Nacionālā programma "Informātika"

Kopsavilkums

Izstrādāta Satiksmes ministrijas apstiprinātā darba grupā

Akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 30.marta sēdē (prot. Nr.19, 23.§)

Saturā

Ievads

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN GALVENO PROBLĒMU RAKSTUROJUMS

1.1. Nozares politikas attīstība

1.2. Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus

1.3. Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas

1.4. Valsts statistika

1.5. Telekomunikaāciju politika, tīkli un pakalpojumi

1.6. Informācijas un datu apraides tīkli

1.7. Normatīvā bāze

1.8. Standarti

1.9. Kultūrvides atbalsts

1.10. Izglītība

1.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība

1.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

1.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

2. PROGRAMMAS GALVENIE MĒRĶI

3. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS STRUKTŪRAS PAMATOJUMS

4. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS APAKŠPROGRAMMAS

4.1. Valsts nozīmes informācijas sistēmas

4.2. Nozaru informācijas sistēmas

4.3. Informātika pašvaldībās

4.4. Valsts statistika

4.5. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi

4.6. Informācijas un datu apraides tīkli

4.7. Likumdošana

4.8. Standartizācija

4.9. Kultūrvides atbalsts

4.10. Izglītība

4.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana

4.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

4.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

4.14. Programmas finansēšanas avoti un apmērs

5. PROGRAMMAS SPECIFIKA UN TĀS ĪSTENOŠANAS PAREDZAMAIS

EKONOMISKAIS UN SOCIĀLAIS EFEKTS

6. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS VADĪBA

Nobeigums. Sākums - "LV", 22.04.1999., nr.123/124; 23.04.1999., nr.125/126; 27.04.1999., nr.127/128

4.7. Likumdošana

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Dažu gadu laikā Latvijā radīt likumiski sakārtotu vidi, kurā tiktu respektētas Eiropas demokrātiskām valstīm raksturīgās personu tiesības, veicināta uzņēmējdarbība, inovāciju process, investīciju ieplūde, demonopolizācija, ierobežoti datornoziegumi.

Riska faktori

Ja Latvijas nacionālā regulēšana tieši atšķirsies no ES likumdošanas vai pat tikai netiks ar to pienācīgi harmonizēta, tas novedīs pie Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus izolācijas un fragmentācijas. Jāņem vērā risks, ko izraisa informātikas tehnoloģiju attīstības dinamika un nespēja paredzēt jaunus pakalpojumus, kad regulēšana var "netikt līdzi" un attiecīgi laikus neizstrādāt jaunu regulēšanu. Tai pašā laikā jānovērš iespēja regulēt par daudz ( risk of overregulation ).

Likumprojektu un citu normatīvo aktu radīšana prasa politiķu, augsti kvalificētu juristu, nozares un citu speciālistu ilglaicīgu kvalitatīvu darbu. Tas nav vienreizējs akts, bet gan pastāvīga sekošana apstākļu maiņai, ES direktīvām un starptautiskajiem līgumiem, kā arī atbilstošu tiesisko aktu labojumu izstrāde. Tiesiskās sistēmas sakārtošana bez regulārām valsts investīcijām nav iedomājama.

Kopējas normatīvo aktu izstrādes koncepcijas trūkuma dēļ dažādās ministrijās un darba grupās pašlaik top izolēti, nekoordinēti tiesisko aktu projekti, pie tam neviens nepārzina tiesību sistēmu kopsakarā, kā rezultātā var palikt neregulēti svarīgi jautājumi. Ja netiks izveidota kaut neliela, ar informātikas tiesiskiem jautājumiem pastāvīgi strādājoša speciālistu grupa, attiecīgā tiesību sistēma nebūs kvalitatīva.

Apakšprogrammas neizpildīšanas rezultātā Latvijā tiks ignorētas Eiropā vispārpieņemtās personu tiesības un netiks radīta uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Tā rezultātā vāji attīstīsies ne tikai informātikas nozare, bet faktiski visa tautsaimniecība, jo informātika ir viens no pašiem būtiskākajiem valsts infrastruktūras elementiem. Jau tagad ir grūtības informācijas apmaiņā pat ar Igauniju, jo tā pamatoti atsakās dot datus uz valsti, kurā nav personas datu aizsardzības.

Apakšprogrammas anotācija

Pastāvīgi jāanalizē ES direktīvas u. c. normatīvie akti, konvencijas un līgumi, ko Latvija parakstījusi vai gatavojas parakstīt, starptautiskie tiesību akti un jaunākās likumdošanas tendences. Latvijas likumi un normatīvie akti jāharmonizē ar ES prasībām un citām Latvijas divpusējām un daudzpusējām saistībām.

Likumiski un administratīvi jānostiprina valsts regulējošā loma informātikā. Steidzamā kārtā jāpieņem jauns likums par autortiesībām un blakustiesībām, jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Civillikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likums par personas datu aizsardzību, likums par valsts nozīmes informācijas sistēmām, elektroniskajiem dokumentiem un elektroniskajiem parakstiem, likumiski jādemonopolizē telekomunikāciju nozare.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 0.650 M.

 

4.8. Standartizācija

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Izveidot valsts finansētu informātikas un telekomunikāciju standartizācijas sistēmu, kas nodrošinātu atzītāko starptautisko un profesionālo standartizācijas organizāciju standartu apzināšanu un izziņošanu, Latvijai nepieciešamo standartu iegādi, vajadzības gadījumā - tulkošanu, ar Latvijas kultūrvidi saistīto standartu izstrādi un apstiprināšanu.

Tūlīt pēc iestāšanās ES obligāta kļūst atbilstošo Eiropas standartu pasludināšana par nacionāliem standartiem.

Riska faktori

Līdzšinējais absolūtais finansējuma trūkums neļauj izdarīt pat pašu minimālāko - iegādāties starptautisko standartu tekstus, nerunājot par standartu harmonizāciju. Absolūtais neatliekamais izpildāmais minimums ir nepieciešamo standartu tekstu iegāde un novietošana LNSMC un/vai Latvijas Patentu tehniskajā bibliotēkā.

Apakšprogrammu nepildot turpināsies pašreizējais haoss, kad nedz pasūtītājs (nereti - valsts) spēj formulēt pasūtītā produkta vai pakalpojuma raksturlielumus, nedz izpildītājs zina, kādiem tiem jābūt. Kritiskos gadījumos, kad uz spēles var būt likta cilvēku veselība vai pat dzīvība, lieli finansu apjomi vai valsts drošība, kad pastāv objektīva iespēja izstrādāto un adaptēto produktu un pakalpojumu nesaderībai. Šāds stāvoklis nav pieļaujams.

Apakšprogrammas anotācija

Pastāvīgi jāanalizē ES valstīm obligātie standarti, kā arī starptautisku un profesionālu standartizācijas organizāciju pieņemtie standarti.

Jāiegādājas ES valstīm obligātie un citi plaši lietojamie standarti un tie jāapstiprina par Latvijas valsts standartiem. Pirmām kārtām jāiegādājas un jālatvisko terminoloģiskie standarti.

Jāizveido Latvijai pielāgota un konkretizēta pastāvīgi atjaunināma informācijas sistēmu izstrādi reglamentējoša kārtība. Šīs kārtības izstrādei un uzturēšanai nepieciešams pastāvīgs valsts pasūtījums.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 1 080 M.

 

4.9. Kultūrvides atbalsts

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Iekļaujoties globālajos informācijas sabiedrības attīstības procesos, saglabāt Latvijas kultūras un valodas identitātes.

Praktiski panākt latviešu valodai Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālas valodas lietojamības līmeni informācijas sistēmās un telekomunikācijās. Nodrošināt adekvātu un pietiekami pilnu informāciju par Latviju Internet tīklā.

Riska faktori

Būtiskākie apdraudējumi ir nepietiekama finansēšana, kā arī latviešu valodiskās pašapziņas zemais līmenis. Ja šīs problēmas nespēsim atrisināt tuvākajos gados, tad mūsu iespējas iekļauties daudzvalodu Eiropas sabiedrības attīstībā būs visai problemātiskas.

Iestāsies t.s. otrais Gutenberga efekts: valodas, kurām savlaicīgi netiks nodrošināta lietošana datoros, izzudīs vai labākā gadījumā nonāks tikai ģimenē lietojamas sarunu valodas statusā. Kāda spēcīgāka valoda, visticamāk - angļu, dažu desmitu gadu laikā kļūs par faktisko valsts valodu Latvijā. Latvieši integrēsies citās tautās.

Viegli iegūstamas informācijas par Latviju trūkums globālajā tīmeklī atstās Latviju tur, kur tā ir patlaban, vairumam - nezināma. Nezināmās valstīs neinvestē, tās neatbalsta un uz tām nebrauc.

Faktiski šis ir Latvijas kā suverēnas valsts un latviešu kā nācijas pastāvēšanas jautājums.

Apakšprogrammas anotācija

Lai latviešu valoda nepārvērstos tikai par mājas valodu un tālākā nākotnē vienkārši neizrādītos mirusi valoda, Programma paredz būtisku valodas atbalstu. Pieņemot, ka speciālo valodas atbalsta aparatūru un programmatūru izstrādās lielākās un bagātākās ES valstīs, Latvijā jāpadara tas saprātīgais minimums (kas mazas valsts gadījumā tomēr prasa ārkārtīgi lielus resursus), ko mūsu vietā neviens cits nevar izdarīt - jāelektronizē dažādi latviešu valodas korpusi, jāizstrādā latviešu terminoloģija, jāanalizē latviešu valoda, lai iegūtu nepieciešamo informāciju speciālās valodas atbalsta aparatūras un programmatūras lietošanai, jālatvisko plaša lietojuma programmatūra, jāsaglabā kultūrvēsturiskais mantojums.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei -Ls 11.820 M.

