Par cittautiešu integrāciju citur un pie mums

Šīm problēmām veltīta starptautiska konference šodien, 29.aprīlī, sāk darbu Rēzeknes Augstskolā. Tās rīkotāji ir Rēzeknes Augstskolas Humanitārā fakultāte, Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centrs, kā arī Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālā nodaļa. Konferencē piedalās visu lielāko Latvijas augstskolu pārstāvji, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Kupli pārstāvētas arī Lietuvas augstskolas. Savus referātus pieteikuši arī pētnieki no Beļģijas, Francijas un Itālijas. Paredzēts, ka konferencē uzrunas teiks Latvijas Republikas tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane. Plenārsēdē un piecās sekcijās plānots nolasīt vairāk nekā 60 referātus. "Latvijas Vēstneša" rīcībā ir divi referāti par šo tēmu, kurus autori mums nosūtīja pēc iepriekšējās konferences šī gada februārī. Publicējam to īsinātus pārstāstus.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors,

starptautiskās zinātniskās konferences orgkomitejas loceklis

Integrācijas būtība Latvijā

Jāzeps Brolišs, Rēzeknes Augstskolas profesors, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Šī un citu terminu skaidrojumus var atrast Rēzeknes Augstskolā sagatavotās vārdnīcas "Nacionālie procesi un nacionālā politika" lappusēs.

Tādēļ šeit atzīmēsim tikai nedaudzus momentus un terminus, kuri vai nu ir kļuvuši "moderni", plaši lietoti vai arī kļuvuši par parādībām, kuras apzīmētas ar nozīmīgiem terminiem, un tiem ir jāpiešķir cits akcents. Tāda parādība vai termins ir integrācija. To lietojam, gan runājot par integrāciju Eiropas Savienībā, gan cittautiešu integrēšanu Latvijas pilsoņu jeb Latvijas tautas sastāvā. Jā, tas viss jādara. Taču, manuprāt, būtu vispirms jāsāk ar pašu latviešu, latviešu nācijas konsolidāciju, ciešāku saliedēšanu (arī integrāciju), jo bez latviešu nacionālās vienotības būs grūti realizēt cittautiešu integrēšanu. Latvijā cittautiešu iekļaušanai pilsoņu sabiedrībā jābāzējas uz pašu latviešu nacionālo vienotību. Taču latvieši pašlaik ir sašķelti gan politiski, gan pilsoniski, gan ideoloģiski, gan reliģiski konfesionāli, gan sociāli, ekonomiski utt. daudzās "sīkdaļās"... Latvieši sašķelti vairāk nekā 40 politiskajās partijās, latvieši sadalīti vismaz 5 "pilsoņu" grupās: pilsoņi, nepilsoņi, dubultpilsoņi, citu valstu pilsoņi un bezvalstnieki (..) Latviešu politiskie grupējumi balstās uz 5—6 politiskām ideoloģijām, no kurām dažas ir krasā pretrunā cita ar citu. Ir liberālā, konservatīvā, sociāldemokrātiskā, sociālistiskā, komunistiskā ideoloģija. Ir pat nacionālsociālistiskās (fašistiskās) ideoloģijas dievinātāju grupiņas. Latviešu izcelsmes ļaudis, pat politiskie spēki ar dažādu "debesspušu" orientāciju: Rietumu, Austrumu, Ziemeļu (..) Latvieši pat Dievu pielūgt dodas sašķelti: pastāv vairākas Kristīgās Baznīcas konfesijas... Latvieši sociālekonomiski veido divas lielas grupas: vairākums trūcīgo, neliels procents pārtikušo, turīgo, kuru daļa aizmirsusi solījumus tautai... Nav pārvarēta novadu atšķirība. Nepietiekami tiek veikts divu vēsturiski izveidojušos progresīvo latviešu tautas kultūras atzaru apvienošanas darbs, kaut arī audzis nacionālā brieduma vispārējais līmenis, cēlusies un attīstījusies nacionālā pašcieņa un nacionālā apziņa.

Kā redzams, daudz vēl jādara pašas latviešu nācijas integrācijai visās dzīves jomās un aspektos. Taču centrā jābūt, īpaši pedagogu sagatavošanā un darbībā latviešu bērnu, jauniešu, visas nācijas nacionālā brieduma veidošanai, kurai organiski jāsakļaujas ar internacionālā brieduma veidošanu kā pašiem latviešiem, tā cittautiešiem.

Nacionālā brieduma struktūrā ietilpst daudzi elementi. Šeit izdalīsim būtiskākos:

•

Vispirms nacionālā brieduma pamatā jābūt stingri zinātniskajai izpratnei par nacionālo, citnacionālo, patriotisko, to būtību, gan nacionālajām un kopcilvēciskajām vērtībām. Jāveido veselīga nacionālā ideoloģija, nacionālā apziņa un pašapziņa!

•

Nacionālais briedums nav iedomājams bez stingrām, apvienojošām jūtām, kuras, apvienotas ar nacionālā zinātnisku izpratni, veido nacionālo un internacionālo pārliecību.

•

Sociāli nobriedušu cilvēku vispār, bet šāds briedums nav iespējams bez nacionālā brieduma, raksturo augsta tikumības izpratne un prakse. Ētika, morāle, tikumība nešķiro ļaudis pēc nacionālās piederības.

•

Nacionālā brieduma neatņemams "komponents" ir cilvēcisko attiecību un attieksmju skaistums. Tas vienlīdz attiecas uz dažādu rasu un nacionalitāšu ļaudīm, dažādās valodās runājošiem cilvēkiem.

•

Nacionāli, patriotiski, tāpat patiesi internacionāli nobriedušu personību, tautu raksturo, to vērtību ceļ un vairo konkrētie darbi, rīcība, uzvedība, sociāli nozīmīga darbība nācijas, savas valsts, kopcilvēcisku vērtību vairošanas labā.

Starpkulturālā audzināšana Austrijā

Ģertrūde Neimane, Linca, Austrija, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Gertrud Neumann. Interkulturelle Erziehung in Österreich — Probleme und Möglichkeiten in multikulturellen Schulklassen.

Cittautiešu integrācijas problēma šodien ir aktuāla gandrīz visās pasaules valstīs. Tajā skaitā arī Austrijā, kur dzīvo daudz bēgļu ģimeņu no daudzām pasaules valstīm. Publicējam pārstāstu no plašā pārskata par šo jautājumu, kuru ir sagatavojusi pētniece Ģertrūde Neimane ( Gertrud Neumann ).

Ja apmēram pirms 25 gadiem Austrijas skolās gandrīz visu skolēnu sarunas valoda bija vācu valoda, tad tagad šīs zemes skolās mācās bērni no 161 valsts. Valodu un kulturālā daudzveidība klasēs drīzāk ir likumsakarība nevis izņēmums. Vairāk nekā 10% skolēnu mājās runā citā valodā nevis vācu valodā.

Austrijas izglītības sistēma meklē risinājumu šai sabiedrības attīstības radītai situācijai. Kā izglītības pamatprincips ir kopīgas mācības visiem bērniem, tajā skaitā ieceļotāju un citu valstu pilsoņu bērniem. Mācības notiek vācu valodā. Taču pirmajās pamatskolas klasēs cittautiešu bērniem ir daudz atvieglojumu, ko šajā rakstā neaplūkosim.

Kopīgās mācības un savstarpējie kontakti starpbrīžos un brīvajā laikā atvieglo minētām bērnu grupām nepiespiesti iemācīties vācu valodu un uzskatīt to par pašsaprotamu parādību, ka cilvēki no visas pasaules spēj dzīvot un sadzīvot kopā. Tas liek arī cittautiešiem saprast, ka labas vācu valodas zināšanas ir priekšnoteikums ne tikai labām sekmēm skolā, bet arī integrācijai vēlākā profesionālā dzīvē un sabiedrībā vispār.

Valodnieciski un kulturāli raibajam skolu klašu sastāvam Austrijā mēģina nodrošināt sekmīgu izglītības apgūšanu, izmantojot kā mācību principu t.s. "starpkulturālās mācības", turklāt raugoties uz to, lai skolotāji šo mācību principu attiecinātu uz visām mācību disciplīnām.

Ko šis princips nozīmē, un kā izpaužas tā darbība praksē? Šo principu Austrijas skolās ieviesa 1991./92. mācību gadā kā ieteikumu skolotājiem, neatkarīgi no mācību priekšmeta. Šī principa lietošana ne tikai nodrošina sekmīgu izglītības darbu, bet arī panāk skolēnu ar dažādu sociālo, kulturālo un valodniecisko izcelsmi savstarpēju saprašanos, kopīgā un atšķirīgā saskatīšanu un izpratni, kā arī aizspriedumu pārvarēšanu. Šī principa lietošanai ir jāaizkavē arī eirocentrisma un rasisma izpausmes.

Šis princips prasa, lai cittautiešu bērnu kulturālā izcelšanās turpmāk netiktu ignorēta, bet ikdienas kopdzīvē tai piešķirtu mūsu pašu vērtībām līdztiesīgu vietu. Starpkulturālā audzināšana atzīst arī konfliktu pastāvēšanu atšķirīgu izpratņu, orientēšanās un izturēšanās formu daudzveidību.

Ļoti svarīgi skolēnos radīt interesi un zinātkāri par kultūru atšķirībām un izprast arī kultūru daudzveidību vērtību. Tajā pašā laikā ir nepieciešams stiprināt mazākumtautību pašapziņu un vairākuma sabiedrībai likt apzināties dažādu valodu un kultūru līdzvērtību. Jāatzīst valstī ieceļojušo cilvēku un viņu bērnu tiesības uz savu etnisko un kulturālo identitāti. Noteikti jāņem vērā, ka šodienas situācijā cilvēki ar dažādām valodām un kultūrām, kuri dzīvo kopā un blakus, ir Eiropas vēstures un tagadnes ilgstoša sastāvdaļa.

No politiskā viedokļa raugoties, šis princips nozīmē kultūru līdzvērtību, atteikšanos no piemērošanās koncepcijām un atļaušanu svešām kultūrām arī palikt citādām. Daudzkulturālā sabiedrībā nedrīkst prasīt piemērošanos tikai no migrantiem, bet tā jāprasa arī no vairākuma sabiedrības dalībniekiem. "Atļaut saglabāt svešādību" vēl nenozīmē automātiski veidot patiesi starpkulturālu, t.i., uz līdztiesības principa balstītu sabiedrību valstī. Demokrātiski izprotot minēto principu, tas prasa arī galveno un saistošo vērtību kopīgu izpratni. Migranti sākumā ne vienmēr pievienosies šai izpratnei.

Austrijas pamatiedzīvotājiem nekad nav bijusi apdraudēta sava nacionālā identitāte. Pašlaik Austrijā ir 161 valsts migrantu kopa, tā sastāda tikai 10% iedzīvotāju. Turpretim 90% valsts pamatiedzīvotāju ir vāciski runājoša tautas kopa; kuru ilglaicīgi vieno kopīga valoda un kultūra.

Raksta pārstāstu no vācu valodas

sagatavojis Ivars Reinis