Tieslietu ministrs: Tiekoties ar Augstākās tiesas vadību

2.novembrī Augstāko tiesu vizītē pēc stāšanās ministra amatā apmeklēja jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tikšanās laikā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un struktūrvienību vadītājiem tika konstruktīvi pārrunāti priekšlikumi tiesu sistēmas pilnveidošanai un Augstākās tiesas darba efektivizēšanai.

G.Bērziņš akcentēja jaunās valdības deklarācijas tiesiskuma sadaļā iekļautās tiesu sistēmas prioritātes, pievēršot uzmanību jautājumiem par tiesu noslodzes samazināšanu un izlīdzināšanu, judikatūras sistematizāciju un pieejamību, alternatīvām strīdu izšķiršanas iespējām, administratīvo sodu politiku un kriminālo sodu politiku. Ministrs uzklausīja Augstākās tiesas vadības pārstāvju viedokli par šiem un citiem jautājumiem un priekšlikumus problēmu risināšanai.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs vērsa uzmanību, ka aizvien pieaugošais lietu skaits un lielā noslodze ir arī Augstākās tiesas problēma, kuras risināšanai jau ir izteikti priekšlikumi, un Augstākā tiesa ir gatava sadarboties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, lai paātrinātu tiesvedības procesus.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka, virzot grozījumus procesuālajos likumos un samazinot instanču skaitu, līdz šim vairāk domāts par otrās instances atslogošanu, taču svarīgi būtu mazināt slodzi tieši augstākajai tiesu instancei, dodot tai iespēju skatīt tikai būtiskākās lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja arī uz to, ka aptuveni 50–60% Senātā iesniegto sūdzību neatbilst kasācijas prasībām un to izskatīšana tiek atteikta, tādēļ būtu jādomā, kā kasācijas sūdzības padarīt juridiski pamatotākas, saturiski kvalitatīvākas, piemēram, uzticot to iesniegšanas iespējas profesionāliem juristiem.

Sarunas gaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta departamentu vadītāji minēja konkrētus priekšlikumus grozījumiem procesu likumos.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs rosināja grozījumus civilprocesā, kas ļautu kasācijas kārtībā lietas izskatīt rakstveida procesā, kā tas šobrīd jau ir Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā; paplašināt Senāta kompetenci atsevišķos gadījumos izšķirt lietu pēc būtības, neatgriežot to jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesai. Augstākā tiesa ierosina arī atteikties no Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam piešķirtās funkcijas iesniegt uzraudzības kārtībā protestus par spēkā esošiem spriedumiem civillietās, atstājot to tikai ģenerālprokurora kompetencē.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa aicināja turpināt un paātrināt iepriekšējās Saeimas iesāktos Administratīvā procesa likuma grozījumus, kuros iestrādāti būtiski instrumenti lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, piemēram, valsts nodevas noteikšana, pilotspriedumu procedūru ieviešana, administratīvo pārkāpumu lietu pilnīga nodošana vispārējās jurisdikcijas tiesām, atteikšanās no iespējas administratīvā procesa kārtībā iesniegt sūdzības par iestādes atbildes nesniegšanu pēc būtības.

Savukārt Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe iztiesāšanas paātrināšanai ierosināja mediācijas ieviešanu, lietu izskatīšanas procesa vienkāršošanu, atsakoties no nolēmumu motīvu izklāsta gadījumos, kad tie netiek pārsūdzēti, advokātu noslodzes reģistra ieviešanu un darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontroles pilnveidošanu.

Sarunā ar tieslietu ministru Augstākās tiesas vadība norādīja arī uz citiem tiesu sistēmai būtiskiem jautājumiem. I.Bičkovičs vērsa uzmanību uz kriminālprocesa un civilprocesa grozījumu izstrādes darba grupu saskaņotas rīcības nepieciešamību, realizējot politisko uzstādījumu par atteikšanos no Augstākās tiesas tiesu palātām kā apelācijas instancēm.

Tika pārrunāti arī jautājumi par Tieslietu padomes finansējumu, goda tiesnešu darba samaksu gadījumos, kad viņi pilda tiesneša pienākumus, Tiesu informatīvās sistēmas attīstību un, iespējams, pārlieku stingrajām prasībām tiesu nolēmumu anonimizācijai pirms to publiskošanas un citas aktualitātes.

G.Bērziņš pateicās Augstākās tiesas pārstāvjiem par sarunā izvirzītajiem priekšlikumiem un idejām un pauda apņēmību un gatavību to tālākai virzībai un realizēšanai. Konstruktīvo sarunu par vērtīgu atzina gan tieslietu ministrs, gan Augstākās tiesas pārstāvji.

Saruna notika telpā, kur iepriekš bijis tieslietu ministra kabinets, bet tagad iekārtota Augstākās tiesas lasītava. G.Bērziņš atzina, ka ir interesanti redzēt savu kādreizējo darba vietu citādu, bet Augstākās tiesas pārstāvji izteica cerību, ka ministra pieredze sekmēs tieslietu sistēmas problēmu konstruktīvu risināšanu.

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa