Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr. iur. Aivars Niedre:

Par paveikto un darāmo

no 1.lpp.

Par mūsu advokatūras

sastāvu un tā izmaiņām

Pārskata periodā piecās padomes sēdēs apstiprināti saraksti par 48 personu pielaišanu pie advokāta eksāmena kārtošanas. To nokārtoja 19 personas, no kurām 17 pēc tam padomes sēdēs uzņemtas par advokātiem. Atsevišķi advokāta eksāmenu nokārtoja 21 zvērināta advokāta palīgs, kas sekmīgi veica zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanas programmu un arī uzņemti par advokātiem. Bez tam uz speciāla lēmuma pamata no advokāta eksāmena bija atbrīvots G.Zemrībo, bijušais LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš pēc tam uzņemts advokatūrā. Visi līdz šī gada aprīlim uzņemtie saskaņā ar LR Advokatūras likumu nodevuši advokāta zvērestu un kļuvuši par zvērinātiem advokātiem. Piecas personas, kas uzņemtas par advokātiem padomes 13.aprīļa sēdē, vēl nav nodevušas advokāta zvērestu.

Tādējādi laikā no 1998.gada 17.aprīļa līdz šodienai kolēģija papildinājusies ar 34 zvērinātiem advokātiem (no tiem 21 — no līdzšinējiem palīgiem).

Iepriekšējā pārskata periodā par zvērinātiem advokātiem kļuva 28 personas, taču tad no palīgiem tika uzņemti tikai astoņi.

Darbība kolēģijā atjaunota trim zvērinātiem advokātiem, kuriem tā bija apturēta Saeimas deputātu pilnvaru laikā.

Savukārt seši zvērinātiem advokātiem darbība kolēģijā apturēta, tai skaitā diviem sakarā ar viņu ievēlēšanu par Saeimas deputātiem, bet viens advokāts jau kopš 1996.gada atstādināts no advokāta pienākumu veikšanas sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības par tīšu noziegumu.

1998.gada jūlijā no advokāta pienākumu pildīšanas atstādināts A. sakarā ar disciplinārlietas ierosināšanu. Šī gada 13.aprīlī padome viņu atskaitījusi no zvērinātu advokātu skaita. Pārskata periodā no kolēģijas atskaitīti vēl astoņi zvērināti advokāti, no tiem seši miruši.

No zvērinātu advokātu skaita izslēgts N.Tropkins.

Pašreiz kolēģijā ir 525 praktizējoši advokāti (par 22 vairāk nekā 17.04.98.).

Kolēģijas sastāvu raksturo šādi skaitļi:

Latvieši 88% (pērn 87,1%), sievietes 51,4% (1998.gadā — 52,0%), vidējais vecums — 45 gadi (kā 1998.gadā).

Tagad Rīgā praktizē 369 zvērināti advokāti vai 70,3% no visiem Latvijas zvērinātiem advokātiem. Tas ir nedaudz vairāk nekā pirms gada, kad iepriekšējā kopsapulcē jau tika konstatēts, ka valstī veidojas situācija, kurā atsevišķos rajonos vairs nav pieejama pietiekama juridiskā palīdzība. Tā tas bija Jelgavā un Jelgavas rajonā. Tādēļ ar speciālu padomes lēmumu bija noteikts, ka Rīgā dzīvojošās personas, kuras pagājušā gada jūnijā nokārtoja advokāta eksāmenu, var uzņemt kolēģijā tikai tad, ja tās izpildīs Zemgales apgabaltiesas un Jelgavas tiesas uzdevumus krimināllietās. Ar šādiem nosacījumiem 1998.gada 7.jūlijā tika uzņemti četri mūsu jaunie kolēģi un pagaidām par viņu darbību no minētajām tiesām nav pretenziju.

Iespējams, ka jaunievēlētai Zvērinātu advokātu padomei nāksies apsvērt, vai šāda prakse nav turpināma, piemēram, apturot uz laiku uzņemšanu kolēģijā tādiem advokātiem, kuri par savu prakses vietu izvēlējušies Rīgu.

