— tiekoties ar Iekšlietu ministrijas vadību

Vakar, 27.aprīlī, saskaņā ar iepriekš paredzētu plānu Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar Iekšlietu ministrijas vadību, lai izanalizētu ministrijas rīcības plāna izpildes gaitu saskaņā ar Valdības deklarāciju.

Ministru prezidents noklausījās ziņojumu par rīcības plāna izpildi, kas, pēc valsts sekretāra Andra Stara sacītā, par 95 procentiem tiks izpildīts saskaņā ar termiņiem. Pārrunājot ministrijas pašreizējo finansējumu un nākamā budžeta gada perspektīvas, V.Krištopans aicināja ministrijas vadību plānot darbu esošo finansu iespēju robežās, jo papildu budžeta asignējumi šobrīd nav iespējami.

Sarunas gaitā Iekšlietu ministrija apliecināja, ka cietumu reforma notiks saskaņā ar termiņiem, kas faktiski nozīmē cietumu sistēmas pakļautības maiņu no Iekšlietu uz Tieslietu ministriju. Turklāt Iekšlietu ministrija no savas puses apliecināja gatavību sniegt Tieslietu ministrijai nepieciešamo palīdzību gan normatīvās, gan tehniskās bāzes nodrošināšanai, lai pārņemšana notiktu pēc iespējas saskaņotāk.

V.Krištopans interesējās par ministrijas rīcību automašīnu zādzību apkarošanā, jo situācija šajā jomā ir visnotaļ kritiska. Diennaktī nereti tiek nozagtas pat divdesmit automašīnas, turklāt Rīgā tā ir sevišķi smaga problēma. Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs atbildēja, ka autozādzību grupas ir zināmas ministrijas dienestiem. Bet, lai notiktu reāla rīcība šī nozieguma veida apkarošanai, jau tuvākajā laikā uz esošo iespēju un resursu bāzes tiks veidots atsevišķs centrs, kas Iekšlietu ministrijas ietvaros nodarbosies tikai ar šo jautājumu.

V.Krištopans interesējās par valsts austrumu robežas izbūves un nostiprināšanas darbu norisi, kas ir viena no vissvarīgākajām valdības prioritātēm. V.Krištopans aicināja Iekšlietu ministriju pievērst šim jautājumam nepieciešamo uzmanību, jo arī starptautiski tam tiek veltīta liela interese. Tas ir nopietns pārbaudījums Latvijai un valdībai ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

V.Krištopans vēlējās noskaidrot Iekšlietu ministrijas attieksmi pret gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz otrā līmeņa pašvaldību vēlēšanas, izveidojot valstī reģionus. Iekšlietu ministrs atzinīgi novērtēja šādu pieeju, uzsverot, ka Iekšlietu ministrija jau ir aizsākusi vairākus reģionālus pilotprojektus, kas dod iespēju taupīt gan naudu, gan darbaspēku un strādāt efektīvāk.

V.Krištopans noklausījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Bluķa informāciju par sadarbību Eiropas Savienības pirmsiestāšanās sarunu sagatavošanai trešā pīlāra ietvaros, kā arī progresa ziņojuma sagatavošanas gaitu. Ministru prezidents uzsvēra, ka aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar ES amatpersonām Briselē, ir saņēmis pozitīvas atsauksmes par Latvijas darbību šajās jomās, un aicināja arī turpmāk tikpat atbildīgi pievērsties šim jautājumam.

Abas puses vienojās, ka jau nākamajā rīcības plāna pārskatīšanā tiks izskatīts ministrijas sagatavots ilgtermiņa konceptuāls projekts ministrijas automobiļu parka unificēšanai, kvalitatīvākai izmantošanai un racionālākai apsaimniekošanai, kā arī tiks pārrunāts jautājums par krasta apsardzes izveidošanu, kas šobrīd ir nepamatoti aizkavējies vairāku valsts institūciju nesaskaņotas rīcības dēļ.

Valdības preses departaments