Par Ventspils brīvostas pārvaldes darbības pārraudzību

Ne laika posmā, kad Ventspils brīvostas (Brīvosta) pārvalde bija Ventspils pilsētas domes (Pašvaldība) izveidota iestāde, ne arī laikā, kopš Brīvostas pārvaldei ir noteikts atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statuss, attiecīgi ne Ministru kabinets (MK), ne Pašvaldība nav nodrošinājuši Brīvostas pārvaldes darbības pārraudzību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā konstatēts, ka ar MK lēmumu nav noteikts MK loceklis, ar kura starpniecību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu varētu īstenot Brīvostas pārvaldes padotību. Tātad nav noteikta augstāka tiešās pārvaldes iestāde vai amatpersona, kurai būtu tiesības un pienākums pārbaudīt Brīvostas valdes pieņemto lēmumu tiesiskumu, atcelt prettiesisku lēmumu vai prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu, norāda VK.

Normatīvajos aktos nav noteikta Brīvostas valdes kandidātu izvirzīšanas kārtība un atbilstības amatam izvērtēšanas kritēriji, kā arī nav noteikti valdes priekšsēdētāja un viņa vietnieku pilnvaru termiņi vai apstākļi, pie kādiem pilnvaras tiek zaudētas. Līdz ar to Brīvostas lēmējinstitūcijas sastāva iecelšanas process nav caurskatāms un nav atklāts. Turklāt revidējamā laika posmā valde nebija rīkojusi jaunas amatpersonu vēlēšanas pēc tam, kad ieceltajām amatpersonām bija beidzies valdes locekļa pilnvaru termiņš, revīzijā konstatējusi VK.

VK norāda arī uz neatbilstībām Brīvostas pārvaldes rīcībā, apsaimniekojot tai valdījumā nodotās zemes. Brīvostas pārvalde revidējamā laika posmā spēkā esošajos zemes nomas līgumos par lietošanā nodotiem zemesgabaliem gandrīz 19 ha kopējā platībā nebija noteikusi zemes lietotājiem pienākumu maksāt nomas maksu pretēji likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteiktajam, ka valsts un pašvaldības mantu aizliegts nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā. Brīvostas pārvalde, neievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, nav arī nodrošinājusi informācijas publiskumu par ostas termināļu apbūves zemes nomas maksas apmēra noteikšanas kritērijiem.

VK konstatējusi, ka 25% no Brīvostas sauszemes teritorijas nav saistīti ar ostas pamatdarbības nodrošināšanu un netiek izmantoti arī rūpnieciskās darbības attīstībai, tā pasliktinot ostas sauszemes platību izmantošanas efektivitātes rādītāju – pārkrauto kravu apjoms un pamatdarbības ieņēmumi uz 1 ha ostas sauszemes platības ir tikai 41% no Klaipēdas un 33% no Tallinas ostas platību izmantošanas efektivitātes rādītājiem.

Revīzijas rezultātā VK ir rosinājusi MK veikt nepieciešamās darbības, lai Brīvostas pārvaldes padotība tiktu īstenota atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, kā arī sniegusi ieteikumu MK un Pašvaldībai izstrādāt kritērijus Brīvostas valdes locekļu pretendentu atlasei un izvērtēšanai. Savukārt Brīvostas pārvaldei ir sniegti ieteikumi, lai uzlabotu tās valdījumā nodotās zemes pārvaldīšanu, Brīvostas valdes lēmumu un līgumu nosacījumu izpildes kontroli, kā arī pilnveidotu iepirkumu organizēšanu.

VK atzinīgi novērtē, ka Brīvostas pārvalde jau revīzijas gaitā veica darbības, lai novērstu revīzijā konstatētās nepilnības ostas pamatdarbības ieņēmumu un pamatlīdzekļu uzskaitē.

Revīzija tika veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam.

Valsts kontroles informācija