Finanšu ministrija

Par valsts budžeta izpildi desmit mēnešos

Analizējot Valsts kases operatīvo informāciju, kas ietver datus par valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu 2011.gada janvārī–oktobrī, jāsecina, ka valsts budžetā kopumā šā gada desmit mēnešos saglabājas līdzīga tendence kā deviņos mēnešos – nodokļu ieņēmumi turpina pārsniegt gan plānoto, gan iepriekšējā gada desmit mēnešu apjomu, savukārt valsts budžeta izdevumu faktiskā izpilde nepārsniedz 2010.gada desmit mēnešu apjomu. Lai gan valsts budžeta izdevumu gada plāns ir noteikts augstāks nekā 2010.gadā, Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka 2011.gadā kopumā valsts budžeta deficīts varētu būt zemāks, nekā apstiprināts likumā. Tādējādi atbilstoši šābrīža novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis būs tuvu plānotajam (-4,5% no IKP) vai pat zemāks.

Šā gada desmit mēnešos valsts budžeta ieņēmumi bija 3472,0 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 3585,0 miljoni latu, tādējādi veidojot 113,0 miljonu latu deficītu. Tai skaitā valsts pamatbudžetā joprojām saglabājas 13,8 miljonu latu pārpalikums, bet sociālās apdrošināšanas budžetā 126,8 miljonu latu liels deficīts. Salīdzinājumā ar deviņu mēnešu datiem valsts budžeta deficīts ir palielinājies par 9,3 miljoniem latu, tomēr joprojām tas saglabājas mazāks nekā 2010.gada atbilstošajā periodā (413,3 miljoni latu).

Valsts pamatbudžeta izpildi desmit mēnešos turpina veicināt nodokļu ieņēmumu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Tomēr kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumu gada plāns varētu netikt izpildīts, ņemot vērā prognozējamo ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu gada plāna neizpildi. Šā gada desmit mēnešos nodokļu ieņēmumi turpināja pārsniegt plānu, kā arī tie bija lielāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātā valsts pamatbudžeta lielāko nodokļu ieņēmumi pārsniedza oktobrī plānoto ieņēmumu apjomu, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa oktobra plāna izpilde bija par 103,9%, akcīzes nodoklim – 104,6% un uzņēmumu ienākuma nodoklim – 182,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu izpildi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 13,7%, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 3,4% un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi par 73,4%.

Savukārt valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 50,0 miljoniem latu jeb 15,4% un bija 273,9 miljoni latu. Šis samazinājums jau iepriekš tika plānots, tā galvenie noteicošie faktori bija izmaiņas klasifikācijā, transportlīdzekļu ikgadējo nodevu pārceļot uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pozīciju, kā arī tas, ka netika saņemti plānotie līdzekļi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības. Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga. Taču to kompensēja sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu samazinājums, valsts budžetā kopumā nodrošinot izdevumu atbilstību 2010.gada līmenim. Neliels valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums bija vērojams visās lielākajās pozīcijās, savukārt kapitālo izdevumu pieaugums bija nozīmīgs. Kapitālie izdevumi šā gada desmit mēnešos attiecībā pret 2010.gada atbilstošo periodu palielinājās par 129,0 miljoniem latu, kas ir vairāk nekā divas reizes, un bija 228,1 miljons latu. Izmaiņas kapitālo izdevumu pozīcijā ir skaidrojamas ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, jo finansējuma saņēmējiem par veiktajiem darbiem šā gada desmit mēnešos tika izmaksāts par 97,9 miljoniem latu vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem. Vislielākie maksājumi tika veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros.

Jāatzīmē, ka valsts speciālā budžeta izpildes tendences saglabājas nemainīgas un mazāks deficīts šajā budžetā salīdzinājumā ar 2010.gada desmit mēnešiem sekmē labāku valsts budžeta izpildi kopumā. FM prognozē, ka sociālās apdrošināšanas budžets 2011.gadā tiks izpildīts atbilstoši plānotajam.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par rūpniecības produkcijas izlaides apjomu septembrī

