Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeima tiecas saimniekot saimnieciski. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.1999., Nr. 129/130 (1589/1590) https://vestnesis.lv/ta/id/23902

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 27. aprīļa sēdē

Vēl šajā numurā

28.04.1999., Nr. 129/130 (1589/1590)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima tiecas saimniekot saimnieciski

D3.JPG (18094 BYTES)

Juris Dobelis, Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs,

vakar, 27.aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Vai tas nozīmē, ka Saeimas kancelejas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Valdis Ziemelis praktiski ir gluži vai Saeimas Saimnieciskās komisijas izpilddirektors?

— Tam gan nevaru piekrist. Valdis Ziemelis ir visas Saeimas lēmumu izpildītājs. Izpildītājs ir tas, kurš pilnīgi atkarīgs no lēmēja. Bet lemj Saeima kopumā. Mūsu ieteikumi iet caur Saeimas Prezidiju, kur tos tad arī novērtē.

Mēs, piemēram, varam uzdot Saeimas kancelejai kaut ko paveikt. Bet tad tam ir jābūt skaidri un konkrēti formulētam lēmumam specifiskā jautājumā. Plašāka rakstura lēmumi jau ir visas Saeimas kompetencē.

— Tautā mēdz runāt, ka Saeimas deputāti pārlieku lepni dzīvojot. Bet varbūt gauži pieticīgi salīdzinājumā ar citām zemēm?

— Kādi valsts budžeta līdzekļi Saeimai ir iedalīti, ar tādiem arī jādzīvo. Pamatnostādne ir tāda, ka Saeima nevar atļauties izdarīt grozījumus valsts budžetā, sev pieliekot kaut ko klāt. Tāda ir arī mana kategoriska nostāja šajā jautājumā. Runa par Saeimas līdzekļu pavairošanu var būt, tikai plānojot valsts budžetu nākamajam gadam. Atšķirībā no visām citām valsts institūcijām Saeimai budžetu nosaka pati Saeima. To paredz likums. Līdz ar to nevar būt tāda situācija, ka Saeima pēc kāda laiciņa pati sev atvēlētu lielākas naudas summas. Tā būtu nenopietna nostāja.

Lai novērtētu, vai Saeimas budžets ir liels vai mazs, to vajadzētu salīdzināt ar citu mūsu pašu valsts iestāžu un citu parlamentu budžetiem. Salīdzināsim, piemēram, dažu pašvaldību vadītāju un Saeimas deputātu dzīves apstākļus. Tad vajadzētu salīdzināt it visu valsts amatpersonu atalgojumu, sākot no visaugstākās. Es nerunāju, protams, par privātuzņēmējiem. Un tad var palūkoties, cik greznu vai pieticīgu vietu starp visiem valsts darbiniekiem ieņem Saeimas deputāti. Daudziem mūsu valstī ir algas pāri 1000 vai 2000 latiem — tiem, kas strādā valsts iestādēs. Tāda ir patiesība, un par to tad arī vajag runāt.

No vienas puses, ir skaidrs, ka Saeimas deputātiem nevajadzētu nodoties savai greznībai. No otras puses, Saeimai ir jāsaņem tik līdzekļu, lai tā varētu daudzmaz efektīvi veikt tai uzticētos pienākumus. Te ir runa par datortehniku, par dokumentu pavairošanas tehniku, par mūsdienīgu dokumentu apstrādes tehniku, par transportlīdzekļiem un tā tālāk.

Varu piebilst vēl, ka apmēram 40 Seimas deputāti nav nodrošināti ar normāliem darba apstākļiem. Lūk, tieši tāpēc ir runa par nama Torņa ielā 3/5 rekonstrukciju ar nolūku izveidot tajā Saeimas deputātu darba istabas.

— Laikam gan jāatzīst, ka šis vēsturiskais kādreizējais Bruņinieku nams Jēkaba ielā ietilpības un aprīkojuma ziņā nav visai piemērots mūsdienīga parlamenta darba vajadzībām. Kā jūs, būdams Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs, raugāties uz šo problēmu? Vai neatmaksātos valstij uzbūvēt jaunu ēku Saeimai?

— Es vienmēr esmu centies nekrist galējībās. Ko nozīmētu attiekties no vēsturiskajām tradīcijām? Šeit ir sanākušas it visas Latvijas Republikas Saeimas kopš 1922.gada. Atgādināšu, ka arī Lielbritānijas parlamenta nams ir gauži vecs, taču, manuprāt, tāpēc neviens anglis negrasās celt jaunu savas valsts parlamenta ēku. Domāju, ka vienmēr ir jāprot savietot kopā divas lietas, kas jo īpaši svarīgi ir latviešu tautai, — vēsturiskās tradīcijas un mūsdienīgus darba apstākļus.

Vienam gan varētu piekrist. Vajadzētu paskatīties uz priekšu stratēģiskā ziņā, kā varētu radikāli uzlabot Saeimas deputātu darba apstākļus. Bet vispirms būtu jāorientējas uz to, kas jau mums ir visapkārt — šepat Rīgas vecpilsētā. Tas pats esošais vēl nav īsti savests kārtībā. Vēl nav zināms, kā tālākā nākotnē tiks izmantota "Arsenāla" ēka, Torņa ielas nami.

Katrā ziņā jautājums ir pamatots. Un par to nāksies domāt ne tikai šīs Saeimas, bet arī 8.Saeimas Saimnieciskajai komisijai. Lai Dievs dod, ka jau šīs Saeimas laikā mēs varētu pārvietot uz ēku Torņa ielā 3/5 minētos 40 Saeimas deputātus, kam vajadzīgs darba un dzīves apstākļu uzlabojums. Nepieciešamā nauda budžetā jau ir. Tas būtu pamats, uz ko varētu atsperties jau nākamā Saeima.

Vienmēr padomāsim, kā mēs varam saglabāt savu vēsturisko mantojumu un ko varam paveikt, uzlabojot pašreizējos apstākļus, bet pamatā ir jābūt praktiskiem un racionāliem aprēķiniem.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!