Turpinājums

no 1.lpp.

Pašlaik 46 procenti Jēkabpils cukurfabrikas akciju pieder Sanktpēterburgas firmai "Balt Treid". Vēl pirms neilga laika Bauskas rajona cukurbiešu audzētāji izteica vēlēšanos pārpirkt daļu akciju no SIA "Balt Treid", lai kontrolpakete nonāktu zemnieku rokās. Tagad, pēc labvēlīgas situācijas maiņas, baušķenieki ir atteikušies no šī nodoma.

Zemkopības ministrs atzina, ka ar kreditoriem panāktā vienošanās būtiski samazina risku, kas bija līdz šim. Arī zemnieki var justies drošāk, ka par izaudzēto ražu fabrika norēķināsies.

— Tomēr risks, neapšaubāmi, pastāv, — sacīja P.Salkazanovs. — Rūpnīcai turpmāk ir jāpieliek lielas pūles, jāstrādā stingrā ekonomiskā režīmā, lai pārstrādātu šā gada ražu.

Kopumā cukura ražošanas apjomi Latvijā no 1996. gada līdz 1999. gadam ir palielinājušies divkārt. Skaidrs, ka cukura ražošana ir rentabla nozare, tomēr arī tā nevar bezgalīgi attīstīties, jo iekšējo tirgu nodrošina pašražotais cukurs, var droši iztikt bez jēlcukura ievešanas.

Jāatzīmē, ka cukurs, kas tiek importēts Latvijā pārstrādei, tiek atkal eksportēts. Tādēļ vietējā tirgū tas sarežģījumus nerada. Piemēram, no 22 tūkstošiem tonnu baltā cukura, kas aizvadītajā gadā importēts Latvijā, 20 tūkstoši tonnu jau izvesti atpakaļ, bet divi tūkstoši tonnu cukura vēl palikuši, ko reeksportē šā gada sezonā.

Savukārt T.Puga piebilda, ja gadījumā tiek ražots pārāk daudz cukura, kā tas ir šobrīd, tad nepieciešams valsts mehānisms, kas to regulētu. Šāds mehānisms — cukura ražošanas kvotas — ir paredzētas grozījumos likumā par cukuru. Grozījumi tika sagatavoti un iesniegti izskatīšanai jau 6. Saeimai, tie nonāca līdz trešajam lasījumam, likumprojekts diemžēl netika pieņemts. Savukārt 7. Saeima neuzskatīja par vajadzīgu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā — tā skaidroja zemkopības ministra padomnieks Jevgenijs Zaščirinskis.

Izmaiņas likumā ir nepieciešamas, jo pretējā gadījumā valsts šo nozari vairs nevarēs regulēt.

— Tieši šādā krīzes situācijā, kāda bija Jēkabpils cukurfabrikā, visvairāk parādās likuma nepilnības, — pauda P.Salkazanovs.

Galvenais, kas paredzēts izmaiņās, ir — ieviest kvotu sistēmu. Tas nozīmē, ka valsts garantēs zemniekiem audzēt noteiktu daudzumu cukurbiešu. Saknes varēs audzēt tādā apjomā, lai visas trīs cukurfabrikas kopā saražotu ap 70 000 tonnu cukura. Katra fabrika piešķirtās kvotas sadalīs starp cukurbiešu audzētājiem, kuri iepriekšējo triju gadu laikā noslēdza biešu piegādes līgumus ar cukurfabrikām un izpildīja līguma saistības. Ja tomēr Saeima atbalstīs likuma izmaiņas, tad, iespējams, kvotēšanas sistēma jau varētu darboties nākamajā gadā. Starp citu, šāda sistēma jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas Rietumeiropas valstīs.

Pēc Zemkopības ministrijas cukura nozares eksperta Andra Rukmaņa pētījumiem, Eiropas Savienības valstīs par vienas pietiekami modernas cukurbiešu pārstrādes rūpnīcas minimālo kritisko ražošanas apjomu uzskata 60 000 tonnu baltā cukura vienā pārstrādes sezonā. Tas nozīmē, ka, ražojot cukuru mazāk par šo daudzumu, rūpnīca var strādāt ar nepietiekami lielu peļņu vai pat nerentabli. Protams, tas jāvērtē kā ilgtermiņa ražošanas nosacījums. Šobrīd Latvijas cukurfabrikas spēj rentabli strādāt arī ar mazākiem ražošanas apjomiem. Pēdējos gados, samazinoties jēlcukura pārstrādei, ievērojami palielinājusies biešu cukura ražošana. Šis palielinājums bijis pietiekams, lai strādātu ar peļņu un ieguldītu līdzekļus rūpnīcas modernizācijā. Cits faktors, kas palīdz Latvijas cukurfabrikām gūt papildu peļņu, ir ražošanas dažādošana. Tā, piemēram, Liepājas cukurfabrikā papildus galvenajam ražošanas virzienam — cukura ražošanai — tiek ražota šķīstošā kafija, bet Jelgavas cukurfabrikā — dzērvenes pūdercukurā. Taču, ja Latvijas cukurfabrikas iekļautos Eiropas Savienības cukura koptirgus sistēmā šodien un saņemtu cukurbiešu cukura ražošanas kvotu 70 000 tonnu, tad šāds apjoms (ilgtermiņa izpratnē) nenodrošinātu tādu peļņas līmeni, kas dotu iespēju rūpnīcas modernizēt un attīstīt.

Zemkopības ministrijā ir izstrādāti arī citi grozījumi likumā "Par cukuru". Tie paredz likumā iestrādāt vairākas juridiskas normas, kas stabilizēs cukura tirgu un līdzsvaros cukurbiešu audzēšanu ar cukura ražošanu un realizāciju. Ir priekšlikums, ka nepieciešama visu veidu cukura importa licencēšana. Saistībā ar izmaiņām likumā "Par cukuru" ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi par cukura ražošanas kvotām, kā arī jāizdara grozījumi jau esošajos Ministru kabineta noteikumos par balto cukuru. Zemkopības ministrs prognozē, ka šis process nebūs viegls.

Dagnija Muceniece