Eiropas Komisija: Par efektīvākiem, elastīgākiem un pārredzamākiem finanšu tirgiem

Pēdējos gados finanšu tirgos ir notikušas lielas pārmaiņas. Radušās jaunas tirdzniecības vietas un produkti, savukārt tehnoloģiju attīstība, piemēram, automatizētā ātrā datorizētā tirdzniecība, ir mainījusi situāciju. Izvērtējot 2008.gada finanšu krīzes mācības, G20 valstis 2009.gadā Pitsburgā vienojās par vajadzību uzlabot pārredzamību un uzraudzību neregulētākos tirgos, tostarp atvasināto instrumentu tirgos, un risināt problēmu ar pārlieku lielo cenu nepastāvību atvasināto preču instrumentu tirgos. Reaģējot uz to, Eiropas Komisija 20.oktobrī iesniedza priekšlikumus pārskatīt direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Šajos priekšlikumos ir iekļauta direktīva un regula, un to mērķis ir padarīt finanšu tirgus efektīvākus, elastīgākus un pārredzamākus, kā arī nostiprināt ieguldītāju aizsardzību. Turklāt jaunais regulējums palielinās regulatoru uzraudzības pilnvaras un nodrošinās skaidrus noteikumus par visām tirdzniecības darbībām. Līdzīgas diskusijas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un citos nozīmīgos pasaules finanšu centros.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē teica: “Finanšu tirgu uzdevums ir kalpot tautsaimniecībai, nevis otrādi. Gadu gaitā tirgi ir pārveidojušies, tāpēc attiecīgi jāpielāgo tiesību akti. Krīze nepatīkamā veidā ir parādījusi, cik sarežģītas un nepārredzamas ir kļuvušas dažas finanšu darbības un produkti. Tas ir jāmaina. Šodien iesniegtie priekšlikumi palīdzēs izveidot labākus, drošākus un atvērtākus finanšu tirgus.”

Papildu informācija

2007.gada novembrī spēkā stājusies sākotnējā direktīva par finanšu instrumentu tirgiem reglamentē tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot finanšu instrumentus (piemēram, starpniecību, konsultācijas, tirdzniecību, portfeļa pārvaldību, emisijas izplatīšanu u.tml.), ko veic bankas un ieguldījumu sabiedrības, kā arī tradicionālo biržu un alternatīvo tirdzniecības vietu (tā saukto daudzpusējo tirdzniecības sistēmu) darbību. Lai gan direktīva par finanšu instrumentu tirgiem nodrošināja konkurenci starp šiem pakalpojumiem un lielāku izvēli un zemākas cenas ieguldītājiem, tomēr finanšu krīzē atklājās arī tās trūkumi.

Priekšlikuma galvenie elementi

• Noturīgākas un efektīvākas tirgus struktūras. Direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem jau bija iekļauti noteikumi par daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētiem tirgiem, savukārt pārskatītajā direktīvā reglamentējoši noteikumi attieksies uz jauna veida tirdzniecības vietām – organizētām tirdzniecības sistēmām. Tās ir organizētas, taču patlaban neregulētas platformas, kuras iegūst arvien lielāku nozīmi. Piemēram, šajās platformās arvien vairāk tirgo standarta atvasināto instrumentu līgumus. Jaunajā priekšlikumā iekļauti attiecīgi noteikumi. Pārskatītā direktīva par finanšu instrumentu tirgiem ļaus arī turpmāk izmantot dažādus uzņēmējdarbības modeļus, tomēr tā nodrošinās, lai visās tirdzniecības vietās būtu spēkā vienādi noteikumi par pārredzamību un lai tiktu novērsti interešu konflikti.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labāku piekļuvi kapitāla tirgiem, priekšlikumos paredzēts, ka tiks izveidota īpaša MVU tirgu zīme. Šādi tiks nodrošināta kvalitātes zīme platformām, kuru mērķis ir apmierināt MVU vajadzības.

• Tehnoloģisku inovāciju iekļaušana. Turklāt ar atjaunināto direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem tiks ieviesta algoritmiskās tirdzniecības darbību aizsardzība un automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības, kas ievērojami palielina tirdzniecības ātrumu un rada iespējamus sistēmiskus riskus, darbību aizsardzība. Šī aizsardzība ietver prasību par to, ka visai algoritmiskajai tirdzniecībai jābūt pienācīgi regulētai, prasību nodrošināt pienācīgu likviditāti un noteikumus, kas neļauj vairot nepastāvību, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem iesaistoties tirgos un pametot tos. Visbeidzot priekšlikumi uzlabos konkurences situāciju būtisku pakalpojumu jomā, kurus sniedz pēc tirdzniecības (piemēram, mijieskaitā), kas pretējā gadījumā negatīvi ietekmēs konkurenci starp tirdzniecības vietām.

• Lielāka pārredzamība. Ieviešot organizētās tirdzniecības sistēmas kategoriju, priekšlikumi uzlabos tirdzniecības darbību pārredzamību akciju tirgos, tostarp neoficiālo tirdzniecību (tirdzniecības apjomus vai likviditāti, kas nav pieejama publiskās platformās). Izņēmumi būs pieļaujami tikai saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem. Šādi tiks ieviests arī jauns tirdzniecības pārredzamības režīms neakciju tirgos (piemēram, obligācijas, strukturētie finanšu produkti un atvasinātie instrumenti). Turklāt, pateicoties jaunajiem noteikumiem par tirgus datu iesniegšanu vienā vietā, ieguldītājiem būs pārskats par visām tirdzniecības darbībām ES, un tas palīdzēs tiem izdarīt izvēli, balstoties uz pieejamo informāciju.

• Pastiprinātas uzraudzības pilnvaras un stingrāks atvasināto preču instrumentu tirgu regulējums. Priekšlikumos pastiprināta regulatoru nozīme un pilnvaras. Saskaņojot ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un ņemot vērā definētos nosacījumus, uzraugi varēs aizliegt konkrētus produktus, pakalpojumus vai praksi, ja tie apdraudēs ieguldītāju aizsardzību, finanšu stabilitāti vai pienācīgu tirgu darbību. Priekšlikumos paredzēta arī stingrāka atvasināto preču instrumentu tirgu uzraudzība. Tajos ieviests pienākums ziņot par pozīcijām tirgotāja kategorijas dalījumā. Tas palīdzēs regulatoriem un tirgus dalībniekiem labāk novērtēt spekulāciju nozīmi šajos tirgos. Turklāt Komisija ierosina pilnvarot finanšu regulatorus uzraudzīt atvasināto preču instrumentu tirdzniecības darbības un jebkurā laikā veikt intervenci, tostarp pozīciju ierobežojumu formā, ja rodas bažas par nesakārtotiem tirgiem. G20 valstu samitā 3. un 4.novembrī Kannās tiks apspriests arī jautājums par atvasinātajiem preču instrumentiem.

• Stingrāka ieguldītāju aizsardzība. Pamatojoties uz jau spēkā esošo aptverošo noteikumu kopumu, pārskatītajā direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem paredzēti stingrāki noteikumi par portfeļu pārvaldību, ieguldījumu konsultācijām un sarežģītu finanšu produktu, piemēram, strukturēto produktu, piedāvājumu. Lai novērstu iespējamu interešu konfliktu, neatkarīgi konsultanti un portfeļu pārvaldītāji nedrīkstēs veikt vai saņemt trešo personu maksājumus vai gūt citas finanšu priekšrocības. Visbeidzot attiecībā uz visām ieguldījumu sabiedrībām ieviesti noteikumi par korporatīvo vadību un pārvaldītāju atbildību.

• Turpmākās rīcības plāns. Tagad priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei (dalībvalstīm) apspriešanai un pieņemšanai. Kad būs pieņemta regula, direktīva un nepieciešamie tehniskie īstenošanas noteikumi, šos tiesību aktus piemēros no viena un tā paša datuma.

Par ES kultūrdigitalizāciju kā izaugsmes katalizatoru

Eiropas Komisija ir pieņēmusi ieteikumu, kurā ES dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt un apvienot spēkus kultūras materiāla digitalizācijai un iesaistīt tajā arī privāto sektoru. Eiropas kultūras mantojumam ir jābūt plašāk pieejamam. Vēl vairāk, tam jākļūst par Eiropas “radošo” industriju izaugsmes katalizatoru. Digitalizētā materiāla glabātāja būtu “Europeana” – Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs vienlaikus (www.europeana.eu).

Ieteikumā dalībvalstis aicinātas izstrādāt konkrētus plānus un veidot partnerības, kas ļautu līdz 2015.gadam palielināt “Europeana” krātuves glabāto vienību skaitu no pašreizējiem 19 miljoniem līdz 30 miljoniem, tiešsaistē darīt pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta vai tirdzniecībā neesoša materiāla, kā arī pielāgot nacionālos tiesību aktus un stratēģijas, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: “Eiropā, iespējams, ir izveidojies pasaulē lielākais kultūras mantojuma uzkrājums. Mēs nevaram atļauties neizmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas un piedzīvot kultūras lejupslīdes draudus. Digitalizācija ienes kultūras mantojumu ikvienā mājoklī un ir vērtīgs darbarīks tādās jomās kā izglītība, tūrisms, spēles, animācija un radošajā industrijā vispār. Ieguldījumi digitalizācijā radīs jaunus uzņēmumus un jaunas darbavietas.”

