Zviedrijas preses, radio, televīzijas viedokļ

Eiropas Savienības (ES) aizsardzības organizācija Rietumeiropas savienība (RS) vēlas pati sevi likvidēt. Kamēr aizsardzības alianse NATO bumbo Dienvidslāviju, RS ģenerālsekretārs Žosē Kutiljero ( Jose Cutilerio ) raksta, ka RS būtu jāpārtrauc darboties kā patstāvīgai organizācijai un pēc iespējas drīz jāiekļaujas ES struktūrās.

Šo faktu Zviedrijas departamentu oficiālais žurnāls "Riksdag & Departement" apraksta savā 16. aprīļa numurā.

Raksta autore secina: ja likvidētu RS, neitrālā Zviedrija kļūtu par dalībnieci starptautiskā organizācijā ar militāru kapacitāti.

Galotņu konferencē Ķelnē šī gada jūnijā visticamāk lems par RS iekļaušanu ES struktūrā, taču šāds lēmums prasa vienbalsīgu nostāju.

Francija un Lielbritānija jau laikus likušas manīt, ka Eiropas valstīm jāspēj pašām risināt militārus konfliktus savā kontinentā un ka tamdēļ RS iekļaušana ikdienas Eiropas sadarbības struktūrās būtu dabisks un vēlams solis. Te der atcerēties, ka abas minētās valstis pagājušā gada decembrī, parakstot t.s. St.Malo līgumu, vienojās par to, ka vēlas, lai ārpolitika un drošības politika tiktu veidota nākotnes Eiropā. Šī arī bija pirmā reize, kad briti izrādījuši konkrētu interesi par kopīgu eiropeisku aizsardzības dimensiju. Vācija un Francija jau agrāk lēmušas par kopīgu militārvienību sagatavošanu t.s. Pētersberga uzdevumiem.

Taču arī neitrālās ziemeļvalstis Zviedrija un Somija pirms pāris gadiem nāca ar politisku izspēli, kuras mērķis bija panākt, lai zināma daļa RS miera aktivitāšu tiktu iekļautas Eiropas Savienībā. Toreizējās iniciatores — Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Jelma Valēna ( Lena Hjelm–Wallen ) un Somijas kolēģe Tarja Hālonena ( Tarja Halonen ) — tomēr nevēlējās, lai RS pilnībā tiktu iekļauta Eiropas Savienībā.

"R&D" tālāk norāda: RS ģenerālsekretārs uzskata, ka neviens šo organizāciju vairs neņemot par pilnu. Šī organizācija lielā mērā bijusi Francijas placdarms cīņā pret pārlieko amerikāņu dominanti Eiropas drošības politikas jautājumos.

Jautājums par RS iekļaušanu izraisīja visai plašas debates jau Amsterdamā. Toreiz ūnijas neitrālās valstis Zviedrija, Somija, Austrija un Īrija norādīja, ka šādas pārmaiņas radot sarežģījumus. Daudz pūļu veltīja neitrālās valstis, lai panāktu pēc iespējas neskaidru un vāju RS nākotnes funkciju raksturojumu. Savukārt federāli noskaņotās ūnijas valstis prasīja skaidru iekļaušanas datumu. Šis jautājums, kas ļoti cieši saistīts ar Eiropas kopīgo ārpolitikas un drošības politikas debašu problemātiku, tātad sagādā zināmas galvassāpes Zviedrijā.

Bijusī Zviedrijas ārlietu ministre, tagadējā premjera vietniece Lēna Jelma Valēna otrdien, 20. aprīlī, Stokholmā žurnālistiem pauda viedokli, ka Eiropas Savienībai tomēr nepieciešama zināma militārā kapacitāte. Jo konfliktos, kā, piemēram, Kosovā, ES valstīm jāvar rīkoties militāri pārliecinoši. "Šis karš Dienvidslāvijā pierāda, ka ES nepieciešamas lielākas iespējas rīkoties." Valēna tālāk pauda domu, ka viņa labprāt redzētu, ka ES aktīvāk iesaistās konflikta risinājumos. Tamdēļ, ministres uztverē, ūnijai vajadzētu "iegādāties nepieciešamos darbarīkus visādu konfliktu risināšanai. It īpaši sistēmu, kas veicina ātru pirmslaika brīdināšanu", lai jau laikus varētu sagatavoties militāriem konfliktiem. Valēna tātad uzskata, ka Eiropas Savienības valstīm nepieciešami militāri līdzekļi, lai veiktu gan miera saglabāšanas, gan miera ieviešanas misijas.

Taču premjera vietniece žurnālistiem skaidri lika manīt, ka arī šai sadarbībai saskatāma zināma robeža, vismaz no zviedru viedokļa. "Es nesaku, ka Eiropas Savienībai vajag savu aizsardzību... Mums jāatrod citi risinājumi. Vienmēr nevaram gulties uz NATO pleca." Lēna Jelma Valēna tuvāk neprecizēja šo domu, taču vēl piebilda, ka militārām operācijām jābūt sankcionētām no ANO Drošības padomes puses.

i