Par zvērinātu advokātu

palīgiem

Atbilstoši LR Advokatūras likuma prasībām svarīgs Zvērinātu advokātu padomes uzdevums ir zvērinātu advokātu palīgu sagatavošana. Ikdienā šajā jomā, tāpat kā iepriekš, strādāja padomes komisija, kura darbojas kolēģes I.Krastiņas vadībā.

Pārskata periodā, ievērojot Advokatūras likuma 87.pantu, zvērinātu advokātu palīgu uzņemšana notika divās sēdēs, bet uzņemamo skaits katrā sēdē — ne vairāk par 10 personām. Par zvērinātu advokātu palīgiem vēlējās kļūt 40, bet uzņemti 20.

Pārskata periodā atjaunota darbība kolēģijā diviem palīgiem.

Tādējādi gada laikā zvērinātu advokātu palīgu skaits ir papildinājies ar 22 personām. Tieši tikpat personu ir svītrotas no palīgu saraksta — 21 palīgs, kas nosaukti jau iepriekš, ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, bet viens palīgs atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Pašreiz kolēģijā ir 83 praktizējoši zvērinātu advokātu palīgi, t.i., tieši tik daudz, cik pirms gada.

Kopumā zvērinātu advokātu palīgu darbu var novērtēt pozitīvi, kas panākts, galvenokārt ar jau minētās komisijas pūlēm, kā arī pieaugot padomes kontrolei LR Advokatūras likuma prasību izpildē.

Par to, pirmkārt, liecina prāvais palīgu skaits, kuri, izpildot šīs prasības, sekmīgi nokārtoja advokāta eksāmenu un kļuva par zvērinātiem advokātiem. Otrkārt, lielākā advokātu palīgu daļa parādījusi nopietnu attieksmi pret viņiem izvirzītajiem uzdevumiem. Tā rezultātā tagad vairāk par divām trešdaļām no visu palīgu kopskaita ieguvuši tiesības praktizēt ar vai bez patrona pārpilnvarojuma un visumā labi veic tiesu un izmeklēšanas iestāžu uzdevumus krimināllietās. Apmierinoša ir palīgu mācību pasākumu apmeklētība, paaugstinājusies palīgu konferencēs sagatavoto referātu un uz to pamata publicēto materiālu kvalitāte. Gandrīz visi palīgi laikus iesniedza atskaites par 1998.gadā veikto darbu.

Diemžēl jāmin arī gadījumi, kas liecina par trūkumiem palīgu darbībā. Nu jau trešo gadu padome ir spiesta norādīt termiņus, kādos vairākiem palīgiem, ievērojot likuma norādījumus, ir jāiegūst tiesības praktizēt ar vai bez patrona pārpilnvarojuma. 1998.gadā šo uzdevumu nebija izpildījuši 9 palīgi. Īpaši atzīmējams zvērināta advokāta palīgs D., kuram atļauja praktizēt bez patrona pārpilnvarojuma bija jāiegūst jau 1997. gadā, bet kurš to nebija izdarījis vēl 1998.gadā. Par nolaidīgu attieksmi pret saviem pienākumiem D. ar padomes 1999.gada 23.februāra lēmumu uzlikts disciplinārsods — brīdinājums. Viņam, tāpat kā pārējiem palīgiem, kuri nebija izpildījuši padomes uzdevumus, noteikti konkrēti termiņi tā izpildei.

Raksturīgi, ka starp palīgiem, kuri pēdējos gados tiek uzņemti kolēģijā samērā liela konkursa rezultātā, ir ne mazums tādu, kas pēc tam necenšas laikus izpildīt likuma prasības par atļaujas iegūšanu vest lietas tiesā. Iepriekšējā kopsapulcē tika nosaukti seši palīgi, kuri, atrodoties ilgāk par gadu kolēģijā, nebija pat mēģinājuši iegūt tiesības vest lietas ar patrona pārpilnvarojumu. Gada laikā viņi izlabojuši šo kļūdu, bet viņu vietā tagad tādi ir citi seši palīgi.

Neraugoties uz padomes 1997.gada 21.janvāra lēmumā Nr.127 skaidri izteikto norādījumu, ka palīgiem nav atļauts vest lietas tiesā pretēji LR Advokatūras likuma 93.–97.panta prasībām, pagājušā gadā tomēr vairāki palīgi bija veduši lietas LR Augstākajā tiesā vai apgabaltiesās, kaut gan atļaujas lietu vešanai šajās tiesu instancēs nebija saņēmuši. Piemēram, šādu apstākli padome konstatēja 1999.gada 23.februāra sēdē, izskatot zvērināta advokāta palīga K. rīcību, lai gan visumā viņa darbība vērtējama pozitīvi.

Pārbaudot palīgu sagatavotību, ne vienreiz vien konstatēts, ka viņiem trūkst praktiskās orientācijas tiesu norises procesos, dažkārt palīgi nemaz nezina, kāds ir advokāta "vienošanās" vai "dosjē" saturs. Tādēļ tas ņemts vērā, apstiprinot palīgu zināšanu pārbaudes jautājumus, tas jāņem vērā patroniem, gatavojot palīgus šīm pārbaudēm. Tas, protams, būs jāņem vērā arī Zvērinātu advokātu padomei, ko ievēlēs šodienas kopsapulcē.

Par advokātu mācībām

Jaunu likumu (Civilprocesa likuma, Krimināllikuma un grozījumu Kriminālprocesa kodeksā) pieņemšana aktivizēja advokātu mācības pārskata periodā. Lektorijā, kas pastāv pie Zvērinātu advokātu padomes, regulāri notika nodarbības par šiem jautājumiem, bet šī gada februārī un martā tās bija jau reizi nedēļā. Iepriecina fakts, ka arvien vairāk advokātu paaugstina savu kvalifikāciju dažādos kursos par tiesību jautājumiem.

Pārskata periodā, tāpat kā agrāk, advokātu semināri kopā ar citiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem notika visos tiesu apgabalos ārpus Rīgas.

Advokāti piedalījušies arī valstī rīkotajās konferencēs, simpozijos un semināros par tiesību jautājumiem. Īpaši šeit jāatzīmē vairāki semināri, kurus organizēja Rīgā Zviedrijas juristi par juridiskās palīdzības sniegšanu bēgļiem un par citiem ar šo problēmu saistītiem jautājumiem.

Advokātu kvalifikācijas paaugstināšanas process, kas kolēģijā aktīvi noritēja šajā gadā, būs jāturpina jaunajai padomei. Jau dzirdēti kolēģu priekšlikumi, ka rudenī būs nepieciešams noturēt vairākus seminārus par tiesu praksi, piemērojot jaunos likumus kā krimināllietās, tā civillietās. Nepieciešams arī mācībās veltīt lielāku vērību advokātu dokumentācijas noformēšanai, kā arī advokātu profesionālai darbībai pēc būtības — tās ētiskajiem un saturiskajiem aspektiem.

Par sūdzībām un iesniegumiem. Par disciplināro praksi

Tāpat kā iepriekš, arī pārskata periodā padome izskatīja visus iesniegumus, sūdzības un citus materiālus, kuros bija izteiktas pretenzijas pret advokātiem.

Padomes sēdēs pavisam izskatīti 75 šādi materiāli, 17 iesniegumi bija saņemti no tiesām un citām tiesībaizsardzības iestādēm, 54 — no dažādām juridiskām un fiziskām personām, divas reizes jautājumi par atsevišķu advokātu rīcību izskatīti pēc padomes un divas reizes — pēc pašu advokātu iniciatīvas.

Darbu ar sūdzībām un iesniegumiem iepriekšējā pārskata periodā raksturo apmēram tādi paši dati (kopā bija 74 sūdzības un iesniegumi).

Pārbaudot saņemtos iesniegumus, konstatēts, ka nereti sūdzības par advokātiem ir bez pamata. Diemžēl vēl arvien to var saskatīt arī atsevišķu tiesu rīcībā. Par to liecina, piemēram, kādas apgabaltiesas priekšsēdētāja darbība, kurš regulāri sūdzas padomei par advokātiem un advokatūru vispār. Tā vienā no kārtējiem iesniegumiem "mūsu korespondents" norādīja, ka advokātes neierašanās dēļ nav notikusi tiesas sēde, un sakarā ar to pauda negatīvu vērtējumu gan advokātei, gan advokatūrai vispār. Pārbaudē tika konstatēts, ka advokāte sakarā ar pēkšņu saslimšanu ievietota slimnīcā, kur viņai izdarīta operācija. Padome atvainojās kolēģei, darīja to zināmu arī apgabaltiesai, taču cerības, ka tā sauktais "korespondents" būs izdarījis vajadzīgos secinājumus, pagaidām nav attainojušās. Tomēr vienā gadījumā, ko padome konstatēja šī gada 13.aprīļa sēdē, sūdzība pelnījusi ievērību, jo advokāts bija rīkojies nepareizi. Runa ir par kolēģi P., kurš zinot, ka šī gada 16.martā būs aizņemts tiesas sēdē, 9.martā noslēdza vienošanos aizstāvēt šajā dienā apgabaltiesā citu klientu. Tā darīt nedrīkst, lai kā to vēlētos šis klients. Advokāts nedrīkst slēgt vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā tādā dienā, kas viņam jau aizņemta citā tiesā. Padome nolēma, ka zvērināta advokāta P. rīcības nosodījums izsakāms kopsapulcē, vienlaikus brīdinot arī citus kolēģus par tās nepieļaujamību.

Arī vairākos citos gadījumos iesniegumos un sūdzībās izteiktās pretenzijas pret advokāta rīcību bija pamatotas, tādēļ šī rīcība saņēma nosodījumu, bija uzlikti arī disciplinārsodi.

Šos advokātu pārkāpumus kopumā var raksturot kā LR Advokatūras likuma un Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa prasību neievērošanu. No šiem gadījumiem vajadzētu mācīties ne vienam vien mūsu kolēģim.

Tā zvērinātam advokātam M., kurš bija izdevis savam darbiniekam — Juridiskās fakultātes studentam — pilnvaru viņa vietā veikt juridiskas darbības, izskaidrota šādas rīcības nepareizība. Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 3.pants nosaka, ka advokāts nedrīkst atļaut savu profesionālo praksi izmantot citām personām, kurām oficiāli nav atļauts darboties tiesiskā jomā.

Zvērinātam advokātam B.B. padome uzlika disciplinārsodu — brīdinājumu — par to, ka viņš, uzsākot juridiskas palīdzības sniegšanu fiziskai personai un saņemot honorāra daļu, nebija noslēdzis vienošanos par konkrēta uzdevuma veikšanu un nebija noformējis dokumentu par naudas saņemšanu. Līdz ar to advokāts pārkāpa LR Advokatūras likuma 57. un 58.pantu, kuri nosaka, ka zvērināti advokāti attiecībā uz atlīdzības apmēru par lietas vešanu rakstveidā vienojas ar klientu un ka zvērinātiem advokātiem jākārto klientu lietu uzskaite.

Jāpiebilst, ka, uzliekot B.B. disciplinārsodu, bija ņemta vērā viņa attieksme — viņš bija atmaksājis saņemto honorāru un sniedzis arī juridisko palīdzību.

Vairākiem advokātiem piemēroti ietekmēšanas līdzekļi par padomes prasību, kādas noteiktas likumā, neievērošanu.

Tā zvērinātiem advokātiem I.B. un R.E. izskaidrota viņu rīcības nepareizība, nesniedzot paskaidrojumus pēc vairākkārtējiem padomes pieprasījumiem sakarā ar saņemtajām sūdzībām.

Kā jau minēts, par padomes norādījumu ignorēšanu disciplinārsods (brīdinājums) uzlikts arī zvērināta advokāta palīgam D.

Bargāks disciplinārsods — rājiens — uzlikts zvērinātam advokātam A.T., par kuru sakarā ar izvairīšanos no advokāta pienākumu pildīšanas bija iesniegtas vairākas pamatotas sūdzības. A.T. arī nesniedza paskaidrojumus, neraugoties uz vairākkārtējiem padomes pieprasījumiem, kā arī neieradās tās sēdēs. Nepieciešams uzsvērt, ka A.T. attieksme pret savu pienākumu izpildi vispār liek šaubīties par viņa turpmāko veiksmīgu darbību advokatūrā.

Šajā ziņā pamācoša ir A. disciplinārlieta. Pirms gada, 1998.gada aprīlī, konstatējot, ka viņš neizdara advokāta maksājumus kolēģijas fondā, tika pieprasīti paskaidrojumi. Tos A. nesniedza, toties padome saņēma sūdzības no viņa klientiem par juridiskas palīdzības nesniegšanu, neraugoties uz iemaksāto honorāru. 1998.gada 7.jūnijā padome ierosināja pret A. disciplinārlietu, bet jūlijā atstādināja viņu no advokāta pienākumu pildīšanas, jo A. par savu rīcību paskaidrojumus nesniedza, kā arī neieradās uz padomes sēdēm. Tikai 1998. gada beigās viņš nokārtoja iekavētos maksājumus, uzrakstīja paskaidrojumu par iesniegtajām sūdzībām, aizbildinoties ar ilgstošu slimošanu. Tomēr padomes norādījumu par slimību apliecinošu dokumentu iesniegšanu A. neizpildīja, kā arī neieradās uz padomes sēdēm pēc tās aicinājuma. Šī gada 13.aprīlī padome nolēma atskaitīt A. no Zvērinātu advokātu kolēģijas, atzīstot, ka nav iespējams atjaunot viņa darbību kolēģijā, jo viņa rīcība, kas izpaudusies kā ilgstoša izvairīšanās no paskaidrojumu sniegšanas un nepakļaušanās padomes prasībām, liecina par A. nevēlēšanos saistīt savu darbību ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju.

Īpaša vieta ierādāma N.Tropkina disciplinārlietai, jo tas ir pirmais gadījums kopš 1993.gada, kad no kolēģijas tiek izslēgts zvērināts advokāts. Pagājušā gada jūnijā padome saņēma no Ģenerālprokuratūras iesniegumu par to, ka N.Tropkins iesniedzis tiesai audioierakstu par viņa un cita zvērināta advokāta J.B. konfidenciālu sarunu, kas izdarīta J.B. nezinot. Prokuratūras pārbaudē šie apstākļi apstiprinājās, tos konstatēja arī Zvērinātu advokātu padome, izskatot 1998.gada 8.decembrī paplašinātā sēdē N.Tropkina disciplinārlietu. Padome izslēdza N.Tropkinu no Zvērinātu advokātu kolēģijas, atzīstot, ka viņš rupji pārkāpis Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa noteikumus — par advokāta godīgumu, uzticības un sadarbības attiecībām starp advokātiem un, kas ir pats ļaunākais, konfidencialitāti advokātu starpā, apmainoties ar informāciju par juridiskās palīdzības sniegšanas jautājumiem. Zvērinātam advokātam J.B., ņemot vērā viņa rīcības raksturu, izskaidrota tās nepareizība.

Jāpiebilst, ka N.Tropkins pārsūdzējis tiesā padomes lēmumu par viņa izslēgšanu no kolēģijas. Pirmās instances tiesa noraidījusi viņa prasību, tālākās instancēs lieta vēl nav izskatīta.

Par advokātu darbu krimināllietās pēc tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu nozīmējuma

Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (KPK) 98.pantā noteiktajā kārtībā ir kļuvusi par galveno advokātu darbības izpausmi kriminālprocesā. Iepriekšējā kopsapulcē šo darba iecirkni varēja vērtēt ar piesardzīgu optimismu, par ko liecināja tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pretenziju samazināšanās. No šī viedokļa vērtējot advokātu darbību pārskata periodā, var teikt, ka tā bijusi apmierinoša, jo pretenziju šajā laikā ir bijis pavisam maz. Pēdējos gados izdevās zināmā mērā sakārtot jautājumu par advokātu darba samaksu par uzdevumiem, kas izpildīti pēc valsts pasūtījuma.

Pateicoties LR Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras atbalstam, 1996.gada beigās izdevās panākt valsts budžeta līdzekļu papildu asignējumu aizstāvībai krimināllietās. 1997.gada 17.jūnijā Ministru kabineta noteikumi nr.216 noteica kārtību advokātu darba samaksai pēc tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu uzdevumu izpildes. Zvērinātu advokātu padome ar savu 1997.gada 1.jūlija lēmumu atzina par iespējamu nedaudz palielināt to Advokātu atlīdzības taksē paredzētās summas daļu, kas izmaksājama advokātam par veikto darbu krimināllietā. Tagad tā atkarībā no uzdevuma izpildes vietas ir 40% vai puse no taksē paredzētās summas. Tas savukārt radīja zināmus priekšnoteikumus advokātu ieinteresētībai minēto uzdevumu izpildē. Pozitīva nozīme bija arī advokātu un advokātu palīgu dežūrām.

Ievērojot šos apstākļus, varēja prognozēt, ka darbs uzdevumu izpildē Latvijas KPK 98.panta kārtībā normalizēsies, ja vēl turklāt ņem vērā, ka atbilstoši MK noteikumiem Tieslietu ministrija no valsts budžeta līdzekļiem nekavējoties pārskaita Zvērinātu advokātu padomei tādu summu, kādu tā izmaksājusi advokātiem, pamatojoties uz tiesu lēmumiem vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu uzziņām.

Diemžēl mums nesaprotamu iemeslu dēļ 1998.gadā un arī tagad — 1999. gadā — Tieslietu ministrija samazinājusi valsts līdzekļu finansējumu. Tai pašā laikā jūtami pieaudzis saņemto uzdevumu skaits, kas tagad sasniedz apmēram 1000 mēnesī.

Nodrošināt advokātu darba samaksu līdz šim bija iespējams, pateicoties 1996./97. gadā saņemtajiem papildu asignējumiem, kuru pietika, lai kopā ar 1998.gadā izdalītajām summām varētu ierobežotā apmērā samaksāt par advokātu veikto darbu. Taču tagad šo rezervju vairs nav. Līdz ar to jau maijā, vēlākais jūnijā, līdzekļu, ar ko samaksāt par advokātu darbu Latvijas KPK 98. panta kārtībā, vairs nebūs. Zvērinātu advokātu padome jau 1998.gada vidū informēja Tieslietu ministriju par nepieciešamību palielināt asignējumu, ko mums apsolīja izdarīt šajā gadā. Kā redzams, rezultātu nav. Šogad, marta vidū, padome atkārtoti griezās ar iesniegumu Tieslietu ministrijā.

Nupat esam saņēmuši atbildi, ko parakstījis ministrijas valsts sekretārs. Tajā teikts, ka ministrija gan bija plānojusi nedaudz paaugstināt 1999.gada budžetā paredzēto summu advokātu veiktā darba apmaksai (t.i., mazāk nekā lūdza padome), bet šī summa neesot apstiprināta, tādēļ atstāts iepriekšējā gada līmenis. Atbildes rakstā arī ieteikts padomei turpmāk palīdzēt Tieslietu ministrijai, veicot aprēķinus budžeta sastādīšanā.

Tas var nozīmēt, ka mūsu iepriekšējie priekšlikumi vienkārši atstāti bez ievērības un ka šo situāciju ministrijas ierēdņi radījuši, mums nezinot.

Tas var nozīmēt arī, ka nav ņemta vērā iepriekšējo gadu mācība, tai skaitā vienkāršā patiesība — ja palielina tiesnešu (arī izmeklētāju) skaitu, tad atbilstoši jāpalielina līdzekļi tā darba samaksai, ko uzdod šīs valsts amatpersonas.

Acīmredzot, jaunievēlētai padomei nāksies veikt citus pasākumus. Nedomāju, ka tos vajadzētu saistīt ar tā jau ierobežotā samaksas apmēra samazināšanu. Tie varētu būt priekšlikumi tiesībaizsardzības iestādēm samazināt uzdevumu skaitu, noteikumi par to daļas atstāšanu bez samaksas. Protams, šie vai tiem līdzīgi pasākumi izraisīs atkal pretenziju pieaugumu, kuras, ņemot vērā iepriekšminēto, diezin vai varēs uzskatīt par pamatotām.

Par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu

Par svarīgu Latvijas advokātu darba iecirkni kļuvusi arī juridiskās palīdzības sniegšana mazturīgām personām, atbrīvojot viņus no maksas par to. Pārskata periodā divkārt pieaudzis padomē izskatīto šāda satura iesniegumu skaits. Ja iepriekšējā laikā padome izskatīja 44 personu iesniegumus, no tiem apmierinot 21, tad tagad šo iesniegumu skaits jau sasniedzis 91 (no tiem 17 atkārtoti), bet apmierināti 45 iesniegumi. Šie skaitļi arī rāda, ka padome centusies rūpīgi apsvērt bezmaksas juridiskās palīdzības nepieciešamību katrā gadījumā. Galvenokārt juridiskā palīdzība sniegta civillietās, pārstāvot personu intereses dažādās tiesu instancēs, ja skarti viņu pamattiesību jautājumi. Var prognozēt, ka sakarā ar jaunā Civilprocesa likuma stāšanos spēkā šādu iesniegumu skaits var pieaugt.

Diemžēl pagaidām tikai projekta līmenī palicis priekšlikums par juridiskas konsultācijas vai centra izveidošanu pie LU Juridiskās fakultātes, lai sniegtu bezmaksas juridisku palīdzību mazturīgām personām. Par šāda veida priekšlikumu advokāti jau tika informēti iepriekšējā gada kopsapulcē. Tagad tiek prognozēts, ka minētais centrs varētu uzsākt savu darbību ar nākošo mācību gadu, proti, šī gada septembrī. Katrā ziņā advokatūra ir ieinteresēta, lai tiktu nodrošināta kvalificēta juridiska palīdzība visiem, kam tā nepieciešama, un tāpēc centieni izveidot attiecīgo institūciju ir visnotaļ atbalstāmi.

Par advokatūras budžetu un tā izpildi

Pārskata ziņojuma beigu daļā jāaplūko kolēģijas 1998.gada budžeta izpilde un šā gada budžeta projekti. Par šiem jautājumiem padome šā gada 23.februārī pieņēma speciālu lēmumu.

Galvenie 1998.gada budžeta izpildes rādītāji ir šādi: ienākumu daļā — kolēģijas locekļu atskaitījumi Ls 64 000 apmērā, bet faktiski ieņemts Ls 71 278,02 jeb 111,4% no plānotā. Izdevumi 1998.gadā kopā bija plānoti Ls 88 713, taču faktiski tie bija tikai Ls 54 026,22 (84,4%). Netika tērēti Ls 24 713 paredzētie saimnieciskie iedevumi, kā arī citos rādītājos. Kā vienmēr, tika nodrošināta stingra līdzekļu ekonomija. Ienākumiem pārsniedzot izdevumus, 1999.gada janvārī bija iespējams pārskaitīt Pensionētu advokātu un advokatūras darbinieku sociālās palīdzības fondā (kas sekmīgi darbojas jau piecus gadus) Ls 3000, t.i., tikpat, cik pagājušā gadā. Bez tam Ls 500 tika ieskaitīti kā ziedojums Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondā.

Sakarā ar ieņēmumu pieaugumu pagājušā gadā sociālās palīdzības fonda valde atkal nedaudz paaugstināja pensionāriem izmaksājamo pabalstu apmēru — līdz Ls 40 (pagājušā gada Ziemassvētkos un šī gada Lieldienās).

Runājot par kolēģijas budžeta projektu 1999.gadam, jāuzsver divi priekšlikumi, ko padome akceptēja 23.februāra sēdē ar Rīgas tiesu rajonu zvērinātu advokātu vecāko un zvērinātu advokātu biroju pārstāvju atbalstu:

1) 1999.gada budžeta ieņēmumi un izdevumi plānojami lielākās summās nekā pērn;

2) lielāka summa nekā agrāk plānojama padomes uzturēšanai. Turklāt, ņemot vērā kolēģijas locekļu straujo pieaugumu deviņdesmitajos gados, jāapsver jautājums par padomes darbiniekus skaita palielināšanu.

Skaitļu izteiksmē 1999.gada budžeta projekta galvenie rādītāji ir šādi:

ieņēmumu daļā — atskaitījumi no honorāriem (biedru maksa) un atlikums no 1998.gada — kopā Ls 108 465.

Izdevumi, palielinot tos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu padomei, advokātu kvalifikācijas paaugstināšanai u.c., tiek arī plānoti kopā Ls 108 465.

Nobeidzot pārskata ziņojumu, īsumā jāaplūko padomes priekšlikums izdarīt grozījumus kolēģijas statūtos. Tas radies pēc zvērinātu advokātu biroja "Kļaviņš, Slaidiņš un Loze" iniciatīvas un bija vairākkārt apspriests padomes sēdēs. Priekšlikuma būtība ir tā, ka kolēģijas locekļu darbību regulējošā aktā paredzēta kārtība, kādā tiek realizēti no LR Advokatūras likuma 45., 47., 116. un citiem pantiem izrietošie norādījumi par zvērinātu advokātu praktizēšanas uzsākšanu un tās veidu.

Grozījumu projektā tālāk attīstīti statūtos fiksētie un jau piecus gadus praksē īstenotie nosacījumi par zvērinātu advokātu tiesībām izveidot birojus. Statūtos būtu nepieciešams norādīt, ka advokātu birojus reģistrē padome, tāpat kā to likums paredz attiecībā uz ikvienu jaunuzņemtu zvērinātu advokātu un advokāta palīgu. Turklāt šāda kārtība praksē pastāv visu laiku kopš Advokatūras likuma pieņemšanas.

Projektā paredzēts, ka padome apstiprina biroju nolikumus. Praksē tas tiek darīts attiecībā uz visiem biroju nolikumiem, ja advokāti, kuri praktizē vieni paši vai savstarpējā sadarbībā, ir vēlējušies tādus izstrādāt. Jauninājums te ir vienīgi tas, ka birojiem, kuri vienojušies par kopēju sadarbību juridiskās palīdzības sniegšanā, biroja nolikums ir obligāts.

Kādēļ vajadzīgi šie grozījumi? Tādēļ, ka mūsu birojus (katrā ziņā vismaz tos, kuru sadarbība pamatojas uz visu dibinātāju atbildību par juridisko palīdzību un atbilstošu izdevumu segšanu) var pielīdzināt juridiskām personām Civillikuma normu izpratnē, kas pēc mūsu pārliecības paredz, ka var būt arī tādas juridiskas personas, kuras neveic uzņēmējdarbību. Šī atbilstība būtu nosakāma biroja nolikumā, kas izstrādājams saskaņā ar padomes metodiskajiem noteikumiem. Arī par tiem ir runa statūtu grozījumu projektā. Metodiskos noteikumus pēc to izstrādāšanas būtu vēlams saskaņot ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai vēlāk nepieļautu kļūdas zvērinātu advokātu biroju kā juridisku personu vērtējumā.

Teiktais nozīmē, ka gadījumā, ja kopsapulce izlems par grozījumu izdarīšanu statūtos, jaunievēlētajai padomei būs jāveic sarežģīts uzdevums. Arī citi uzdevumi, kā bija teikts pārskata ziņojumā, nebūs vienkārši. Tas jāņem vērā, šodien ievēlot uz nākamajiem trim gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes un kontroles institūcijas.

Pārskata ziņojums zvērinātu advokātu kopsapulcē 1999.gada 23.aprīlī