“Europeana”, kura tās aizsākumā 2008.gadā glabāja 2 miljonus vienību, ir izaugusi līdz vairāk nekā 19 miljonu vienību lielam krājumam, kurš nu ir pieejams intuitīvākā un interaktīvākā saskarnē nekā līdz šim. Lai uzglabāto vienību ģeogrāfiskā pārstāvētība būtu iespējami līdzsvarota, Komisijas ieteikumā katrai dalībvalstij noteikts saturiskā pienesuma vienību skaita mērķis, kas būtu jāsasniedz līdz 2015.gadam.

Ieteikuma pamatā ir 2010.gadā izveidotās “Viedo kolēģijas” (izcilu personību veidota augsta līmeņa pārdomu grupa) secinājumi par Eiropas kultūras mantojuma pārcelšanu tiešsaistē. Eiropas Digitalizācijas programmas mērķu vidū ir arī kultūras un radošo industriju atbalstošu pasākumu pieņemšana un ilgtspējīga modeļa atrašana “Europeana” krātuves finansējumam.

Pamatinformācija

ES kultūras mantojuma pārcelšana tiešsaistē nozīmētu, ka visā Eiropā iedzīvotāji jebkurā laikā varētu to izmantot atpūtas, mācību vai darba vajadzībām. Digitalizētais materiāls varētu noderēt arī citiem komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, piemēram, mācību vai pedagoģisko materiālu izstrādei, dokumentālu sižetu veidošanai vai tūrisma piedāvājuma sagatavošanai. Tas pavērtu milzīgas ekonomiskas iespējas Eiropas radošajai industrijai, kuras devums patlaban ir 3,3% no ES iekšzemes kopprodukta un 3% no ES darbavietu kopskaita.

Jaunā ieteikuma paredzētie indikatīvie mērķi (vienību skaits) katras dalībvalsts pienesumam “Europeana” krātuvē ir šādi.

Minētais ieteikums ir atjaunināta 2006.gada ieteikuma versija. Tajā ņemti vērā dalībvalstu 2008. un 2010.gada ziņojumi par paveikto, kuri rāda, ka, neraugoties uz zināmu stāvokļa uzlabojumu, aktīvāk jārīkojas attiecībā uz finanšu resursiem, digitalizācijas kvantitatīvajiem mērķiem un atbalstu “Europeana” krātuves idejai.

Komisijas ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas:

• izstrādāt konkrētus ieguldījumu plānus par digitalizāciju un veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, lai kopīgi segtu digitalizācijas izmaksas. Ieteikumā uzskaitīti pamatprincipi, kas jāievēro, lai šādas partnerības būtu godīgas un līdztiesīgas;

• līdz 2015.gadam ievietot “Europeana” krātuvē 30 miljonus vienību, tostarp visus Eiropā radītos meistardarbus, uz kuriem vairs neattiecas autortiesības, un visu materiālu, kas digitalizēts par publiskajiem līdzekļiem;

• darīt tiešsaistē pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta materiāla, piemēram, ar atbilstošu tiesisko regulējumu radot apstākļus, kas ļauj īstenot vērienīgu tirdzniecībā neesoša materiāla digitalizāciju un nodrošināt tā pārrobežu pieejamību;

• konsolidēt stratēģijas un pielāgot tiesību aktus, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā, piemēram, gādājot par to, lai krātuvē ievietotais materiāls netiktu aizsargāts ar tādiem tehniskiem pasākumiem, kas krātuves darbiniekiem neļauj to saglabāt.

“Europeana” un ar to saistītās darbības ir viens no digitālo pakalpojumu infrastruktūras elementiem, kas iezīmēti finansēšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem 2014.–2020.gadam. Kultūras artefaktu digitalizācija dod milzīgas iespējas mijsadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējdarbības attīstībai. Piemēram, “Europeana” nesen uzsāktajā projektā “Pirmais pasaules karš ikdienišķos dokumentos, kas ļauj iedzīvotājiem papildināt “Europeana” krātuvi ar savām personīgajām piemiņas lietām no Pirmā pasaules kara laikiem, jau savākts un digitalizēts vairāk nekā 25 000 vienību. Ceļojošā prezentācija “Hack4Europe!” 85 programmētājiem no visas Eiropas sniedza piekļuvi “Europeana” krātuves resursiem, un rezultāts bija 48 mobilajiem tālruņiem un spēļu ierīcēm paredzētu inovatīvu lietojumprogrammu prototipi.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa