Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī Saeima tiecas būt saimnieciska. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.1999., Nr. 129/130 (1589/1590) https://vestnesis.lv/ta/id/23900

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 1999.gada 29.aprīļa sēdes darba kārtība

Vēl šajā numurā

28.04.1999., Nr. 129/130 (1589/1590)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī Saeima tiecas būt saimnieciska

D1.JPG (29764 BYTES)

Juris Dobelis, Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs

vakar, 27.aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

 

Juris Dobelis dzimis 1940.gadā, pēc izglītības un pamatnodarbošanās ķīmiķis. Bijis gan LR Augstākās padomes, gan 6.Saeimas deputāts. Patlaban, būdams apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts, ir ne vien 7.Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs, bet arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis

— Kā jūs novērtētu tagadējās Saeimas Saimnieciskās komisijas sastāvu?

— Pašlaik komisijā ir 18 deputāti. Izņemot mani, arī Leons Bojārs — priekšsēdētāja biedrs — no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības, Modris Lujāns — komisijas sekretārs — no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Silva Golde, Arnis Razminovičs, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Jāzeps Šņepsts un Māris Vītols no Tautas partijas, Arnis Kalniņš un Astrīda Mūrniece no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības, Dzintars Kudums, Vladimirs Makarovs un Juris Vidiņš no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Jānis Lāčplēsis un Normunds Rudevičs no "Latvijas ceļa", Imants Stirāns no Jaunās partijas un Oļegs Tolmačovs no apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

Visi šie deputāti paši ir izraudzījušies savu līdzdalību saimnieciskās komisijas darbā, protams, saskaņojot savu izvēli ar savas frakcijas viedokli. Mūsu komisija, izrādās, ir viena no skaitliski lielākajām. Vienīgi Eiropas lietu komisija ir prāvāka.

Dabiski, mums, šiem Saeimas ievēlētajiem deputātiem, šajā komisijā ir jātiecas rast kopēju valodu.

Saimnieciskās komisijas funkcijas ir nemainīgas gan 5., gan 6., gan 7.Saeimas laikā. Tās uzdevums ir īpaši rūpīgi izskatīt to valsts budžeta sadaļu, kas attiecas uz Saeimu. Tāpat tās uzdevums ir nodrošināt Saeimas deputātiem iespējami labākus darba un dzīves apstākļus. Jānodarbojas arī ar dažādiem darbam nepieciešamās tehnikas iegādes un sadalīšanas jautājumiem. Laikam gan līdz ar to Saimnieciskajai komisijai visciešāk nākas sadarboties ar Saeimas kanceleju.

Runājot par deputātu piemērotību darbam Saimnieciskajā komisijā, teikšu, ka katram deputātam, kas ievēlēts Saeimā, ir daudzmaz jāorientējas visos jautājumos. Turklāt jābūt priekšzināšanām vai tieksmei, lai ko konkrētu paveiktu komisijā. Mūsu komisijā ir dažādi vajadzīgās sagatavotības un pieredzes cilvēki, piemēram, jurists Mareks Segliņš, tautsaimnieks Atis Slakteris, uzņēmējs Jāzeps Šņepsts, izglītības darbinieki Silva Golde un Dzintars Kudums. Mūsu komisijā ir dažādu profesiju cilvēki. Ļoti aktīvi ir Modris Lujāns, Arnis Razminovičs, Juris Vidiņš, lai gan viņi pārstāv politiski ļoti atšķirīgas frakcijas. Šī dažādība lieti noder Saimnieciskās komisijas darbībā, izstrādājot dokumentu projektus un sagatavojot materiālus komisijas sēdēm.

— Vai nav tā, ka daļēji dublējas Saeimas Saimnieciskās komisijas un Saeimas kancelejas darbs?

— Jāsaprot viena lieta. Saeimas kancelejas darbinieki nav Saeimas deputāti. Līdz ar to viņi nav tiesīgi lemt par budžeta lietām, par tiem jautājumiem, kas skar deputātu darbību. Viņiem nav šo pilnvaru. Tādējādi nevar būt nekādas runas par funkciju dublēšanos. Kancelejas darbinieki tikai palīdz sagatavot jautājumus kā eksperti. Jebkurām no 16 Saeimas komisijām darbs sastāv no divām daļām. Pirmā ir stratēģiskais risinājums jeb nostādījums, izvēloties attiecīgos veidus. Otrā ir ekspertu darbs, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un izstrādājot variantus, kas jāakceptē deputātiem. Piemēram, mums kancelejas darbinieki dod savus darbības variantus, savus aprēķinus, kas saistīti ar grāmatvedības lietām, ar datoru vai citas tehnikas iegādi, savus darba modernizācijas vai remontu priekšlikumus un tā tālāk. Bet galīgos lēmumus jau Saeimas kancelejas darbinieki nepieņem. Protams, mēs ieklausāmies kancelejas darbinieku domās un slēdzienos, respektējam viņu ierosinājumus.

— Vai tas nozīmē, ka Saeimas kancelejas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Valdis Ziemelis praktiski ir gluži vai Saeimas Saimnieciskās komisijas izpilddirektors?

 

27.04.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!