Veselības ministre

Tiekoties ar Darba devēju konfederācijas vadību

Vakar, 8.novembrī, veselības ministre Ingrīda Circene tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Menģelsoni, lai pārrunātu darba devējus interesējošus jautājumus veselības aprūpes nozarē.

"Sarunas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori parādīja, ka mūsu viedokļi galvenajos jautājumos sakrīt. Mums ir jāmazina ēnu ekonomika un jāspēcina darbaspēks," norādīja veselības ministre. "Patlaban nodokļu maksātāji ir spiesti maksāt par valsts pakalpojumiem veselības jomā arī par tām personām, kuras nemaksā nodokļus un negrasās to darīt. Tas neveicina nodokļu nomaksu," uzskata veselības ministre.

LDDK pārstāve L.Menģelsone pauda atbalstu ministres plānotajām izmaiņām veselības aprūpes sistēmā, kas paredz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar personu veiktajiem nodokļu maksājumiem. Arī L.Menģelsone norādīja, ka plānotās reformas varētu mazināt ēnu ekonomiku. Patlaban ēnu ekonomika Latvijā ir 38 līdz 40 procenti, un tikai pietiekami spēcīgi stimuli un sodu sistēma to var mazināt, akcentēja L.Menģelsone.

Veselības ministre LDDK ģenerāldirektori iepazīstināja ar citām prioritātēm veselības aprūpes jomā, tostarp ar redzējumu par efektīvu budžeta līdzekļu pārdali un e-veselības sistēmas ieviešanu. Tāpat puses pārrunāja farmaceitu trūkuma jautājumu, kā arī nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai jaunie farmaceiti ātrāk varētu nonākt darba tirgū.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiekoties ar Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem

4.novembrī veselības ministre Ingrīda Circene tikās ar Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļiem, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar ārstu sertifikāciju, izmaiņām pēcdiploma apmācībā ārstiem, kuri apgūst papildspecialitāti, personāla attīstības un cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpē.

Tikšanās laikā I.Circene norādīja, ka sertificētiem ārstiem, kuri apgūst papildspecialitāti, tās apguves process būtu jāvienkāršo, ņemot vērā zināšanu un prasmju apjomu, kāds jau ir iegūts. Tas vienlaikus ļautu ārstiem ātrāk apgūt papildspecialitāti, mazinātu apmācībai nepieciešamos līdzekļus, un veiksmīgi tiktu risināts arī cilvēkresursu nodrošinājuma jautājums. Savukārt, pārrunājot ārstniecības personāla atalgojuma jautājumu, veselības ministre uzsvēra, ka vienīgais situācijas risinājums ir papildu līdzekļi valsts budžetā, ko var panākt ar ēnu ekonomikas mazināšanu un plāna īstenošanu par plānveida palīdzības pieejamības saistīšanu ar darbspējīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.

Veselības ministre I.Circene uzskata: "Šobrīd aptuveni 40% darbaspējīgo iedzīvotāju nemaksā nodokļus no saviem ienākumiem, tomēr saslimšanas gadījumā viņi saņem tādu pašu valsts apmaksātu veselības aprūpi kā nodokļu maksātāji. Tas nav godīgi pret nodokļu maksātājiem, uz kuru rēķina nemaksātājiem veselības aprūpe ir vienlīdz kvalitatīva, pieejama un nodrošināta. Līdzīgu ceļu – saistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu – ar ļoti labiem panākumiem ir gājušas arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir krasi sarucis. Esmu pārliecināta, ka arī Latvijā jāpiemēro šādi nosacījumi, kas salīdzinoši īsā laikā ļaus palielināt veselības nozares finansējumu, tajā skaitā arī ārstniecības personāla atalgojumu."

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par veiktajām izmaiņām kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Izmaiņas paredzamas no nākamā gada 1.janvāra – pacientiem, izrakstot valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces pirmo reizi, receptē jānorāda to starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN), savukārt aptiekā būs pienākums izsniegt lētākos attiecīgās zāļu grupas medikamentus vai medicīnas ierīces. Veselības ministre uzsvēra, ka šāda kārtība ir atbalstāma un tā veiksmīgi strādā arī citās Eiropas Savienības valstīs, kur pakāpeniski tas ir ļāvis samazināt cenas kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču sistēmā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa