Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 1.novembrī

FM: Par nākamo trīs gadu budžeta bāzes izdevumiem

Ministru kabinets (MK) 1.novembrī apstiprināja valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.–2014.gadam, uz kuru pamata tiks veikta valsts budžeta izdevumu konsolidācija un aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai.

MK 2011.gada 28.martā jau pamatā akceptēja valsts budžeta bāzes izdevumus, kuros šobrīd ir veikti precizējumi atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem – aktualizēti izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansēšanai, kā arī veikti precizējumi atbilstoši 2011.gada aprīlī pieņemto grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” ietekmei uz turpmākajiem gadiem.

Plānotie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3200,5 miljonu latu apmērā, kas ir par 107,5 miljoniem latu mazāk salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam”. Tajā skaitā izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai samazināti par 4,1 miljonu latu un izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai samazināti par 103,4 miljoniem latu.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam aprēķināti 3050,8 miljonu latu apmērā un 2014.gadam – 3033,1 miljona latu apmērā.

Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1405,8 miljonu latu apmērā, 2013.gadam – 1396,8 miljonu latu apmērā un 2014.gadam – 1278,4 miljonu latu apmērā.

2012., 2013. un 2014.gada valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” attiecīgi samazināti par 29,2 miljoniem,
38,1 miljonu un 156,5 miljoniem latu.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu aprēķini veikti, pamatojoties uz makroekonomiskajām prognozēm un prognozējamām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta izmaiņām. Turklāt speciālā budžeta bāzē plānotās sociālās apdrošināšanas iemaksas aprēķinātas, ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes apmēru valsts pensiju kapitālā un valsts fondēto pensiju shēmā.

MK nākamajā valdības sēdē turpinās lemt par iestāžu līdzekļu pieprasījumiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju

Ministru kabinets (MK) 1.novembrī ir pieņēmis zināšanai Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014.gadam.

Pēc izaugsmes atjaunošanās 2010.gadā, ekonomikas attīstības temps 2011.gadā turpina paātrināties un 2011.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni sasniedza 5,6%. Izaugsme turpina balstīties uz eksportējošo nozaru attīstību, savukārt pakalpojumos un tirdzniecībā vērojams vien mērens pieaugums, un to izlaide saglabājas zemā līmenī.

FM 2011.gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011.gadam paredz izaugsmi 4,5% apmērā. Savukārt 2012.gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempa samazināšanos 2012.gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējā izaugsmes tempa.

Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempu būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes temps atgriezīsies pie tā potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Scenārijs paredz, ka eirozonas valstu valdības spēs veiksmīgi atrisināt valstu parādu krīzi, nepieļaujot nekontrolētu valstu bankrotu vai jaunus satricinājumus finanšu sektorā. Makroekonomiskās attīstības scenārijā izmantotie ārējās vides pieņēmumi ir līdzīgi Eiropas Komisijas 2011.gada rudens prognožu pieņēmumiem.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. Taču līdz 2011.gada beigām gada inflāciju ietekmēs noturīgs bāzes efekts, ko radījis pasaules cenu kāpums un nodokļu politikas izmaiņas. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011.gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2008.gadam tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga, taču ekonomiskās krīzes laikā tika piedzīvots straujš nodarbinātības kritums un bezdarba līmeņa pieaugums. Darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājusi galvenokārt jaunu darba vietu rašanās un tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums, kamēr nelielu ietekmi atstājusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kā arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, ir palielinājies par 30,5 tūkstošiem jeb 3,3%, sasniedzot 966,5 tūkstošus. Savukārt darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 38,3 tūkstošiem jeb 17,0% un šā gada otrajā ceturksnī veidoja 187,0 tūkstošus.

Nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās ar nelielu sezonālu pārtraukumu ziemas mēnešos turpināsies arī 2011.gada otrajā pusē un 2012.gadā. Tomēr darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eirozonas parādu krīze.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomu, bet rūpniecības izlaides apjoms ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011.gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

Turpinot darbu pie nākamā gada valsts budžeta likumprojekta, tādējādi sekmīgi īstenojot iesākto virzienu – stabilas fiskālās politikas īstenošanu –, fiskālās politikas mērķis ir sagatavot budžetu ar deficītu 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2,5% no IKP deficīta sasniegšana skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus.

Darbs pie 2012.gada budžeta deficīta samazinošu pasākumu identificēšanas un analizēšanas tika sākts jau 2011.gada aprīlī, kad MK tika apstiprināts indikatīvais budžeta konsolidācijas pasākumu saraksts. Balstoties uz minēto sarakstu, FM šā gada septembrī–oktobrī pārskatīja un atjaunoja budžeta konsolidācijas priekšlikumus. Tie vēl ir jāizskata un jāapstiprina MK, kā arī jāsaskaņo ar starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem.

Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi, konsolidācijas struktūra tiek balstīta uz izdevumu samazināšanu, nevis ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas palielināšanos. Konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir viens no svarīgākajiem jautājumiem sarunās ar starptautiskajiem partneriem pārskata misijas ietvaros. Vienošanās šajā jautājumā veicinās programmas sekmīgu noslēgšanu.

Saskaņā ar nākamā gada valsts budžeta izstrādes grafiku MK apstiprinās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014.gadam decembra sākumā budžeta likumprojekta paketes ietvaros.

 

FM: Par turpmāko rīcību attīstības bankas izveidē

Īstenojot 2009.gada Ministru kabineta lēmumu par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku, valdība 1.novembrī uzdeva Finanšu ministrijai līdz 15.novembrim izveidot konsultatīvo padomi valsts atbalsta instrumentu koordinācijai. Vienlaikus valdība atbalstīja Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Šie ir nākamie pēctecīgie soļi Hipotēku bankas pārveidē par attīstības institūciju.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. Pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros.

Tā kā attīstības bankai / institūcijai galvenokārt ir papildinoša loma un tai nav jākonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, Hipotēku bankas daļai, kas nav tieši saistīta ar attīstības funkciju veikšanu, t.i., komercdaļai, tiks nodrošinātas attīstības iespējas privātajā sektorā.

Hipotēku bankas pārveide tiek veikta saskaņā ar 2009.gada 24.novembrī MK apstiprināto koncepciju par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku un šā gada 12.aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistītās bankas komercdaļas nodalīšanu. Lai izstrādātu Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju, tika izveidota komisija, kas izvērtēja potenciālos pretendentus. Konsultanta atlases procesā tika izvēlēts konsultants SEB Enskilda.

Izstrādājot komercdaļas pārdošanas stratēģiju, piesaistītais konsultants SEB Enskilda analizēja dažādus iespējamos risinājumus un kā optimālo rekomendē īstenot komercdaļas, tai skaitā meitasuzņēmumu, pārdošanu. Iepriekšējā tirgus situācijas izpēte liecina, ka šādā risinājumā ir vislielākā iespēja veikt komercdaļas pārdošanu optimālā laikā, iegūstot par to visaugstāko iespējamo cenu. Piesaistītā finanšu konsultanta SEB Enskilda izstrādātās stratēģijas risinājums atbilst Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas procesa prioritātēm un nodrošinās valsts atbalsta programmu realizācijas un komercdaļas klientiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, kā arī atbilst ES konkurences un valsts atbalsta regulējumam. Hipotēku banka pēc komercdaļas pārdošanas koncentrēsies tikai uz attīstības institūcijas funkciju veikšanu.

Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu tiks sāktas sarunas ar potenciālajiem pircējiem, lai līdz gada beigām varētu sākt pircēju piedāvājumu izvērtēšanu. Pārveides process jābeidz līdz 2013.gada beigām.

Stratēģijas īstenošana neietekmēs klientu un bankas līgumsaistību izpildi, klientiem visā pārveides procesā tiks nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība un pēctecība. Par pārmaiņām apkalpošanā klienti tiks informēti personīgi un laikus.

 

FM: Par grozījumiem Latvijas stratēģiskās attīstības plānā

1.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz grozījumus stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam, precizējot uzdevumus un darbības rezultātus.

MK rīkojuma projekts paredz precizēt Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam 3.pielikuma uzdevumus un darbības rezultātus, kas izriet no Latvijas valdības 2011.gada 9.maija Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam un 2011.gada 7.jūnija Papildu Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

Attīstības plānā ir noteiktas par plāna izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī noteikti informācijas sniegšanas termiņi par plāna īstenošanas gaitu, lai varētu veikt kontroli pār rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

 

FM: Par indikatīvo izmaksu aprēķinu eiro ieviešanai

1.novembrī Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014.gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014.gadam ir 8,7 miljoni latu.

“Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eirozonas dalībvalstu pieredze,” uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljonus latu. Minētais finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrija atbilstoši Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas sanāksmē veiktajai pasākumu ieviešanas analīzei ir sagatavojusi un iesniegusi indikatīvus aprēķinus 236 000 latu apmērā. Finansējums būs nepieciešams tirdzniecības uzņēmumu informēšanai par cenu pārrēķināšanu, regulāru aptauju veikšanai par eiro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, svarīgāko preču patēriņa groza noteikšanai, mācību semināru organizēšanai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un komersantiem u.c.

Komunikācijas jomā īpaša uzmanība tika pievērsta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Ņemot vērā Igaunijas, kā arī citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus, ar eiro ieviešanu saistītu sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu realizēšanai Latvijā paredzēto izdevumu indikatīvā aprēķina pamatā ir pieņēmums – viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādējādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas paredzētas 1,4 miljonu latu apmērā.

Norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski, ņemot vērā, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms.

MK lēma, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un VAS “Latvijas Pasts” katru gadu līdz 20.februārim attiecīgā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā jāprecizē iesniegtie budžeta pieprasījumi valsts budžeta bāzes izdevumu precizēšanai.

 

FM: Par līdzekļiem parakstu vākšanai grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē

1.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojuma projektu par līdzekļu novirzīšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) parakstu vākšanai grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” CVK 2011.gada 13.oktobrī ir noteikusi parakstu vākšanu grozījumu Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanai laika periodā no šā gada 1. līdz 30.novembrim, jo CVK iesniegto likumprojektu parakstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

MK lēma atļaut CVK novirzīt 426 630 latus parakstu vākšanas nodrošināšanai. Minētā summa ir daļa no finansējuma, kas jau iepriekš CVK ar MK rīkojumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika piešķirts parakstu vākšanu nodrošināšanai, tautas nobalsošanas un 11.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai.

 

FM: Par sadarbību ar Ķīnu nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanā

1.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības protokolu, ar ko grozīs 1996.gada līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šobrīd Latvijas un Ķīnas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1996.gada 7.jūnijā parakstīto Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu. Ņemot vērā, ka ar Ķīnas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīts līgums.

Ar likumprojektu līguma ietvaros paplašinās jēdzienu “starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz starptautisko dzelzceļa transportu. Tādējādi līguma atvieglojumi, kas pašlaik tiek piemēroti kuģu vai gaisa kuģu starptautiskās satiksmes uzņēmumiem, turpmāk tiks piemēroti arī starptautiskajiem dzelzceļa transporta uzņēmumiem.

Paredzēts samazināt arī maksimāli pieļaujamo nodokļa likmi, pēc kādas nodoklis var tikt ieturēts no autoratlīdzības tās izcelsmes valstī, ja autoratlīdzības patiesā labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents. Nodokļa likmi paredzēts samazināt no 10% līdz 7%.

Tiks paplašināti informācijas apmaiņas noteikumi, ar kuriem ievērojami paredzēts paplašināt pušu pienākumus sniegt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām, it īpaši attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Tādējādi, saņemot pieprasījumu sniegt informāciju, līgumslēdzēja valsts vairs nevarēs atsaukties uz tās normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz kredītiestāžu informācijas pieejamību, lai atteiktos sniegt otrai valstij pēc pieprasījuma informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, kā arī nevarēs atsaukties uz to, ka informācija nav nepieciešama valsts, kurai prasa sniegt informāciju, nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

Tā tiks veicināta komercdarbība Latvijā un Ķīnā, kā arī atvieglota Latvijas investoru darbība Ķīnā un otrādi; kopumā likumprojekts veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu.

Katras līgumslēdzējas valsts potenciālajiem investoriem tiks radīts labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz ienākumiem no starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un attiecībā uz autoratlīdzībām, kas rodas otrā valstī.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par atbildīgo institūciju rīcību, nezināmas vielas vai priekšmetus atrodot

1.novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK 2008.gada 5.augusta instrukcijā Nr.12 “Par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes”.

