Eiropas Komisija: Par finanšu pakalpojumu un degvielu tirgu darbību

Kā rāda jaunākais rezultātu apkopojums par patēriņa tirgiem, Eiropas Savienībā patērētāju cerības, ļoti iespējams, nebūs attaisnojušās finanšu pakalpojumu, ieguldījumu (ieskaitot pensijas un vērtspapīrus), hipotēku un nekustamā īpašuma pakalpojumu tirgos. Zemāko vērtējumu preču tirgu vidū saņēmis lietoto automobiļu un degvielu tirgus. Tāpat kā 2010.gadā pakalpojumu tirgu darbība joprojām nav optimāla, zem vidējā līmeņa ir finanšu pakalpojumi un tīklu pakalpojumi. Salīdzinājumā ar 2010.gadu visvairāk pasliktinājušies pakalpojumi elektroenerģijas un degvielu tirgos. Rezultātu apkopojuma galvenais rādītājs patēriņa tirgus ierindo, ņemot vērā patērētāju uzticību, apmierinātību, piedāvājumu salīdzināmību, problēmas un sūdzības. Turklāt tika novērots, kā patērētāji izvēlas, cik vienkārši ir mainīt pakalpojumu sniedzēju vai tarifu plānu, kā arī cenu atšķirības starp valstīm. Tas tālab, lai noskaidrotu, kuru tirgu darbībā iespējamas vislielākās grūtības, un veiktu pētījumus, kuros rūpīgi izvērtētu problēmas un izvirzītu politikas risinājumus. Eiropas Komisija, pamatojoties uz jaunākajiem secinājumiem, rūpīgi pētīs patēriņa kredītu un degvielu tirgu.

Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli norādīja: "Patērētāju acīs vienotā tirgus vērtība ir atkarīga no tā, vai viņiem tas var piedāvāt zemākas cenas, lielāku izvēli, pārredzamību un apmierināt viņu vēlmes. Pateicoties rezultātu apkopojumam, varam redzēt, kur tas tā, šķiet, nenotiek. Galvenais ir veidot tādu politikas rīcību, kas balstās uz pierādījumiem un risina patērētāju problēmas vienotajā tirgū. Patērētāji izvēlēsies tos uzņēmumus, kas viņu prasībās ieklausīsies."

Gadskārtējā rezultātu apkopojumā par patēriņa tirgiem tiek vērtēts 51 pakalpojumu un preču tirgus, aptverot vairāk nekā 60% mājsaimniecību budžetu, lai noskaidrotu, kuros Eiropas Savienības tirgos patērētāju cerības nav attaisnojušās.

Galvenie secinājumi

Patēriņa tirgus darbība vēl aizvien nav optimāla, zem vidējā līmeņa ir finanšu pakalpojumi (piemēram, patēriņa kredīti) un tīklu pakalpojumi (piemēram, elektroenerģija).

Kopumā vissliktākie rezultāti ir trīs patēriņa tirgos: ieguldījumi (ieskaitot pensijas un vērtspapīrus), nekustamā īpašuma pakalpojumi un hipotēkas (savukārt 2010.gadā tie bija ieguldījumi, nekustamais īpašums un interneta pieslēguma pakalpojumi).

Kopumā ievērojami labāk darbojušies preču tirgi. Izņēmums ir lietoto automobiļu un automobiļu degvielu tirgus, kam preču kategorijā ir zemākais vērtējums.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu visvairāk pasliktinājies elektroenerģijas un degvielu tirgus, kas varētu atspoguļot patērētāju viedokli par elektroenerģijas un degvielas cenām.

Ja vērtē pakalpojuma sniedzēja vai tarifu plāna maiņas iespējas un to, kā šāda maiņa patērētājiem izdevusies faktiski, no četrpadsmit analizētiem pakalpojumu tirgiem zemāko vērtējumu saņēmis hipotēku, ieguldījumu (ieskaitot pensijas un vērtspapīrus) un elektroenerģijas tirgus.

Ar preču vai pakalpojumu sniedzēju izvēli (visos tirgos) bija apmierināti 64% patērētāju. Rodas iespaids, ka patērētājiem nav grūti izvēlēties, drīzāk viņiem ir grūtības uzticēties tirgotājiem un salīdzināt piedāvājumus.

Nākamie soļi

Nākamais solis būs divi Eiropas Komisijas rosināti tirgus pētījumi.

Par patēriņa kredītu, kas rezultātu apkopojumā novērtēts vāji, sevišķi attiecībā uz uzticību un salīdzināmību. 2013.gadā tiks pārskatīta Patēriņa kredīta direktīva, tādējādi, lai novērtētu spēkā esošos ES noteikumus, secinājumi sniegs daudzus pierādījumus. Pētījumā netiks aplūkots hipotēku tirgus, jo tam vērība pievērsta Komisijas nesenajā priekšlikumā.

Par degvielām. Degvielu tirgus ir otrais zemāk novērtētais preču tirgu vidū, un kopš 2010.gada tā vērtējums ir pasliktinājies visvairāk. Ņemot vērā budžeta daļu, ko degvielai atvēl mājsaimniecība, degvielu tirgus ir ceturtais lielākais tirgus. Turklāt daudzie dažādie degvielas apzīmējumi var mulsināt patērētājus, kas varētu ietekmēt vienoto tirgu.

