Par divu Galileo satelītu palaišanu 23 000 kilometru augstumā
21.oktobrī Eiropa spēra nozīmīgu soli savā vēsturē, no Kourou Francijas Gviānā tika palaisti pirmie divi Galileo satelīti. Ar “Soyuz” kosmisko nesējraķeti tie sasniedza orbītu 23 000 kilometru augstumā. Eiropa ir vēl vienu soli tuvāk viedai satelītnavigācijas sistēmai, kura lielā mērā ietekmēs mūsu ekonomiku un ikdienas dzīvi. Eiropas rūpniecība jau gatavojas, lai varētu izmantot Galileo programmu un sniegt uzņēmumiem un pilsoņiem tiešu pieeju satelītnavigācijas signālam no Eiropas.
No 2014.gada jauna satelītu konstelācija dos iespēju uzlabot tādus pakalpojumus kā precīzākas transportlīdzekļu navigācijas ierīces, efektīva transporta vadība, meklēšanas un glābšanas pakalpojumi, drošāki banku darījumi, kā arī droša elektroenerģijas apgāde. Visu šo pakalpojumu efektīva darbība ir lielā mērā atkarīga no satelītnavigācijas tehnoloģijām. Kopējo ekonomisko ietekmi nākamajos 20 gados lēš uz apmēram 90 miljardiem eiro.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani, kura atbildības joma ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, sacīja: “Šis ir skaists mirklis visiem Eiropas iedzīvotājiem. Satelītu palaišana ir pierādījums Eiropas panākumiem kosmosa jomā. Aicinu Eiropas rūpniecības nozari un mazos un vidējos uzņēmumus nekavējoties izmantot lielās ekonomiskās iespējas, ko sniedz šī sistēma – esiet inovatīvi jau tagad! Eiropas pilsoņi var būt pārliecināti – Galileo tūlīt kļūs par mūsu ikdienas sastāvdaļu.”
Galileo – globālās satelītnavigācijas uzlabotā sistēma Eiropai
Ar Galileo programmu izveido globālu satelītnavigācijas sistēmu, kas nodrošina ļoti precīzus un garantētus globālās pozicionēšanas pakalpojumus. Tā no 2014.gada piedāvās trīs pakalpojumus: atklāto pakalpojumu (bezmaksas), Public Regulated Service (publisko regulēto pakalpojumu) (PRS) un meklēšanas un glābšanas pakalpojumu. Papildu pakalpojumi, kas tiks sniegti vēlāk, aptvers komerciālus pakalpojumus un dzīvības drošības pakalpojumu lielākai datu caurplūdei un precīzākiem autentificētajiem datiem.
21.oktobrī palaistie satelīti ir pirmie konkrētie pilnās satelītu konstelācijas elementi, kura līdz 2014.gadam nodrošinās galvenos pakalpojumus. Abi satelīti ir aprīkoti ar visu laiku precīzākajiem Maser atompulksteņiem, kuru novirze ir viena sekunde trīs miljonos gadu, tāpēc nākamo 30 satelītu konstelācijas apstiprināšana var notikt vēl ātrāk.
Galileo ir savietojams un saderīgs ar GPS.
Paredzams, ka Galileo ienesīs 90 miljardus eiro rūpniecības nozarēs papildu ieņēmumu ziņā.
Nav šaubu, ka Eiropas satelītnavigācijas sistēma drīz būs darboties spējīga. Tagad uzmanība jāpievērš pakalpojumiem, ko šī sistēma sniegs Eiropas iedzīvotājiem saskaņā ar Komisijas stratēģiju “Eiropa 2020”. Galileo pakalpojumi būs noderīgi daudzos Eiropas ekonomikas sektoros – elektrotīklu darbībā, transportlīdzekļu parka vadības uzņēmumos, finanšu darījumos, kuģniecībā, glābšanas operācijās, miera uzturēšanas operācijās tiks izmantots brīvi pieejamais atklātais pakalpojums, publiskais regulētais pakalpojums un meklēšanas un glābšanas pakalpojums.
Turklāt Galileo ļaus nostiprināt Eiropas zinātību tehnoloģijā, kas kļūst arvien būtiskāka tādās jomās kā elektrosadale un telekomunikāciju tīkli. Paredzams, ka sistēma, kas izveidota atbilstīgi Galileo programmai, 20 gados ienesīs papildu 90 miljardus eiro rūpniecībai un nodrošinās publiskus un sociālus ieguvumus.
EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests) ir Eiropas GPS signālu pastiprināšanas reģionālā sistēma. Minētais dienests ir Galileo priekštecis. EGNOS atklātais pakalpojums darbojas kopš 2009.gada oktobra, un nesen Komisija sāka piedāvāt EGNOS dzīvības drošības pakalpojumu aviācijas nozarei.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības
Latvijā
Preses un informācijas nodaļa