Latvijas rūpniecības produkcijas izlaides apjoms arī septembrī ir turpinājis strauji palielināties un šobrīd tikai par 3% atpaliek no pirmskrīzes laikā sasniegtā augstākā ražošanas apjoma mēnesī. Pieaugot nenoteiktībai ārējā vidē, arvien vairāk pieaug bažas par Latvijas rūpniecības tālāko attīstību, kas lielā mērā ir balstīta uz eksporta panākumiem. Lai gan izlaides dati kopumā ES valstīs vēl neuzrāda būtiskas ražošanas korekcijas, tomēr grūtības ar eirozonas parādu krīzes risinājumiem turpina pasliktināt ražošanas un pieprasījuma prognozes.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Latvijā (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās) šā gada septembrī mēneša laikā palielinājies par 1,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet, salīdzinot ar 2010.gada septembri, rūpniecība ir augusi par 9,6%. Jāatzīmē, ka izlaides gada pieauguma temps ir būtiski augstāks nekā mēnesi iepriekš, kā arī paredzams, ka septembrī būs viens no straujākajiem ES valstu vidū. Lielāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības izlaides apjoma pieaugumā gada griezumā ir devis ražošanas palielinājums kokapstrādē par 13,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,7% un farmācijas produktu ražošanā par 68,3%.

Lielāko daļu ražošanas apjoma pieauguma turpina veidot eksportējošās nozares. Līdz ar to, kamēr vietējā pieprasījuma pieauguma temps saglabājas zems, rūpniecības attīstība ir atkarīga no ārējās vides pieprasījuma izmaiņām. Dati par rūpniecības izlaidi gan Latvijā, gan citās ES valstīs, t.sk. Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kopumā vēl uzrāda pozitīvu ražošanas attīstību, un Latvijas galvenajos eksporta tirgos ražošanas pieaugums saglabājas augstāks nekā vidēji ES. Tomēr jāatzīmē, ka izlaides un jauno pasūtījumu gada pieaugumu temps turpina samazināties. Pasūtījumu samazinājumu ietekmi septembrī jau izjutusi Igaunija.

Rūpniecības izlaides dati septembrī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas ir tikpat atvērtas un no eksporta atkarīgas kā Latvija, nav iepriecinoši. Ja Lietuvas rūpniecības samazinājumu par 1% vēl varētu vērtēt kā datu svārstības, tad Igaunijas rūpniecību jau varētu būt tieši ietekmējis ārējā pieprasījuma samazinājums. Igaunijas rūpniecības produkcijas apjoms mēneša laikā samazinājies par 11,0%, kā rezultātā ražošanas gada pieauguma temps, kas vēl pirms mēneša pārsniedza 20%, septembrī noslīdējis līdz 5,5%. Lielākās Igaunijas rūpniecības nozares – datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošana – mēneša laikā ir samazinājusies par 48,1%, ko noteica gan elektronikas ražotāja "Elcoteq" bankrots, gan problēmas šīs nozares dominējošajam uzņēmumam, kas, iespējams, jau izjūt pieprasījuma samazināšanos. Septembrī rūpniecības gada pieauguma temps Igaunijā ir izrādījies pat uz pusi mazāks nekā Latvijas ražošanas gada pieauguma temps, līdz ar to jāsecina, ka Igaunijas rūpniecības augstais pieauguma temps pēckrīzes periodā lielā mērā ir balstījies tikai uz iepriekšminētās nozares panākumiem.

Lai gan Latvijas ražošanas attīstībā nav izteikti dominējošu uzņēmumu vai klāsteru, tomēr arī mūsu rūpniecības attīstība ir tieši atkarīga no pieprasījuma mūsu tirdzniecības partnervalstīs (t.sk. Igaunijas un Lietuvas), kuru savukārt var ļoti negatīvi ietekmēt notikumu attīstība eirozonā. Neskaidrība par Grieķijas un Itālijas parādu krīzes risinājumiem, paredzamie ES valstu budžetu konsolidācijas pasākumi, finanšu tirgu svārstības u.tml. turpina pasliktināt uzņēmēju un patērētāju nākotnes redzējumu.

Rūpniecības konfidences rādītāji oktobrī aizvien vairāk norāda uz risku eirozonai ieslīdēt atpakaļ recesijā. Nedaudz labāka aina ir Latvijas nozīmīgajos eksporta tirgos Krievijā, Zviedrijā un Polijā, kur, pateicoties pieprasījuma kāpumam iekšējā tirgū, uzņēmēju ražošanas apstākļu vērtējums, sasniedzis stagnācijas atzīmi, vairs nesamazinās.

Latvijas uzņēmēju rūpniecības konfidences rādītājs oktobrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos nav būtiski mainījies. Tomēr uzņēmēju vērtējums par nākamo mēnešu ražošanas apjomu un pasūtījumu vērtējums (lai gan mazākā mērā nekā citās ES valstīs) ir sācis samazināties, norādot, ka arī Latvijas ražotāji pēdējo mēnešu laikā sāk izjust iespējamo eksporta pieprasījuma samazinājumu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa