• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad valsts drošība Saeimas pārziņā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.1999., Nr. 131/132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23913

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - tiekoties ar Lielbritānijas tirdzniecības un rūpniecības ministru

Vēl šajā numurā

29.04.1999., Nr. 131/132

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad valsts drošība Saeimas pārziņā

Andrejs Panteļējevs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs otrdien, 27.aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Turklāt visiem mūsu komisijas locekļiem ir dotas iespējas piekļūt valsts noslēpumiem augstākajā līmenī. Mēs varam iepazīties ar attiecīgo speciālo dienestu veiktā operatīvā darba saturu un virzieniem. Tie arī ir augstākā līmeņa valsts noslēpums. Starp citu, lai cik dīvaini tas izklausītos, arī daudzās rietumvalstīs ne visa informācija ir pieejama parlamenta deputātiem. Taču vismaz viens cilvēks no parlamentā pārstāvētās politiskās frakcijas ir tiesīgs iegūt šo informāciju. Tas nozīmē, ka partijas nav izslēgtas no lielās politiskās spēles. Taču tas uzliek īpašu atbildību cilvēkam, kam ir iespējas uzzināt valsts noslēpumus.

Domāju, tas ir loģiski, ka vispārīgo parlamenta politiku realizē Aizsardzības un iekšlietu komisija, savukārt ar specifiskajām jeb nepublicējamajām lietām nodarbojas Nacionālās drošības komisija.

— Runājot par komisijas darba īpašo slepenību, rodas jautājums — vai pieļaujams, ka komisijas sastāvā ir deputāts no opozīcijas frakcijas, kuras lojalitāte pret Latvijas valsti dažkārt rada šaubas?

— Mēs par nelojalitāti varētu runāt, ja skaidri zinātu, ka konkrētais komisijā ievēlētais deputāts turams aizdomās par sadarbību ar kādas citas valsts specdienestiem, sniedzot kaut kādu informāciju. Bet, ja jau Satversmes aizsardzības birojam nav bijis nekādu iebildumu pret deputāta darbību Nacionālās drošības komisijā un līdz ar to piekļūšanu augstākā līmeņa valsts noslēpumiem, tad problēmu nevar būt. Turklāt šis cilvēks uzņemas atbildību likuma priekšā. Ja viņš izpauž valsts noslēpumu kādam pret mūsu valsti naidīgam dienestam, viņš ir tiesiski atbildīgs Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka ir Saeimas deputāts.

Ir jau ļoti grūti noteikt lojalitātes pakāpi. Mums visiem kā tautas pārstāvjiem ir jārespektē pilsoņu griba. Neviens specdienests nedrīkst darboties pret legāli Satversmē paredzētajā kārtībā pausto pilsoņu gribu. Tas ir pats par sevi saprotams.

Mēs nevarēsim panākt visas sabiedrības uzticību, ja ignorēsim kādu sabiedrības daļu, kas ievēlējusi Saeimas deputātus, kam ir iespējas kontrolēt mūsu valsts specdienestus.

— Kāda ir jūsu vadītās komisijas sadarbība ar Nacionālās drošības padomi, kam ir visai līdzīgs nosaukums?

— Es arī esmu Nacionālās drošības padomes loceklis, būdams Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Nacionālās drošības padomei tomēr ir citas funkcijas — tā nosaka galvenos darbības virzienus un arī konkrētos uzdevumus. Saeimas Nacionālās drošības komisija nedod saturiskos uzdevumus, bet tās pienākums lielākoties ir kontrolēt budžeta asignējumu un likumu grozījumu lietas, arī panākt plašāku demokratizāciju specdienestu darbībā.

— Vai Latvijā nav pārāk daudz iestāžu, kas nodarbojas ar valsts drošības jautājumiem?

— Man liekas, ka šobrīd nav visai pareizi sadalītas kompetences. Katrā valstī ir iekšējā, ārējā un vēl militārā pretizlūkošana. Mums Latvijā arī ir trīs institūcijas, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem. Taču kompetenču jautājums ir vēlreiz jāpārskata — gan Saeimas, gan valdības līmenī.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!