Rīgas Domes lēmums Nr.97

23.12.1993.

Par attīstības priekšlikumu realizēšanas kārtību Rīgā

Pamatojoties uz likuma "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" 13.panta 1.daļas 1.punktu, lai noteiktu Rīgā vienotu kārtību attīstības priekšlikumu īstenošanai.

Rīgas Dome nolemj:

1. Apstiprināt attīstības priekšlikuma realizēšanas kārtību Rīgā.

2. Noteikt, ka attīstības priekšlikumi Rīgā var tikt īstenoti tikai saskaņā ar šo kārtību.

3. Uzdot Rīgas pilsētas Vides un sabiedrības veselības centram, Rīgas pilsētas Vides aizsardzības pārvaldei un Rīgas pilsētas valdes pilsētas attīstības nodaļai izstrādāt vispārējās šo dienestu prasības attīstības priekšlikumu īstenošanai Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam, lai tās būtu pieejamas vispārīgām uzziņām, sākot no 01.03.1994.

4. Uzdot Rīgas pilsētas Galvenajai arhitektūras pārvaldei līdz 01.03.1994. izstrādāt attīstības priekšlikumu izskatīšanas gaitas veidlapu.

5. Attīstības priekšlikumu realizācijas kārtība stājas spēkā 01.03.1994.

6. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas Domes Rīgas attīstības komisijai.

Domes priekšsēdētājs A.Teikmanis

Apstiprināta ar
Rīgas Domes 23.12.1993, lēmumu Nr.97

Attīstības priekšlikumu realizēšanas kārtība Rīgā

1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Attīstības priekšlikumu realizēšanas kārtība nosaka attīstības priekšlikumu (būvniecības, rekonstrukcijas, modernizācijas, labiekārtošanas u.c.) izskatīšanas, saskaņošanas, projektēšanas un būvniecības secību.

1.2. Minētā kārtība attiecināma uz jebkuru uzņēmēju (juridiska vai fiziska persona) un jebkuru attīstības priekšlikumu Rīgas pilsētas teritorijā neatkarīgi no zemes īpašuma piederības.

1.3. Kārtība izstrādāta, pamatojoties uz visiem ar projektēšanu un celtniecību saistītajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nemaina līdzšinējo projektu saskaņošanas kārtību.

1.4. Realizējot minēto kārtību, tajā iesaistīto Rīgas pašvaldības institūciju darbība ir atklāta.

1.5. Par attīstības priekšlikumu izskatīšanas gaitu visās instancēs līdz lēmuma par projektēšanas tiesībām pieņemšanai ir atbildīgs rajona arhitekts.

2. Attīstības priekšlikumu iesniegšana un izskatīšana

2.1. Uzņēmējs, kurt vēlas realizēt attīstības priekšlikumus, Rīgas pilsētas valdes galvenajā arhitektūras pārvaldē (turpmāk — Galvenā arhitektūras pārvalde) var iepazīties ar vispārīgajiem apbūves, pieminekļu aizsardzības, ugunsdrošības, sanitārajiem, higiēnas, vides aizsardzības u.c. noteikumiem. Ja nav skaidri pilsētbūvnieciskie nosacījumi, Galvenā arhitektūras pārvalde tos konkrētajam uzņēmējam precizē.

2.2. Uzņēmējiem vienlaicīgi jāsaņem izziņa no Rīgas pilsētas zemes komisijas par zemes gabala piederību.

2.3. Uzņēmējs pēc iepazīšanās ar vispārīgajiem noteikumiem, kā ari ar konkrētās teritorijas attīstības iespējām iesniedz Galvenajā arhitektūras pārvaldē (attiecīgā rajona arhitektam izskatīšanai rajona starpresoru komisijā) attīstības priekšlikumu, pievienojot tam zemes gabala plānu ar piedāvāto plānojuma skici, zemes īpašuma un lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu (vai lūgumu iznomāt attiecīgo zemes gabalu).

2.4. Ja paredzēta sabiedrībai svarīgu objektu būvniecība (tas nosakāms saskaņā ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 10.01.1992. lēmumu Nr. 16/159 "Par sabiedrībai svarīgu objektu noteikšanas principiem Rīgas pilsētā") vai īpaši vērtīgu zemes gabalu attīstīšana, kā arī ja  ir citi nopietni Galvenās arhitektūras pārvaldes iebildumi, Galvenā arhitektūras pārvalde iesniedz attīstības priekšlikumu Rīgas Domes attīstības komisijā.

2.5. Pēc attīstības priekšlikuma izskatīšanas Galvenā arhitektūras pārvalde, bet 2.4. punktā paredzētajos gadījumos Rīgas Domes Rīgas attīstības komisija dod uzņēmējam rakstisku atzinumu par attīstības priekšlikuma atbilstību attiecīgās teritorijas attīstībai.

2.6. Ja iesniegts attīstības priekšlikums par valsts vai privātā īpašumā esošu, tai skaitā pašam uzņēmējam piederošu zemi, tad pozitīva atzinuma gadījumā Rīgas pilsētas attiecīgā rajona arhitekts attīstības priekšlikumu iesniedz izskatīšanai Rīgas pilsētas valdes starpresoru komisijā, tam pievienojot:

— Rīgas pilsētas zemes komisijas izziņu par zemes gabala piederību,

— Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) valdes apstiprinātu starpresoru komisijas lēmumu,

— Rīgas Domes Rīgas attīstības komisijas,

Rīgas pilsētas valdes pilsētas attīstības nodaļas,

Rīgas pilsētas valdes galvenās arhitektūras pārvaldes pilsētplānošanas nodaļas,

Rīgas reģionālās vides aizsardzības komitejas,

Rīgas pilsētas valdes vides aizsardzības pārvaldes,

sanitārās uzraudzības dienestu,

ugunsdzēsības uzraudzības dienestu,

visu inženierkomunikāciju uzraudzības un ekspluatācijas dienestu

atzinumus un tehniskos noteikumus.

Starpresoru komisijas slēdziens dod tiesības uzņēmējam sākt projektēšanu.

2.7. Ja attīstības priekšlikums attiecas uz Rīgas pilsētai piederošu zemi, tad šo priekšlikumu rajona arhitekts iesniedz izskatīšanai Rīgas pilsētas starpresoru komisijā, tam pievienojot rajona (priekšpilsētas) valdes atzinumu un Rīgas pilsētas valdes nekustamā īpašuma pārvaldes (turpmāk — Nekustamā īpašuma pārvalde) rakstisku atzinumu par iespējām izmantot attiecīgo zemes gabalu pēc nomas līguma noslēgšanas.

2.8. Rīgas pilsētas valdes starpresoru komisijas rakstisks slēdziens dod tiesības uzņēmējam sākt projektēšanu, ja ir noslēgts zemes nomas līgums.

2.9. Ja Rīgas pilsētas valdē iesniegti vairāku uzņēmēju attīstības priekšlikumi par kaut kādu konkrētu zemes gabalu vai saņemts attīstības priekšlikums par īpaši vērtīgu zemes gabalu, Rīgas pilsētas valdei vēlams izvēli izdarīt, organizējot konkursu.

2.10. Strīdus izskata Rīgas Domes Rīgas attīstības komisija.

3. Zemes nomas tiesību iegūšana

3.1. Attīstības priekšlikuma iesniedzējs pirms būvatļaujas saņemšanas slēdz zemes nomas līgumu ar Rīgas pašvaldību.

3.2. Uzņēmējs iegūst zemes nomas tiesības uz zemes gabalu, slēdzot zemes nomas līgumu ar Rīgas pašvaldību pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas. Līgumā tiek izdalīti attīstības priekšlikuma realizācijas posmi un izvirzīti to izpildes nosacījumi.

3.3. Līgumu strīdus izskata Rīgas Dome nekustamā īpašuma komisija.

4. Attīstības priekšlikuma īstenošana

4.1. Pirms projektēšanas uzņēmējam neatkarīgi no zemes īpašuma piederības jāpasūta Galvenajā arhitektūras pārvaldē būvpase vai arhitektūras plānošanas uzdevums.

4.2. Visi izstrādātie projekti tiek saskaņoti Galvenajā arhitektūras pārvaldē, kur tos reģistrē pēc vienotas formas.

4.3. Izstrādāto un Galvenajā arhitektūras pārvaldē saskaņoto projektu nepieciešamības gadījumā kopā ar ekonomisko pamatojumu uzņēmējs iesniedz Rīgas pilsētas valdes pilsētas attīstības nodaļā, lai noteiktu vienreizējās maksas pilsētas infrastruktūras attīstībai apjomu un iemaksas termiņu.

4.4. Ja iesniegts attīstības priekšlikums par valsts vai privātā īpašumā esošu, tai skaitā pašam uzņēmējam piederošu zemi, tad pēc iemaksas, uzrādot Rīgas pilsētas valdes pilsētas attīstības nodaļas apstiprinājumu, uzņēmējs Galvenajā arhitektūras pārvaldē saņem būvatļauju.

4.5. Ja iesniegts attīstības priekšlikums par Rīgas pilsētai piederošu zemi, tad pēc paredzēto līgumsaistību izpildes uzņēmējs Galvenajā arhitektūras pārvaldē saņem būvatļauju.

4.6. Zemes nomas tiesības pilnā apjomā uzņēmējs iegūst, realizējot visus projektā, zemes nomas līgumā un būvatļaujā izvirzītos nosacījumus.