Par daudziem citiem problemātiskiem tirgiem (piemēram, elektroenerģijas tirgu un finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem) rūpīgi pētījumi jau ir veikti vai vēl nav pabeigti (piemēram, par interneta pieslēguma pakalpojumiem).

Pamatinformācija

Apkopojot rezultātus par patēriņa tirgiem, galvenais mērķis ir noskaidrot, kuros tirgos patērētājiem ir vislielākais risks nonākt grūtībās, lai pēc tam veiktu pētījumus, kas padziļināti izvērtē problēmas un izvirza politikas risinājumus.

Rezultātu apkopojumā, kas ierindoja 51 tirgu, galvenais rādītājs ir tirgus darbības rādītājs. Rādītāju veido patērētāju aptaujas rezultāti par: 1) uzticību mazumtirgotājiem/piegādātājiem, 2) vispārējo apmierinātību, 3) piedāvājumu salīdzināmību un 4) patērētāju problēmām un sūdzībām. Bez tam rezultātu apkopojums pārrauga piegādātāju un tarifu plānu maiņu (14 pakalpojumu tirgos), patērētāju izvēli katrā tirgū un vairāk nekā 100 preču un pakalpojumu cenu atšķirības starp ES valstīm.

Par plašsaziņas līdzekļu Plurālisma un brīvības centru

Eiropas Komisija Florencē dibina plašsaziņas līdzekļu Plurālisma un brīvības centru, atvēlot 600 000 eiro piešķīrumu Eiropas Universitātes institūta (EUI) Robēra Šūmana vārdā nosauktajam Padziļināto mācību centram. No 2011.gada decembra šis centrs profesora Pjera Luidži Parku vadībā izstrādās jaunas idejas, kā nodrošināt īpaši daudzveidīgus un brīvus plašsaziņas līdzekļus, un darbosies, lai uzlabotu ideju ģenerēšanas kvalitāti jautājumos par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropā.

Paziņodama par centra izveidi, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, sacīja: "Vārda brīvība zināmā mērā ir atkarīga no daudzveidīgiem un brīviem plašsaziņas līdzekļiem. Jaunajam centram ir izvirzīts svarīgs uzdevums – izstrādāt un pārbaudīt tādas idejas saistībā ar plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību, kas varētu bagātināt viedokļu apmaiņu sabiedrībā un politiku."

Centram būs šādi četri darbības virzieni: teorētiskā un lietišķā pētniecība (darba dokumentu sērijas, politiski pētījumi, plašsaziņas līdzekļu plurālisma observatorija), debates, izglītošanas un mācību pasākumi (akadēmiski semināri, vasaras skolas), kā arī rezultātu un secinājumu izplatīšana.

Centru izveidos EUI paspārnē tāpēc, ka šim institūtam ir ilggadēja pieredze Eiropas pārvaldības jomā.

Šī iniciatīva ir nākamais solis, kas iekļaujas Komisijas centienos uzlabot plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības aizsardzību Eiropā un noskaidrot, vai Eiropas, nacionālajā vai arī reģionālajā mērogā būtu nepieciešami turpmāki pasākumi. Eiropas Komisija šajā jautājumā pirms neilga laika izveidoja augsta līmeņa grupu, kuru vada zinātņu doktore Vaira Vīķe-Freiberga. Komisijā pašlaik norit darbs, lai izveidotu daudzpusēju ieinteresēto aprindu grupu jautājumos par plašsaziņas līdzekļu nākotni.

Priekšvēsture

Tiesības uz vārda un informācijas brīvību ir ierakstītas ES Pamattiesību hartas 11.pantā, kurā noteikts, ka ir jāievēro plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms. Šī brīvība un plurālisms ir ikvienas brīvas un demokrātiskas sabiedrības stūrakmens un priekšnosacījums ES caurstrāvojošajām demokrātiskajām un sabiedriskajām vērtībām. Faktisku šo tiesību izmantošanu var būtiski ietekmēt gan valsts, gan privātā sektora aprindas, un ar to joprojām saistās zināmas bažas.

Svarīgi ir atzīmēt: lai arī ar sasniegumiem informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā ir izdevies būtiskā mērā samazināt izplatīšanas izmaksas un mazināt šķēršļus jaunu plašsaziņas avotu ienākšanai tirgū, tie ir arī vairojuši politikas veidotāju raizes attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu daudzveidību, piemēram, liekot apšaubīt jau ieviesušos rakstītās preses uzņēmējdarbības modeli.

Gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Parlaments ir aktīvi veltījuši pūles tam, lai uzturētu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Komisija 2011.gadā veica vairākus pasākumus, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Proti, 2011.gada janvārī priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa pievērsās dažiem no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā un to atbilstību ES tiesību aktiem kopumā un, precīzāk, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (AVMPD). Ungārijas valdība apņēmās ieviest izmaiņas Ungārijas tiesību aktos par plašsaziņas līdzekļiem šādos četros punktos: pienākums līdzsvaroti atspoguļot notikumus, izcelsmes valsts princips, reģistrācijas prasības un aizskaroša rakstura saturs. Šos grozījumus, par kuriem tika panākta vienošanās, Ungārijas valdība pieņēma 2011.gada 7.martā.

Jaunizveidotajam centram atvēlētā finansējuma avots ir līdzekļi, kas sākotnēji tika rezervēti Eiropas Parlamenta deputāta Pola Rībiga ierosinātajai programmai "Erasmus žurnālistiem".

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa