Satiksmes ministrs

Par ministrijas darbības prioritātēm

Aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs Aivis Ronis tikās ar sakaru, tranzīta, ostu, loģistikas, kā arī autopārvadājumu un ceļu nozaru asociāciju pārstāvjiem, lai kopīgi pārrunātu būtiskākos izaicinājumus un risinājumus.

A.Ronis uzsvēra: "Mūsu mērķis ir saskaņoti un plānveidīgi savienot un attīstīt četras dimensijas – gaisu, zemi, ūdeni un sakarus, lai līdz ar pakāpenisku izeju no krīzes dotu privātajam sektoram otro elpu un attīstības iespējas, kā arī nodrošināt valsts aktīvu efektīvu pārvaldību. Tādējādi līdzšinējā labā valsts struktūru un nozaru asociāciju sadarbība ir jāturpina, un to noteikti var pilnveidot un uzlabot."

Tādēļ ministrs aicināja nozaru asociācijas līdz 11.novembrim Satiksmes ministrijai (SM) nosūtīt savus priekšlikumus valdības rīcības plāna papildināšanai, lai tas būtu maksimāli atbilstošs nozares pārstāvju prioritātēm un nodrošinātu veiksmīgu tās attīstību.

No savas puses kā SM darbības prioritātes papildus iepriekš minētajai stratēģiskajai vīzijai ministrs uzsvēra autoceļu būves kvalitātes stiprināšanu, efektīvāku dzelzceļa un autotransporta mijiedarbību pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā, lai šo transporta veidu maršruti un kursēšanas laiki nepārklātos un līdzekļi tiktu izlietoti efektīvāk. Savukārt attiecībā uz dzelzceļa nozari aktuāla ir Rail Baltica koridora attīstība un Baltijas valstīm jāvienojas par iespējām piesaistīt papildu ārējo finansējumu Eiropas platuma sliežu (1435 mm) ceļa izbūvei. Ministrs norādīja, ka šis ir ģeopolitisks projekts, jo, lai ciešāk integrētos Eiropā, Latvijai pilnībā jāiekļaujas Eiropas transporta un enerģētikas infrastruktūrā.

Tāpat būtiska uzmanība tiks pievērsta robežšķērsošanas jautājumu sakārtošanai, strādājot ne vien savā robežas pusē, bet arī aktīvā sadarbojoties ar kaimiņvalstīm.

Svarīgi rūpēties arī par starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību un atbalstīt jauna termināļa būvniecību, kas palielinātu iespēju nākotnē apkalpot daudz lielāku aviopasažieru skaitu.

Tikšanās laikā nozaru asociācijas atzinīgi vērtēja vairāku gadu laikā attīstīto sadarbību ar SM speciālistiem. Tāpat tās norādīja uz, viņuprāt, būtiskākajiem nozarē risināmajiem jautājumiem.

Ostu asociācijas pārstāvji norādīja, ka līdzšinējā sadarbība, ka nozares jautājumus diskutē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, ir bijusi sekmīga un tā noteikti jāturpina. Tranzīta nozari un ostas pārstāvošās asociācijas uzsvēra nepieciešamību pagarināt speciālo ekonomisko zonu (SEZ) darbības termiņu, kas vienlaikus arī interesē kravu pārvadātājus. Tāpat būtiski strādāt pie Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistes, kā arī atbilstoša regulējuma jautājumos par kuģu satiksmi un izmantošanu. A.Ronis uzsvēra ostu darbības caurskatāmības nodrošināšanu, aicinot nozares pārstāvjus Ostu padomē regulāri ministra klātbūtnē tikties ar nozares asociāciju pārstāvjiem.

SM valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka jautājums par SEZ darbības termiņa pagarinājumu tiks virzīts valdībā, un aicināja nozares asociācijas aktīvi sadarboties, gatavojot argumentāciju, lai to kā Latvijas interesēm atbilstošu varētu aizstāvēt arī Eiropas Komisijā.

Autopārvadājumu nozari pārstāvošās asociācijas norādīja uz ierobežoto finansējuma apjomu nozarē zaudējumu segšanai pasažieru pārvadātājiem. Sāpīgs jautājums ir arī cīņa ar nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, kas legālajiem pārvadātājiem atņem daļu no ienākumiem.

A.Matīss atzina, ka sabiedriskā transporta maršruti jau ir samazināti kritiskā līmenī un notiek diskusijas par Sociālā tīkla stratēģijas līdzekļu pieejamību zaudējumu segšanai pārvadātājiem. Tāpat SM tuvākajā laikā plāno atkārtoti virzīt grozījumus Autotransporta likumā, lai mazinātu nelegālo pārvadājumu izplatību.

A.Matīss arī norādīja, ka tuvākajā valdības sēdē paredzēts virzīt SM piedāvājumu par valsts autoceļu finansēšanas modeli, lai sakārtotu finansējuma apjomu nozarei, kas skaidri iezīmētu nepieciešamā finansējuma apjomu ilgtermiņā valsts un pašvaldību autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai.

Sakaru nozares asociācijas norādīja, ka jāizstrādā Ciparu virszemes apraides koncepcija, lai ilgtermiņā plānotu ciparu televīzijas apraidi. Tāpat kopīgi jāstrādā pie tā, lai tiktu saskaņotas gan infrastruktūras pārvaldītāju, gan televīzijas satura veidotāju intereses.

A.Matīss atzinīgi novērtēja aktīvo sakaru nozares asociāciju iesaisti dažādu nozarei būtisku jautājumu sakārtošanā un aicināja tās arī turpmāk iesaistīties ciparu apraides, platjoslas un optisko tīklu attīstības konceptu izstrādē.

Tikšanās noslēgumā satiksmes ministrs A.Ronis aicināja nozaru asociācijas deleģēt pārstāvjus no katras nozares pārstāvētās dimensijas – zemes, ūdens, gaisa, sakariem – dalībai regulārā tikšanās un sadarbības formātā ar ministru.

Uz tikšanos ar ministru bija ieradušies pārstāvji no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto", Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Loģistikas asociācijas, Baltijas asociācijas – Transports un loģistika, Latvijas Ceļinieku asociācijas, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs", LIKTA, Latvijas Interneta asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Privātās un publiskās partnerības asociācijas u.c.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Iepazīstoties ar "Latvijas dzelzceļa" paveikto un plānoto

4.novembrī satiksmes ministrs Aivis Ronis apmeklēja valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un iepazinās ar tās darbību un attīstības plāniem. Tikšanās sākumā LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis iepazīstināja ministru ar koncerna sastāvā ietilpstošo uzņēmumu un ģenerāldirekcijas struktūrvienību vadītājiem.

Satiksmes ministrs A.Ronis norādīja, ka dzelzceļš ir un arī turpmāk būs stratēģiski nozīmīga Latvijas tautsaimniecības joma. Dzelzceļa infrastruktūra nodrošina Latvijai nozīmīgu vietu kravu pārvadājumos reģionā. Kā uzsvēra A.Ronis: "Ekonomisko grūtību periodā dzelzceļš rada iespēju saglabāt daudzas darba vietas un būt sociāli atbildīgiem, kā arī sekmē kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu, kas vieš pārliecību, ka uzņēmuma noteiktie mērķi ir reāli un izpildāmi. Svarīgi atzīmēt, ka jaunās valdības viens no noteiktajiem mērķiem ir pilnveidot valsts aktīvu pārvaldību, kā arī sekmēt caurspīdīgāku sadarbību starp ministriju, dzelzceļu un Latvijas ostām."

LDz valdes priekšsēdētājs U.Magonis informēja ministru par dzelzceļa nozari Latvijā, nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un to darbības virzieniem – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un satiksmes organizēšanu, kravu pārvadājumiem un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, ritošā sastāva, sliežu ceļu kapitālo remontu un celtniecību, dzelzceļa apsardzi u.c. Kā uzsvēra U.Magonis, savulaik veiktā uzņēmuma reorganizācija ir bijusi vajadzīga un nepieciešama, par to liecina uzņēmuma finansiālie rādītāji. Neskatoties uz ekonomisko krīzi, kura skāra daudzas tautsaimniecības nozares, dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šajos gados turpināja kāpt, un uzņēmums prognozē, ka šogad tas varētu sasniegt 57 miljonus tonnu. Arī starp pārējām Baltijas valstīm Latvijai dzelzceļa kravu pārvadājuma apjoma ziņā šogad prognozēta pirmā vietā, Lietuva plāno 52,6 miljonu tonnu kravu pārvadājumu, bet Igaunija – 30,5.

U.Magonis iepazīstinot ar LDz darbību, informēja par nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem ir rasts gan Eiropas Savienības fondu, gan Latvijas valsts un paša LDz finansējums. Nozīmīgs finansējums ir ieguldīts dzelzceļa signalizācijas sistēmu modernizācijā austrumu–rietumu koridorā. Kā būtisks un nepieciešams projekts šobrīd tiek veikta otrā sliežu ceļa izbūve maršrutā Skrīveri–Krustpils, jo tādējādi tiks palielināta gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu kapacitāte šajā posmā. Valsts ir radusi būtisku finansējumu, lai veiktu esošā sliežu ceļu atjaunošanu "Rail Baltic" koridorā.

Aivis Freidenfelds, ministra biroja vadītājs