Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kalvis Torgāns. Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šā gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī “pārejas laika grūtības”. Tās analizētas šajā rakstā.

• Magda Papēde. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

Intelektuālā īpašuma specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma. Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai.

• Jānis Vanags. Grozījumi Civilprocesa likuma 141.panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

Ar 2011.gada 4.augusta likumu Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141.panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010.gada 30.marta un 2010.gada 4.oktobra spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā. Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu.

Pirmkārt, jāatzīmē nesaprotamā steiga, kādā šis likumprojekts tika pieņemts, jo tieslietu ministra priekšlikums grozīt minēto normu tika izteikts vienīgi pirms trešā lasījuma, uz otro lasījumu 2011.gada 16.jūnijā šāda satura priekšlikuma vēl nebija. Ievērojot, ka pieņemtā normas redakcija ir pretrunā ar tiesu praksē attīstīto Satversmes tiesas spriedumu interpretāciju, steiga nav attaisnojama un neveicina juridiskās sabiedrības izpratni par strīdīgajiem jautājumiem.

Otrkārt, pieņemtā normas redakcija, autora ieskatā, pilnībā neatbilst Satversmes tiesas spriedumos veiktajai jautājuma analīzei, un ir konstatējami priekšnoteikumi jaunas konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

• Deputāti juristi par galvenajiem darbiem tiesiskuma veicināšanā

11.Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists. Juristi ir tiesību sistēmas pārstāvji, kam ir profesionāls pienākums rīkoties un iestāties par tiesību sistēmas pamatprincipiem – demokrātiju un tiesiskumu. Jurista profesija uzliek tiem īpašu atbildību pret demokrātiju, tāpēc “Jurista Vārds” lūdza deputātiem juristiem minēt trīs galvenos darbus, ko viņi plāno izdarīt, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Atbildi sniedza vairāk nekā puse – 13 deputātu.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv