Saeimas 2011.gada 3.novembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 3.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” sadaļā „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lūgumu grozīt darba kārtību, lai apstiprinātu veselu virkni mandātu deputātiem, kas stājas to deputātu vietā, kuri ir nolikuši savus mandātus uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Mandātu un ētikas komisija ir lūgusi izdarīt šīs izmaiņas, kuras es tūlīt nolasīšu, un iekļaut šos lēmuma projektus darba kārtībā pirms pirmā darba kārtības jautājuma.

Tātad tas ir lūgums izdarīt izmaiņas un iekļaut 3.novembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat papildus iekļaut lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad šīsdienas darba kārtības pirmais jautājums – lēmuma projekts „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu par to, ka viņa noliek deputāta mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Rasma Kārkliņa, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Rasmu Kārkliņu dot svinīgo solījumu.

R.Kārkliņa.

Es, Rasma Kārkliņa, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Rasmu Kārkliņu ieņemt vietu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Valda Dombrovska iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ingmārs Čaklais, kurš ir piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ingmāru Čaklo dot svinīgo solījumu.

I.Čaklais.

Labrīt, godātie deputāti!

Es, Ingmārs Čaklais, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Ingmāru Čaklo ieņemt vietu Sēžu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Andra Vilka iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Lolita Čigāne, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Lolitu Čigāni dot svinīgo solījumu.

L.Čigāne.

Es, Lolita Čigāne, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Lolitu Čigāni ieņemt vietu Sēžu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Arta Pabrika iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Arvils Ašeradens, kurš piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Arvilu Ašeradenu dot svinīgo solījumu.

A.Ašeradens.

Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgā solījuma tekstu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies. Es aicinu Arvilu Ašeradenu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Raivis Blumfelds, kurš piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Raivi Blumfeldu dot svinīgo solījumu.

R.Blumfelds.

Es, Raivis Blumfelds, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Aicinu Raivi Blumfeldu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāta Edmunda Sprūdža iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Daina Kazāka, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Dainu Kazāku dot svinīgo solījumu.

D.Kazāka.

Labdien, godājamā Saeima!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Es aicinu Dainu Kazāku ieņemt vietu Sēžu zālē.

Turpinām 3.novembra sēdi.

Izskatīsim apstiprināto un grozīto darba kārtību. Sadaļa „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot arī Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Ierosinājums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Paziņošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus paust savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē izskatīja lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu paust savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma neatbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus paust savu viedokli debatējot un balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi!

Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” tiesnesis Vīksne tāpat kā pārējie trīs tiesneši, par kuru apstiprināšanu vai iecelšanu tiesneša amatā mēs lemjam šodienas sēdē, pirms tam ir izgājis pietiekami stingru kvalifikācijas pārbaudi.

Kā jūs varat redzēt, Saeimas lēmuma projektam „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, ir pievienota virkne dokumentu, kas liecina, ka viņa kandidatūru ir vērtējušas ļoti daudzas un dažādas institūcijas; proti, visupirms tās vietas administratīvās tiesas priekšsēdētāja, kur viņš strādā. Un, ja jūs paskatāties arī šo atsauksmi, tad jūs redzat, ka šī atsauksme ir ļoti pozitīva: tur ir norādīts, ka tiesnesis ir apzinīgs, ka spēj un vēlas analizēt savu darbu, spēj uzklausīt konstruktīvu kritiku, mēdz vērsties pie kolēģiem pēc padoma, ir pacietīgs, laipns, prot noorganizēt sava sastāva darbu, un raksturīgi ir tas, ka tiesnešu sastāvā vienmēr valda laba saskaņa.

Un ir arī daži trūkumi norādīti: ka viņam varbūt klibo loģisku un saprotamu spriedumu konstrukcija... struktūra, ir atkārtošanās, ka arī rezultatīvajai daļai būtu vēlams pievērst uzmanību. Un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā tiesnese norāda, viņam kļūdas daudz mazāk ir bijušas nekā agrāk.

Turklāt tiesneša iepriekšējo darbu ir vērtējusi arī Administratīvā apgabaltiesa. Un šeit, kā jūs redzat, ir atsauksme. Tā ir ārkārtīgi detalizēta. Es gribu uzteikt Administratīvo apgabaltiesu par to, ka Administratīvās apgabaltiesas (atšķirībā varbūt no vispārējās jurisdikcijas tiesas) šādas atsauksmes ir ārkārtīgi izvērstas. Un, proti, te ir norādīti gan plusi, gan arī mīnusi. Šeit jūs varat redzēt, ka ir iztirzātas visas tās svarīgākās lietas, kur ir, iespējams, bijušas domstarpības ar apgabaltiesu, kur apgabaltiesa nav piekritusi tiesneša nolēmumiem.

Tāpat ir norādīts, ka tiesnesim ir arī neapmierinošs nolēmumu rakstības stils, ir ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, spriedums atsevišķos gadījumos rada sadrumstalotības iespaidu un dažkārt ir jāpieliek zināmas pūles, lai varētu izsekot tiesneša domu gaitai. Taču galarezultātā, neskatoties uz minētajiem trūkumiem, apgabaltiesas tiesnese Amerikas kundze uzskata, ka viņš ir apstiprināms tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tālāk. Viņa kandidatūra tika vērtēta Tiesnešu kvalifikācijas komisijā. Jūs varat redzēt Tiesnešu kvalifikācijas komisijas sastāvu. Patiešām tie ir tie tiesneši, kuriem viss tiesnešu korpuss ir uzticējies, ka viņi varētu veikt šo darbu, jo šī viņu komisija tiek ievēlēta tiesnešu konferencē. Arī šeit ir dots pozitīvs slēdziens.

Turklāt viņa kandidatūru ir vērtējusi arī Tiesu administrācija. Un arī šeit ir norādīts visnotaļ, ka viņš ir piedalījies dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un tos arī pabeidzis.

Pēc tam arī tieslietu ministrs ir rakstījis Saeimai, ka šī kandidatūra būtu atbalstāma.

Nonākot šai lietai Juridiskās komisijas sēdē, mēs tajā patiešām visiem tiesnešiem uzdevām diezgan daudz jautājumu, un arī par iepriekšējiem diviem tiesnešiem tika izteikti viedokļi no deputātu puses, ka šie tiesneši ir atbalstāmi.

Tiekot līdz tiesneša Vīksnes kandidatūrai, tika uzdoti divi jautājumi.

Pirmais jautājums bija sakarā ar šiem viņa trūkumiem pareizrakstībā. Viņš teica, ka viņa stils dažkārt atšķiras varbūt no citiem kolēģiem, ka viņš turpina pie tā strādāt un ka viņš cer sevi pilnveidot šajā jomā.

Otrs jautājums tika uzdots par to, ka viņam nav maģistra grāda. Viņš atbildēja – es vēlreiz noklausījos stenogrammu –, ka noteikti to iegūs, bet, ņemot vērā to, ka viņa ģimenē arī dzīvesbiedre studē un ka viņi abi to nevar darīt vienlaikus, viņš teica, ka viņš noteikti to darīs.

Un, starp citu, es gribu jums teikt, ka pašreiz likums neprasa, lai tie, kuri pašlaik strādā par tiesnešiem... lai viņiem noteikti būtu maģistra grāds Tas tiek paredzēts nākotnē.

Komisijā bez jebkādām debatēm notika aizklāta balsošana. Neviens nepateica kādu iemeslu, kāpēc nevarētu šo tiesnesi...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Čepāne. ...atbalstīt. Es tūlīt beidzu! Taču, divreiz balsojot, rezultāts bija tāds, ka Juridiskā komisija neatbalstīja.

Es domāju, ka... Es aicinu kolēģus izvērtēt visus šos dokumentus un no savas puses atbalstīt šo kandidatūru... apstiprināšanu tiesneša amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti!

Līdzīgi kā Čepānes kundze es gribu aicināt balsot „par” tiesneša Alda Vīksnes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Mans arguments, pirmkārt, balstās uz Latvijas Republikas Satversmi un tiesneša neatkarību; otrkārt, balstās uz likuma „Par tiesu varu” 60.pantu.

Likuma „Par tiesu varu” 60.pantā ir rakstīts, ka tiesnesi apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu. Šeit likums nav atstājis vietu deputātiem vērtēt ne tiesneša gramatikas zināšanas, ne kādas citas tiesneša zināšanas, jo tiesneša zināšanas, profesionālā kvalifikācija un spējas jau ir izvērtētas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

Kā Čepānes kundze pareizi norādīja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums ir dot pozitīvu atzinumu Administratīvās rajona tiesas tiesneša Alda Vīksnes apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tātad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, lasot un vērtējot šā tiesneša sastādītos nolēmumus, ir lēmusi, ka viņš ir cienīgs un atbilst tiesneša pienākumu pildīšanai.

Gribētu arī pievērsties Administratīvās apgabaltiesas atzinumam, no kura mēs redzam, ka divās trešdaļās gadījumu tiesneša Alda Vīksnes taisītajiem spriedumiem Administratīvā apgabaltiesa ir pievienojusies bez papildu motivācijas. Ko tas nozīmē? Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tas nozīmē, ka augstākas instances tiesa, izskatot lietu, ir atzinusi, ka zemākas instances spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tātad augstākas instances tiesai nav bijis ne ko pielikt, ne atņemt tiesneša Alda Vīksnes spriedumiem divās trešdaļās gadījumu.

Administratīvā apgabaltiesa arī norādījusi, ka tiesnesis pamatā pareizi piemēro tiesību normas, novērtē faktiskos apstākļus, kā arī izvērtē pierādījumus lietā un tiesnesim ir pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Tas ir vērtējums, kuru ir devusi augstākas instances tiesa.

Godātie kolēģi deputāti! Aldis Vīksne jau 2007.gada janvārī ir zvērējis būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot patiesību, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Jau 2006.gada beigās Saeima ir apstiprinājusi šo tiesnesi amatā, parlaments jau ir izteicis savu viedokli.

Godātie deputāti! Ļausim tiesnesim turpināt pildīt savu zvērestu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Cienījamā Čepānes kundze pilnīgi pamatoti norādīja uz to, ka par šo tiesnesi jau bija sniegta atsauksme, proti, jūsu lietas materiālos ir Amerikas kundzes atsauksme. Un man gribētos vienkārši citēt to, ko Amerikas kundze uzrakstīja savā atsauksmē: „Tiesnesis nav pieļāvis tādas kļūdas, uz kurām norādīts atsauksmē par iepriekšējo 3 gadu periodu [..]. Tajā pašā laikā (No zāles dep. I.Čaklais: „Dodiet cilvēku, pantu atradīsim!”) neapmierinošs ir nolēmumu rakstības stils, daudzas acīmredzamas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, nolēmumu tekstā nekonsekventi tiek lietoti burtu lielumi, starp rindkopām nav atstarpes, atkāpes bieži vien ir dažādos attālumos, nepamatoti tiek lietoti dažādi teksta izcēlumi [..], kas par spriedumu rada nenopietnu, paviršu un teksta sadrumstalotības iespaidu. Neadekvāti bieži tiek lietoti attiecīgie vārdi, kas uzkrītoši rada iespaidu, ka tiesa nav pārliecināta par saviem secinājumiem. Gandrīz visos analizētajos spriedumos motīvu daļā tiek atkārtoti apstākļi, kas jau norādīti sprieduma aprakstošajā daļā, turklāt kuriem nav nozīmes tiesas izspriešanā. Motīvu daļā tiek citētas dažādas procesuālas tiesību normas, kuras nav vērstas uz strīda būtības atrisināšanu. Vērojama arī sarežģīta teikumu uzbūve, kas apgrūtina to uztveri un liecina par to, ka tiesnesis nespēj savu domu pasniegt īsi, skaidri un saprotami.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, cienījamie deputāti, Saeimas priekšsēdētāja!

