Rīgas Domes lēmums Nr.96

23.12.1993.

Par pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas būvnoteikumu apstiprināšanu

Lai nodrošinātu stingru būvdisciplīnu pilsētbūvniecības piemineklī Vecrīgā,

Rīgas Dome nolemj:

1. Apstiprināt pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas būvnoteikumus.

2. Noteikt, ka pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas būvnoteikumi stājas ir 01.03.1994.

3. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas Domes Rīgas attīstības komisijai.

Domes priekšsēdētājs A.Teikmanis

Apstiprināti ar
Rīgas Domes 23.12.1993. lēmumu nr.96

Pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas būvnoteikumi

Būvnoteikumi regulē būvdarbus, ēku ekspluatāciju un labiekārtojumu teritorijā starp 11.novembra krastmalu (Daugavu), pilsētas kanālu un K.Valdemāra ielu.

Būvnoteikumi sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" 13.panta 2. un 5.punktu.

Satura rādītājs

I. Ievads

II. Projektēšanas un būvdarbu atļaujas

 III. Projektu saturs

IV. Jaunceltnes, apbūves blīvums, pagalmi, ēku augstums

V. Esošo ēku remonts un restaurācija

VI. Fasādes, jumti

VII. Telpu izbūve esošo ēku jumtu stāvos

VIII. Kāpnes

IX. Veikalu vitrīnas, reklāmas, markīzes

X. Ietnes, pagrabu lūkas, laukumu, ielu un ietņu segums

XI. Apgaismes ķermeņi, kioski, paviljoni, ceļa zīmes u.c. mazās formas

XII. Ēku nojaukšana

XIII. Kultūras slānis, tā aizsardzība un izpēte

XIV. Būvžogi, sastatnes, būvmateriālu nokraušana

XV. Administratīvā atbildība un naudas sodi

 

I. Ievads

Vecrīga ir gadsimtos veidojusies pilsētas daļa, kurā atspoguļojas dažādu laikmetu būvpaņēmieni — no agriem viduslaikiem līdz pat mūsdienām. Vecrīga ir pilsētbūvniecības piemineklis. Jebkurai celtnieciskai darbībai tajā jānotiek atbilstoši vēsturiskajām tradīcijām, kuras iedibinājušās saskaņā ar iepriekšējo laikmetu būvnoteikumos fiksētajām prasībām. Pēdējie, 19.gs. vidū izstrādātie būvnoteikumi, ar nelielām izmaiņām bija spēkā līdz pat 1944. gadam.

Vecrīgas apbūves rekonstrukcijai un jaunai celtniecībai jānotiek saskaņā ar īpaši izstrādātu Vecrīgas reģenerācijas projektu.

Obligāti jāievēro šādi reģenerācijas projektu pamatprincipi.

1. Vecrīga ir Rīgas pilsētas centrālās daļas aktīvā zona, kuras funkcijas un ietilpība ierobežojama, ievērojot nepieciešamību saglabāt tās vēsturisko plānojuma struktūru, telpisko kompozīciju un apbūves īpatnības, dodot priekšroku valsts un pilsētas pārvaldes iestādēm un citām sabiedriskām iestādēm ar kultūrizglītojošu un rekreācijas, kā arī tirdzniecības un apkalpes nozīmi. Vecrīgā nedrīkst atrasties rūpnieciska rakstura ražotnes un noliktavas.

2. Vecrīgas vēsturiskā struktūra, ielu tīkls un apbūve maksimāli saglabājama, vienlaikus paredzot to restaurāciju, tehniskā labiekārtojuma līmeņa paaugstināšanu un izmantošanu atbilstoši pieminekļu aizsardzības prasībām.

3. Sakārtojama Vecrīgas funkcionālā  struktūra, aktivizējot vēsturiskā centra sabiedrisko lomu. Saglabājama, atjaunojama un nostiprināma Vecrīgas vēsturiskā centra — Rātslaukuma un uz to vedošo ielu apbūve, kā arī pārējo vēsturisko ielu un laukumu telpa un ainava, ievērojot vēsturiskās apbūves augstumu.

4. Arhitektūras pieminekļi izmantojami galvenokārt kultūras iestādēm, ja nav iespējama to izmantošana sākotnējā nozīmē. Ēku pirmie stāvi izmantojami tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un apkalpes vajadzībām, atjaunojot šim nolūkam jau agrāk izbūvētās, bet citādi izmantotās telpas. Saglabājami un labiekārtojami palikušie dzīvokļi, pēc iespējas atjaunojami pārbūvētie dzīvokļi.

5. Ielu bruģējums jāveido no kaltiem un apaļiem bruģakmeņiem, gājēja ielas nosedzot ar īpašām plātnēm vai speciāli gatavotu kalto akmeņu bruģi, reorganizējama apzaļumojuma sistēma un veicami citi labiekārtošanas pasākumi.

II. Projektēšanas un būvdarbu atļaujas

1. Vecrīgas teritorijā vajadzīga iepriekšēja piekrišana un atļauja šādu darbu projektēšanai un izpildīšanai:

— jaunbūvēm;

— restaurācijai;

— visādām ēku pārbūvēm, t.sk. vecu sienu izlaušanai un jaunu celšanai ēku iekšienē, jaunu logu un durvju aiļu izlaušanai, fasāžu pārbūvēm, fasādes apdares un apmetuma atjaunošanai, jumta seguma atjaunošanai vai maiņai, jaunu logu un durvju ielikšanai, jaunu kurināmo vietu, pavardu, krāšņu dūmeņu ierīkošanai un veco pārbūvei, fasādes krāsošanai, kāpņu un jumtu stāvu izbūvei u.c.;

— veikalu interjeru, vitrīnu un reklāmu iekārtošanai;

— ietņu, ielu un laukumu seguma remontam un pārbūvei;

— apgaismes ķermeņu uzstādīšanai;

— kiosku, reklāmu stabu un stendu, paviljonu, brīvstāvošu vitrīnu un automātu uzstādīšanai;

— ēku vai to daļu nojaukšanai;

— kultūras slāņa norakšanai un izpētei.

2. Atļaujas iepriekš minētajiem darbiem izsniedz Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja tās pēc pastāvošās likumdošanas nav jāpieprasa arī citās instancēs (skat. 4.p.).

3. Jebkuri celtniecības un labiekārtošanas darbi Vecrīgas teritorijā jāveic saskaņā ar Šiem noteikumiem un šādiem dokumentiem:

— Rīgas būvnoteikumiem (apbūves noteikumi);

— Latvijas Republikas likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību, restaurāciju un izmantošanu;

— noteikumiem par kultūras pieminekļu aizsardzību, restaurāciju un izmantošanu;

— Latvijas būvnormatīviem;

— noteiktajā kārtībā izstrādātiem un saskaņotiem projektiem.

4. Atļauja celtniecības un labiekārtošanas darbiem Vecrīgas teritorijā saņemama šādā kārtībā:

4.1. īpašnieks vai organizācija iesniedz parakstītu pieprasījumu Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Tajā jāmin objekta adrese (ielas nosaukums, Nr. un grunts piederība — grupa un Nr.), kādus darbus paredzēts veikt, pievienojot klāt zemes lietošanas aktu vai nomas līgumu un zemes plānu;

4.2. atkarībā no darbu veida un apjoma Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsniedz projektēšanas atļauju, Galvenās arhitektūras pārvaldes apstiprinātus arhitektūras un plānošanas noteikumus,

arhitektūras un plānošanas, restaurācijas uzdevumu vai arhitektūras un plānošanas, restaurācijas uzdevumu, par ko jāsamaksā pēc noteikta tarifa. Šie dokumenti derīgi vienu gadu, pēc tam tie jāpārreģistrē Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Projektus var izstrādāt tikai attiecīgās nozares kvalificēti speciālisti, kuriem ir vidēji speciāli vai augstākā izglītība. Jaunceltņu, ēku pārbūves projektus var izstrādāt tikai licencēti arhitekti, arhitektūras pieminekļu restaurācijas projektus — arhitekti, kuriem ir licence restaurācijas darbu projektēšanai.

Jaunceltņu, rekonstrukcijas un remontdarbu izstrādāšana atkarībā no darbu apjoma notiek trijās stadijās: skiču projekts (pirmmets), projekta (mets) un darba zīmējumi (jebkuri gadījumā nepieciešami izstrādāt skiču projektu);

4.3. projekti, kas izstrādāti pēc šiem noteikumiem vai uzdevumiem, koncepcijas projekta stadijā iepriekš saskaņojami ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un atkarībā no darba veida ari ar citām pastāvošā likumdošanā paredzētajām instancēm;

4.4. atļauju būvdarbu izpildīšanai pēc projektu saskaņošanas izsniedz Galvenās arhitektūras pārvaldes valsts arhitektūras un celtniecības kontroles inspekcija, reģistrējot būvētāju iestādi un atbildīgo būvdarbu vadītāju, tehnisko un autoru uzraudzības vadītāju. Šī atļauja ir derīga vienu gadu un zaudē spēku tiem paredzētajiem darbiem, kas nav iesākti laji laikā. Kultūras pieminekļu restaurācijai īpašu atļauju izsniedz ari Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

III. Projektu saturs

Jaunbūvju un pārbūvju projektiem jāsatur šādi materiāli.

1. Situācijas plāns ar tajā iezīmētām zemes gabala robežām, būvlaidēm (sarkanajām līnijām) visām ēkām — kā jaunbūvējamām, tā pārbūvējamām, kā ari citiem zemes gabala apbūves un labiekārtojuma elementiem; ari topogrāfiskais plāns ar apakšzemes tīkliem.

Situācijas plāni jāieraksta apkārtējo ielu nosaukumi, kaimiņu īpašumu apzīmējums (grupa un Nr.), situācijas plānā iezīmēto ēku izmantošana (nozīme), ziņas par to sienu un jumtu materiālu, stāvu skaitu, ēku augstumu.

Ar skaitļiem jāapzīmē apkārtējo ielu platums un pagalmu izmēri, atstarpes starp ēkām un visi citi pēc šiem būvnoteikumiem ievērojamie mēri.

2. Būves projekts. Projektam jāatbilst būvnormatīvu prasībām. Projektam jāsatur visu stāvu plāni, kuros iezīmēti: kāpnes, to materiāli, pavardi, krāsnis, dūmvadi, vēdināšanas un citi kanāli un tukšumi sienās, kā ari ēku vispārējie un kāpņu šķērsgriezumi, jumta plāns, no ielu vai laukumu, kā arī pagalmu puses redzamo ēkas daļu fasādes.

Ar skaitļiem jāuzrāda ēkas augstums, sienu biezums, caurbraucamo un caurstaigājamo vietu platums un visi citi šajos noteikumos prasītie mēri.

Ielu, no ielām un laukumiem redzamo fasāžu pārveidošanai vajadzīgi tikai fasāžu zīmējumi. Projektos ar uzsvērtām grafiskām zīmēm (biezākām līnijām, krāsu tonējumu, svītrojumu u.c.) apzīmējamas iecerētās pārveides.

Žogu gar ielām un zemes gabalu robežām celšanai vajadzīgs situācijas plāns ar iezīmētām līnijām, pa kurām paredzēts žogu celt; turklāt jāuzrāda žogu priekšpuses skats un jāuzrāda būvmateriāls.

3. Situācijas plāni, būves projekti un citas būvdarbus paskaidrojošas ziņas iesniedzamas vismaz divos eksemplāros, iestiprinot cietos vākos 23x30 cm lielumā ar virsraksta lapu (zīmējumi var būt salocīti). Viens projekta eksemplārs paliek Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Zīmējumi izgatavojami uz necaurredzama papīra.

Zīmējumiem noteikti šādi mērogi, kas uzrādāmi zem attiecīgiem zīmējumiem: situācijas plāniem — mērogs 1:500; stāvu plāniem, fasādēm un šķērsgriezumiem — 1:100; detaļām — 1:20.

Zīmējumos ar grafiskām zīmēm jāparāda konstrukciju būvmateriāli, sniedzot paskaidrojumus zem attiecīgiem zīmējumiem.

Visi iesniegtie zīmējumi un ziņas jāparaksta projekta autoram un ar licences zīmogu jāapliecina tiesības nodarboties ar arhitektūras praksi.

Kultūras pieminekļu restaurācijas projektos stāvu plāniem, fasādēm un šķērsgriezumiem jābūt mērogā 1:50, vienkāršākām ēkām — mērogā 1:100, detaļām — 1:20 vai lielākā mērogā.

IV. Jaunceltnes, apbūves blīvums, pagalmi, ēku augstums

1. Jaunas ēkas Vecrīgā ceļamas tikai ar nedegoša materiāla ārsienām. Koka konstrukcijas pieļaujamas tikai jumta izbūvēs.

2. Var apbūvēt tikai tādus zemes gabalus, kuriem ir tieša satiksme ar ielu vai kuriem piekļūšanu nodrošina servitūts.

3. Apbūvējamā zemes gabala robežām jāsakrīt ar vēsturiskajām zemes gabala robežām. Pieļaujama vēsturiski izveidojušos zemes gabalu apvienošana ar noteikumu, ka netiek mainīta ielas sarkanā līnija un jaunceltnes fasāde katra zemes gabala robežās tiek veidota atšķirīgi.

Projektējot jaunceltnes brīvajos zemes gabalos, kuros bijusi vēsturiskā apbūve, iespējami šādi risinājumi:

1) maksimāli precīza zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana;

2) vēsturisko apjomu atjaunošana mūsdienu interpretācijā. Ēkas arhitektonisko kompozīciju var veidot pēc šādiem principiem:

1) patstāvīga ēka savā zemes gabalā;

2) esošo vai atjaunoto ēku grupa, kas iekšēji apvienota kopējai izmantošanai;

3) jaunceltne apvienotā zemes gabalā ar vienotu plānojumu un saskaņā ar vēsturisko parcelāciju diferencētu fasādi.

Pieļaujama ari pēdējos 150 gados apvienoto pašlaik brīvo zemes gabalu sadalīšana atbilstoši to senākajām robežām.

4. Jaunceltnes Vecrīgā jābūvē pēc slēgtās perimetrālās apbūves principa. Ēkas fasādei jāpiekļaujas kaimiņu zemes gabalam un jāatrodas 117 sarkanās līnijas. Fasādes daļēja atvirzīšanas pieļaujama ne tuvāk kā 3 m no kaimiņu zemes gabala robežām, veidojot gar ielu arhitektoniski noformētus žogu vai vārtus.

5. Jaunceltņu zemes gabalos, izņemot 6.punkts paredzētos gadījumus, jā-, būt neapbūvētam laukumam vai laukumiem atbilstoši Šādiem nosacījumiem:

— jebkurai ēkai jābūt vismaz vienam 5,2 m garam un tikpat platam pagalmam;

— citiem pagalmiem, kas paredzēti vienīgi telpu apgaismošanai (gaismas sētām) jābūt vismaz 18 m1 lieliem un vismaz 0,3 m platiem;

— ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju var ierīkot arī mazākas gaismas sētas, bet tā, lai to laukumā varētu iezīmēt kvadrātu ar 2,15 m garu malu.

6. Zemes gabaliem, kuru platība nepārsniedz 100 m², apbūves blīvums var sasniegt 100 %; tas pats attiecināms uz zemes gabaliem, kuru platums nepārsniedz 14 m, ja tie atrodas starp divām ielām, neatkarīgi no to gamma gar ielu.

7. Jābūt iespējai iebraukt pagalmos no ielas. Šim nolūkam paredzētajām caurbrauktuvēm jābūt vismaz 3,2 m platām un 3,8 m augstām.

No gaismas sētām jābūt satiksmei ar ielu vai kādu no pagalmiem pa vismaz 12 m platu un 2,5 m augstu eju.

8. Pagalmus un gaismas sētas zemes līmenī nobruģē ar betona plātnēm vai kaltiem akmeņiem.

9. Pieļaujama pagalmu un gaismas sētu pārsegšana ar caurspīdīgu jumtu.

10. Jaunceltņu augstums līdz galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt 21,3 m un izmēra, kas atkarīgs no tuvākās ielas platuma.

11. Ēku augstums Vecrīgā drīkst pārsniegt ielu platumu ne vairāk kā par 6,0 m, ja ielas platums nav lielāks par 6,0 m, un divkārt, bet ne vairāk par 8,0 m, ja ielas platums ir lielāks par 6,0 m.

Ēku augstuma ierobežojums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai ielas pretējā puse ir apbūvēta vai ne.

12. Ielu stūros ceļamo ēku augstumu, kāds atļauts pie platākās ielas, drīkst ieturēt ari ēkas daļai gar šaurāko ielu, bet tikai tādā attālumā no ēkas stūra, kas nepārsniedz divkāršu šaurākās ielas platumu.

Šo normu var pārsniegt tikai izņēmuma gadījumos ar sevišķu Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

13. Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības ierobežot jaunceltņu augstumu gadījumos, ja tās tiks celtas tiešā vēsturiski un arhitektoniski vērtīgāko ēku tuvumā, kā arī citos gadījumos, kad normās pieļaujamais maksimālais jaunceltnes augstums kaitē harmoniskai apbūves ainavai. Inspekcija var pieļaut jaunceltņu kompozīcijā pakārtotus augstuma akcentus.

14. Ēkas jāceļ ar pret ugunsmūriem uz zemes gabalu sānu robežām, no aizmugurējās robežas tās var atkāpties ne mazāk par 2,15 m.

15. Starp atsevišķām ēkām uz viena un tā paša zemes gabala jāatstāj spraugas, kas nav šaurākas par 4,3 m.

16. Dzīvojamo ēku sienās pagalma pusē var ierīkot virtuvju un tādu telpu logus, kur ļaudis pastāvīgi neuzturas, ja sprauga starp logu un pret! stāvošo sienu nav šaurāka par 2,15 m.

17. Ir atļauts dzīvojamās ēkās ierīkot logus uz pagalmu tādu telpu apgaismošanai, kurās ļaudīm jāuzturas ilgāku laiku, ja attālums līdz pretī stāvošajai sienai nav mazāks par 5,2 m un pretī stāvošās sienas augstums nepārsniedz šo attālumu ne vairāk kā par 6 m.

18. Ēku sienās, kas atrodas pret kaimiņu robežu, logus tādu telpu apgaismošanai, kurās ļaudīm jāuzturas ilgāku laiku, atļauts ierīkot, ja attālums no robežas nav mazāks par 4,3 m.

19. Ja jaunceltne piekļaujas ēkām, kurām pret apbūvējamo Zemes gabalu ir pagalmi vai gaismas sētas, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai arī jaunceltnei pret šādiem pagalmiem vai gaismas sētām būtu vismaz gaismas sētas.

20. Ja ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju esošo ēku pret ugunsmūros ir iekārtoti logi, tai ir tiesības pieprasīt jaunceltni celt tādā veidā, lai Šie logi netiktu aizsegti, vai arī pieprasīt, lai tie tiktu aizmūrēti.

V. Esošo ēku remonts un restaurācija

1. Veicot ēkās — arhitektūras pieminekļos — kārtējo remontu, nedrīkst pārveidot to apjomu un plānojumu, kā ari ārējo un iekšējo arhitektonisko apdari.

Arhitektūras pieminekļos veicamajai celtnieciskajai darbībai jāatbilst likuma par kultūras pieminekļu aizsardzību prasībām.

Arhitektūras pieminekļu restaurācija ir to atjaunošana, ievērojot vēsturiskos uzslāņojumus un izslēdzot hipotētisku izmainīšanu.

2. Vecrīgā esošo ēku — arhitektūras pieminekļu — aizsardzības nolūkā var tikt ierobežota celtniecība to tuvumā.

3. Pirms plašāku remontdarbu, kapitālā remonta vai pārbūves uzsākšanas jebkurā Vecrīgas ēkā, kas nav iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstos, obligāti veicama to vispusīga vēsturiski arhitektoniska izpēte kompetentu speciālistu vadībā.

4. Jāfiksē, jāsaglabā, jārestaurē, un jāparāda (jāeksponē) piemēroti veidi visas izpētes, projektēšanas vai būvdarbu izpildes gaitā atsegtās ēku konstruktīvās un arhitektoniskās detaļas, kā art interjeru apdarei elementi, kam ir vēsturiski arhitektoniska vai mākslinieciska vērtība.

5. Vecrīgas ēku pārbūves pieļaujamas vienīgi to plānojuma kvalitātes, labiekārtojumu tehniskā līmeņa paaugstināšana un, konstruktīvu uzlabojumu nolūki, kā arī pielāgojot tās citai izmantošanai. Pārbūve var būt saistīta art ar pilsētbūvnieciskā ansambļa uzlabošanas pasākumiem.

6. Vecrīgas ēku būvapjomu pārveidošana, t.sk. papildināšana ar piebūvēm, pagalmu un gaismas sētu aizbūvēšana vai jaunu stāvu uzcelšana, kas pasliktina esošo ēku insolāciju un aerāciju, pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, saņemot īpašu Galvenās arhitektūras pārvaldes atļauju un tikai pēc kompetentu speciālistu veiktas ielu ainavas analizēs, nepārkāpjot Jo būvnoteikumu III sadaļas prasības un IV sadaļas 5. —11 .punktā noteiktos ierobežojumus.

7. Speciālistus šīs sadaļas 4.un 6.punktā paredzētajiem izpētes un analizēs darbiem nozīmē Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un viņiem par darbu samaksā pasūtītājs.

8. Atsevišķos gadījumos, kas paredzēti Vecrīgas reģenerācijas projektā, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības pieprasi samazināt vai palielināt ēku augstumu vai mainīt to jumta formu kapitālā remonta laikā.

9. Šīs sadaļas 6.un 8.punktā minētās pārbūves nav pieļaujamas, ja ēka pēc iepriekšējās vēsturiski arhitektoniskās izpētes var kļūt par arhitektūras pieminekli. 5ajā gadījumā aizliegts veikt ari iekštelpu krāsošanu vai jebkādus citus remontdarbus bez iepriekšējas saskaņošanas ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

VI. Fasādes, jumti

1. Ēkas pārbūvējot vai remontējot, nav pieļaujama to fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (rustikojums, portāli, logu apmales, sandriki, dzegas, lizēnas, pilastri, jumta logi u.c.) daļēja vai pilnīga likvidācija vai pārveidošana.

2. Ēku fasādes remontējot vai atjaunojot, lietojami tie paši apdares materiāli, kas lietoti, tās ceļot. Saskaņojot ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, pieļaujama ļoti vienkārša ēku fasāžu arhitektūras papildināšana.

3. Ēku ārējā apdarē gan jaunceltnēm, gan pārbūvēs nedrīkst lietot Vecrīgai neraksturīgus apdares materiālus un paņēmienus (sintētiskus materiālus, spoguļus, metālu, poligrānu, koka aplikācijas, izņemot gadījumus, ja tās lietotas pildrežģu konstrukciju imitācijai u.c.).

4. Fasādes atļauts krāsot, vai nu ievērojot izpētes materiālus, vai ari ēkas stilam atbilstošos toņos. Nav atļauts spilgts un spīdīgs fasāžu krāsojums. Nedrīkst krāsot dabiska akmens materiālus, keramiku, ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdare.

5. Vecrīgā jāpanāk atšķirīgi veidoto jumtu harmoniska saskaņa un jumtu ainavas viengabalainība. Jaunceltnēm nav atļauti plakanie jumti.

6. Vecrīgas ēku jumti nosedzami ar kārniņiem, kaparu, skārdu vai dabīgo šīferi. Esošie jumtu seguma materiāli, kas neatbilst šim noteikumam, kapitālā remonta laikā nomaināmi.

Ja jumti nosegti ar melno vai cinkoto skārdu un tuvākā laikā netiek nomai nīti, tie krāsojami ar grafītu vai brūngansarkanu krāsu.

7. Sienu izlaidumi fasādēs drīkst būt tikai 3,0 m virs ietnes neatkarīgi no tās platuma. Zemāk izlaidumi atļaujami tikai tur, kur ietne platāka par 1,20 m, un tie drīkst izvirzīties uz priekšu ne vairāk kā par 3 cm ik uz 30 cm ietnes papildu platuma, bet ne vairāk par 30 cm, turklāt brīvam ietnes platumam jāpaliek vismaz 1,20 m. Visiem izlaidumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas var i radīt traumas garāmgājējiem.

8. Balkoniem un aizsargjumtiņiem (uzjumteņiem virs ieejām) jābūt vismaz 3,0 m augstumā virs ietnes, tie nedrīkst pārsniegt ietni un atrasties tuvāk par 1,5 m no kaimiņu robežas. Tiem jāpierīko teknes un caurules ūdens novadīšanai.

9. Visām ēkām visā fasāžu garumā un augstumā jāpierīko no nedegoša materiāla izgatavotas teknes un caurules ūdens novadīšanai. Notekcaurules ievadāmas lietus ūdens novadīšanas apakšzemes tiklā.

10. Ēku augšstāvu logi, kas augstāki i par 70 cm, nedrīkst būt ar vienlaidu iestiklojumu bez dalījuma rūtīs, izņemot gadījumu, ja tādi logi bijuši ēkas sākotnējā veidolā. Ēkām — arhitektūras pieminekļiem — aizliegts mainīt logu rūšu dalījumu.

11. Nav atļauta mākslīgo klimatizācijas ierīču iebūvēšana logailās.

12. Uz jumtiem atļauts uzstādīt tikai vienu antenu, turklāt tikai tad, ja nav iespējams izmantot kolektīvo antenu. Nav atļauta patvarīga satelītantenu uzstādīšana uz jumtiem un balkoniem, virs erkeriem vai to piestiprināšana ēku fasādēm.

VII. Telpu izbūve esošo ēku jumtu stāvos

1. Esošo ēku jumtu stāvu izbūve atļauta, ja tā neiespaido ēkas ārējo izskatu un ja jumta gabarīti, ēkas novietojums un stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām.

2. Jumtā iebūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam jābūt vismaz 2,5 m arī tad, ja tās ir apakšējo dzīvokļu sastāvdaļa.

3. Bēniņos iebūvētām telpām un darbnīcām jābūt atdalītām no neizbūvētās bēniņu daļas ar nedegošām sienām un vismaz no iekšpuses apmestiem koka griestiem.

4. No jumta virsmas izvirzīto logu izbūvju izvietojums un veids pieskaņojams ēkas arhitektūrai, to kopīgais platums nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ēkas fasādes garuma.

5. Jumta gabarītos iebūvētām logu ailēm jābūt vismaz 1,5 m attālumā no kaimiņu robežas.

6. Ēkās ar mansarda jumtiem aizliegts ierīkot dzīvojamās telpas virs mansarda stāva.

VIII. Kāpnes

1. Kāpņu telpu skaits un izvietojums, kāpņu veids jaunceltnēs projektējams atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem.

2. Ja kādā no Vecrīgas ēkām atrodas tikai koka kāpnes, kas neatbilst ugunsdrošības noteikumiem, tad ēku kapitālās pārbūves vai arhitektūras pieminekļu restaurācijas gadījumā jautājumu par šādu kāpņu saglabāšanu vai pārbūvi izšķir Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vadoties no šādiem apsvērumiem:

— koka kāpnes, kas ir arhitektūras pieminekļa sastāvdaļa, saglabājamas; pieļaujams iekārtot papildu ugunsdrošas kāpnes, ja tas nav pret pieminekļu aizsardzības noteikumiem;

— koka kāpnes pārējās esošās ēkās saglabājamas, ja tām ir arhitektoniska un mākslinieciska vērtība (dekoratīvās margas, profilēti laidi, liekta forma, izgreznoti atbalsta stabi u.c.). Ja plānojums pieļauj, iekārtojamas papildu ugunsdrošas kāpnes, pretējā gadījumā evakuācija ugunsgrēku gadījumos panākama citiem līdzekļiem (ārējās metāla kāpnes, pārejas uz kaimiņu ēkām u.tml.);

— atsevišķos gadījumos pieļaujama 1 koka kāpņu pārbūve par ugunsdrošām, aplikāciju veida tās papildinot ar nojaukto koka kāpņu margām, pakāpienu dēļiem un citiem dekoratīviem elementiem;

— koka kāpņu saglabāšanai var lietot ķīmiskas vielas, kas nodrošina to nedegamību un nav kaitīgas cilvēku veselībai.

3. No degošiem materiāliem izbūvētās kāpnes, kas neatbilst pastāvošajiem evakuācijas noteikumiem (vītņu kāpnes, vienlaidu kāpnes, kāpnes ar dažāda platuma laidiem u.c) saglabājamas kā sava laikmeta celtniecības paņēmienu un normatīvu liecības; ugunsdrošības iestādēm nav tiesību pieprasīt šo kāpņu pārbūvi pēc pastāvošajiem noteikumiem. Izņēmuma gadījumos pieļaujama normām atbilstošu papildu ugunsdrošu kāpņu izbūve.

IX. VEIKALU VITRĪNAS, REKLĀMAS, MARKĪZES

1.Ēkas celtniecības gaitā tās pirmajā stāvā izbūvētās veikala vitrīnas saglabājamas nemainītā veidā. Telpu rekonstrukcijas, apvienošanas vai sadalīšanas gadījumos atļauts pārkārtot veikalu ieejas.

2. Aizliegta logailu konstruktīva pārveidošana vitrīnu iekārtošanai arhitektūras pieminekļos. Ja tādas izbūvētas, pārveidojot fasādes sākotnējo veidolu, - tad atkarībā no šo vitrīnu arhitektoniskās kvalitātes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izšķir jautājumu par to saglabāšanu, likvidāciju vai pārveidošanu arhitektūras pieminekļu restaurācijas laikā.

3. Jaunu vitrīnu ierīkošanu pārējās Vecrīgas ēkās (izņemot arhitektūras pieminekļus un potenciālos arhitektūras pieminekļus) pieļaujama, ja to izvietojums atbilst ēkas arhitektoniskajam stilam un konstruktīvajam risinājumam. Nav atļauta vienlaidu vitrīnu izbūve esošajās ēkās.

4. Vēsturiskos stilos celto ēku fasādēs vēlāk izbūvētās vitrīnas, kas neatbilst to arhitektūras raksturam (piemēram, vienlaidu), telpu rekonstrukcijas laikā pārveidojamas atbilstoši Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības norādījumiem.

5. Pieļaujama ēku pirmo stāvu ārsienu, kurās atrodas veikalu vitrīnas, apdarināšana ar īpaši kvalitatīviem materiāliem, ievērojot VI sadaļas 3.punkta nosacījumus.

6. Virs veikalu skatlogiem — vitrīnām — atļauts izbūvēt markīzes, kas neatrodas zemāk par 2,2 m un kuru platums nepārsniedz ietnes platumu.

7. Veikalu un iestāžu nosaukumi un reklāmas nedrīkst aizsegt ēku fasāžu arhitektoniskās detaļas. Tām jābūt harmoniski iekomponētām ēku fasāžu arhitektūrā. Ieteicams reklāmas izvietot īpašās joslās virs veikala vitrīnām vai arī perpendikulāri pret sienu iekārtotās konsolēs, kuru izvietojums atbilst VI sadaļas 6.punkta nosacījumiem. Augstāk par pirmo stāvu reklāmas drīkst izvietot tikai ar īpašu Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

8. Katrai iestādei vai veikalam atļauta tikai viena reklāma vai izkārtne, tai skaitā — pamatuzraksta un skaidrojuma kombinācija. Viena izkārtne nedrīkst pārsniegt vienas ēkas fasādes kontūras.

9. Burtu augstums reklāmuzrakstos nedrīkst pārsniegt 40 cm, reklāmās, kuras veido vienīgi atsevišķi burti — 50 cm.

10. Aizliegts izvietot reklāmas uz balkoniem un ēku izlaidumiem.

11. Jebkura veida informāciju un reklāmziņojumus drīkst izvietot tikai uz afišu stabiem vai plātnēm. Afišu stabu maksimālais diametrs — 95 cm, plātņu platums — 4xAl.

12. Vēlēšanu un ielu sabiedrisko pasākumu reklāmu ziņojumi nedrīkst pārsniegt 4xAl formātu, tie uzstādāmi vienīgi ar īpašu Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

13. Iestāžu izkārtņu plātnes nedrīkst būt lielākas par 0,35 m².

14. Izkārtnēm un reklāmām aizliegts izmantot fluorescentās krāsas.

15. Bez saskaņošanas ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju drīkst izvietot vienīgi izkārtnes un reklāmas, kuru laukums nepārsniedz 0,05 m².

16. Galvenās arhitektūras pārvaldes dienesti var izdot arī speciālus papildnoteikumos par reklāmām un izkārtnēm Vecrīgā.

X. IETNES, PAGRABU LŪKAS, LAUKUMU, IELU, IETŅU SEGUMS

1. Saglabājams vēsturiskais ietņu platums, tas ir, tas var būt mazāks par normatīvo 1,20 m un būt nevienādi ielas garumā. Ietnes platumu drīkst mainīt tikai izņēmuma gadījumos, kad nerodas būtiskas pārmaiņas ielas arhitektoniskajā ainavā.

2. Uz ietnēm pie māju ieejām pieļaujams izvirzīt tikai vienu pakāpienu ne mazāk kā pat 30 cm, turklāt jāsaglabājas brīvajam ietnes platumam — ne mazākam par 1,20 m. Pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma.

Gājēju ielās, .pieļaujams pakāpienus un podestus pie ieejas izvirzīt ari vairāk hekā par 30 cm, bet ne vairāk kā par 1,0 m, turklāt tikai tad, ja līdz ielas asij paliek vismaz 3,0 m.

3. Ēku, kuras nav arhitektūras pieminekļi, ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz āru, aizņemot vairāk nekā 30 cm no ietnes platuma.

4. Pagrabu ieejas un lūkas nedrīkst atrasties ietnēs, esošām lūkām pirms atvēršanas jāpieliek margas, ēku pārbūves gaitā lūkas ir jālikvidē.

5. Pie pagrabu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ietnē izvietotas ne r vairāk kā par 4,0 cm gaismā. Tās noklājamas ar biezu stiklu vai metāla režģi vienā līmenī ar ietnēm, spraugas starp režģa stieņiem nedrīkst būt lielākas par 2,5 cm. Ietnēs ieliktā stikla virsma nedrīkst būt slidena.

6. Pret ietni izvietotās vitrīnas jāaizsargā ar 76 cm augstām (skaitot no ielas līmeņa) metāla margām. Tās drīkst izvirzīties no sienas plaknes atbilstoši VI sadaļas 6.punkta nosacījumiem. Atsevišķos gadījumos pieļaujams logiem izbūvēt mākslinieciski veidotas aizsargrestes.

7. Ietnes Vecrīgas teritorijā nosedzamas ar neslīdošām akmens vai betona sīki/mēra plātnēm, izmantojot granīta apmales akmeņus. Ietņu augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 12 cm. Ietņu asfalta segums pakāpeniski likvidējams un nomaināms ar akmens vai betona plātņu segumu.

8. Ielu un laukumu segumam Vecrīgā var izmantot kaltos jeb apaļos akmeņus, mākslīgā akmens vai betona plātnes, vai arī šo materiālu jauktu segumu.

Ielu un laukumu asfalta segums Vecrīgas teritorijā pakāpeniski likvidējams, nomainot to ar bruģakmens segumu.

XI. APGAISMES ĶERMEŅI, KIOSKI, PAVILJONI, CEĻA ZĪMES U.C. MAZAS FORMAS

1. Vecrīgas teritorijā izmantojami pie ēku sienām piestiprināti senā tipa apgaismes lukturi un mūsdienīgi apgaismes ķermeņi, kā arī uz stabiem izvietoti apgaismes ķermeņi.

Vecrīgā nav pieļaujama virs ielām iekārtu apgaismes ķermeņu izmantošana.

2. Senā tipa apgaismes ķermeni izvietojami pie ēku ieejām ne zemāk par 3,0 m vismaz pa vienam pie katras ēkas.

Mūsdienīgus apgaismes ķermeņus var izvietot augstāk staip ēku logiem, bet saskaņoti katra vizuāli vienlaicīgi uztveramā ielas posma garumā.

3. Apgaismes ķermeņus uz stabiem lieto laukumu un skvēru apgaismošanai. Stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids var būt dažāds (senā tipa, mūsdienīgs).

4. Virs ielām un laukumiem drīkst izkārt vienīgi Ziemassvētku u.c. svētku noformējuma gaismekļus.

5. Apgaismes ķermeņi pieslēdzami pazemes kabeļiem. Kabeļi ēku fasādēs jāizvieto zem apmetuma. Gaisvadi Vecrīgas teritorijā nav pieļaujami.

6. Vecrīgas teritorijā nav pieļaujama kapitālu brīvstāvošu kiosku un paviljonu būve. Vecrīgas pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības uzdot novākt Vecrīgas raksturam neatbilstošus kioskus un pagaidu būves.

7. Transporta kustība Vecrīgā kārtojama tā, lai būtu jāizvieto minimāls ceļa zīmju skaits.

XII. ĒKU NOJAUKŠANA

1. Vecrīgā bez īpašas atļaujas nedrīkst nojaukt nevienu ēku vai citu būvniecības darinājumu neatkarīgi no tā tehniskā stāvokļa.

2. Lēmumu par iespēju nojaukt ēku pieņem komisija, kurā ietilpst kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju pārstāvji (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors Rīgā, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks), pilsētas pašvaldības pārstāvis un Galvenās arhitektūras pārvaldes pārstāvis.

3. Lai izlemtu jautājumu par ēkas nojaukšanu, tās īpašniekam jāiesniedz komisijai kompetentu speciālistu (licencētu arhitektu) izstrādāts iepriekšējās vēsturiski arhitektoniskās izpētes materiāls un detalizēts atzinums par ēkas konstrukciju stāvokli.

4. Ja atļauts ēku nojaukt, nojaukšana notiek kompetenta speciālista vadībā, lai varētu fiksēt un saglabāt eventuālas vērtīgas u.c. slēptas detaļas un atradumus.

5. Atrastās detaļas un atradumi (priekšmeti) nododami glabāšanai Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vai citām pilnvarotām iestādēm.

6. Pirms jaunas ēkas celšanas nojauktās ēkas vietā būvbedrē veicama arheoloģiskā izpēte.

Arheoloģiskā izpēte veicama ari pirms jebkuras ēkas celšanas neapbūvētā teritorijā.

XIII. KULTŪRAS SLĀNIS, TĀ AIZSARDZĪBA UN IZPĒTE

1. Kultūras slānis, t.i., vēsturiski izveidojies uzbērums no pamatzemes līdz tagadējai zemes virsmai. Vecrīgas teritorijā ir valsts aizsardzībā, tādēļ jebkuras darbus, kas skar šo slāni, drīkst izpildu, tikai saņemot īpašu atļauju (atklāto lapu) un veicot arheoloģisko izpēti. Šo darbu skaitā ir jebkuri zemes darbi ielās un laukumos, kas ir saistīti ar inženierkomunikāciju izbūvi, pagrabu padziļināšana un pamatu nostiprināšana ēkām, būvbedres rakšana jaunceltnēm, kā arī citi darbi, kas skar kultūras slāni jebkurā Vecrīgas vieta.

2. Arheoloģisko izpēti var izpildīt tikai speciālisti — arheologi, saņemot atļauju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Atkarībā no veicamo zemes vai pārbūves darbu rakstura izpēte var būt arheoloģiska uzraudzība vai arī arheoloģiskie izrakumi, to katrā gadījumā nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu. Par izpētes sākumu jāpaziņo Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

3. Arheoloģisko izpēti finansē organizācija — būvdarbu pasūtītāja, iekļaujot šos izdevumus būvdarbu tāmē.

4. Par izpildītajiem arheoloģiskās izpētes darbiem jāuzraksta pārskats vismaz četros eksemplāros, no tiem pa vienam eksemplāram jāiesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kā ari Latvijas Vēstures institūtā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Pārskatu recenzē Latvijas Vēstures institūta arheoloģisko lauku darbu komisija.

5. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieprasījuma var izveidot arheoloģisku ekspozīciju, parādot atrakto celtņu fragmentus ēku pagrabos u.c. telpās vai īpaši izveidotās būvēs un nojumēs.

6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var pieprasīt veikt kultūras slāņu izpēti un arheoloģiskos izrakumus 1. punktā nepieminētos gadījumos, ja tas nepieciešams Vecrīgas pilsētbūvnieciskās veidošanās hipotēžu noskaidrošanai.

XIV. BŪVŽOGI, SASTATNES, BŪVMATERIĀLU NOKRAUŠANA

1. Būvdarbu laikā ar Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju tās noteiktā platumā var iežogot ielas daļu gar būvēm, sastatnēm un materiālu nokraušanas vietām; atdalītais laukums jāiežogo vismaz 1,85 m augstumā, iekārtojot ietves vietā laipas. Pagaidu žogs jāceļ no cieti ēvelētiem, salaistiem dēļiem, tas jānokrāso. Pie trīs un vairāk stāvu augstām būvēm gājēju laipām pāri jāizveido nojume ar slīpumu uz būves pusi, lai aizsargātu garāmgājējus no krītošiem priekšmetiem.

Uz būvžoga izvietojama plāksne ar ģenerāluzņēmēja būvorganizācijas nosaukumu un adresi, atbildīgā būvdarbu vadītāja vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru.

Par būvlaukumam izmantojamo trotuāru vai ielu platības īri un būvžoga ierīkošanu slēdzams līgums ar Vecrīgas teritorijas aprūpes atbildīgo dienestu.

Remontējamos vai restaurējamos objektus drīkst iežogot ne ilgāk kā gadu, bet inženierkomunikāciju vai ielu remonta, vai būvdarbu gadījumā — ne ilgāk kā mēnesi.

Nepieciešamības gadījumā līgumi jāpagarina.

Patvaļīga žogu ierīkošana vai šiem noteikumiem neatbilstošu žogu celšana sodāma administratīvajā kārtībā.

Žogu un sastatņu stabus nedrīkst ierakt bruģētās un asfaltētās ielās, tic jānostiprina uz šķēršiem.

Sastatnes, kuras ilgstoši izmanto būvdarbiem, ielas pusē norobežojamas ar caurskatāmu drāšu pinuma vai cita materiāla sietu.

Ja zem sastatnēm paredzēta gājēju pārvietošanās, tad sastatnes noklājamas ar divām kārtām pamīšus liktu dēļu, to nākamajā stāvā jābūt par sastatnēm garākai nojumei ar slīpumu uz būves pusi.

Būvžogi un sastatnes jānojauc pirms gatavās būves pieņemšanas ekspluatācijā.

2. Aizliegts nokraut būvmateriālus un izbērt būvgružus uz ielām ārpus nožogojuma, tie pārvietojami iekšpus būvlaukuma nožogojuma vai aizvedami dienas laikā. Būvgružus var izvietot īpašos metāla konteineros vai piekabē, tie regulāri izvedami.

Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija mazāku remontdarbu izpildīšanai var atļaut plūstošu materiālu (smilšu, javas vai betona) īslaicīgu izvietošanu uz ielas, tādā gadījumā ielas bruģis nosedzams ar papi, kartonu, skārdu vai citu pietiekami izturīgu materiālu, nokraušanas vieta norobežojama ar dēļu nožogojumu tādā augstumā, lai nepieļautu materiālu izplūšanu.

3. Vecas sienas, dūmeņus, kā arī koka pārsegumus un jumta konstrukcijas var nojaukt tikai darbu vadītāja personīgā uzraudzībā, izmantojot vajadzīgos aizsarglīdzekļus.

Būvgružus no ēku augšējiem stāviem, iepriekš tos samitrinot, jānolaiž pa īpašām caurulēm.

4. Ielās izraktās bedres un tranšejas jāiežogo ar margām, tumsā jāapgaismo ar laternām.

XV. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA UN NAUDAS SODI

1. Pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas būvnoteikumi paredz administratīvo atbildību par:

1.1. būvdarbu uzsākšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas (t.sk. bez projektēšanas un izpētes noteikumiem atbilstošas projektu dokumentācijas) un būvatļaujas saņemšanas;

1.2. būvdarbu uzsākšanu bez būvatļaujas saņemšanas (ja iepriekšējā punktā minētā projekta saskaņošana ir veikta);

1.3. atkāpēm no saskaņotās projektu dokumentācijas;

1.4. neatļautu ēku vai cita veida celtņu nojaukšanu;

1.5. pārkāpumiem būvlaukumu iekārtošanā un uzturēšanā, sastatņu būvē, būvgružu novākšanā.

2. Ja par pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība:

2.1. administratīvo pārkāpumu protokolus sastādīt un uzlikt naudas sodus no Ls 5 līdz Ls 10 ir tiesīgi:

— Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks un inspektori;

— Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori Rīgā;

— Galvenās arhitektūras pārvaldes valsts arhitektūras un celtniecības kontroles inspekcijas priekšnieks un inspektori;

— Centra rajona municipālās policijas priekšnieks un viņa vietnieki, vecākie inspektori un inspektori;

2.2. uzlikt naudas sodus līdz Ls 50 ir tiesīgas Rīgas pilsētas pašvaldības institūciju izveidotas administratīvās komisijas;

2.3. ja naudas soda apmērs ir Ls 5 un ja pārkāpējs neapstrīd 5o sodu, tad 2.1. punktā minētās amatpersonas nosaka administratīvo sodu un iekasē soda naudu uz vietas, nesastādot administratīvo protokolu, bet izsniedzot noteikta parauga kvīti.

3. Administratīvais sods neatbrīvo pilsētbūvniecības pieminekļa Vecrīgas bū1'noteikumu pārkāpējus no pārkāpumu novēršanas, kā arī no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.