Rādās, ka Latvijas pašvaldību kārtējā devītā kongresa (tas iecerēts 28.maijā kādā no mūsu apriņķiem) diskusiju pamattemats būs Administratīvi teritoriālās reformas likuma pamatnostādnes. Tamlīdz Latvijas Pašvaldību savienībā jau top vairāki pamatdokumenti, kuru būtību pauduši pašvaldību līderi dažādos saietos. Arī ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa klātbūtni lielo pilsētu līderu sanāksmē Daugavpilī 15.aprīlī un pagastu apvienības valdes tikšanās reizē Ozolniekos 16.aprīlī Jelgavas pievārtē.

Jau iepriekš pašvaldību līderi bija saņēmuši aicinājumus, kuri paredzēja, ka Daugavpilī paredzēts apspriest administratīvi teritoriālās reformas problēmas, iepazīties ar pilsētas pašvaldību uzņēmumiem un tikties ar Krievu kultūras centra padomi tā sauktajā Kaļistratova namā. Tamlīdz Ozolnieku programma paredzēja iepazīšanos ar Ozolnieku pagastu, komunālās saimniecības daudznozaru uzņēmumu SIA "Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs", bērnudārzu "Zīlīte" un Ozolnieku vidusskolu. Pagasta apvienībai šobrīd ir būtiska arī konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts" vērtēšanas metodika, jo daudzi uzskata, ka savā līdzšinējā veidolā tas sevi jau ir "izsmēlis", tāpat krājaizdevu sabiedrību sākotne un turpmākā veidošanās.

Līdz šim kongresa apspriešanai izraudzīti vairāki temati: par valdības deklarācijas izpildi, par reģionalizācijas principiem un to dažādiem variantiem; par 2000.gada valsts budžeta pamatprincipiem attiecībā uz pašvaldībām, par investīcijām infrastruktūrās sakarā ar Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu naudas izmantošanu, lai palielinātu to kapacitāti.

Šajā sakarā zīmīga bija arī Latvijas pašvaldību izpilddirektoru kārtējā darba apspriede ceturtdien, 22.aprīlī, Rīgā Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas konferenču zālē. Vairāk nekā sešdesmit domubiedru pievērsās privatizācijas problēmām. Diskusiju ievadīja Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Andrejs Balčūns un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča. Par to plašāk stāstīsim "LV" privatizācijas problēmu ielikumā, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka arī privatizācijas nobeiguma risinājumi varētu būt Latvijas pašvaldību kārtējā kongresa rūpju lokā.

Tostarp Latvijas Pašvaldību savienības struktūras ir maksimāli orientētas uz saskarsmi Latvijas novados. "LV" redakcijas darba mapē joprojām ir pārskats par Latvijas pašvaldību izpilddirektoru iepriekšējo izbraukuma sesiju Limbažos un Staicelē, tomēr vēl pirms kārtējā pašvaldību kongresa izpilddirektoru asociācijas darbības veicinātāji 7.maijā cer tikties Krāslavā. Protams, diskusijai priekšplānā būs Latgales aprises.

Vakardienas sanāksmes dalībnieku darba mapē bija arī Ministru prezidenta Viļa Krištopana vēstules teksts Latvijas pašvaldību vadītājiem sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Vēstulē, cita starpā, teikts:

"Reformu mērķis ir viens — lai reģioni spēcinātos un attīstītos, lai mēs visi dzīvotu labāk. Tādēļ ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji saprastu reformu nepieciešamību un lietderīgumu. Šobrīd nepietiekams ir darbs sabiedrisko attiecību veidošanā. Tādēļ pie tā tiek un tiks nopietni strādāts.

Es aicinu visas pašvaldības aktīvi iesaistīties šajā procesā.

Vēlams, lai pāreju uz apriņķiem īstenotu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Taču tas nenozīmē, ka steigā vajadzētu apvienot pašvaldības un ka šīs robežas būs "akmenī cirstas".

Apmeklējot rajonus un tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, nācies secināt, ka lielākas domstarpības un strīdi varētu būt par apriņķu centru statusu. Arī tie tiks noteikti savstarpējas diskusijas rezultātā. Ja vienošanos par centru neizdodas panākt, ir apspriežams viedoklis, ka tie varētu mainīties katra apriņķa iekšienē rotācijas kārtībā: vienu laika periodu — viena pilsēta, otru laika periodu — otra. Taču arī tas viss ir apspriežams un lemjams.

Ir ļoti svarīgi dzirdēt pašvaldību vadītāju priekšlikumus, tāpēc esmu gandarīts par tikšanos ar pašvaldību vadītājiem, kas notika 10.martā. Domāju, ka vēlme šādas tikšanās padarīt par regulārām ir abpusēja. Ir svarīgi kopīgi iedziļināties pašvaldību problēmās, izprast tās un kopīgi risināt radušās grūtības. Tāpēc, kā jau solīju iepriekšējā tikšanās reizē, tiek domāts rīkot konferenci par administratīvi teritoriālo reformu.

Esmu gatavs kopā ar pašvaldībām uzņemties atbildību par demokrātisku administratīvi teritoriālo reformu, lai, izmantojot ES intelektuālo un finansiālo palīdzību, sakārtotu valsts un pašvaldību pārvaldi. Mans mērķis ir spēcīgu reģionu izveide Latvijā, kas savukārt nodrošinātu iedzīvotāju dzīves standartu pieaugumu. Par mūsu darbu spriedīs pēc tā, kā attīstīsies reģioni. Tādēļ mazāk pienākumu ir jāuzņemas centrālajai varai, pēc iespējas vairāk deleģējot reģioniem, lai vara būtu līdzsvarota. Mums Latvija nav jāpārdala, bet gan jāsakārto. Aicinu jūs visus aktīvi iesaistīties domāšanā un lemšanā!"

Šī vēstule nav domāta vispārējai publicēšanai. Tālab arī "Latvijas Vēstnesis" izraudzījies fragmentu tuvā kongresa sakarā. Kā vielu pārdomām un risinājumiem.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors