Turpinājums

no 1.lpp.

Cits efektīvs līdzeklis sabiedrības iesaistīšanai valsts pārvaldē ir valsts pārvaldes kompetenču (tiesību, pienākumu un uzdevumu) deleģēšana pilnvarotajām institūcijām. Iespējams, ka agrāk Latvijas valsts pārvaldes iestādes kompetenču deleģēšanā bija visai piesardzīgas, ņemot vērā jauno nevalstisko organizāciju veidošanās sākumposmu, kuram raksturīgs pieredzes trūkums, valsts institūciju kritika u.c. Tagad situācija ir būtiski mainījusies — nevalstisko organizācijus sektors ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi attīstījies.

1998. gada 15. septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 356 "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" (turpmāk — Noteikumi). Minētie MK noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanas kārtību pilnvarotajām institūcijām ļaus atvieglot deleģēšanas procesus. Tajā paredzēts, ka kompetenču deleģēšana var notikt pēc sabiedriskās vai privātās institūcijas iniciatīvas, atbildot uz personu iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tas nozīmē, ka nevalstiskā organizācija (NVO), izvērtējot savas iespējas, var sagatavot priekšlikumu par konkrētas kompetences deleģēšanu un iesniegt to atbilstošajai valsts pārvaldes institūcijai, lai dialogā rastu piemērotāko risinājumu. Kompetenču deleģēšanai jānotiek, ņemot vērā pilnvarotās organizācijas kvalifikāciju, pieredzi, reputāciju, finansu un citu resursu nodrošinājumu, iespējamās ekonomiskās un sociālās sekas, sasniedzamo rezultātu.

MK noteikumos paredzēti tikai daži ierobežojumi. Paredzēts, ka nedrīkst deleģēt nozares politikas un attīstības stratēģijas apstiprināšanu, normatīvo aktu apstiprināšanu, nozares darbības koordināciju un uzraudzību, valsts budžeta sastādīšanu, finansu resursu sadali un kontroli.

Viens no aktuālākajiem uzdevumiem ir ieinteresēto NVO informēšana par deleģēšanas iespējām, veiksmīgāko kompetences deleģēšanas gadījumu popularizēšana.

Prasmīgi un mērķtiecīgi izmantojot jau esošos un ieviešot minētos jaunos deleģēšanas līdzekļus, kompetenču deleģēšana ļaus panākt veiksmīgāku un aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldē, tādējādi uzlabojot valsts pārvaldes darbu kopumā. Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 1995. gada 28. marta protokolu Nr. 16, 6.§) 10. punktā kā reformas pasākums minēts valsts pārvaldes lēmumu monitorings. Valsts pārvaldes reformas kompetences deleģēšanas procesā šāds monitorings būtu īpaši nepieciešams.

Daži no jautājumiem, kurus nepieciešams rūpīgi analizēt:

• Vai ministrijas, to pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes (turpmāk — institūcijas) 1998. gadā īstenoja un 1999. gadā plāno īstenot kompetences deleģēšanas pasākumus?

• Vai nepieciešama īpaša kompetences deleģēšanas programmas sagatavošana? Vai lietderīgāk būtu iekļaut kompetences deleģēšanas pasākumus valsts pārvaldes reformas programmā (piemēram, nacionālajā programmā "Publiskās pārvaldes reforma")?

• Vai institūcijas ir saņēmušas sabiedrisko organizāciju, citu institūciju vai fizisko personu priekšlikumus kompetences deleģēšanas jomā?

• Kādi būtu vēlamie sadarbības pasākumi ar potenciālajām pilnvarotajām institūcijām, lai kompetences deleģēšanas process būtu sekmīgs?

• Vai institūcijai ir priekšlikumi Noteikumu pilnveidošanai (piemēram, Noteikumu pieņemtajā variantā nav paredzēta kompetences deleģēšana sadarbības organizācijām, šādu iespēju paredzot valsts pārvaldes sistēmu aprakstošā likumprojektā)?

Valsts pārvaldes iestāžu

publisko gada pārskatu ieviešana

1998.gada 10.martā LR Ministru kabinets apstiprināja koncepcijas "Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000. gadam" izpildes plānu, kurā paredzēts, ka visām ministrijām sadarbībā ar Finansu ministriju jāizstrādā un jāievieš jauns budžeta iestāžu gada pārskats par sasniegtajiem rezultātiem un to izmaksām. Šis uzdevums ir saistāms ar publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

Pārskatu galvenais mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku atklātību valsts pārvaldē, informējot sabiedrību par valsts institūciju paveikto iedzīvotāju labā, institūcijas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Tas ļaus izvērtēt valdības deklarācijas uzdevumu, institūcijas plānu un tās nolikumā paredzēto funkciju izpildi. Pārskatu ieviešana palīdzēs nodrošināt atgriezenisko saikni ar iedzīvotājiem, piemēram, uzlabot darbības mērķu noteikšanu, precīzāk profilējot iedzīvotāju intereses, uzlabot budžeta sagatavošanu, efektīvāk izmantot līdzekļus.

1998.gada 22.decembrī Ministru kabinets pieņēma instrukciju Nr.3 "Instrukcija par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību", kas ļaus ministrijām līdz 1999.gada 1.jūlijam sagatavot publiskos gada pārskatus pēc vienotiem principiem. Šāda risinājuma priekšrocības — lielākā mērā iespējams ievērot vienotas vadlīnijas (pārskati tiks uztverti kā vienotas sistēmas elementi), iespējams akcentēt sabiedrības interešu ievērošanu, budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību. Šogad pārskatus sagatavos ministrijas, Eiropas integrācijas birojs un Valsts pārvaldes reformas birojs, bet nākamgad — arī pārējās ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.

Sagatavoti un ministrijām izsūtīti metodiskie ieteikumi, kas iesaka vēlamāko publisko gada pārskatu saturu.

Citi jauninājumi Latvijas publiskās pārvaldes attīstībā

Turpmākās ieceres valsts pārvaldes un sabiedrības attiecību pilnveidošanā saistāmas ar iestāžu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējām.

Publisko pakalpojumu kvalitātes

uzlabošanas pasākumi

Pakalpjumu kvalitātes nodrošināšanas pasākumi tuvākajā laikā varētu kļūt par vienu no sabiedrību visvairāk interesējošiem jautājumiem. Nozīmīgākie kvalitātes uzlabošanas pasākumi, ko Latvijā varētu īstenot, ir darbības kvalitātes modeļa ieviešana, kvalitātes balvas ieviešana valsts sektora un pašvaldību iestādēm, personālvadības attīstības pasākumu īstenošana, uzlabojot personāla darbību institūcijas mērķu sasniegšanai.

"Vienas pieturas" aģentūras

Viens no valdības deklarācijas uzdevumiem ir "vienas pieturas aģentūras" programmas izveide. Viedokļi par šādu aģentūru darbības saturu un attīstības pakāpi atšķiras. Vienota ir mērķu izpratne — iestādes pakalpojumu procedūru pilnveidošana iedzīvotāju interesēs. Pakalpojumu kvalitāte ļoti lielā mērā ir atkarīga no informācijas tehnoloģijas. Latvijā nepieciešams sagatavot "vienas pieturas" aģentūras koncepiju, kurā būtu aprakstītas šādu institūciju darbības satura un aģentūru ieviešanas programmas vadlīnijas.

Gaidīsim lasītāju priekšlikumus un ieteikumus par šajā rakstā minētajiem un citiem publiskās pārvaldes aktuālākajiem jautājumiem.