• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lietuvas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.1999., Nr. 131/132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23947

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai vajadzīga militarizēta Eiropas Savienība

Vēl šajā numurā

29.04.1999., Nr. 131/132

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LIETUVA.JPG (8998 BYTES)
Lietuvas Republikā

No Amerikas — bez nama, bet ar NATO jumtu

Lietuvas prezidents Valds Adamkus no Ziemeļatlantijas savienības un to partnervalstu vadītāju tikšanās Vašingtonā atgriezies ar divējām jūtām. Jo tieši Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā viņš saņēmis ziņu, ka beidzot izdevies pārdot ģimenes namīpašumu Čikāgā, kur Adamku ģimenei aizritējuši divi gadu desmiti. Tomēr, kā raksta avīze "Lietuvos rytas", prezidents no aizokeāna brauciena nav atgriezies tukšām rokām — jaunais kapitāls ir NATO dokuments par alianses paplašināšanu, kur noteikta vieta ierādīta arī Lietuvai. Valda Adamkus atbildes uz dažiem žurnālista Gintauta Alksniņa jautājumiem.

— Mājas pārdošana sarauj vēl vienu jūsu un jūsu sievas Almas saikni ar Ameriku. Kādas ir izjūtas šādā brīdī?

— Šo namu, kur nodzīvoti divi gadu desmiti, kur mēs esam stādījuši, kopuši, audzējuši ikvienu koku, ir grūti aizmirst. Un nevaru pateikt, ka tas ir mazsvarīgi. Dziļi iekšā kaut kas smeldz. Kad bija pieņemts lēmums par mūsu turpmāko dzīvi Lietuvā, māju bija grūti uzturēt. Un šķita, ka bez pieskatīšanas mūsu īpašums ASV būtu panīcis.

— Vai pieļaujat, ka drīzumā pie šīs ēkas varētu parādīties plāksne ar uzrakstu "Te dzīvoja Lietuvas prezidents", vai jums ir būtiski, kas kļūs par šīs mājas saimnieku?

— Sevišķas nozīmes tam nav. Kas ir nopircis māju — nezinu. Pats pircēju nemeklēju, to atrada mani kaimiņi. Pat nezinu darījuma galīgo summu. Tikai devu norādījumu draugiem, lai izrakstītais čeks tiktu pārskaitīts uz manis norādīto rēķinu. Ticu, ka atbildi uzzināšu 12. maijā, kad ieradīšos Čikāgā, lai no savas "Alma mater" — Ilinoisas universitātes — saņemtu goda doktora diplomu.

— 14 mēnešu laikā, kamēr pildāt prezidenta pienākumus, šī bija jau otrā jūsu oficiālā vizīte Vašingtonā. Tagad to iezīmē arī virkne Ziemeļatlantijas savienības dokumentu, kur lemts par Lietuvas drošību. Kā tos vērtējat?

— Līdz šim par NATO paplašināšanos tika runāts abstrakti, nebija konkrētu saistību. Komunikē skaidri formulēts, ka līdz 2002. gadam NATO paplašināšanai jābūt īstenotai. It īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka NATO galotņu tikšanās noritēja Kosovas konflikta tiešā iespaidā, bet paplašināšanās bija atbīdīta otrajā plānā. Konsekventi izpaudās ne tikai ASV, bet arī citu NATO ietilpstošo valstu politika.

Protams, sanāksmes rezultātu vērtējums ir atkarīgs arī no vērtētāja. Tie, kas vēlas, lai Lietuvas līdzdalība NATO būtu iedzīvināta vienas nakts laikā, tikšanās rezultātus vērtē pesimistiski, sakot, ka vēl nekas nav realizējies. Es domāju citādi. No Lietuvas viedokļa tas ir ļoti pozitīvs un krietns solis uz priekšu. Madridē tikai vispārīgos formulējumos pieminēja Baltijas valstis, netika konkretizēta paplašināšanās gaita. Šoreiz ir nosaukta vārdā Igaunija, Latvija un Lietuva, atzīts to veikums.

— Tomēr tika likta vienlīdzības zīme starp Lietuvas izstrādāto savas zemes aizsardzības sistēmu, kurai tiek atvēlēts nesalīdzināmi vairāk līdzekļu nekā Igaunijā un Latvijā. Vai tas nozīmētu, ka Baltijas kaimiņvalstis Lietuvai velkas astē, kā, piemēram, Rumānija Slovēnijai?

— Nevajadzētu pārdzīvot, ka Lietuva nav izcelta Baltijas valstu vidū. Manuprāt, ir kopēji starptautiskās politikas uzdevumi, un šajā laukā ietilpst tādas lietas kā konkrētu valstu sadalījums blokos, reģionos vai atsevišķās valstīs. Tātad tagad nebūtu politiski saprātīgi izcelt to vai citu valsti, atsakoties no normāla NATO paplašināšanas rakstura reģionos.

Baltijas valstis ir ievērības centrā. Tas ir reģions, kuram tiks pievērsta uzmanība un no kura izvēlēsies.

"Snaige" sadarbosies ar "Helkama" Somijā

Ledusskapji "Snaige" Latvijā nav svešinieki — tie Lietuvā tapa vēl padomju laikā un tiek ražoti arī tagad Alītā. Nupat uzņēmuma "Snaige" prezidents Antans Andruļonis parakstījis sadarbības protokolu ar Somijas apvienības "Helkama" direktoru Kari Piktanenu.

Somu firma ražo ledusskapjus un saldētavas, piegādā aukstumvitrīnas arī "Pepsi" koncernam. Somus ieinteresēja tas, ka Lietuvā ir zemākas ražošanas izmaksas un uzņēmums ieguvis starptautisko kvalitātes sertifikātu ISO 9001. Tā kā ražošana Lietuvā ir lētāka, panākta vienošanās, ka jaunus kopīgi projektētos izstrādājumus ražos Alītā, bet komponentus piegādās arī "Helkama".

Somu firma ir pirmā saldējamo iekārtu ražotāja Rietumeiropā, ar ko "Snaigi" vieno kooperācijas sakari. Kopumā uzņēmums Alītā turpina attīstīties, ir audzis pieprasījums pēc lietuviešu ražotajiem ledusskapjiem un saldētavām. Aprīļa nogalē "Snaigi" apmeklē vairumtirgotāji no Francijas, kas piegādā ledusskapjus Āfrikas tirgum.

Būtiņģes terminālā vēl tikai gatavojas eksportam

Aprīļa pēdējā nedēļā tika plānots pildīt naftu jaunajā naftasvadā, kas savieno Mažeiķu naftas pārstrādes kombinātu ar Būtiņģes terminālu. Kad vads būs pilns un terminālu pieņems valsts komisija, Lietuva varēs sākt Krievijas naftas eksportu caur Būtiņģes terminālu.

Jau tagad skaidrs, ka naftas eksports no Būtiņģes nesāksies aprīlī, kā tas bija sludināts agrāk. Viscerīgākajā gadījumā naftas eksports varētu sākties maija beigās vai jūnija sākumā, jo līdz šim nav panākta vienošanās par piegādēm ar Krievijas naftas eksportēšanas galveno sabiedrību "Transneft".

Valsts komisijas darbs jaunbūvētā objekta pieņemšanā ilgs vismaz divas nedēļas. Pagaidām gan vēl nav saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu lūgt valsts komisiju sākt padarītā novērtējumu.

Tomēr arī tad vēl nebūs pabeigti visi darbi, lai Būtiņģes termināls varētu strādāt ar pilnu jaudu, aizkavēto domāts izdarīt līdz vasaras beigām.

Lietuvas televīzijas tirgū — arī poļi

Polijas televīzijas sabiedrība "Polsat" nopirkusi 51 procentu privātās televīzijas "Baltijos TV" (BTV) akciju un kļuvusi par šī uzņēmuma stratēģisko partneri. Līgumu parakstījis BTV vadītājs Ķestutis Makausks un "Polsat" vadītājs Aleksandrs Miška. Tā ir pirmā šīs poļu uzņēmējsabiedrības investīcija ārvalstu televīzijas tirgū. Galvenais jauno partneru mērķis — ieguldīt līdzekļus BTV tīkla paplašināšanā un ieņemt pirmo vietu Lietuvas televīzijas tirgū. Pagaidām pēc skatītāju skaita BTV ir ceturtajā vietā, bet priekšgalā ir TV3, kuras akciju kontrolpakete pieder zviedriem.

par Lietuvu — Andris Sproģis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!