Eiropas Komisija: Par negodīgas komercprakses veidiem un izplatību

Visā Eiropā mazie uzņēmumi cieš no negodīgas komercprakses gadījumiem, tostarp no maldinošas reklāmas. Krāpnieki darbojas starptautiskā mērogā un izmanto uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, neaizsargātību darījumos ar citām ES valstīm. Šo shēmu upuri mēdz būt arī pašnodarbinātie, piemēram, ārsti un juristi, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Lai viņiem visiem nodrošinātu labāku aizsardzību, Komisija izsludina sabiedrisko apspriešanu, kuras gaitā vēlas no uzņēmumiem un citiem cietušajiem ievākt sīkāku informāciju par negodīgas komercprakses veidiem un izplatību, pievēršoties arī krāpšanai internetā. Pēc šīs apspriešanas Komisija vērtēs, kā visefektīvāk liegt krāpniekiem iespēju izmantot regulējuma nepilnības un kā godīgiem uzņēmējiem nodrošināt efektīvu aizsardzību.

“Mazie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls un nevar atļauties zaudēt naudu, iekrītot blēžu izliktajos slazdos,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tieslietu komisāre Viviena Redinga. “Mums ir nepieciešami stingri un efektīvi Eiropas līmeņa noteikumi, lai novērstu negodīgu praksi un liegtu vainīgajiem iespēju paslēpties aiz valsts robežas.”

Ik dienu uzņēmumi, pašnodarbinātie un pilsoniskās sabiedrības organizācijas cieš no negodīgas komercprakses. Tā var izpausties kā būtiskas informācijas noklusēšana vai nepareizas vai maldinošas informācijas sniegšana par piedāvājumu, īpaši ar maldinošu reklāmu, bet var arī ietvert piedāvājumus uzmācīgā, uzspiedošā vai iebiedējošā veidā.

Īpaši neaizsargāti pret krāpniecību ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri Eiropas Savienībā ir 23 miljoni un kas veido 99% no uzņēmumu kopskaita. Tomēr ir gadījumi, kad krāpnieku slazdos iekrīt arī lielie ES uzņēmumi.

Izplatīta prakse ir izsūtīt uzņēmējiem veidlapas, kurās tie tiek aicināti precizēt kontaktinformāciju, lai tiktu it kā bez maksas iekļauti uzņēmumu uzziņu krājumā. Ja uzņēmums atbild, tam tiek paziņots, ka tas ir noslēdzis līgumu, kura rezultātā tiek iekasēta prāva ikgadēja maksa. Eiropas Parlamenta 2008.gadā veiktajā apsekojumā tika apzināti 13 000 sūdzību par krāpšanos ar uzņēmumu uzziņu krājumiem, un tā noteikti ir tikai aisberga redzamā daļa. Apsekojums atklāja, ka uzņēmumiem parasti tika prasīts maksāt 1000 eiro.

Uzņēmumi par negodīgas komercprakses gadījumiem bieži vien neziņo, jo tiem nav laika vai arī tie nezina, kur vērsties.

Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā tiks ievākta informācija no privātpersonām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pēc apspriešanas Komisija 2012.gada pirmajā pusē nāks klajā ar ES rīcības iespējamiem variantiem, kas varētu ietvert izmaiņas tiesiskajā regulējumā.

Šī apspriešana ilgs līdz 16.decembrim.

Vispārīga informācija

Eiropas Savienības regulējumā maldinošas un salīdzinošas reklāmas jomā ir noteikti minimālie tiesiskie standarti saistībā ar maldinošu reklāmu ES. Direktīva aizsargā uzņēmējus pret maldinošu reklāmu. Tās mērķis ir arī nodrošināt, ka salīdzinošā reklāmā tiek pretnostatīti tiešām salīdzināmi lielumi, ka netiek nomelnotas citu uzņēmumu preču zīmes un netiek radīta uzņēmēju sajaukšanas iespēja. Pašreizējais ES regulējums pret visu veidu negodīgu komercpraksi aizsargā patērētājus, taču ne uzņēmējus.

Lai stiprinātu komersantu aizsardzību un uzlabotu dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūru pārrobežu sadarbību, Komisija 2012.gada pirmajā pusē plāno publicēt attiecīgu paziņojumu. Tajā tiks sniegts pārskats par maldinošas un salīdzinošas reklāmas ES regulējuma īstenošanu dalībvalstīs, apzināti problemātiskie jautājumi un aplūkoti iespējamie regulējuma pārskatīšanas varianti.

Arī Eiropas Parlaments vairākkārt ir uzsvēris šā jautājuma nozīmi. Tas konkrēti par krāpšanos ar uzņēmumu uzziņu krājumiem ir pieņēmis divas nozīmīgas rezolūcijas: 2008.gadā un šā gada 9.jūnijā.