Tikšanos ievadīja tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Viņa norādīja, ka šādas nozaru speciālistu tikšanās reizes ar pašvaldību vadītājiem ir abpusēji svarīgas: ministriju vadošais personāls nepastarpināti sniedz visjaunāko informāciju, bet pilsētu un rajonu līderi bez kavēšanās var saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem. Tad jautājumu un atbilžu krustugunīs nokļuva viņas kolēģi — Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un Tiesu izpildītāju departamenta direktors Ivars Kibermanis.

Par vietējo dzimtsarakstu nodaļu darbinieku uzdevumiem runāja Ā.Iklāva, atzīmējot, ka šīs nozares dokumenti jāglabā visu mūžu un ka darbinieku pienākumi ir gana sarežģīti — tiem jāapvieno jurista, psihologa, aktiera un citas specifiskas iemaņas. Departamentā veikti pētījumi par Latvijas lielāko (Rīgas) un mazāko (Ventspils) rajonu, un konstatēts, ka vietumis dzimtsarakstu nozares darbinieki strādā tikai divas reizes nedēļā. Varam paši izsecināt, vai tas ir iedzīvotāju interesēs. Viņa pievērsās arī priekšlikumam, ko nesen iesnieguši Ziemeļvidzemes pilsētu domju priekšsēdētāji: dot iespēju noslēgt laulības jebkurā Latvijas vietā, nevis tikai tur, kur dzīvo līgava vai līgavainis.

Sabiedrības integrācijas projektu apritei un tā apspriešanai īpaši pievērsās E.Aldermane. Ir jāsaprot, ka šī nav pilsoņu un nepilsoņu integrācijas programma, bet gan darba dokuments, kas attiecas uz sabiedrību tās visplašākajā izpratnē. Tāpēc būtu svarīgi, lai to pārrunātu katrā pagastā, ikvienā ciematā un pilsētā, lai pēc tam varētu izstrādāt vispusīgi apsvērtu valsts programmu. Viņa aplūkoja arī procedūras jautājumus par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem pilsonību naturalizācijas kārtībā. Tie saņem Ministru kabineta rīkojuma izrakstu, tomēr vairākās vietās pašvaldības, piemēram, Daugavpilī, svinīgi pasniedza arī savu apliecinājumu, kam gan nav oficiāla rakstura, toties vietējās varas attieksmes liecinājums.

Par vairākiem pantiem jaunajā civilprocesa likumā, kas skar tieši pašvaldības, stāstīja I. Kibermanis. Tie galvenokārt attiecas uz tiesu izpildītāju darbību un paredz, ka ar 1.martu, kad likums stājies spēkā, mantas aprakstīšanas procesā piedalās pašvaldību un policijas pārstāvji. Jauninājumi ir arī kustamās mantas izsoles izziņošanā, kam obligāti jābūt pieejamai attiecīgajā teritorijā. Viņš teica, ka Latvijā patlaban ir 34 tiesu izpildītāju kantori, kurus gaida lielas pārmaiņas, jo paredzams, ka arī tiesu izpildītāji, tāpat kā līdz šim advokāti un notāri, būs brīvās profesijas pārstāvji.

Latvijas pašvaldību vadītāji tikās arī ar Valsts zemes dienestu un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārstāvjiem.

Pēc tam bija sarīkota preses konference. Tajā Pašvaldību lietu pārvaldes