam apliecināt, ka "Latvijas Vēstnesis" ir "Valdības Vēstneša" turpinājums, mēs gribam stāvēt un mēs stāvam uz "Valdības Vēstneša" pleciem, lai līdzīgi šim laikrakstam piedalītos Latvijas šodienas un nākotnes racionālā veidošanā.

Šo divu iemeslu dēļ tad arī ir tapis šis piemineklis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš, tobrīd arī Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja pienākumu pildītājs, pēc tam, kad kopā ar "Latvijas Vēstneša" galveno redaktoru Oskaru Gertu bija atsedzis granītā kaltos piemiņas vārdus, teica:

— Šodien, kad pozīcijas deputāti aicina domāt par nākotni, bet opozīcija — par šodienu, mūsu tautai ir sevišķi svarīgi apzināties savu pagātni, pazīt savus varoņus un arī tos cilvēkus, kas savas tautas labā strādāja ikdienā. Ja mēs to aizmirsīsim, tad būsim nolemti jaunām kļūdām nākotnē. Tādēļ man ir liels prieks par to, ka "Latvijas Vēstneša" kolektīvs, neviena neaicināts un dzīts, ir izdarījis šo lielisko darbu un ir tapusi šī piemiņas vieta, šī piemiņas zīme, šis piemineklis.

Ne tikai šeit šobrīd sanākušajiem, bet arī jebkuram nejaušam garāmgājējam tas atgādinās, ka reiz ir bijis vīrs Āronu Matīss, kas, savus spēkus veltot žurnālistikai — tam, ko viņš vislabāk prata darīt, ir darbojies savas valsts un savas tautas labā. Es vēlos pateikties cilvēkam, kurš darīja visu, lai Latvijas cilvēki zinātu, saprastu un domātu tā, lai kopīgi spētu veidot tobrīd jauno Latvijas valsti.

Gandarījumu par piemiņas zīmi Āronu Matīsam un viņa kapavietas atjaunošanu izteica arī vēsturnieks, Lielo kapu sakopšanas un izcilu personību kapavietu atjaunošanas entuziasts Oļģerts Auns, radiniece pianiste Maija Saiva, kura, Āronu Matīsa znotam trimdā vēl dzīvam esot, arī bija centusies atjaunot šī sabiedriskā darbinieka piemiņas vietu. Savukārt folkloriste Māra Vīksna klātesošajiem atgādināja Āronu Matīsam zīmīgo vietu arī latviešu garamantu vēsturē — viņš vēl pirms Krišjāņa Barona uz trešajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem apkopoja savā dzimtajā Bērzaunes pagastā savāktās "Mūsu tautas dziesmas".