Grozījumi paredz uzlabot valsts iestāžu sadarbību bīstamu vielu atrašanas gadījumos.

Šobrīd spēkā esošā instrukcija nosaka atbildību tādām iestādēm kā Sabiedrības veselības aģentūra, Katastrofu medicīnas centrs, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra un Radiācijas drošības centrs. Taču, ņemot vērā, ka šīs iestādes ir reorganizētas, mainīta to padotība un pārdalītas atsevišķas funkcijas, ir jāprecizē izmaiņas arī instrukcijā.

Jaunajā instrukcijā Radiācijas drošības centrs tiks aizstāts ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru. Katastrofu medicīnas centrs, Radiācijas drošības dienests un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra tiks aizstāti ar valsts aģentūrām “Latvijas Infektoloģijas centrs” un valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Instrukcija precīzāk definē Valsts policijas atbildīgo amatpersonu rīcību, nododot informāciju par potenciālo apdraudējumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kā arī precizē izsaukuma saņēmējus.

Pašreiz esošajā redakcijā paredzētās Sabiedrības veselības aģentūras funkcijas jaunajā instrukcijā tiek nodotas valsts aģentūrai “Latvijas Infektoloģijas centrs”.

 

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 1.novembrī pieņēmis lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 222 jaunus pilsoņus, to skaitā arī 17 nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem jaunajiem pilsoņiem 72% ir krievi, 10% –ukraiņi, 14% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% jauno pilsoņu ir pamata izglītība, 60% – vidējā, bet 18% – augstākā izglītība.

Tuvāko dienu laikā jaunie pilsoņi pa pastu saņems paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā būs informācija par personas uzņemšanu pilsonībā, kā arī tiks sniegta būtiskākā informācija par jaunās Latvijas pilsoņa pases noformēšanas iespējām. PMLP atgādina, ka līdz ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tiek mainīts personas tiesiskais statuss, tādēļ līdzšinējā nepilsoņa pase vairs nav derīga izmantošanai ne iekšzemē, ne ceļojumiem uz ārzemēm.

Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā tika sākta nepilsoņu naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 137 119 personas, to skaitā 14 029 nepilngadīgi bērni.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai ir jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.

 

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu Talsu traģēdijā cietušajiem

1.novembrī Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektus “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) 40 000 latus.

Piešķirtos līdzekļus izmaksās, izpildot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 16.marta un 15.aprīļa spriedumus.

Līdzekļi paredzēti kompensācijām cietušajiem par morālo kaitējumu saistībā ar nelaimes gadījumu Talsos 1997.gadā ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par finansējuma pārdali speciālo skolu uzturēšanai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, kurā, pārdalot 2 197 960 latus no IZM budžeta apakšprogrammas “Studējošo un studiju kreditēšana” uz mērķdotācijām pašvaldībām programmu “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, speciālo skolu uzturēšanas izdevumi tiks nodrošināti iepriekšējā perioda apmērā.

Līdzekļu ekonomija par 2 197 960 latiem IZM budžeta apakšprogrammā “Studējošo un studiju kreditēšana” radusies no procentu maksājumiem, jo 2011.gadā ir zemas RIGIBOR likmes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. 2011.gada 1.pusgadam RIGIBOR likme bija noteikta 1,35 procenti, salīdzinot ar 2010.gada 1.pusgadu, kad RIGIBOR likme bija 9,13 procenti.

Kārtību, kādā finansē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases (grupas), nosaka 2010.gada 31.augusta MK noteikumi Nr.825 “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”. Finansējums šo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem nekad nav nodrošināts 100% apmērā no normatīvajos aktos noteiktā – 2011.gada pirmajos astoņos mēnešos šis finansējums sastādīja 75% no normatīva.

