Centrālās statistikas pārvaldes informācija

1999.gada 23.aprīlī

Par uzņēmumu un iestāžu vadītāju darba samaksu

Centrālās statistikas pārvaldes aizvadītā gada oktobrī veiktā profesiju apsekojuma rezultāti liecina, ka valstī kopumā vislabāk apmaksāti ir likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji, kuru mēneša vidējā aprēķinātā darba samaksa bija 206 lati. Turklāt visvairāk šajā grupā pelna tieši uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kuru vidējā darba samaksa oktobrī sasniedza Ls 391. Tālāk sekoja vecākie speciālisti ar vidējo darba samaksu Ls 157 un speciālisti — ar Ls 138. Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri nopelna vidēji Ls 119 mēnesī, kvalificēti strādnieki un amatnieki — Ls 118 un kalpotāji — Ls 116. Vissliktāk apmaksāti ir vienkāršo profesiju pārstāvji — mēnešā vidējā aprēķinātā darba samaksa tikai Ls 75, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki — Ls 76 un kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki — Ls 90.

Vidējā bruto darba samaksa stundā kopumā pa visām profesiju grupām bija Ls 0,76, turklāt vīriešiem tā sasniedza Ls 0,85, kas bija par Ls 0,18 vairāk nekā sievietēm. Tikai iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās strādājošo sieviešu vidējā darba samaksa stundā nedaudz pārsniedza vīriešu darba samaksu.

Samaksas līmeņi dažādām profesiju grupām dažādos rajonos ir atšķirīgi. Salīdzinot rajonus un pilsētas pēc vidējās darba samaksas, oktobrī visaugstākā tā bija Ventspilī — Ls 173, savukārt Rēzeknes rajonā viszemākā — tikai Ls 75. Bez tam vērojama tendence, ka rajonos ar zemāku vidējo darba samaksu labāk apmaksātas ir tikai pirmās trīs profesiju pamatgrupas, savukārt rajonos ar augstāko vidējo darba apmaksu ievērojami pieaug arī pārējās profesiju pamatgrupās strādājošo darba samaksa, piemēram, vienkāršu profesiju strādnieku vidējā darba samaksa attiecīgi Rēzeknes rajonā bija Ls 37, bet Ventspilī — 165.

Profesiju pamatgrupas ir šādas:

1.pamatgrupa — likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji (grupā ietilpst arī vietējo pašvaldību vadītāji un dažādu līmeņu iestāžu un organizāciju vadītāji);

2.pamatgrupa — vecākie speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kuru izpildei vajadzīgs augsts teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs);

3.pamatgrupa — speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kur nepieciešamas tehniskās zināšanas tehnikas, dabas, sociālo un humanitāro zinātņu nozarē);

4.pamatgrupa — kalpotāji (grupā ietilpst sekretāri, kasieri, klientu informētāji, uzskaites, finansu un citi kancelejas darbinieki);

5.pamatgrupa — pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (grupā ietilpst pārdevēji, sabiedriskās ēdināšanas, apsardzes, aprūpes un citu pakalpojumu veidu darbinieki);

6.pamatgrupa — kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (grupā ietilpst dārzeņu, labības un lopu audzētāji, mežkopji, zivsaimniecības darbinieki un mednieki);

7.pamatgrupa — kvalificēti strādnieki un amatnieki (grupā ietilpst dažādu nozaru strādnieki un amatnieki, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un amata prasme);

8.pamatgrupa — iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (grupā ietilpst profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme rūpniecisku mašīnu un iekārtu vadīšanā un apkalpošanā);

9.pamatgrupa — vienkāršās profesijas (grupā ietilpst apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki u.c. nekvalificētu darbu veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, rūpniecībā un citur);

0.pamatgrupa — armijas profesijas*.

Strādājošo skaita sadalījums pēc profesijām liecina, ka visvairāk strādājošo ir 7.pamatgrupā — 118,2 tūkst. cilvēku jeb 17,3% no kopskaita, kā arī 3.pamatgrupā — 95,4 tūkst. (14%) un 5.pamatgrupā — 94 tūkst. (13,8%), taču tikai 8,8 tūkst. cilvēku jeb 1,3% no kopskaita strādāja 6.pamatgrupā. Tik mazs strādājošo skaits 6.pamatgrupā izskaidrojams ar to, ka apsekojumā netika iekļautas zemnieku saimniecības.

Visvairāk sieviešu — 65,6 tūkst. (18,4%) bija nodarbinātas 5.pamatgrupas profesijās, 62,9 tūkst. (17,6%) — 3.pamatgrupas profesijās un 60,4 (16,9%) — 2.pamatgrupas profesijās. Salīdzinoši maz sieviešu strādāja 8.pamatgrupas profesijās — tikai 14,9 tūkst. (4,2%). Visvairāk sievietes strādāja par palīdzēm mājas darbos, apkopējām, veļas mazgātājām un tām radniecīgu profesiju strādniecēm — 25,8 tūkst., veikalu pārdevējām un preču demonstrētājām — 25,1 tūkst., kā arī vidējās izglītības mācību iestāžu skolotājām — 18,2 tūkst. cilvēku.

Savukārt 89,3 tūkst. (27,4%) vīriešu strādāja 7.pamatgrupas profesijās 65,4 tūkst. (20,1%) — 8.pamatgrupā un 37,1 tūkst. (11,4%) — 1.pamatgrupā. Tikai 7,2 tūkst. (2,2%) vīriešu strādāja 4.pamatgrupā. Starp vīriešiem daudz ir apsardzes darbinieku — 16,2 tūkst., vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāju — 14,8 tūkst., kā arī mazo uzņēmumu vadītāju — 13,8 tūkst. cilvēku.

Vērtējot vīriešu un sieviešu skaita attiecību profesiju pamattgrupās, jāsecina, ka 1., 6., 7. un 8.pamatgrupā vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu, bet pārējās pamatgrupās vairāk ir sieviešu. Sevišķi krasi šī attiecība izpaužas 4.pamatgrupā, kurā 86,1% no strādājošo kopskaita ir sievietes, un 8.pamatgrupā, kur vairāk nodarbināti vīrieši — 81,5% no kopskaita. Salīdzinot strādājošo skaita sadalījumu pēc profesiju grupām sabiedriskajā un privātajā sektorā būtiskas atšķirības nav vērojamas.

* Šīs pamatgrupas dati atsevišķi nav uzrādīti, bet ietverti kopējā skaitā