Igaunijas Republikā
Budžeta izdevumi jāsamazina
Igaunijas valsts budžets šogad ir 18,45 miljardi kronu. Parasti pirmajā ceturksnī budžetā ienāk 21-22 procenti nodokļu, šogad to ir tikai 16 procenti. Tas nozīmē budžeta deficītu, attiecīgi 900 miljonu kronu iztrūkumu.
Budžeta ienākumu samazināšanās liek valdībai samazināt valsts izdevumu daļu budžetā līdz miljardam kronu. Valdībai ir jāizlemj, kurai valsts iestādei tiks samazināts finansējums. To varēs izlemt tad, kad aprīļa beigās Finansu ministrijai būs valdībā jāiesniedz negatīvā budžeta projekts. Pašlaik ministrijas darbinieki analizē situāciju un izstrādā iespējamos variantus.
Finansu ministrs Sīms Kallass nevar pateikt, kurām valsts iestādēm būs jāsamazina izdevumi. Pašlaik notiekot taktiskas pārrunas ar citām ministrijām, piebilstot, ka "ministrijas netiks mērītas ar vienu mērauklu, jo atsevišķu ministriju izdevumu loģika ir atšķirīga". Vispirms nepieciešams ierobežot budžeta iestāžu darbības izdevumus, saimnieciskos izdevumus un apmaksas. Tas gan nenozīmējot, ka dažiem tiks samazināta alga, bet ir iespēja ierobežot neizmantoto algu fondu.
Parlamenta Reformu partija taupību saskata saimniecisko izdevumu samazināšanā: "Tas mazinās daudzu ierēdņu labumus, no kā viņi negribētu šķirties. Ja naudas nav, tad neapšaubāmi nāksies savilkt bikšu siksnu," norādīja Reformu partijas frakcijas vadītājs Jirgens Ligi. Bet paliek cerība, ka gada otrajā pusē gan Igaunijas ekonomiskais stāvoklis, gan arī nodokļu ienākumi uzlabosies.
Pēc parlamenta vēlēšanām
Ar vēlēšanām ir daudz apmierināto, tomēr arī neapmierināto skaits rādās līdzīgs:
Pilnīgi vai daļēji apmierināti 40 procenti vēlētāju
Pilnīgi neapmierināti vai neapmierināti - 37 procenti vēlētāju
Nevar pateikt - 23 procenti vēlētāju
Apmierinātība pēc dzīvesvietām (procentos):
Tallina | Tartu | Sillamē, Narva, | Citas | Lauki | |
Kohtla-Jerve | pilsētas | ||||
Nē | 35 | 15 | 37 | 37 | 45 |
Jā | 46 | 52 | 26 | 38 | 33 |
Gustavs Ernesakss - gadsimta mūziķis
Igaunijā plašumā vēršas akcija "gadsimta 100 izcilās personības". Par mūsu gadsimta mūzikas lielāko personību ar pusotru tūkstoti balsu ievēlēts kordiriģents un komponists Gustavs Ernesakss, tūlīt aiz viņa komponists Arvo Perts un diriģents Nēme Jervi.
"Es esmu ļoti pārsteigts, un var teikt, ka patīkami pārsteigts," - tā diriģents Eri Klass komentēja savu sesto vietu. "Arī es būtu balsojis par Ernesaksu, salīdzinājumā ar mani vērtējot tos cilvēkus, kas ir nosaukti pirms manis. Es nemainītu nevienu vietu ar viņiem ne veiksmes tabulā, ne kapā, ne ārzemēs." Desmitajā vietā iekļuvušais diriģents Tinu Kaljuste atzinies, ka, uzzinādams par augsto vietu, zaudējis vai valodu. Bet septītās vietas ieguvēja diriģenta Veljo Tormisa sieva izteikusies, ka vīrs to esot uzņēmis pavisam mierīgi. Šādas vēlēšanas esot nosacītas, bet tajā pašā laikā augstā vieta patīkama.
Vienīgais dziedātājs, kura vārds iekļuva priekšgalā, ir Georgs Otss. Par gadsimta labāko mūziķi sievieti tika atzīta kordiriģente un komponiste Mīna Herma. Pavisam balsošanai bija izvirzītas 155 personības, kurām ir izcila nozīme Igaunijas kultūras dzīvē.
Krievijas un Baltijas tūrisma intereses
Igauniju 1998. gadā apmeklējuši 854900 Krievijas iedzīvotāju.
Krievijas tūristu vidū popularitātes ziņā Igaunija bijusi ceturtajā vietā; Lietuva ar 1,1 miljonu Krievijas tūristu ierindojusies otrajā vietā. Tomēr jāatzīst, ka Latvija ar 146300 Krievijas tūristiem, pēc Igaunijas tūrisma aģentūru ziņām, ir tikai 17. vietā. Uz Krieviju 1998. gadā devušies
Igaunijas pilsoņi - 271 000
Lietuvas pilsoņi - 752 000
Latvijas pilsoņi - 109 400
Par Igauniju - Katrīna Ducmane,