 

4.10. Izglītība

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Galvenais apakšprogrammas mērķis ir audzināt vispusīgi izglītotus cilvēkus visās nozarēs, kuri pārzin modernās IT un spējīgi konkurēt pasaules darba tirgū.

Šā mērķa sasniegšanai jāveic:

* visaptveroša, pakāpeniska, koordinēta un sabalansēta izglītības sistēmas funkciju informatizācija;

* nepieciešamās infrastruktūras attīstība, nodrošinot izglītības procesa modernizāciju;

* efektīva finansu resursu izmantošana.

Jāsniedz iespēja visiem sabiedrības locekļiem iegūt pietiekamas zināšanas informācijas pakalpojumu un tehnoloģiju praktiskai izmantošanai ( computer literacy ).

Riska faktori

Prasme rīkoties ar datortehniku, pielietot modernās informācijas tehnoloģijas un pakalpojumus, izprast to iespējas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem katra indivīda sagatavotībai dzīvei informācijas sabiedrības apstākļos. Neapgūstot nozarēm būtiskās modernās IT metodes, attiecīgie nozaru speciālisti nebūs spējīgi konkurēt darba tirgū.

Neradot katram sabiedrības loceklim iespēju aktīvi izmantot informācijas pakalpojumus, tiek radīta sociālā nevienlīdzība, izveidojas ar informāciju bagātie un nabagie sabiedrības slāņi, kas automātiski noved pie sociālās spriedzes rašanās.

Apakšprogrammas anotācija.

Izglītības sistēmas galvenās funkcijas ir sniegt iespēju katram indivīdam gūt tā spējām un vēlmei atbilstošu izglītību, attīstīt zinātni un kultūru. Apakšprogrammā paredzēta plaša izglītošanas, izglītības sistēmas pārvaldes un informatīvā servisa funkciju informatizācija.

Apakšprogramma aptver pirmsskolas audzināšanu, ārpusskolas audzināšanu un izglītību, pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību, arodizglītību un amatizglītību, vidējo speciālo izglītību, augstāko izglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos, kā arī pašizglītību. Paredzēts informatizēt mācību satura plānošanu, apmācību, ieskaitot tālmācību, un apmācības rezultātu kontroli. Izglītības sistēmas pārvaldē paredzēts informatizēt skolēnu, pedagogu un mācību iestāžu uzskaiti un plānošanu, finansu vadību, personāla vadību un citas funkcijas.

Apakšprogrammā paredzēts, ka infrastruktūra ir kopēja visiem funkcionālajiem lietojumiem: izglītošanai, pārvaldei un informatīvajam servisam -pakalpojumu kompleksam, kas palīdz izglītības sistēmas funkciju veikšanai. Izglītības sistēmas datortīklam ir jānodrošina pieslēgums Internet tīklam.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 23.712 M.

 

4.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Piedāvātajai apakšprogrammai ir vairāki mērķi:

* nodrošināt pētījumu un jaunāko informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstību uz augstskolu bāzes, sekmēt starptautiska līmeņa speciālistu sagatavošanu vadošajās Latvijas augstskolās (LU un RTU) un kvalitatīvu bakalaura un maģistra izglītību datorzinātnēs pārējās augstskolās;

* būtiski paplašināt un uzlabot augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanu stratēģiski svarīgākajos informātikas virzienos;

* veidot informātikas kā ražošanas nozares zinātnisko bāzi un nodrošināt to ar augstas kvalifikācijas speciālistiem, izvirzot sekojošus stratēģiskus mērķus:

- informātikas produkcijas kā eksportpreces veidošana;

- vietējā tirgus vajadzību apmierināšana, pakāpeniski panākot, ka datorizētās sistēmas Latvijas uzņēmumiem un iestādēm kā likums tiek izstrādātas Latvijas speciālistu spēkiem.

Riska faktori

Ja iepriekš minētie mērķi tuvākajos gados netiks sasniegti un uzdevumi izpildīti, informācijas tehnoloģiju un programmatūras industrijas attīstība, kas pašreiz Latvijā tik cerīgi ir iezīmējusies, apsīks. Rezultātā Latvija no valsts, kas attīsta informācijas tehnoloģijas un ražo programmatūru kā iekšējam, tā ārējam tirgum, pārvērtīsies par valsti, kas būs spiesta iepirkt minētās tehnoloģijas un programmatūru, maksājot par to dārgu naudu. Latvijai perspektīvākais tautsaimniecības virziens būs neatgriezeniski sagrauts.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogramma izvirza Latvijas apstākļiem stratēģiski svarīgākos pētījumu un tehnoloģiju attīstības virzienus informātikas jomā. Tā satur stratēģiju un pasākumu plānu, kas jāveic, lai radītu zinātnisko bāzi un nodrošinātu ar augsti kvalificētiem speciālistiem strauji augošo informātikas industriju Latvijā, nodrošinot tās kā tautsaimniecībai prioritāras nozares attīstību.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 13.290 M.

 

4.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Apakšprogrammas galvenais mērķis ir nodrošināt informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstību Latvijā, ņemot vērā Latvijas specifiku un tehnoloģiju attīstības tendences pasaulē un Eiropā.

Šī mērķa realizēšanai ir pakārtoti vairāki uzdevumi:

* vispusēja informācijas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, piesaistot arī privātās un ārvalstu investīcijas;

* zinātniski pētnieciskā darba intensifikācija ITT jomā, inovācijas procesa un informācijas tehnoloģiju pilotprojektu veicināšana;

* izglītības sistēmas informatizācija un visaptveroša iedzīvotāju apmācība informācijas pielietojumu izmantošanā;

* vietējās ITT industrijas attīstības veicināšana, sekmējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību;

* ITT vispusīga pielietošana valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Riska faktori

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas kā videi draudzīgas un enerģiju taupošas ir sevišķi perspektīvas Latvijai ar ierobežotiem dabas un enerģētiskajiem resursiem, toties kvalificētu darbaspēku. Piedāvāto risinājumu neizmantošanas gadījumā krasi pieaug iespējas pazaudēt pēctecību pieredzējušu un profesionālu speciālistu sagatavošanā un darbībā, kā arī zinātnes un pētniecības atpalicība Latvijai tradicionāli attīstītās radiotehnikas, sakaru un informātikas nozarēs.

Nerealizējot apakšprogrammas uzdevumus, Latvijai draud tehnoloģiskās atpalicības tālāks pieaugums salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītām valstīm; pastāv varbūtība, ka šī atpalicība kļūst neatgriezeniska.

Rezultātā paredzama valsts ekonomiskās attīstības apstāšanās un reāls risks Latvijas atpalicībai Eiropā un īpaši Baltijas reģionā, jo tieši vairākas šī reģiona valstis (pirmkārt, Somija un Zviedrija, pēdējā laikā arī Igaunija) jau ir definējušas un arī pierādījušas apņemšanos būt par vadošām valstīm ITT iespēju izmantošanā.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogrammā tiek sniegts vispārējs pārskats par perspektīvu telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju attīstību, kā arī raksturotas ITT attīstības prognozes. Tiek parādīta īpašā loma, kāda tehnoloģiju attīstībā ir tīklu tehnoloģijām ( Internet un Intranet ), elektroniskai komercijai, inovāciju procesam, pilotprojektu realizācijai, kā arī parādīta valsts loma šo faktoru ietekmēšanai.

Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc lielām vietējām un ārvalstu investīcijām un novērtēts finansējums, kas vajadzīgs informācijas infrastruktūras attīstībai. Uzsvars tiek likts uz funkcijām, kādas valstij veicamas ITT attīstības veicināšanai.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 9.780 M.

 

4.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

Apakšprogrammas galvenais mērķis ir nodrošināt elektronisko informācijas pakalpojumu plašu izmantošanu valsts pārvaldē un to pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam universālā informācijas pakalpojuma ietvaros.

Mērķa realizēšanai ir pakārtoti vairāki apakšmērķi:

* nacionālās informācijas infrastruktūras izveidošana un attīstība;

* informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešana visos valsts pārvaldes un pašvaldību līmeņos;

* informācijas pakalpojumu un pielietojumu tirgus attīstības veicināšana.

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams izpildīt virkni uzdevumu:

* pārveidot esošās pārvaldes metodes, izmantojot jaunāko tehnoloģiju iespējas un sevišķu uzmanību veltot sadarbībai un koordinācijai starp dažādiem resoriem un institūcijām;

* nodrošināt programmas Informātika mijiedarbību ar citām valsts attīstības programmām;

* atbalstīt valsts un privātā sektora sadarbību;

* saglabāt elastību universālā pakalpojuma jēdziena definēšanā, paplašinot to ar dažādiem publisko pakalpojumu piegādes veidiem Programmas realizācijas gaitā;

* izmantot starptautisko sadarbību un pieredzes pārņemšanu no citām valstīm;

* veikt plašu izskaidrošanas un apmācības darbu sabiedrībā;

* regulāri izdalīt EIP ieviešanai nepieciešamos resursus un finansējumu.

Riska faktori

Neattīstot informācijas pakalpojumu tirgu, zudīs Latvijas uzņēmumu konkurētspēja (neadekvāta piedāvātās produkcijas un pakalpojumu kvalitāte, cena, elastība utt.). Bez informātikas pielietojumiem valsts pārvaldē nebūs iespējams veikt efektīvas politiskās, ekonomiskās, sociālās un administratīvās reformas. Tiks bremzēta turpmākā demokrātijas attīstība valstī. Rezultātā ekonomiskā un sociālā disproporcija salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm turpinās palielināties. Atbalstot arī tikai atsevišķus no savstarpēji saistītajiem pasākumiem, kopējie valsts informatizācijas mērķi netiks saniegti.

Identificējama virkne šķēršļu elektronisko informācijas pakalpojumu attīstībai un izplatībai:

* augstas ITP piegādes izmaksas, tās veidojas no aparatūras, tīklošanas, uzstādīšanas, programmatūras, apmācības, ekspluatācijas un amortizācijas izmaksām, tāpēc to ieviešana dod ekonomisku efektu tikai tad, ja tiek veikta valsts mēroga koordinācija;

* neatrisināti tiesību aspekti, kuriem jāregulē tādas jomas kā informācijas pieejamība, personas datu aizsardzība, privātums, sistēmu drošība, intelektuālā īpašuma aizsardzība;

* ierobežota piekļuve datoriem (finansiālu iemeslu dēļ) un servisiem (netiek nodrošināts universālais informācijas pakalpojums), kā arī nespēja tos izmantot nepietiekamas potenciālo lietotāju apmācības dēļ;

* paralēlu aktivitāšu pārklāšanās un konkurence;

* lietotājiem draudzīgu informācijas meklēšanas (navigācijas) līdzekļu, t. sk. latviešu valodā, trūkums.

Apakšprogrammas anotācija

Apakšprogrammā izvērtēts Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus Eiropas informācijas tirgus kontekstā. Analizēts dažādu elektronisko informācijas pakalpojumu attīstības līmenis, izvērtēti perspektīvākie pielietojumi un parādīti prioritārie attīstības virzieni.

Novērtēta valsts loma nozares regulēšanā, valsts informatizācijā un informācijas tirgus attīstībā, apskatīta pašreizējā nozares pārvaldība Latvijā. Parādīti pasākumi valsts funkciju izpildes uzlabošanai. Apskatīta informātikas investīciju projektu sagatavošanas metodika Valsts investīciju programmai, kā arī svarīgākie projekti.

Kopējais nepieciešamais finansējums apakšprogrammas izpildei - Ls 12.778 M.

 

4.14. Programmas finansēšanas avoti un apmērs

Kopējais programmas projektu skaits 1999. - 2005. gadiem ir 122 un programmas izpildei nepieciešamais finansējums ir Ls 243.902 M. Programmas finansēšanas avoti un apmērs pa gadiem parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Programmas finansēšanas avoti un apmērs (tūkst. Ls)

Gads	Pasākumu	Valsts kopbudžets			Paš-	Organizā-	Kopā
	skaits	Pamat-	Inves-	Spec.	valdību	ciju u. c.
		budžets	tīcijas	budžets	līdzekļi	līdzekļi
1999.1	119	5 582	37 560	75	2 173	19 126	64 516
2000.	112	7 466	35 737	75	3 828	13 559	60 665
2001.	92	6 200	22 244	-	4 891	12 595	45 930
2002.	60	5 850	15 099	-	3 856	8 268	33 073
2003.	48	3 267	8 595	-	1 021	4 059	16 942
2004.	42	3 082	7 273	-	571	2 309	13 235
2005.	41	3 247	3 390	-	571	2 333	9 541
	Kopā:	34 694	129 898	150	16 911	62 249	243 902

 

 

5. Programmas specifika un tās īstenošanas paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts

Reālo situāciju, kādā tiek veidota informācijas sabiedrība Latvijā, raksturo:

* derīgo izrakteņu un enerģijas trūkums;

* augsti kvalificēta darba spēka esamība visos līmeņos (zinātnieki, inženieri, tehniķi, strādnieki, menedžeri);

* vietējo valsts un privāto finansu resursu trūkums, nepieciešamība pēc lielām ārvalstu investīcijām informātikas un telekomunikāciju infrastruktūrā;

* mazs informācijas pakalpojumu tirgus apjoms Latvijā, kas pamatā nevar nodrošināt rentablu informācijas brokeru darbu;

* sabiedrības zemā pirktspēja un nesagatavotība uzskatīt informāciju par produktu;

* darbs individuālos, mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī attālinātās darba vietās labāk atbilst Latvijas sabiedrības mentalitātei, nekā darbība lielos kolektīvos;

* nepieciešamība nodrošināt kultūrvides atbalstu un Latvijas identitātes saglabāšanu, iekļaujoties kopējos Eiropas daudznāciju procesos.

Šādos apstākļos Latvijas pieeja ir līdzīga Eiropas Savienības un īpaši Somijas koncepcijai: informācijas sabiedrība drīzāk ir process un attīstības virziens (informācijas daudzuma un zināšanu līmeņa pieaugums; tehnoloģiju attīstība; informācijas pielietojumu un pakalpojumu daudzuma, kvalitātes un mēroga pieaugums; informācijas satura, tehnoloģiju un pakalpojumu konverģence; augošais iespaids uz sociālām struktūrām un sabiedriskiem procesiem; izmaiņas darba, mācību un ikdienas dzīves principos), nekā gala rezultāts (informācijas sabiedrība kā industriālās sabiedrības tālākās attīstības etaps). Procesā veidojas un attīstās augsti izglītotu indivīdu kopiena ar virzību uz zināšanām un zinātību ( know-how ).

Informācijas sabiedrības attīstības procesā

ir jāņem vērā gan tehnoloģiskās, gan informācijas satura, gan arī sabiedrības sociālās problēmas. Kopumā procesam raksturīga virkne pazīmju :

* liels daudzums kā uzkrātās un apstrādātās informācijas, tā arī informācijas pakalpojumu un pielietojumu;

* informācija ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim un ikviens ir spējīgs to izmantot darbā, izglītībā, sociālajā dzīvē u.c.;

* augsti attīstītas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

* tautsaimniecības prioritāšu maiņa: tā tiek bāzēta uz zināšanām un zinātņu ietilpīgu produkciju un pakalpojumiem, kā arī uz efektīvu inovāciju procesu;

* informātikas kā tautsaimniecības nozares prioritāra attīstība, ieskaitot:

- preču ražošanu : datortehnika un tās komponentes; telekomunikāciju iekārtas; audio, video, radio, TV iekārtas; biroja, analītiskās, medicīnas, mēriekārtas u.c. augsto tehnoloģiju iekārtas; elementi un materiāli; programmatūra u. tml.;

- pakalpojumu sniegšanu : telekomunikāciju, datu pārraides un informācijas pakalpojumi; radio un TV apraide; audio un video pakalpojumi; apmācība; zinātniskie pētījumi un pilnveidošana; elektroniskā komercija - banku transakcijas, vairum- un mazumtirdzniecība, reklāma u. tml.;

- satura izstrādāšanu : primārās un pievienotās vērtības ( value added ) informācijas vākšana un apstrāde; informācijas avotu veidošana un uzturēšana; informācijas pakalpojumi uz pieprasījuma; audio un video produkcija; elektroniskā iespieddarbu tekstu gatavošana; nacionālo kultūras bagātību elektroniskie dublikāti; tirgus un sabiedriskās domas izpēte u. tml.

Sociāli-tehniskajai informācijas apstrādei

ir jāsekmē visas sabiedrības dzīves līmeņa pieaugums, informācijas pielietošanai ir jānodrošina maksimālā labklājība ikvienam tās loceklim, nav pieļaujama ar informāciju bagāto un nabago sabiedrības slāņu veidošanās. Kaut arī informācijas apstrādes sistēmām piemīt zināms mākslīgā intelekta līmenis, visu minēto principu un kopējā procesa nodrošināšanai sociāli-tehnisko informācijas sistēmu attīstība jākontrolē un jākoordinē visos līmeņos (politiskā, normatīvā, ekonomiskā, tehnoloģiskā u.c.) cilvēka vadībā.

Nacionālajai programmai Informātika ir virkne principiālu īpatnību

un atšķirību no citām Latvijas nacionālajām programmām.

1. Reāli tā ir ne tikai kādas nozares, bet visas valsts attīstības stratēģija.

Programmu jārealizē ne tikai vienai ministrijai, bet visām valsts institūcijām. Programmai Informātika ir organiski jāsaistās ar citām valsts attīstības programmām - ar Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, ar Reģionālās attīstības programmu, ar Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu, u. c.

2. Modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tā šodien ir visdinamiskākā nozare.

Nav iespējams precīzi prognozēt tuvāko gadu tehnoloģiskās iespējas, tāpēc Programma izstrādāta galvenokārt konceptuālā makrolīmenī. Tā nosaka stratēģiskos attīstības virzienus un uzdevumus, prioritātes un akcentus, stratēģiskos projektus. Programmas izpildes gaitā nepieciešams regulāri detalizēt un precizēt mikrolīmeni - kārtējos uzdevumus un projektus.

3. Atsevišķos programmas virzienos jau ir izstrādātas detalizētas attīstības programmas,

piemēram, Telekomunikāciju sektorpolitika, Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija un Televīzijas kabeļtīklu koncepcija, Zinātniskās un tehniskās informācijas apgādes koncepcija. Nacionālā programma Informātika koordinē šo un arī citu programmu un koncepciju izstrādi, koriģēšanu un realizēšanu attiecīgo apakšprogrammu detalizēšanai.

4. Vienlaikus ar vispārējās konceptuālās programmas izstrādi jau pašlaik notiek arī daudzu makro- un mikrolīmeņa projektu izstrāde un realizācija,

piemēram, Valsts nozīmes informācijas megasistēmas un atsevišķu sistēmu projekti, Izglītības sistēmas informatizācijas projekts, Vienotais valsts bibliotēku informācijas tīkls u. c. Ņemot vērā dinamisko informātikas tehnoloģiju un pielietojumu attīstību, tas ir vienīgi pareizais un absolūti nepieciešamais risinājums. Programmas un tās apakšprogrammu uzdevums ir koordinēt šo projektu realizāciju saskaņā ar Nacionālajā programmā izstrādāto attīstības stratēģiju.

5. Minēto mērķu sasniegšanai nepieciešams definēt, apvienot un koordinēt gan valsts, gan privātā sektora aktivitātes.

Valsts sektora funkcijas un atbildība:

* nodrošināt Nacionālās programmas Informātika izstrādi un realizāciju;

* nodrošināt regulāras un pietiekamas investīcijas informātikā; ar likumdošanu un nodokļu politiku radīt labvēlīgu vidi privātajām investīcijām informātikā un telekomunikācijās;

* nodrošināt normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu informātikā; izstrādāt un ieviest standartus un tehniskos noteikumus; realizēt Nacionālā regulatora funkcijas;

* veidot un uzturēt valsts nozīmes informācijas megasistēmu un tās komponentes;

* nodrošināt universālā pakalpojuma realizāciju;

* nodrošināt izglītības iespējas un zinātnisko pētījumu veikšanu telemātikas nozarēs;

* nodrošināt sabiedriskā radio un televīzijas apraidi;

* nodrošināt Latvijas kultūras aspektu ieviešanu informātikā.

Privātā sektora darbības jomas:

* universālā pakalpojuma sniegšana; telekomunikāciju, datu pārraides un informācijas pakalpojumi;

* dažādu informātikas un telekomunikāciju nozaru preču ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; elektroniskās komercijas un tās pakalpojumu attīstība;

* profesionālā un pēcdiploma izglītība informātikas un telekomunikāciju specialitātēs; projektu un pakalpojumu izstrāde un realizācija telemātikā;

* privātā radio un televīzijas apraide; kabeļu televīzijas pakalpojumi;

* audio un video produkcija un pakalpojumi; elektroniskā izdevējdarbība un iespieddarbu tekstu gatavošana;

* tirgus un sabiedriskās domas izpēte.

Latvijai aprakstītais attīstības modelis būs īpaši izdevīgs,

salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar ES asociētajām valstīm, kurās arī ir izvērsta analogu attīstības programmu izstrāde. Ekonomikas attīstības orientācija uz informācijas un zināšanu izmantošanu dos Latvijai iespēju kompensēt derīgo izrakteņu un enerģijas resursu trūkumu ar kvalificēta darbaspēka esamību, kā arī attīstīt ekonomiskās aktivitātes visos reģionos. Kopumā valsts iegūs daudz lielākas attīstības iespējas un nākotnē samazinās eksistējošo milzīgo starpību starp mazu valsti un lielvalstīm.

Ja šo programmu nerealizē, nav redzams cits vienlīdz efektīvs valsts ekonomiskās, politiskās un sabiedriskās attīstības ceļš.

Bez vispusīgas informācijas pieejamības mazā un vidējā uzņēmējdarbība nevar veidoties un attīstīties. Šie uzņēmumi nav spējīgi veidot paši savus informācijas un sakaru dienestus un kļūt konkurētspējīgi ar lielajiem uzņēmumiem. Nebūs iespējama normāla valsts pārvalde un sociālās dzīves attīstība. Citām valstīm attīstot informācijas sabiedrību, Latvija nonāks ekonomiskā un pēc tam arī politiskā atpalicībā un izolācijā un rezultātā arī atkarībā.

 

 

6. Nacionālās programmas īstenošanas vadība

Nacionālās Programmas "Informātika" izstrāde un īstenošana veikta, pamatojoties uz

Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 9. aprīļa rīkojumu nr. 172 par grozījumiem Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa rīkojumā nr. 146 "Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai", iekļaujot tajā programmu "Informātika", uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada maija noteikumiem nr. 129 "Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība" un uz Latvijas Republikas satiksmes ministra 1997. gada 12. maija rīkojumu nr. 47. "Par nacionālās programmas "Informātika" izstrādes darba grupas izveidošanu un funkcijām".

Nacionālo programmu "Informātika" vada satiksmes ministrs.

Ar satiksmes ministra 1997. gada 20. novembra rīkojumu "Par nacionālās programmas "Informātika" koordinācijas padomes izveidošanu un tās funkcijām" Latvijā tika izveidota plaši pārstāvēta Nacionālās programmas "Informātika" koordinācijas padome.

Padomes darbību regulē satiksmes ministra apstiprināts nolikums, un tās sastāvā šobrīd ir 45 locekļi - bez Satiksmes ministrijas pārstāvjiem padomē ir visu ministriju delaģēti pārstāvji, kas parasti pārstāv savu ministriju Informātikas departamentus un/vai Informātikas padomes, lielāko telekomunikāciju un datu pārraides tīklu operatoru ( Lattelekom, LMT, Latvijas Pasta datortīkls, VNDPT) pārstāvji, pašvaldību, dažu reģistru, Datoru ražotāju asociācijas, Internet kluba, augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, programmatūras ražotāju pārstāvji. Vairums padomes locekļu ir nozares profesionāļi, padomi vada satiksmes ministrs, un faktiski ar tik plašu pārstāvniecību tā spēj pildīt Latvijas informācijas sabiedrības foruma lomu.

Koordinācijas padomes galvenais uzdevums

ir nodrošināt programmas "Informātika" ieviešanu atbilstoši tajā noteiktām un apstiprinātām prioritātēm, kas nozīmē nozaru informātikas koncepciju un stratērģijas apspriešanu un apstiprināšanu, likumprojektu un investīciju projektu vērtēšanu, starptautiskās sadarbības programmu, un atsevišķu projektu koordinēšanu.

MK apstiprināts uzdevums ir arī Informātikas padomju veidošana visās ministrijās. To uzdevums ir informātikas jautājumi savas ministrijas un nozares interesēs (informātikas koncepciju izstrāde nozarei, ministriju un to pārraudzības institūciju datortīklu veidošana, nozares prioritāro projektu investīciju programmu sagatavošana). Veicot pakāpenisku valsts pārvaldes datorizāciju, tiek paredzēta Informātikas padomju veidošana arī pašvaldībās. To uzdevums ir apzināt un risināt informātikas problēmas savās teritorijās.

Nozares stratēģijas aktuālai izstrādei

pie Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta no Koordinācijas padomes locekļu vidus tiek uzaicināti eksperti, kas veido Koordinācijas padomes Stratēģisko darba grupu . Tajā kopā ar departamenta direktoru ir 9 locekļi.

Stratēģiskā darba grupa veic Ekspertu padomes funkcijas, kas paredzētas Informātikas departamenta nolikumā:

1. koordinē nacionālās programmas "Informātika" realizāciju;

2. sniedz atzinumus par valsts nozīmes projektiem informātikas jomā;

3. atbilstoši nacionālās programmas prioritātēm izvērtē informātikas projektiem nepieciešamās investīcijas valsts investīciju programmā;

4. iesniedz priekšlikumus investīciju sadalījumam informātikā, veidojot ikgadējo valsts budžetu;

5. nepieciešamības gadījumā organizē valsts nozīmes informācijas sistēmu un datu bāzu ekspertīzes.

Departamenta nolikumā paredzēta Informātikas tehniskās padomes izveidošana, kurā darbotos dažādu institūciju informācijas tehnoloģiju profesionāļi, (padomi vadīs Informātikas departamenta direktora vietnieks).2

Informātikas tehniskajai padomei paredzēti sekojoši uzdevumi:

1. saskaņot saderīgu dokumentu apmaiņas standartu izmantošanu valsts pārvaldes datorsistēmās;

2. apzināt un ierobežot nelicenzētu datorprogrammu izmantošanu valsts institūcijās, ar ko loģiski uzsākt pretdarbību datorprogrammu pirātismam;

3. risināt t.s. "2000. gada problēmu", sadarboties ar Informācijas tehnoloģiju standartu tehnisko komiteju (ITSTK), kas 1995. gadā izveidota pie Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra, u.c.

1997. gadā tika izveidotas 3 daudzgadēju informātikas investīciju projektu uzraudzības padomes:

bibliotēku automatizācijas un informatizācijas projektam (kas tika pārveidota par atsevišķu aģentūru pie Kultūras ministrijas), Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas projektam un Valsts ieņēmumu dienesta informatizācijas projektam.

Informātikas jomā izveidotas un darbojas sekojošas darba grupas:

1) informātikas likumdošanas jomā;

2) Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla projekta izstrādei;

3) Integrētas transporta informācijas sistēmas koncepcijas izstrādei;

4) Vienotas pašvaldību informācijas sistēmas projekta izstrādei;

5) Ģeogrāfisko informācijas sistēmu (GIS) standartizācijas jomā.

Programmas izstrādes darba grupa uzskata, ka koordinētai valsts informatizācijai,

Nacionālās programmas Informātika visu aspektu realizācijai nepieciešams izveidot valsts mēroga starpnozaru stratēģisku vadības un koordinācijas lēmējinstitūciju valdības līmenī ar ministru un dažādu telemātikas nozaru vadošo speciālistu līdzdalību, piemēram, Latvijas Informātikas padomi. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, bez šāda orgāna problemātiski pārvarēt stipri iesakņojušās resoriskās tendences.

Informātikas nozares un Nacionālās programmas "Informātika" pārvaldības shēma attēlota 10. zīmējumā.

1 1999. gadā investīcijas piešķirtas 25 projektiem par kopējo summu 16,443 tūkst. Ls.

2 Ar 1999. gada 22. februāra Satiksmes ministrijas rīkojumu nr.12 izveidota Informācijas tehnoloģiju padome.

10.zīmējums. Informācijas nozares pārvaldība un regulēšana