Juridiskā komisija aicināja Saeimas sēdē iekļaut lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijā ir zināms, ka Vīksnes kunga kandidatūra neguva atbalstu attiecīgi Juridiskajā komisijā. Juridiskajā komisijā, kurā ir 11 locekļi, šajā gadījumā opozīcijas partijas pārstāvoši ir tikai četri. Tātad problēma šajā gadījumā ir koalīcijā, kura Juridiskajā komisijā nespēja vienoties par vienu no tiesneša kandidatūrām. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Es, protams, neatkāpšos no šā jautājuma un nepievērsīšos koalīcijas peripetijām, bet šajā gadījumā lēmums publiski tika analizēts. Saeimas Juridiskās komisijas slēdziens, kas tapa aizklātā balsojuma ietvaros, balstās uz to, ka daļa Saeimas Juridiskās komisijas locekļu, kuri, starp citu, lēkā arī attiecībā uz to pieteikšanos pašlaik, sāka skriet un vaimanāt, ka ir balsojuši „par” Vīksnes kungu, faktiski vienīgi ar saviem vārdiem, bet ne ar darbiem atklājot acīmredzot ne vien šim tiesnesim, bet pat visai tiesnešu saimei, ka viņi ir tie labie, un, ja nu kas, tad lai acīmredzot nākotnē netiesātu bargi. Diemžēl situācija aizgāja tik tālu, ka kārtējo reizi un tieši valdošās koalīcijas paziņojuma rezultātā... saistībā ar visu deklarēto balsošanu „par” man patiesībā tā arī neizdevās saprast, kā tādā gadījumā, ja visi no tiem 11 kandidātiem ir balsojuši „par”, viņš netika apstiprināts Saeimas Juridiskajā komisijā?

Uz doto brīdi visiem ir zināmas problēmas, kuras valda tieslietu sistēmā: tā ir lietu ilglaicīga izskatīšana, tiesnešu atlases un kompetences novērtēšanas slepenība, tiesnešu kandidātu pilnīga atkarība no viņus virzošās izpildvaras iegribām un sabiedrības interešu ignorēšana minētajos procesos. Tiesneši par saviem nolēmumiem nekādā veidā nav atbildīgi, un viņi faktiski tiek nodrošināti ar šo amatu līdz pensijai. Visas pēdējās tendences normatīvajos aktos ir virzītas ar mērķi – samazināt tiesnešu noslogotību, palielināt valsts nodevas, liedzot personām lietu izskatīšanu apelācijas instancēs mutvārdu procesā un faktiski pasliktinot iedzīvotāju tiesisko stāvokli attiecībā uz procedūru.

Pretspars šīm valsts varas darbībām var būt vienīgi augsti kvalificēts pirmās instances tiesas tiesnesis, kurš ir tas fundaments strīdu risināšanā un personu interešu aizsardzībā. Tieši kvalitatīvs pirmās instances tiesas nolēmums samazinās tiesu noslogotību, bet kā vienmēr tiek izvēlēts tas greizais ceļš ar nodevu paaugstināšanu un ar citiem ierobežojumiem personām.

Tad, lūk, man patiesībā kā Saeimas deputātam īsti nav saprotams tas, ka visu laiku ir jāpamato, ja tu balso „pret”, bet kāpēc neviens nepamato, ka ir jābalso „par”? Vai vienmēr tas ir taisnīgs, godīgs un atbilstošs priekšlikums, kas nonāk mums uz galda? Kāpēc man būtu akli jātic tam, ka izpildvara tiesnešiem piešķir kvalifikācijas klases, tā kā izpildvara bīda tiesnešus apstiprināšanai augstākos amatos?

Ja mēs runājam par likuma burtu un ja mēs runājam par likumu „Par tiesu varu”, tad es ļoti atvainojos, bet vismaz 8 no 10 tiesnešiem, kuri attiecīgi darbojas kādā tiesas apgabalā vai rajona tiesā, ir pelnījuši paaugstinājumu un iespēju darboties augstākās instances tiesā.

Mana kolēģe iepriekš analizēja dokumentus par Vīksnes kungu, un šajā gadījumā es varu pateikt to, ka pamatā ikvienam minētā tiesneša lēmumam ir reāli cilvēki ar reālām prasībām, ar reālām problēmām, kuras tiesnesim būtu lietā jārisina. Es, protams, negribētu iejaukties tiesneša spriešanā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, bet es teikšu mazu piebildi attiecībā uz visām tām gramatiskajām kļūdām, burtu lielumiem un visu pārējo. Tehniski tas izveidojas vienkārši copy-paste... kopējot un ieliekot no citām vietām tās atziņas attiecīgi jaunā lēmumā.

Un, ja godājamā tauta šajā gadījumā dod tiesības katram no mums uzstāties Latvijas tautas vārdā, tad kāpēc man par savu balsojumu būtu jāatskaitās kādam no jums? Vai šajā gadījumā tas balsojums, pie kura mēs nonācām, ir tas patiesais secinājums? Ja uz šiem jautājumiem mums būtu norādīts Juridiskās komisijas sēdē, vai Juridiskās komisijas locekļi vēl vairāk balsotu tad pret minētā tiesneša kandidatūras apstiprināšanu? Es nedomāju, ka šajā gadījumā (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)... es nedomāju, ka šajā gadījumā būtu jāvērtē tik tiešām lēmuma saturs. Mums ir jāvērtē minētā tiesneša kandidatūra un jāvērtē, cik lielā mērā viņš, tā teikt, ir izgājis izpildvaras procesu...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. ... un cik lielā mērā viņš ir atbilstošs.

Jā... Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Mūsu rokās ir liela vara. Mums tas ir jāapzinās. It īpaši jaunajiem deputātiem, jo mēs šodien balsojot faktiski izlemjam cilvēka likteni. Tāpēc es aicinu izturēties pret apspriežamo jautājumu ļoti nopietni.

Manuprāt, līdzšinējo Saeimu darbības laikā viena no Saeimas melnākajām dienām bija tiesneša Vīganta neapstiprināšana. Toreiz visiem bija skaidrs, ka tiesnesis Vīgants diemžēl netika apstiprināts tāpēc, ka atsevišķiem bagātiem cilvēkiem bija nepārprotami ļoti liela ietekme uz vairākumu Saeimas deputātu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „No šīs vietas sīkāk!”) Tas bija nožēlojami.

Šodien šī diskusija un tas, ko es zinu par tiesnesi Vīksnu, neapstiprina to, ka šīs lietas... ka starp šīm lietām varētu vilkt paralēles, jo nav manā rīcībā tādas informācijas, ka tiesnesis Vīksne būtu kādreiz uzminis uz varžacīm kādam no politiski ļoti ietekmīgiem cilvēkiem.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti gribētu dzirdēt argumentus, kāpēc mēs tiesnesi esam gatavi neapstiprināt. Es gribētu dzirdēt pamatotus argumentus no tiem kolēģiem, kuri komisijā aizklātā balsojumā balsoja „pret”, jo acīmredzot viņu rīcībā ir informācija, kāpēc tiesnesis neatbilst tālākai apstiprināšanai.

Tas, ko teica Elksniņa kungs, absolūti nekādā mērā neattiecas uz konkrēto personu, bet gan uz mūsu tiesu sistēmu kopumā. Un Elksniņa kungs ne vārda nerunāja par konkrētā tiesneša kaut kādiem pārkāpumiem. Manuprāt, arī mūsu kolēģes Cvetkovas arguments, ka šā tiesneša rakstības stils ir slikts... nu, tas, manuprāt, nav pietiekami nopietns arguments, lai mēs tiesnesi neapstiprinātu amatā.

Cienījamie kolēģi! Mēs nedrīkstam vieglprātīgi izturēties pret cilvēku likteņiem! Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu nākt tribīnē kādu no tiem, kuri komisijā balsoja „pret”, un pārliecināt mani, kāpēc šāds balsojums „pret” tika īstenots.

Es pieļauju iespēju, ka varbūt kolēģiem ir informācija par kādām šā tiesneša darbībām, kas ir nepieņemamas. Bet šobrīd es par tādām neesmu dzirdējis. Tad informējiet mani!

Nespēlēsimies, kolēģi, ar cilvēku likteņiem! Nepieiesim jautājumiem vieglprātīgi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums nav tikai jautājums par konkrētu tiesnesi. Šis jautājums ir par Saeimu – par to, kā mēs strādājam un kā mēs pieņemam lēmumus. (No zāles: „Runā par tēmu!”) Es tieši to arī gribu darīt, un es gribu uzsvērt, ka Saeima nedrīkst rīkoties patvaļīgi.

Skatot jebkādu jautājumu, mums jāpieņem pareizs lēmums. Ikviens deputāts var balsot „par” un var balsot „pret”. Mēs varam analizēt, un mums ir jāanalizē visi tie jautājumi, ko mēs izskatām.

Vīksnes gadījumā Juridiskajā komisijā bija uzdoti divi jautājumi. Mums nenotika debates, un būtībā jautājums netika izskatīts detalizēti. Es saprotu, ka kādiem... ka deputātiem var būt savi viedokļi, bet nedrīkst savus viedokļus slēpt. Man ir tiešām prieks, ka šodien daži cilvēki, kas acīmredzot balsoja „pret” vai atturējās, skaidro savu pozīciju. Tā ir taisnošanās! Bet ļoti svarīgi ir argumentēt savus viedokļus, pamatot viedokļus tad, pirms mēs balsojam.

Mēs saņēmām informāciju par konkrētu kandidātu, un informācija, raksturojumi, atsauksmes bija pozitīvas. Ja kādam cilvēkam ir zināms, ka viņš nevar strādāt par tiesnesi, tad par to ir jārunā.

Mani ļoti pārsteidz dzirdētais, ka te ir jautājums, kas saistīts ar partijām, ar frakcijām. Nē! Šeit ir jautājums par to, vai cilvēks drīkst vai nedrīkst strādāt par tiesnesi. Un, ja kādam deputātam – vienalga, lai arī kādu partiju viņš pārstāv – ir zināms, ka konkrētais cilvēks neder attiecīgajam amatam, tad par to ir jārunā. Ir jārunā, lai kolēģi pieņemtu pareizu lēmumu. Mums notiek citādāk. Mūsu politiskā kultūra ir cita. Mēs varam kaut ko zināt, varbūt mums ir kaut kādi apsvērumi, mēs „pa kluso” balsojam, kā mums patīk, un uzskatām, ka tās ir mūsu tiesības. Mums ir ne tikai tiesības, mums ir arī pienākumi! Un pamatpienākums ir rīkoties atbildīgi. Mūsu atbildīgums izpaužas, tieši balsojot par tiesnesi, un tas ir saistīts ar pienākumu analizēt katru konkrēto gadījumu. Mēs saņemam informāciju, kas raksturo konkrētu cilvēku, un tur nav rakstīts nekas tāds, kas viņu raksturotu negatīvi. Kāpēc daži deputāti uzskata, ka viņi var rīkoties patvaļīgi, – man tas nav saprotams.

Arī es iepazinos ar attiecīgo informāciju, un man tieši gribētos uzsvērt, ka atsauksmes, rekomendācijas bija ļoti detalizētas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka te tieši... ka tie, kas rakstīja attiecīgos dokumentus, salika gan plusus, gan mīnusus. Nu nedrīkst tagad vienkārši izraut no konteksta kritiku – es pieļauju, pamatotu kritiku – un uzskatīt, ka viņš neder, ka viņš nav kvalificējams!

Neviens no klātesošajiem nepazīst mūsu 500 vai 600 tiesnešus, bet mēs strādāsim, un tieši mums būs jālemj par to, vai konkrētie cilvēki drīkst turpināt savu... nu, vairāki no viņiem... turpināt savu karjeru vai ne. Tieši tāpēc mēs saņemam informāciju no institūcijām.

Es lūdzu šo informāciju lasīt! Ja kādam ir jautājumi, lūdzu, pirms balsojam, jautājiet un balsojiet saskaņā ar savu sirdsapziņu, balsojiet atbildīgi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam, ka tā ir mūsu atbildība – tiesnešu iecelšana. Bet kur es nevaru piekrist Ābiķa kungam un kur viņš dziļi maldās... Es vienkārši gribu atgādināt, ka runa ir ne tikai par viena tiesneša amata kandidāta likteni, bet par to cilvēku likteņiem, par kuriem viņš taisīs savus spriedumus. Šeit nav kriminālprocess, un šeit bažas netiek obligāti tulkotas par labu apsūdzētajam. Jā, patiešām deputātiem ir pamatotas šaubas, ir pamatotas bažas par to, ka šis tiesnesis strādās vienmēr godprātīgi un profesionāli.

Tad kā mums būtu jārīkojas? Vai mums jāriskē ar to, ka cilvēku likteņi tiks lauzti vienkārši tiesneša nevīžības dēļ? Man šķiet, ka tas nav nejauši, ka tie, kas šobrīd runāja no šīs tribīnes, pamatā ir profesionāli juristi. Es saprotu, ka korporatīvā solidaritāte ir ļoti apsveicama lieta, bet ne jau šajos jautājumos.

Es pilnībā piekrītu Judina kungam, ka būtu labi, ja cilvēki, deputāti pamatotu savu balsojumu. Bet, piedodiet, kāpēc jūs adresējat šādus pārmetumus mums? Mēs, „Saskaņas Centrs”, pamatojām... mūsu deputāti pamatoja, kāpēc viņi balsoja „pret”. Bet „pret” balsoja ne tikai „Saskaņas Centra” deputāti, bet acīmredzot arī koalīcijas deputāti, un viņi tagad sēž un klusē. Tā ka, lūdzu, tieciet skaidrībā jūsu frakcijas iekšienē, un nevajag, kā saka, uzvelt vainu citām frakcijām!

Un pats pēdējais. Klausoties Čepānes kundzes uzstāšanos, man radās tāds priekšlikums. Čepānes kundze, varbūt jūs varētu ierosināt vispār atcelt procedūru, saskaņā ar kuru tiesnešus apstiprina Saeima? (No zāles: „Tieši tā!”) Varbūt varētu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija būt tā, kura pieņem galīgo lēmumu? Jūs gribat, lai mēs vienkārši akli sekotu kolēģijas ieteikumiem un apzīmogotu izpildvaras lēmumus. Piedodiet, es gribētu jums atgādināt, ka tomēr vara pieder Saeimai. Mēs esam parlamentāra republika. Un, ja Satversme un likumdošana paredz mums tādas tiesības, tad tās nav vienkārši tiesības piekrist visam, ko izpildvara piedāvā. Un varbūt godīgāk būtu patiešām ierosināt atcelt šo procedūru, ja jūs neatstājat deputātiem nekādas izvēles. Protams, mēs saņemam informāciju no izpildvaras. Protams, mēs nerīkosim patstāvīgu izmeklēšanu, bet izvērtēt tos plusus un mīnusus – tā ir mūsu kompetence. Un man patiešām nav īsti saprotama Ābiķa kunga pozīcija, ka viņš neredz argumentus. Informācija ir gan jums, gan visiem pārējiem viena un tā pati. Bet mēs interpretējam to dažādi. Mēs negribam riskēt ar cilvēku likteņiem. Ja ir bažas par to, vai tiesnesis strādās vienmēr profesionāli, tad labāk pameklēt citu kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribētu sākt ar to, ka nekad nebūtu domājis, ka no šīs tribīnes citēšu Borisu Cileviču, bet nākas. „Ir pamatotas bažas”, teica viņš. Es varētu piekrist, ja viņš turpinātu un pastāstītu, kas ir tās bažas. Līdzīgi kā Elksniņa kungs viņš tikai runāja vispārējas lietas par to, ka sistēmā ir problēmas. Es piekrītu – sistēmā ir problēmas. Bet lai sistēmu sakārtotu... Es vairs neesmu tajā vecumā, kad es ticētu, ka to var izdarīt uzreiz, ar vienu piegājienu, – rīt atnākt un nolikt priekšā citu sistēmu. Ir jāveic lēnām un pamatīgi šīs izmaiņas. Un, manuprāt, tieslietu sistēmā šīs izmaiņas, pateicoties arī Saeimai, notiek, un to es redzēju 10.Saeimā, strādājot Juridiskajā komisijā. Es tiešām redzēju, kā notiek šo tiesnešu izvērtēšana.

Cienījamie kolēģi! Es absolūti nepazīstu šo konkrēto cilvēku. Mēs šobrīd runājam par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kolēģi! Es nepazīstu viņu personīgi, bet es esmu iepazinies ar to informāciju, kas ir pieejama mums, deputātiem. Es nevaru... man nebija iespēja piedalīties Juridiskajā komisijā, bet no kolēģiem es dzirdēju visus tos argumentus, kuri gan izskanēja, gan neizskanēja konkrētajā komisijā, runājot par šo cilvēku. Un, manuprāt, no pārējiem materiāliem ir pilnīgi skaidrs, ka, ja šo tiesnesi piedāvā virzīt tālāk un nevar likt galdā konkrētus argumentus, kāpēc nē, konkrētus – tāpēc un tāpēc, nevis uzsvērt gramatiskas problēmas... Kā Staļina laikā – gan atradīsies pants, dodiet tik cilvēku! Absolūti nepieņemami ir, ka šobrīd mēs traucējam tiesām strādāt labāk, neakceptēdami viena tiesneša nonākšanu citā pakāpē. Tāpēc es aicinu šajā gadījumā skatīties ne tikai uz to, kā kolēģi pamatoja ar konkrētiem pantiem, bet... Es gribu aicināt jūs, kā Ābiķa kungs, paskatīties uz šo cilvēku. Tas ir konkrēts cilvēks, kam ir sava konkrēta dzīve, viņam ir sava karjera, viņam ir sava ģimene – viss, kas ar vienu personību saistīts. Un es gribētu, lai katrs šajā zālē šobrīd nevis pēc kaut kādiem vispārējiem... citiem principiem, ja nevarat nosaukt argumentus, kāpēc šim cilvēkam nevar iedot iespēju doties tālāk savā karjerā... ja nevarat nosaukt, kāpēc nevar to ļaut... ja no šīs tribīnes nevarat to nosaukt, tad, lūdzu, dodiet viņam šo iespēju, un lai viņš iet tālāk.

Gribu pateikt, ka mums tālāk darba kārtībā ir jautājums, kurā arī droši vien mēs izpaudīsimies, bet es gribu absolūti konkrēti uzburt vienu šādu nākotnes ainu: ir atklātais balsojums, kas Saeimā normāli būs par jebkuru jautājumu, arī par tiesnešiem. Atklātais balsojums, kurā noteikts cilvēku skaits nobalsos „pret”. Tad katrs no viņiem uzkāps tribīnē un pamatos, kāpēc viņš to dara. Ja ir argumenti, tad tie ir jāliek galdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” dara visu, lai arī šo Saeimu diskreditētu un tās darbu... (Troksnis zālē.) ... un tās darbu sabiedrībai parādītu kā absurdu. Īpaši centīgi ir viņu deputāti. Un tas, ka viņi norāda uz gramatikas kļūdām, uz interpunkcijas kļūdām un uz ortogrāfijas kļūdām, ir par iemeslu tam, ka es citēšu, kas ir rakstīts vienas viņu deputātu kandidātes mājaslapā.

Šī deputātu kandidāte kļuva par deputāti un savas valodas prasmes novērtēja kā izcilas. Tikai viens teikums: „Katrs jūsu balss bija nozīmīgs, ka „Saskaņas Centra” uzvaras panākšanai (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vai tu neesi nelietis?”) tā un manai ievēlēšanai jūsu interešu pārstāvēšanai Saeimā.” Izcilas valodas zināšanas. Irina Cvetkova. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzraksti ziņojumu!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ļoti sāpīgi ir vērot, ka šo jautājumu, kam ir profesionāls saturs... ka tiek mēģināts šo jautājumu politizēt. Tas nav politikas jautājums! (No zāles: „Taisnojies!”)

Ļoti labi, ka šodien daži deputāti taisnojās. Taču pēc būtības ir nevis jātaisnojas, bet ir svarīgi argumentēt savus viedokļus. Un pamatproblēma bija konstatēta Juridiskās komisijas sēdē, kad visi tie, kas šodien taisnojās, – vēlreiz uzsveru! – klusēja! Te ir problēma! Ja jums ir, ko teikt, lūdzu, runājiet, pirms notiek balsojums, nevis pēc tam skaidrojiet, ka izglītība nav pareiza vai ka, teiksim, runā nepareizi... Nokavēts laiks! Ir jārīkojas īstajā laikā!

Ir kandidāts, ir trīs atsauksmes, raksturojumi. Un tie raksturojumi un atsauksmes ir balsis „par” viņu, tāpēc nevajadzētu prasīt, lai katrs no cilvēkiem, tieši tas, kas uzskata... kas uzticas... lai viņš nāktu un skaidrotu, kāpēc ir jābalso „par”. Ja ir cilvēki, kas uzskata, ka Tiesu administrācija mums melo, ka mēs nevaram tai ticēt, tad, lūdzu, miniet argumentus!

Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo kandidātu, apstiprināt viņu amatā un neskatīties uz situāciju no frakciju viedokļa. Ir jārīkojas godīgi! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Klausiet „Vienotību”!”) (Aplausi.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 59.laidienā