• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 8.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.2011., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/239360

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra darba vizīti Briselē

Vēl šajā numurā

11.11.2011., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 8.novembrī

VARAM: Par dabas resursu nodokļa piemērošanu dabas resursu ieguvei Baltijas valstīs

8.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par dabas resursu nodokļa piemērošanas praksi dabas resursu ieguvei Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu un izvērtējumu un priekšlikumiem par valsts ienākumiem ilgtermiņā saistībā ar dabas resursu izmantošanu".

Šajā informatīvajā ziņojumā sniegts salīdzinājums par dabas resursu nodokļa piemērošanas praksi dabas resursu ieguvei Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka dabas resursu nodokļu likmes par zemes dzīļu resursiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dažādiem resursiem ir noteiktas atšķirīgas, turklāt ne visos gadījumos tās ir savstarpēji salīdzināmas, jo atšķirīga ir resursa kvalitāte un sastāvs, kā arī Igaunijā papildus vienam un tam pašam resursam noteiktas vairākas nodokļa likmes atkarībā no resursa izmantošanas mērķa.

Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pilnā apmērā pieder zemes īpašniekam. Savukārt par valsts vai pašvaldību zemes iznomāšanu vai privatizāciju zemes dzīļu resursu ieguves vajadzībām šobrīd netiek piemērota papildu speciāla maksa saistībā ar zemes iznomāšanu norādītajam mērķim atšķirībā no daudzām citām valstīm, tajā skaitā Lietuvas.

Tieši tāpēc, lai nodrošinātu Latvijas zemes dzīļu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, plānots izvērtēt iespēju noteikt atbilstošu zemes nomas maksu, kas būtu saistīta arī ar zemes iznomāšanu dabas resursu ieguvei.

 

VARAM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām un prasībām to marķēšanai

8.novembrī Ministru kabineta sanāksmē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām un par prasībām elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanai un informācijas sniegšanai".

Noteikumu projekta mērķis ir norādīt elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un šo iekārtu marķēšanas prasības, veicinot atkritumu dalīto savākšanu.

Tas paredz patērētāju informēšanu par šo iekārtu atkritumu šķirošanu no citiem atkritumu veidiem, kā arī par darbībām, kas būtu jāveic, lai būtu iespējams šo iekārtu atkritumus pārstrādāt, atjaunot un izmantot atkārtoti.

Saskaņā ar šo noteikumu projektu ir paredzēts, ka ražotājam gada laikā pēc jauna veida elektriskas vai elektroniskas iekārtas piedāvāšanas tirgū ir jāinformē šo iekārtu atkritumu apstrādes, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatori elektroniski vai rakstiski par iekārtu sastāvā esošiem materiāliem, vielām un sastāvdaļām, kā arī ir jāinformē par bīstamo ķīmisko vielu un produktu izvietojumu attiecīgajā iekārtā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par kartupeļu ražības palielināšanu un kvalitātes uzlabošanu

8.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumos Nr.365 "Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība". Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai ierobežotu kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību un panāktu vispārējās kartupeļu ražības palielināšanu un arī kvalitātes uzlabošanu.

Izmaiņas noteikumos paredz precizēt prasību par sēklas kartupeļu atjaunošanu katru gadu ar sertificētu sēklu, nosakot, ka sertificēts sēklas materiāls katru gadu jāstāda 10% apjomā no kopējās ar kartupeļiem apstādāmās platības. Tāpat arī tiek precizētas situācijas, ja ar sertificētu sēklu tiek apstādītas platības 15–100% apjomā no kopējās kartupeļu audzēšanas platības. Izmaiņas noteikumos arī paredz, ka kartupeļu audzētāji saimniecībā stādīšanai drīkst izmantot kartupeļus ne ilgāk kā divus gadus pēc kartupeļu sertifikācijas.

Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus arī turpmāk piemēros un kontrolēs Valsts augu aizsardzības dienests.

Zemkopības ministrija ņēma vērā nevalstisko organizāciju, kas pārstāv Latvijas kartupeļu audzētāju intereses, priekšlikumu samazināt ar sertificētu sēklu katru gadu apstādāmo platību no 25% līdz 10%, vienlaikus nosakot papildprasību, ka no sertificētas sēklas izaudzētos kartupeļus stādīšanai drīkst izmantot ne ilgāk kā divus gadus pēc sertifikācijas. Tā būs iespējams nodrošināt, ka četru gadu laikā tiek nomainīts viss saimniecībā izmantotais stādāmais materiāls un netiktu izmantots vecs un, iespējams, inficēts sēklas materiāls.

Izmaiņas kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtībā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par izmaiņām ES atbalsta lauksaimniecībā un zivsaimniecībā administrēšanā

8.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.573 "Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai".

Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības aspektu un grozījumus Eiropas Komisijas (EK) regulu prasībās attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) līdzekļu saņēmējiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka informācija par saņemto atbalstu publicējama tikai par juridiskām personām, biedrībām vai nodibinājumiem.

Lai atvieglotu finanšu slogu atbalsta saņēmējiem un pēc iespējas maksimāli samazinātu finanšu ietekmi uz atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību, grozījumi saskaņā ar izmaiņām Civillikumā paredz, ka atbalsta saņēmējs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu – 6 procenti gadā – no neatmaksātās summas, nevis par katru nokavējuma dienu 0,1 procenta apmērā no neatmaksātās summas, kā tas bija līdz šim. Lai nodrošinātu vienlīdzības principu visiem atbalsta saņēmējiem, precizējumi noteikumos paredz, ka šo kavējuma naudas aprēķinu piemēro visiem atbalsta saņēmējiem, tostarp tiem Lauku atbalsta dienesta pieņemtajiem lēmumiem par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, kas pieņemti pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz vairākus tehniskus grozījumus ELGF, ELFLA un EZF atbalstu administrēšanas kārtībā. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!