Ministru kabineta noteikumi Nr.850

Rīgā 2011.gada 1.novembrī (prot. Nr.62 48.§)

Nacionālā veselības dienesta nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības

3. Dienestam ir šādas funkcijas:

3.1. administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm;

3.2. uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās;

3.3. analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību;

3.4. informēt sabiedrību par tai pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus;

3.5. organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā;

3.6. nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu;

3.7. regresa kārtībā atgūt līdzekļus par personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas;

3.8. veikt kompetentās iestādes uzdevumus veselības aprūpes jomā, kas noteikti Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, Padomes 1972.gada 21.marta Regulā (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, Padomes 2003.gada 14.maija Regulā (EK) Nr.859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr.1408/71 un Regulas (EEK) Nr.574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulā (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Regulā (ES) Nr.1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr.883/2004 un Regulu (EK) Nr.987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ;

3.9. nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā;

3.10. izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par tās prioritātēm;

3.11. izstrādāt priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai;

3.12. pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu;

3.13. izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus;

3.14. veidot konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesu aprakstus, kas balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem un pamatoti ar izmaksu efektivitāti. Aprakstos norāda ārstēšanas rezultāta sasniegšanai nepieciešamās darbības, ārstniecībā izmantojamās zāles, medicīniskās ierīces un medicīniskās tehnoloģijas;

3.15. novērtēt ārstniecībā lietojamo zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti;

3.16. veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus;

3.17. apstiprināt ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, reģistrēt apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas, veidot un uzturēt apstiprināto medicīnisko tehnoloģiju uzskaites un no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzi;

3.18. iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju;

3.19. veikt sabiedrības veselības monitoringu;

3.20. veikt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra nacionālā koordinācijas punkta un nacionālā references centra funkcijas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr.1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;

3.21. nodrošināt agrīno brīdināšanas sistēmu par jaunām psihoaktīvām vielām atbilstoši Padomes 2005.gada 10.maija Lēmumam 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām;

3.22. īstenot e-veselības politiku;

3.23. nodrošināt iedzīvotāju genoma valsts reģistra darbību;

3.24. sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību;

3.25. izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas;

3.26. administrēt Ārstniecības riska fondu;

3.27. sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus:

4.1. slēdz līgumus par:

4.1.1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;

4.1.2. ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam;

4.2. veic valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi;

4.3. veido, uztur un papildina:

4.3.1. šādas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir dienests:

4.3.1.1. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības sistēma), kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus;

4.3.1.2. ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru;

4.3.1.3. iedzīvotāju genoma valsts reģistru;

4.3.1.4. jaundzimušo reģistru;

4.3.1.5. veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāzi;

4.3.1.6. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi;

4.3.1.7. stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāzi;

4.3.1.8. sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēmu;

4.3.1.9. kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmu;

4.3.2. šādas datubāzes:

4.3.2.1. veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistru;

4.3.2.2. klīnisko vadlīniju datubāzi;

4.3.2.3. ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzi;

4.3.2.4. garīgās veselības, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, alkohola un tabakas valsts starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmu;

4.3.2.5. datu prezentācijas sistēmu;

4.3.2.6. e-veselības informācijas sistēmu;

4.4. analizē noslēgto līgumu izpildi un apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču nodrošinājumu;

4.5. apkopo vadības informācijas sistēmas datus;

4.6. atbilstoši kompetencei uzdod veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem novērst konstatētās nepilnības veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošanā;

4.7. koordinē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu:

4.7.1. atbilstoši starptautiskajiem līgumiem;

4.7.2. Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri uzturas Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveices Konfederācijā apdrošinātajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā;

4.8. nosaka mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai un apkopo skrīninga rezultātus;

4.9. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību;

4.10. atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā;

4.11. izstrādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus;

4.12. aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā izmantojamo (tajā skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto) zāļu un medicīnisko ierīču cenas;

4.13. iegūst, apkopo, apstrādā un analizē datus par veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāju veselības stāvokli, veselības riska faktoriem, sabiedrības veselības problēmām, atkarības slimībām un garīgo veselību;

4.14. organizē, koordinē un veic pētījumus:

4.14.1. veselības ekonomikas, veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu samaksas jomā;

4.14.2. sabiedrības veselības jomā;

4.15. analizē veselības ekonomikas zinātniskos pētījumus par zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju terapeitisko un izmaksu efektivitāti un izvērtē to ieviešanas iespējas veselības aprūpē;

4.16. analizē finansējumu, kas zāļu iegādei izlietots no zāļu iegādes kompensācijas sistēmai paredzētajiem līdzekļiem, sadalījumā pa zāļu grupām, nosaukumiem, zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, diagnožu grupām;

4.17. sagatavo priekšlikumus par racionālu finansējuma izmantošanu, kas paredzēts no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu segšanai;

4.18. izstrādā un ievieš e-veselības informācijas sistēmas, kā arī nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;

4.19. organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām;

4.20. apkopo un izvērtē valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu pārskatus un speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību;

4.21. nodrošina ārstniecības riska maksājumu iekasēšanu no ārstniecības iestādēm un no ārstniecības riska fonda izmaksā atlīdzību pacientiem par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un morālo kaitējumu;

4.22. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Dienestam ir šādas tiesības:

5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.2. sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskos pakalpojumus un iekasēt par tiem maksu atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim;

5.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

5.4. pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas dienesta funkciju un uzdevumu izpildei;

5.5. iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos;

5.6. atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus;

5.7. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

III. Dienesta darbības organizācija

6. Dienestu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs.

7. Dienesta direktors nosaka dienesta organizatorisko struktūru.

8. Dienesta direktoram var būt vietnieki – valsts civildienesta ierēdņi.

9. Dienesta sastāvā var būt teritoriālās struktūrvienības.

10. Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā.

IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

11. Dienesta direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

12. Dienesta struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Dienesta direktora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

14. Dienests reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.

15. Dienests pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienesta darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

V. Noslēguma jautājumi

16. Atzīt par spēku zaudējušiem:

16.1. Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumus Nr.1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.);

16.2. Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1149 "Veselības norēķinu centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 161.nr.; 2010, 72.nr.).

17. Šo noteikumu 3.26. un 4.21.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministre I.Circene