Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Andris Bērziņš: Labdien! Mēs ar Dombrovska kungu, protams, pārrunājām aktuālos budžeta sastādīšanas jautājumus, kas ir procesā un acīmredzot noslēgsies nedēļas beigās.

Otrs tāds būtisks jautājums, ko centāmies detalizētāk apspriest, ir Baltijas valstu sadarbība, jo 10.novembrī Tallinā ir premjeru tikšanās un 1.–2.decembrī Igaunijā ir gaidāma Baltijas valstu prezidentu tikšanās.

Jautājums: Prezidenta kungs, jautājums, cik lielu apjomu no konsolidācijas varētu uzlikt uz pašvaldību pleciem? Jūsuprāt, cik valdība drīkstētu atļauties?

A.Bērziņš: Acīmredzot tādā cipariskā izteiksmē to atbildēt nevar. Sarunas notiek, un šis jautājums tiks vērtēts. Esmu pārliecināts, ka Dombrovska kungam pieredze ir, jau vairākas reizes ar pašvaldībām šīs lietas diskutējot, lai tomēr atrastu kopēju, visiem pieņemamu variantu.

Jautājums: Kā vērtējat valdības lēmumu Hipotēku bankas komercaktīvus pārdot pa daļām? Vai tas ir izdevīgi valstij?

A.Bērziņš: Par izdevīgumu ir ļoti grūti spriest, bet es varu tikai apsveikt, ka beidzot ir vismaz kaut kāds lēmums pieņemts, no tāda viedokļa tas ir ļoti labi.

Jautājums: Runājot vēl par budžeta konsolidāciju, kāds, jūsuprāt, virziens būtu valdībai jāietur, ņemot vērā, ka šis ir pēdējais griežamais budžets? Kādas intereses būtu jāievēro? Kam drīkst griezt, kam nedrīkst?

A.Bērziņš: Kaut nu tas piepildītos, ko jūs teicāt – ka tas ir pēdējais konsolidācijas process. Tas būtu tiešām vērtīgi. Bet man šķiet, iestrādes ir jau skaidri zināmas un tiek izvērtētas, lai tomēr būtu samērība, lai varētu iet stabili uz priekšu, lai varētu sākties attīstība. Te šīs iespējas ir. Protams, jauni cilvēki – tāpēc varbūt tas ir grūtāk, bet, cik saprotu no premjera, visi šie jautājumi tiek apspriesti koleģiāli, tiks sasniegts labākais kompromiss, un tiks izvērtētas, protams, visu to intereses, kurus tas ietekmēs nākamajos periodos.

Jautājums: Tur nekādu populāru sarkano līniju nav?

A.Bērziņš: Es ceru, ka tur vairs nebūs sarkano līniju. Tagad visa valdība ir kopā, un sarkanajām līnijām tur vairs nevajadzētu būt. Viņiem jāatrod kopīgs risinājums, lai varētu iet uz priekšu.

Jautājums: Par Grieķijas lēmumu rīkot referendumu. Vai tas tika apspriests, un kādi lēmumi pieņemti sakarā ar to? Kā šis referendums, jūsuprāt, ietekmēs eirozonā Latviju?

A.Bērziņš: Tas katrā gadījumā ir ļoti nepatīkams precedents. Paredzēt, kā tas attīstīsies, man šķiet, neviens neņemas. Es tomēr ceru uz Grieķijas saprātu, ka viņi saprot, ko tas varētu nozīmēt nākotnē. Ja referendums ir negatīvs, tad būtībā pasaka visiem pārējiem, ka mēs jūs neņemam vērā. Tāpēc es domāju, ka tas vēl ir priekšā. Kaut kas jau bija Slovākijā, kad nepiekrita finanšu stabilizācijas plāna veidošanas principiem, un tomēr viņi pārdomāja. Es ceru, ka saprāts uzvarēs, jo, cik zinu, šodien arī notiek Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda vadības pārrunas ar Grieķiju, ka tas vēl ir procesā.

Jautājums: Sakiet, vai, jūsuprāt, referendums palielinās otrā krīzes līmeņa iespējamību?

A.Bērziņš: Atkarībā jau no rezultāta.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2.novembrī