Mērķdotācijas aprēķins pašvaldībām iepriekš minēto izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam un uzturēšanas izdevumiem tiek veikts, pamatojoties uz pašvaldību ministrijā iesniegto informāciju par pedagogu darba likmju skaitu un skolēnu skaitu mācību gada sākumā. Tā kā mācību gads un finanšu gads ir atšķirīgi periodi, finansējumu 2011.gada septembrim–decembrim ir iespējams aprēķināt tikai tad, kad skolas un pašvaldības iesniegušas informāciju par pedagogu darba likmju un skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā. Aprēķinu rezultātā tika secināts, ka šajā mācību gadā iepriekš minētās izglītības iestādes ir tarificējušas par 315 pedagogu slodzes likmēm vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kaut gan skolēnu skaits samazinājies par 1227 bērniem. Sākot ar 2011.gada 1.septembri, darbu sākušas divas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes bērniem ar speciālām vajadzībām, kurām esošā budžeta ietvaros tiek nodrošināti uzturēšanas līdzekļi un pedagogu darba samaksa.

Turklāt šajās izglītības iestādēs ar jauno mācību gadu tiek īstenotas jaunas izglītības programmas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, profesionālās izglītības programmas. Pamatojoties uz skolēnu specifiskajām saslimšanām, speciālajās izglītības iestādēs netiek veidotas apvienotās klases.

MK rīkojuma projekts “Par apropriācijas pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.04.00 “Studējošo un studiju kreditēšana” uz mērķdotācijām pašvaldībām programmu 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem” 1.novembrī apstiprināts valdībā. Kad MK rīkojums būs akceptēts Saeimā, apstiprināšanai valdībā tiks virzīts jauns MK rīkojuma projekts par pārdalītā finansējuma sadalījumu konkrētām pašvaldībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par 6000 latu pabalsta piešķiršanu Rīgā dzimušo trīnīšu ģimenei

Valdība 1.novembrī vienojās par 6000 latu pabalsta piešķiršanu Rīgā dzimušo trīnīšu ģimenei. Pabalsts piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

16.oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Zandai Rasai dzimušie trīnīši – divas meitenītes un viens puisītis – ir ceturtie šogad dzimušie trīnīši Latvijā.

Pirmie trīnīši šogad piedzimuši 2011.gada 15.septembrī Rīgas Dzemdību namā. Otrie trīnīši šogad piedzimuši 2011.gada 27.septembrī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Trešie trīnīši šogad piedzimuši 2011.gada 4.oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējs materiālais atbalsts, izmaksājot valsts sociālo pabalstu. Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latu, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 latu.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs, 2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, 2007.gadā vienā ģimenē, bet 2008.gadā – trijās ģimenēs, 2009.gadā un 2010.gadā trīnīši piedzima vienā ģimenē.

Pašlaik Latvijā ir apmēram 25 545 ģimenes ar trīs bērniem. Kopš gada sākuma ģimeņu ar trīs bērniem skaits ir pieaudzis par 453 ģimenēm.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par Nacionālā veselības dienesta nolikumu un maksas pakalpojumu cenrādi

1.novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Nacionālā veselības dienesta (NVD) nolikums un maksas pakalpojumu cenrādis.

NVD darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu to izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

NVD ir Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs. Jaunā dienesta galvenās funkcijas būs administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēgt līgumus un norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, veikt sabiedrības veselības monitoringu, nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošināt zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju kompensācijas sistēmas administrēšanu.

Savukārt NVD maksas pakalpojumu cenrādis izveidots, apvienojot Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra cenrāžus, lai dienestam būtu tiesisks pamats iekasēt samaksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pieejamā atbalsta summas palielināšanu zivsaimniecības attīstības projektiem

1.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt vienam atbalsta pretendentam kopējo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros no 900 000 latu uz 1 200 000 latu.

Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos precizē nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas.

Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu finansējuma nelietderīgu rezervēšanu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošos dokumentus ir jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās.

Tāpat atbalsta piešķiršanas kārtībā veikti arī tehniski un redakcionāli precizējumi, ņemot vērā līdzšinējo pasākuma īstenošanas pieredzi.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par govju enzootiskās leikozes apkarošanas radītajiem zaudējumiem

1.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

Saskaņā ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas stājās spēkā 3.augustā, izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, kuri audzē un tur govju sugas dzīvniekus, netiks maksāta kompensācija par govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem.

Turpmāk Eiropas Savienība (ES) Latvijai neatmaksās naudas līdzekļus no attiecīgā ES fonda par govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radušamies zaudējumiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa