Par 10.Saeimā nepabeigto likumprojektu skatīšanu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādās pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kas paredz uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko regulējumu. Par to 1.novembrī deputāti vienojās, skatot 10.Saeimā nepabeigtos likumprojektus, kuru izskatīšanu var turpināt 11.Saeima.

Plānots, ka grozījumi Zinātniskās darbības likumā sakārtos valsts finansēto zinātnisko izgudrojumu reģistrēšanas un patentēšanas kārtību, sekmējot arī izgudrotāju iespējas un interesi patentēt savus izgudrojumus. Tāpat paredzēts efektivizēt izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, radot priekšnoteikumus privātpersonu investīciju pieaugumam, un pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu.

Tāpat komisijas deputāti 1.novembrī vienojās tālākai izskatīšanai virzīt grozījumus Izglītības likumā. Ar šīm likuma izmaiņām plānots noteikt kārtību, kādā izglītības iestādes reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, un noteikt, ka visi izglītības iestādēs un privātpraksēs strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā un ka šis reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka līdz 2014.gadam apstiprināšanai Saeimā jāsniedz izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.

Komisijas deputāti ar nozares ekspertiem pārrunāja arī iespējamo Augstākās izglītības likumprojekta tālāko virzību. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādīja, ka likumprojekts zaudējis aktualitāti, jo nepieciešamākās izmaiņas jau iestrādātas Augstskolu likumā. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja uz šā likumprojekta zemo juridisko kvalitāti. Komisija vienojās lēmumu, vai 11.Saeimā pārņemt Augstākās izglītības likumprojektu, pieņemt pēc pāris nedēļām, tādējādi dodot laiku jaunievēlētajiem deputātiem detalizēti iepazīties ar situāciju.

Saeimas Juridiskā komisija 1.novembrī, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas.

“Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. “Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima, būs šādu augsta līmeņa ekspertu piesaiste un kvalitatīvas diskusijas organizēšana,” uzsver komisijas vadītāja.

Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātiem būs jāstrādā pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība atņemta līdzšinējā dubultpilsonības aizlieguma dēļ. Ceturtais jautājumu bloks skar iespēju Latvijas pilsonību piešķirt Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem.

Komisija nolēma turpināt darbu arī pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas paredz efektivizēt lietu izskatīšanu administratīvajās tiesās. Plānots tiesas sēdē izmantot videokonferences sniegtās iespējas, tādējādi samazinot personu prombūtnes dēļ atlikto sēžu skaitu. Vienlaikus paredzēts tiesas sēdes fiksēt skaņu ierakstā, kas ļaus rakstīt saīsinātu tiesas protokolu. Likuma grozījumi paredz plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā, kā arī ieviest tā dēvēto pilotspriedumu procedūru. Tā ļautu gadījumos, kad tiesā tiek saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, tās skatīt paātrinātā kārtībā. Tāpat plānots modificēt valsts nodevu sistēmu, nosakot lielāku maksu par vēršanos augstākas instances tiesā.

Komisija 1.novembrī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz zemes īpašnieka tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam reglamentēt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

Tāpat deputāti vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības prasību pārņemšanu starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 1.novembrī diskutēja par 10.Saeimā nepabeigtā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekta tālāko virzību.

“Šodien, apspriežot plānoto sākumdeklarēšanas ieviešanu, kā arī uzklausot atbildīgās ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, vēl nepieņēmām galīgo lēmumu par to, vai likumprojektu turpināt izskatīt 11.Saeimā. Ir identificēti vairāki problēmjautājumi, uz kuriem vēl jārod atbildes, pretējā gadījumā no nākamā gada sākumdeklarēšanu ieviest nevarēs,” akcentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Apspriežot likumprojektā fiziskai personai paredzēto pienākumu ieskaitīt savos bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, komisijas sekretārs Imants Parādnieks atzīmēja, ka šāda norma ierobežotu personas tiesības uz īpašumu. “Kas garantēs, ka savu naudu varēs dabūt atpakaļ, nevis, piemēram, banka to nenobloķēs vai neuzliks arestu parādsaistību dzēšanai?”

Kā vēl vienu problēmjautājumu komisijas deputāts Jānis Ozoliņš minēja banku prasību norādīt kontā iemaksājamās naudas izcelsmi, savukārt I.Parādnieks rosināja paredzēt iespēju šādos gadījumos norādīt, ka nauda tiek iemaksāta saskaņā ar likumu.

Tāpat komisijas sēdē tika norādīts, ka personām radīsies izdevumi, izpildot noteikto prasību par skaidras naudas ieskaitīšanu kontā. “Šāds ierobežojums personai būs neliels salīdzinājumā ar labumu, ko gūs valsts, apkarojot ēnu ekonomiku,” pauda komisijas priekšsēdētājs J.Reirs.

Pirms lemt par likumprojekta tālāko virzību Saeimas Juridiskais birojs rosināja uzklausīt Valsts ieņēmumu dienesta viedokli par to, vai nodokļu administrācija ir gatava jauno funkciju izpildei un vai personas, uz kurām attieksies jaunais regulējums, laikus tiks nodrošinātas ar informāciju un metodisko palīdzību. Tāpat komisijai būtu jāuzklausa komercbanku pārstāvji attiecībā uz ierobežojumiem no banku puses.

Jaunais likumprojekts paredz pienākumu fiziskām personām, kuru īpašuma vērtība kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt deklarāciju par savu mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri. Deklarētie dati būtu kā atskaites punkts mantiskā stāvokļa izmaiņu kontrolei.

Tāpat likumprojekts paredz nedeklarētu ienākumu legalizāciju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Paredzēta arī iespēja atbrīvot personu no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.

Saeimas preses dienests